Iesaki rakstu: 
Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS Skals meitas uzņēmumiem ir SIA Zemgales Meliorācija. Darbošanās izpaudās sekojoši - ir apzināti visi meliorācijas darbu veicēji, un tieši Riekstiņa uzdevums, kā norāda avoti, bija kontaktēt ar visiem un noturēt tirgū cenu - faktiski uzturēt un vadīt karteli, ko šobrīd atzinusi Konkurences padome.
Kā zināms, meliorācijas darbu tirgus zemniekiem ir atkarīgs faktiski tikai no Eiropas naudām. Bet vispirms par valsts iepirkumiem. Laikā, kad Riekstiņš vēl darbojās RBS Skals, bija Latvijas lati. Tikai viens piemērs - reālā darbu cena, par ko daži uzņēmēji bija gatavi veikt darbus, bija aptuveni 70 santīmu par izstrādāto m3 augsnes, bet Lauku atbalsta dienesta atbalstāmā summa bija 6!!! lati par šo pašu darbu. Šādu cenu tika arī mēģināts noturēt.
Katra gada sākumā Riekstiņam, kā saka avoti, bija zināma summa un objekti, respektīvi, kādi konkursi tiks izsludināti. Riekstiņš, kā saka avoti, organizēja melioratoru sapulces, kurās tika panākta vienošanās, par kādu cenu kurš pretendents būvēs. Karteļa dalībnieki, kas piedalījās sanāksmēs regulāri, pēc avotu teiktā bija: SIA Igate, SIA Valkas meliorācija, SIA Riga Rent, SIA Talsu Meliorācija, SIA Feas, SIA Bauskas meliorācija, SIA Vidzemes celtnieks un citi.
Jautājums - kā “atšūt” konkurentus, kas nesadarbojas. Konkurentu atšūšana notika, veidojot “pareizo” nolikumu, lai ārpus karteļa esošie klienti nevarētu izturēt kvalifikācijas prasības. Šo nolikumu prasības Riekstiņš skaņoja ar karteļa dalībniekiem, apliecina avoti, un tādi arī viņi parādījās izsludinātajos iepirkumos.
Pametot darbu RBS Skals struktūrās, Riekstiņš iegādājās uzņēmumu SIA Limbažu Melio un turpināja vadīt karteli, kā norāda avoti un kas faktiski izriet no Konkurences padomes šobrīd konstatētā par karteli meliorācijas nozarē.
Kā redzams IUB mājas lapā, tad tieši ar Riekstiņa kļūšanu par SIA Limbažu Melio īpašnieku un valdes locekli, šim uzņēmuma sācis veikties publiskajos iepirkumos (skatīt IUB mājas lapu). Īpaši veiksmīgi iepirkumi notikuši šogad, kad Riekstiņš jau ir Rīgas domes deputāts.
Kā tika iesaistīts IUB? Ainārs Mugins bija SIA Feas īpašnieks. Ir pamats uzskatīt, ka caur viņu tika nodrošināts, ka nolikumi “iet” cauri IUB, kur strādā Evija Mugina, ietekmīga IUB amatpersona un sieva minētajam Aināram. Tas īsumā.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
