Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas ir miers?

Leonards Inkins
11.03.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tu zini, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, tāpēc šoreiz bez gariem un plašiem ievadiem. Es pieļauju, ka šeit paustais nav patiesība pēdējā instancē, taču mans viedoklis ir šāds.

No kurienes Krievijas agresoram bruņojums, pārtika, nauda? Kur viņš to ņēma? Manuprāt, naudu viņam iedeva demokrātiskie Rietumi, samaksājot par izrakteņiem, par naftu, par gāzi un citām izejvielām.

Viņš šo naudu pārvērta uzkrājumos, lai neciestu badu, kā arī ieguldīja bruņojumā, ko tagad liek lietā. Viņš ir uzkrājis gana daudz un nu liek uzkrāto lietā.

Tas, ka kaut kādai Krievijas tautai kaut kas būs dārgāks, viņu neuztrauc, jo viņš zina, ka no tautas nekas nav atkarīgs, un viņš zina arī to, ka nekādas tautas patiesībā nav. Ir tikai viņu piel...dzoši un agresiju alkstoši dzimtcilvēki.

Krievijā nav tautas mūsu izpratnē. Tā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā sāka veidoties, bet šī iniciatīva bija īslaicīga un neveiksmīga. Tauta Krievijai nepiestāv, – nekad tur nav bijis tautas, ir bijuši tikai dzimtcilvēki.

Galvenā Krievijas sabiedrības modeli definējošā devīze – ja es esmu priekšnieks, tad tu esi s…ds, bet, ja tu priekšnieks, tad loģiski, ka s...ds esmu es. Cilvēku tur nav, – tur ir tikai priekšnieki un s...di. S...ds zina, ka ir s...ds, tāpēc neiebilst, bet, ja gadās kļūt kaut par nelielu priekšnieku, tad pret citiem attiecas kā pret s...diem, jo tie citādu attieksmi nav pelnījuši un nesaprot.

Ļaunuma sakne

Es precīzi zinu, ar ko beigsies šī agresija un genocīds pret ukraiņu nāciju. Es nezinu, kad un kā, bet zinu, ka karš beigsies, kā beidzās visi kari – ar mieru. Šis miers, ļoti iespējams, būs briesmīgs miers, jo pirms miera tiks izmantoti kodolieroči. Es pat nezinu, vai es šo mieru sagaidīšu, bet gan jau kāds sagaidīs, tomēr, ja ne, tad nebūs, kam pārliecināties par manu vārdu pareizumu.

Vai zini, kas ir miers? Miers ir spēku pārgrupēšana, brūču dziedēšana, robu aizpildīšana un spēka uzkrāšana.

Kad spēks ir atkal tapis un atbilstoši agresora vēlmēm sakārtots karagājienam, tad tiek meklēts formāls iegansts izmantot spēku. Ja ieganstu, iemeslu vai attaisnojumu atrast neizdodas, tad nav grūti to radīt. Ja zini, ko meklē, īpaši tad, kad zini, kur noliki, tad nav grūti arī atrast. Izteikt pretenzijas un izvirzīt ultimātus var arī stabam – tu ne tur stāvi, kāpēc tev jāstāv tieši šeit. Un viņš vēl atļaujas spīdēt...

Pēc šī kara miers ir nepietiekošs rezultāts. Ja ļaunuma sakne netiks iznīcināta un prātā jukušais ar savu pasaules skatījumu un uzticamajiem dzimtcilvēkiem nebūs iznīcināts viņu midzenī, tad miers būs tikai piespiedu pamiers.

Patiess miers iestājas tikai tad, kad ir iznīcināti iemesli un cēloņi, kuri noveda pie kara.

Dzimtcilvēki

Kādi ir šie iemesli un cēloņi? Ja valstī visu spēj diktēt viens cilvēks, kuru pazemīgi klausa un kura rīkojumus iztapīgi gaida dzimtcilvēki, tad citāds iznākums nemaz nevar būt. Rezultāts vienmēr būs agresija un nāve tiem, kas pa rokai gadīsies un atļausies pārāk tuvu atrasties, tā teikt, būt pa tvērienam un sitienam.

Ja valstī būtu tas, ko dēvējam par demokrātiju, tas ir parlaments, vēlēšanas un cits, tad tas ļoti apgrūtinātu agresiju, jo partiju sašķeltība, sabiedrības sašķeltība, ekonomisko grupējumu intereses un cīņa savā starpā valsts varu un rīcībspēju stipri apgrūtina un lielā mērā valsts varu padara impotentu. Kaut tas traucē valsts izaugsmei un attīstībai, tomēr traucē arī agresijai pret citiem.

Kaut arī Krievijā formāli ir parlamentāras valsts pazīmes, tomēr praksē nav nekādas demokrātijas, nav varas dalīšanas, un nav arī politisko spēku savstarpējas cīņas. Tur darbojas vecais labais aziātu modelis – hans un vergi, cars un dzimtcilvēki. Kungi un s...di. Tautas nav, neatkarīgu partiju nav, parlamenta nav, neatkarīgas tiesu varas nav, neatkarīgas preses arī nav. Daudz kā nav, bet ir prātā jucis vadonis un paklausīgi dzimtcilvēki.

Kolektīvie Rietumi

Pēc kara šis ir jāmaina, – ja to nemainīs, tad Krievija turpinās apdraudēt cilvēci, un, kamēr tur būs manis minētais dzīvesveids un kamēr saglabāsies Krievijai tradicionālais sabiedrības modelis, tikmēr tas būs drauds cilvēcei.

Kur viņi ņems naudu, lai atkal bruņotos? Pasaule sametīs – kas par gāzi, kas naftu, kas vēl par kādu citu izejvielu. Tas būs tikai laika jautājums, kurš nekad nav ilgāks par dažām desmitgadēm. Bābas vēl sadzemdēs, un naivie Rietumi atkal kāps uz tā paša grābekļa.

Vai ir iespējams pārbūvēt Krievijas sabiedrību tā, lai tai būtu citas vērtības un lai tā apzinīgi turpmāk dzīvotu citādi? Domāju, ka ne. Ir gana daudz piemēru, kad to tika mēģināts darīt, bet, tikko jaunā modeļa nesēja tanki devās prom, tā viss atgriezās vecajās sliedēs.

Cilvēki vēlas dzīvot tā, kā tiem patīk, arī dzimtcilvēki. Cilvēki un dzimtcilvēki tiecas pēc tā, uz ko tos aicina viņu dvēseles, un atsakās no senču aicinājuma tikai tad, ja neļauj. Bet cik ilgi tad neļausi?! Lai kā vilku baro, tas uz mežu vien lūr...

Apžilbušie

Zināms, ka demokrātiju nevar eksportēt, nevar sabiedrību pārcelt citā laikmetā, un to nevar ar varu uzspiest. Var piespiest, bet tikai tik ilgi, kamēr spiedīsi.

Aleksandrs Balodis «Kosmozofijā» saka:

Ja atrodi kādu tumsā esam, tad nesteidz aizkarus vaļā raut un ielaist pagrabā gaismu. Tas kāds apžilbs un būs dziļi nelaimīgs, neatņem viņam viņa ierasto vidi un tumsu. Tumsā viņš ir iemācījies dzīvot, bet gaismā ne.

Kam dzimtcilvēkam demokrātija, brīvas vēlēšanas, politisko spēku cīņas?! Viņš labprāt šo uztic kungam, bet ir gatavs kauties par to, kādu šņabi šodien dzers, un sievu arī sitīs pats, citiem neļaus. Pārējo lai lemj kungs.

Tikai zaudējot karā, ir iespējams šo agresoru «pāraudzināt» vai iemācīt tam demokrātiju. Jā, izredzes ir mazas, bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt. Vācijā taču ar otro piegājienu izdevās. Japānā otrā reize vispār nebija vajadzīga.

Patiesi karā ir uzvarējis tikai tas, kuram ir ne tikai izdevies sakaut agresoru vai pretinieku, bet kas ir spējis arī novērst kara sākšanās cēloņus, lai tas neatkārtotos un lai sakautais nealktu «atkārtot».

Ja meklēsim mieru un atpūtu, tad miers bēgs no mums, bet, ja bēgsim no miera un atpūtas, tad miers dzīsies mums pakaļ.

Novērtē šo rakstu:

78
74

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...