Kas īsti ir ar tiem 10 miljardiem, par ko Kariņš un aitas ir tik lepni
Aldis Gobzems25.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paskatieties, lūdzu, kas īsti ir ar tiem 10 miljardiem, par ko Kariņš & aitas ir tik lepni. Daudziem patīk 10 miljardi. Man tie nepatīk, jo:
1. Tie ir iedoti, ne nopelnīti. Patiesībā tie pat nav iedoti. Proti, nekas nav par velti, arī šis mums kaut ko maksās. 10 miljardi NAV dāvinājums bez nosacījumiem un ar mīlestību.
2. Mēs paši nemaz neprotam nopelnīt 10 miljardus. Un šādas dāvanas, ja tās uzskatītu par dāvanām, mazina vēlmi prast to!
3. Šie 10 miljardi turpinās politiku kā biznesa modeli un būs kā magnēts Jaunupa tipa politiķiem. Jaunups ir jauns, gudrs, talantīgs cilveks. Tikai ar nepareizu motivāciju.
4. Šie 10 miljardi ir kā daždesmit tūkstoši pusaudzim. Jūs, vecāki, tā vienkārši dotu savam dēlam/meitai - vidusskolniekam šādu summu? Vienkārši tāpat?
5. Šie 10 miljardi tiek pasniegts kā panākums. Panākums izlūgties, nevis panākums - nopelnīt. Bet tas pat ir mazāk, vairāk ir - Jums nepasniedz salīdzinošos datus ar citām valstīm detalizētā, analītiskā griezumā. Jums manipulē, sakot par milzīgu panākumu, bet noklusē, vai tas, ka citur saņemtie “stipri vairāk” miljardi kopumā un arī pret iedzīvotāju skaitu aprēķināmā proporcija, vai atkarība no uzliktajiem noteikumiem un brīvības ierobežojumiem šo panākumu finālā nepadara par kārtējo brīvības un konkurētspējas mazināšanos. Jo 10 miljardi nav dāvana, nav beznosacījuma granti. Neticiet, papētiet dziļāk paši.
6. Šie 10 miljardi mēģina atcelt gravitāciju - attālināt kritiena brīdi. Uzturēt kontrolējamu nabadzību. Bet skarbā realitāte ir - mums vienmēr nedos, mēs kā stipra ekonomika neesam interesanti devējam (aizdevējam). Mums ir jāiemācās atkal pelnīt. Lai tas notiktu, mums atkal jākļūst racionāliem.
7. Kariņš man nepiekristu. Es zinu. Taču. Šie 10 miljardi ļauj nobliezt uzņēmumus, veselas industrijas. Jo ar tiem var aizbāzt robu. Uz laiku. Cukura industrijas mums vairs nav, finanšu mums vairs nav, tranzīta mums vairs nav - tie ir tikai piemēri, ka miljardi nogalina veselas nozares. Un Latvija turpina būt trīsdesmitgadīgs cilvēks, kurš dzīvo pie saviem vecākiem.
8. Tālāko varētu nerakstīt. Mēs izdzinām no valsts nerezidentus apkalpojošo sektoru, kas kopsummā bija vairāk par 10 miljardiem. Un nesa mums lielu pievienoto vērtību multiplikatora efektā. Ko mēs izdarījām? Nolikvidējām nozari virs 10 un vietā paņemsim 10, kuri turklāt nav par velti un bez jebkāda multiplikatora efekta. Noteikumus es nezinu, Jūs arī nezināt. Bet tie nav beznosacījuma dāvana, un to mums pietiks dažiem gadiem. Precizēju. Mūsu finanšu sistēmā kopā bija 20 miljardi ewiro, 12 no tiem - nerezidentu. Tos aizdzina un teica, ka nejutīs. Bet jūt, oi, kā jau jūt. Jo tie miljardi jau nekur nepazuda, neizgaisa. Tie aizgāja uz ekonomikām, kuras dāsni mums var aizdot vai ar uzlikumu iedot 10.
9. Nobeigumā. Atbildiet uz jautājumu. 10 miljardi ir jāsalīdzina ar visiem citiem zināmajiem matemātiskajiem lielumiem, ko meinstrīms un vara nekad nedarīs. Un tikai tad var priecāties vai tomēr ne.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
