Kas jums ir jāzina par tirdzniecības centru "Spice" un tā vadības alkatību
MiniMode07.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar lielu nožēlu jāraksta šie vārdi, taču tas ir mūsu pienākums to paziņot: mūsu veikals Mini Mode tirdzniecības centrā Spice vairs nepastāv. Šis ļoti sāpīgais lēmums bija jāpieņem tādēļ, ka t/c Spice (attēlā – Spices direktore Kadrija Pudova) nespēja nākt pretī šajā visiem grūtajā laikā. Par to arī vēlamies izstāstīt.
T/c Spice veikals Mini Mode bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Arī pateiktam vārdam ir svars - tos arī vienmēr esam turējuši, bijuši uzticīgi un visādi citādi ļoti lojāli t/c Spice.
Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī Mini Mode nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami.
Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c Spice vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl Spices vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām.
Tomēr mums izdevās ar vadību sazināties telefoniski, tajā tika skaidri pausta centra nostāja: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk – laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.
Sapratām, ka turpināt maksāt Spicei īri, it kā valstī nekas nebūtu mainījies, mums nav pa spēkam un, lai arī pret savu gribu, Spices telpas būs jāpamet.
Mini Mode vienmēr ir bijusi godīga pret saviem partneriem, to noteikti var apliecināt visi, ar kuriem vien esam strādājuši. Mēs balstāmies uz šādiem noteikumiem: nesoli, ja nevari izpildīt; nepērc, ja nevari samaksāt.
T/c Spice nostāja bija konkrēta: ja nevarat maksāt, ejiet prom, taču par to jāmaksā sods. Ja valstī nebūtu ārkārtas situācijas un Spicē pircēji plūstu straumēm, tad tādos apstākļos pamest centru pirms līguma termiņa beigām patiešām būtu sodāma ar soda naudu, bet šajā pavasarī situācija ir pavisam cita: centrs ir tukšs. Par ko jāmaksā soda nauda, ja mēs esam spiesti iet prom ne savu untumu, bet Spices attieksmes dēļ?
Taču ar šo stāsts nebeidzas. Kad ar t/c Spice vienojāmies par iziešanu un pat kaut kā samierinājāmies ar uzlikto soda naudu, vienā no pēdējām telefonsarunām ar Spices vadību, lūdzām, lai no pilnās aprīļa īres maksas izskaita ārā dienas, kurās bija aizliegts strādāt ar MK noteikumiem. Vadība tam piekrita, atzīstot, ka tā būtu godīgi.
Taču pats lielākais pazemojums tika izjusts, kad saņēmām iziešanas vienošanās tekstu gala redakcijā: precīzi par tādu summu, cik bija atrēķināta īres nauda par aprīļa brīvdienām, par tādu pašu summa bija palielināts “iziešanas sods”. Mēs sajutāmies aplaupīti un izsmieti.
Mēs apzināmies, ka bizness ir nežēlīgs. Taču biznesā jāpastāv arī savstarpējai ētikai: visus šos 15 gadus mēs īres naudu maksājām laikus nevis tādēļ, ka mums gāja vieglāk nekā citiem uzņēmējiem, bet tādēļ, ka, mūsuprāt, tas ir goda jautājums. Tieši tāpat kā goda jautājums ir grūtos laikos kopīgi savilkt jostas, lai tos kolektīvi pārvarētu un turpinātu sadarboties arī turpmāk.
Ļoti priecāsimies, ja atbalstīsiet mūs, joprojām iegādājoties mūsu Latvijā ražotās preces tiešsaistē: www.minimode.lv.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
