Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
01.04.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat jūsmu vairākās ieinteresēto cilvēku grupās.

Gandarīti jutās gan, protams, vietējo laikrakstu izdevēji un darbinieki, gan citi žurnālistu cunftei piederīgie (un, kā izrādās, arī reklāmistu apvienība), gan ļaudis, kuri sevi uzskata par morāliem soģiem un «gaišiem spēkiem» Latvijas politikā.

Pirms dažiem gadiem toreizējais Ministru prezidents demonstratīvi asi iestājās pret Jelgavas domes izveidoto pašslavināšanās «ruporu». Taču Valda Dombrovska skaļais sašutums diemžēl izrādījās tukša gaisa tricināšana.

Pilsētas galvam Andrim Rāviņam šis viedoklis nešķita saistošs, un to viņš arī publiski izrādīja. Tagad, kad valdības koalīcijas līderis ir pašvaldībās (tostarp Jelgavā un Iecavā) dziļi iesakņotu partiju savienība, būtu pilnīgi neloģiski no pašreizējā premjera gaidīt līdzīgas mediju tiesību sargātāja aktivitātes.

Tieši tāpēc AT Administratīvo lietu departamenta spriedums šķiet tik būtisks – tas pamato mūsu pilsonisko un/vai profesionālo niknumu pret «vietējiem ķeizariņiem», kā arī vērsties pret to aizbildni – Māra Kučinska, Augusta Brigmaņa un Aivara Lemberga veidoto tagadējo «režīmu».

Mēs esam taisnīgi sašutuši, ka pašvaldības, tērējot nodokļu maksātāju naudu, slāpē preses brīvību, kropļo konkurenci mediju un reklāmas tirgū. Tām izdalot municipālos drukas izdevumus par velti, cilvēki tīši tiek atradināti maksāt par informāciju, par žurnālista darbu.

Taču mediju pārticības/iztikšanas sargu, akadēmisko vai NVO ekspertu sašutums diemžēl koncentrējas tikai pret pašvaldībām, kurās pie teikšanas ir kāda «oligarhiska» partija. Taču, ja mēs atļautos paraudzīties uz problēmu konsekventi, būtu jāatzīst: negodīgu konkurenci piekopj arī tā dēvētais «Latvijas sabiedriskais medijs» (LSM).

Piemēram, Latvijas Televīzija ar tās vingrinājumiem klaju komercšovu veidošanā. Vai Latvijas Radio programma «pieci.lv» – par valsts naudu izveidota komfortabla patversme dažiem ambicioziem radiodīdžejiem.

Vai ir kas tāds, kas valstij piederošos un (daļēji) finansētos medijus tos konkurencē ar privāto biznesu principiāli nošķir no parazītiskajiem pašvaldības izdevumiem? Manuprāt, nē.

Reklāma – privāto mediju «barība»

Šobrīd LSM ir hibrīdfinansējums – daļu tam dod valsts budžets, daļu sedz reklāmas, sponsori, komercdarbība. Tāpēc realitātē mums ir ilgu gadu laikā izveidojies hibrīdmedijs – pa pusei publisks, pa pusei komerciāls.

Šāda divdabība samaitā un dezorganizē LSM, novirza no uzdevuma kalpot sabiedrības/valsts interesēm un vajadzībām. Gluži hrestomātisks, pat šablonisks jautājums: ja LTV rāda ātro kredītu reklāmas, vai tā vairs drīkst informēt auditoriju par iespējamiem riskiem?

Baidos, ka drīz portālu «lsm.lv» pārpludinās mīlīgu kaķēnu fotogrāfijas un siekalaini video ar slavenībām, kas lepni izrāda savus sievišķos vai vīrišķos labumus. Jo klikšķi taču dod reklāmu, un reklāma dod naudu!

LSM komercializēšanās aizstāvībai nav atrodams nekāds kaut cik labi skanošs arguments vai attaisnojums. Piemēram, tā noteikti nav līdzējusi LTV galvenajai problēmai – jaunatne un arī aktīvākā sabiedrības daļa šo mediju totāli ignorē. Zaķusala ir cieši «pielaulājusies» izmirstošai auditorijai, bet jūtas komfortabli…

Valstij piederošo mediju attīstības politikā ir vajadzīga valstiska konsekvence, valdībai pilnībā atbrīvojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju no komercializēšanās.

Pieļauju, ka, ieviešot likuma garantētu un attīstībai pietiekamu valstisko finansējumu, daudzas LTV un LR problēmas var atrisināties gandrīz automātiski.

Tuvāku un tālāku kaimiņvalstu – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Islandes – piemērs, kur valsts finansēti mediji nepiepelnās ar reklāmām, mums ir vairāk nekā rosinošs.

Reklāmai (tāpat sponsoriem, «produktu izvietošanai», citiem komercpakalpojumiem) ir kategoriski jābūt tikai privāto mediju «barotnei». Jo citu finanšu avotu tiem nav (nevajadzētu būt).

Protams, diez vai mums jāsatraucas, kā LTV «apēstās» reklāmas dēļ izdzīvos TV monstrs, ko līdz šim pazinām kā Modern Times Group Baltic. Taču Latvijā ir daudzas, turklāt pietiekami tautiskas, komercradio stacijas, kas nav pelnījušas «sabiedrisko» hibrīdmediju izcūkotu biznesu.

Gribas cerēt, ka varbūt Ekonomikas ministrija, jo tās pārziņā ir godīgas konkurences nodrošināšana, un ministrs Arvils Ašeradens sadūšosies būt politiski principiāli – atzīt, ka mediju un reklāmas tirgu šodien čakarē ne tikai «ļaunās» pašvaldības, bet arī «labais» LSM. Un to nepieļaut.

«Dimanta rupors»

LTV saturā publiskkomerciālā divdabība atspoguļojas īpaši uzkrītoši (to es pērnā gada nogalē apcerēju garā, bet saturīgā sarunā ar LU pasniedzēju Rolandu Tjarvi), jo LR ir sadalīts vairākos pilnīgi atšķirīgos kanālos. Taču, manuprāt, šāda noslāņošana uzrāda, ka LR2 un LR5 jeb "pieci.lv" darbojas kā izteikti komercprojekti.

Vai abus kanālus nebūtu prātīgāk nodot privatizācijā? Šķiet, tāds risinājums jau tika apspriests LR2 sakarā. Piemēram, ļaut tos izpirkt veidotājiem (ja tikai viņi tic sava produkta komercpotenciālam bez valstiskās piešprices).

Dīvainā radio «pieci.lv» izveide ir uzskatāmākā nejēdzība, ko atļāvās Dr. Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un LR vadība.

NEPLP bez konkursa piešķīra 536 860 latu valsts naudas «jauniešu radiostacijas» izveidei – «nepamanot», ka tobrīd jau veiksmīgi darbojās studentu radio NABA, finansējumu neprasot. (Faktus un versijas par «hipsterradio» izveides aizkulisēm piedāvā kolorīts NRA raksts.)

Lai attaisnotu jaunveidotās programmas piederību «sabiedriskajam medijam», tai toreiz tika sacerēts apjomīgs aktivitāšu saraksts – analītiskā žurnālistika, ģimenes un bērnu tematika, folkmūzikas popularizēšana utt. Tām tika nodrošināts sabiedriskais pasūtījums. (Šajā dokumentā, sākot no 30.lpp, ir izlasāma LR 5 koncepcija.)

Pēc gada atklājas: vairāk nekā puse no sabiedriskā pasūtījuma ietvarā solītā nav pildīta, jo LR5 pamatā nodarbojas ar komercradio piedāvātā satura dublēšanu.

Ar ko gan Dimants & Co tīri tehniski atšķiras no Rāviņa vai Iecavas «ķeizariņa» Jāņa Pelša? NEPLP tieši tāpat – turklāt, kā tika apgalvots, iluzoru, bet pavisam konkrētu politisko mērķu vadīta – tērēja nodokļu maksātāju naudu, radot negodīgu konkurentu privātiem uzņēmumiem.

Dimanta vadītā NEPLP (arī pēc tam, kad viņu pašu no priekšsēdētāja amata nometa) atstāja Latvijas masu mediju politikā dīvainu mantojumu. Gribas būt pavisam naivam un cerēt, ka jaunajam padomes sastāvam un tās vadītājai Dacei Ķezberei pietiks spēka priekšteču sastrādāto pārvērtēt un atgrūst, labojot kaut vai tikai pašas rupjākās kļūdas.

Tas, ka valstiskie mediji tiek sludināti par «demokrātijas pīlāriem», nedod tiesības tiem «baroties no visām silēm». Diemžēl dažs mediju eksperts, kura viedoklis publikai un varai ir daudz autoritatīvāks par manējo, to atsakās saprast un akli (vai savtīgi) glorificē LSM.

Ja LR un LTV attīstība netiks nodrošināta tikai ar godprātīgu valsts finansējumu, to darbība būs nolemta neefektivitātei, divkosībai un «ētera personību» narcisismam. Valdība un NEPLP, pārprastas ekonomijas vārdā ļaujot/liekot LSM piepelnīties, sagandē Latvijas un latvisko mediju vidi, izlaiž no rokām kontroli pār mūsu «informatīvo telpu».

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...