Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kas notiek Rīgas medicīnā?

Pēteris Apinis, ārsts
16.07.2015.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim šo jautājumu es uzdevu vienkāršāk: "Kas notiek P. Stradiņa slimnīcā?" – un atbildēju ar sēru stāstu par pārblīvētu uzņemšanas nodaļu, intrahospitālu infekciju vai celtniecības sāgu. Tagad šis jautājums izskatās komplekss – kāpēc Stradiņa slimnīca stagnē, bet Rīgas 1. slimnīca tiek strauji attīstīta?

Rīgas pilsēta 1. slimnīcas attīstībā ieguldījusi 27 miljonus eiro, slimnīca strādā ar peļņu, iegulda attīstībā savus līdzekļus, apgūti arī Eiropas struktūrfondu 4 miljoni. Nemēģināšu iedziļināties sazvērestības teorijām līdzīgos kolēģu minējumos ("mēģinājums iznīcināt invazīvo kardioloģiju Stradiņa slimnīcā", "ieguldīs miljonus, bet par sviestmaizi privatizēs", "gatavojas bēgļu uzņemšanai" utt.), bet uzzīmēšu lasītājam, rīdziniekam iespējami korektu ainu par to, kā un kurp attīstās medicīna Rīgā.

Jāteic, ka informācija par Rīgas 1. slimnīcas attīstību publiska ir tikai tajā sektorā, ko sauc par pakalpojuma piedāvājumu vai reklāmu, kas arī dod iemeslu dažādu veidu kompilācijām un versijām. Savukārt laboratorijas ārpakalpojuma nodošana "Centrālajai laboratorijai", kas ir "Recipe-Sentor Farm-Repharm-VCA" astoņkāja sastāvdaļa, audzē publisku viedokli, ka pie Rīgas 1. slimnīcas straujās attīstības interese ir arī Josifam Aptam, Vadimam Telicam, Andrejam Leibovičam un Aleksandram Livšicam.

Un vēl informācija lasītājam – P. Stradiņa KUS un Rīgas Austrumu KUS abas atrodas valsts īpašumā, bet Rīgas 1. slimnīca – Rīgas pašvaldības īpašumā. Visās pārējās Latvijas pilsētās slimnīcas ir pašvaldības īpašumā – tātad valmieriešus neatliekamā situācijā ārstē Valmieras pašvaldībai piederošā slimnīcā, liepājniekus – Liepājas pilsētai piederošā slimnīcā, bet rīdziniekus – valstij piederošā slimnīcā.

Dažas rindkopas par Rīgas 1. slimnīcu un P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. 2009. gada veselības ministre Baiba Rozentāle, savu personisko ambīciju vadīta, iznīcināja Rīgas 1. slimnīcu, kas divsimt gadu bija darbojusies kā neatliekamās palīdzības slimnīca. Vienkārši un racionāli lielajā, ērtajā un funkcionālajā 1. slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika aprūpēti slimnieki, kas tika atvesti ar ātro palīdzību vai vērsās pēc palīdzības paši.

Baiba Rozentāle Rīgas un Pierīgas (bet vairākās specialitātēs – visas Latvijas) neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnieku plūsmu sadalīja starp Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.

P. Stradiņa slimnīca līdz tam bija strādājusi kā sekundārās un terciārās palīdzības slimnīca, kas uzņēma un ārstēja slimniekus, kuru ārstēšanai resursu nepietika citās Latvijas medicīnas iestādēs. P. Stradiņa slimnīca bija radīta un tās infrastruktūra veidota, lai šeit veiktu nieru transplantāciju, plaušu operācijas, sirds operācijas, ārstētu reimatismu, astmu, glaukomu, vēzi. P. Stradiņa slimnīca gadiem bija risinājusi diferenciāldiagnostiskas problēmas, nevis aprūpējusi ambulatoriskus pacientus vai, vēl vairāk, sociālus pacientus. P. Stradiņa slimnīcā ir šaura uzņemšanas nodaļa, nevis plaša funkcionāla neatliekamās palīdzības nodaļa kā Austrumu slimnīcā.

Pašlaik slimnieki, kas nonāk P. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tiek nosūtīti uz nodaļām (piemēram, slimnieks ar sirds slimību uz akūtās ķirurģijas nodaļu, bet slimnieks ar strutojošām vātīm – uz plaušu slimību nodaļu), kur atrodas ilgāku laiku, kamēr tiek pārvests uz profila nodaļu un no turienes izrakstīts. Slimnīcas ārsti pavada daudz laika, konsultējot sava profila slimniekus citu nodaļu gaiteņos. Loģistikas haosa dēļ (slimnīcas vadītājas Andas Čakšas panākums) neadekvāti daudz līdzekļu tiek tērēts dažādiem izmeklējumiem, kas nereti ir atkārtoti vai pilnīgi nepamatoti.

Vēl 2009. gadā Rīgas 1. slimnīcā strādāja 1100 darbinieku, bet jau pēc gada – nepilni 200, kas veica ambulatoriskus un dienas stacionāra pakalpojumus. Rīgas pilsētas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi stacionārā kļuva par visnetīkamākajiem valstī – nevar salīdzināt labi izremontēto, apgādāto, "apgreidoto" un sakārtoto Liepājas vai Ventspils slimnīcu ar P. Stradiņa slimnīcu, kur sešvietīgās palātās attālums starp slimnieku gultām ir 60 cm, kur pacienti pēc operācijām guļ gaiteņos, kur uzņemšanas nodaļa ievieš šausmas.

Lai ilustrētu problēmu – papildu infekcijas iegūšanu pārpildītā slimnīcā -, es no žurnāla "Latvijas Ārsts" slejām citēšu profesoru Ugu Dumpi: "Pilienu transmisija nozīmē, ka cilvēks izšķauda, izklepo vai vienkārši izelpo gaisa pilienus, kas nekādi neaizlido tālāk par 1,5 metriem. Atrodoties tuvāk par vienu metru, risks inficēties ir jau ārkārtīgi augsts. Tāpēc pacienti slimnīcās jāizkārto tā, lai maksimāli novērstu kontakta transmisijas iespējas.

Ārkārtīgi svarīga pacientu tikšanās un potenciāla inficēšanās vieta ir slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Tur tiešām ierodas cilvēki ar dažādām kaitēm. Ārkārtīgi svarīgi būtu laikus atpazīt tādus pacientus, kuri ir ar infekcijas slimību pazīmēm, un atdalīt tos no pārējiem. To dēvē par divu plūsmu principu. Es esmu pilnīgi drošs, ka reālajā dzīvē Latvijas apstākļos laikus tiek atpazīti tikai indivīdi ar acīmredzamu kašķa vai utu klātbūtni.

Diemžēl šie pacienti ir ievērojami mazāk bīstami apkārtējiem nekā pacietīgie, klusie, pieklājīgi tērptie sirdzēji, kuriem ir augsta temperatūra, klepus, caureja, vemšana vai citi klasiskie infekcijas slimību simptomi. Tiem parasti nekas netraucē inficēt apkārtējos jau uzņemšanas nodaļā, jo iepriekš minētais minimālais pusotra metra attālums nekādi nevar tikt ievērots pārslogotās un cieši apdzīvotās uzņemšanas nodaļas telpās."

Par intrahospitālo infekciju, kas mēdz būt rezistenta pret antibiotikām, šeit es profesoru necitēšu un arī pats neizteikšos.

2011. gadā Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs pieņēma viedu lēmumu – atjaunot Rīgas 1. slimnīcu kā nozīmīgu Rīgas pilsētas medicīnas centru, un pašvaldība sāka ieguldīt līdzekļus slimnīcas rekonstrukcijā, aprīkojumā. Iespējams, ka vērtīgāk būtu bijis līdzekļus ieguldīt nule aprakstītajā P. Stradiņa slimnīcā, kas tiešām apkalpo galvenokārt rīdziniekus. Tomēr pašvaldības lēmums atbalstīt Rīgas 1. slimnīcu, manuprāt, ir uzslavas vērts. Rezultātā – Rīgas 1. slimnīcā pašlaik ir izcila operāciju zāle, ļoti gudri aprīkotas pēcoperāciju telpas, kas dažu stundu laikā pārvēršamas par reanimācijas palātām, salīdzinoši laba radioloģiskā iekārta. Ja mana informācija nemelo, visai drīz Rīgas 1. slimnīcā tiks atvērts "viskrutākais" un dārgākais magnētiskās rezonanses tomogrāfs, un uz slimnīcu tiek pārvilināts viens no cienījamākajiem radioloģijas profesoriem. Šīs "kustības" liek domāt par augošām ambīcijām.

Pašlaik slimnīcā strādā jau 900 darbinieku, un kadru atlase liek domāt, ka slimnīcas vadība itin labi pārredz profesionāļu laukumu Latvijā. Slimnīcas vadības komandā sākusi strādāt ļoti zinoša anestezioloģe reanimatoloģe Natālija Zlobina, kas nule vēl vadīja Valsts asinsdonoru centru. Slimnīcā pieņem arī primārās aprūpes medicīnas viedokļa līderes – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure. Neiroķirurģijas operācijas turpmāk veiks profesors Igors Aksiks.

Kā jau teicu, Rīgas 1. slimnīca strādā ar peļņu un pati spējusi attīstībā investēt vairāk nekā 6,5 miljonus eiro. Protams, var jau teikt, ka pašlaik Latvijas veselības aprūpes finansējumā ambulatoriskā konsultācija un manipulācija ir veiksmīgāk apmaksāta nekā neatliekamā stacionārā palīdzība vai vēža ārstēšana. Rīgas Austrumu slimnīca un P. Stradiņa slimnīca arī labprātāk ņemtu operēt slimniekus dienas stacionārā, veiktu ambulatoriskus izmeklējumus ar kodolmagnētisko rezonansi, datortomogrāfiju vai endoskopiju, kad pacienti pēc manipulācijas vai operācijas dodas mājup.

Bet abām universitātes slimnīcām nepārtrauktā straumē tiek vesti kritiskie un neatliekamie pacienti, datortomogrāfa rindā guļ vairāk vai mazāk iedzēruši pacienti, kas sasituši vai kam sasituši galvu, operācijas notiek steidzamā kārtā, tādēļ slimnieki nav sagatavoti operācijai un pēc operācijas slimnīcā uzturas ilgāk.

Patiesībā Rīgas 1. slimnīcas "muskuļu audzēšana" samazina vienīgās iespējas savu budžetu izlīdzināt Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai jāuzņem paši smagākie (ārstniecībā dārgākie) valsts slimnieki, jo naudas kopumā, kā zināms, Latvijas veselības aprūpē vairāk nekļūst.

Rīgas 1. slimnīca tagad sevī ietver divas poliklīnikas, kas abas ir brīnišķīgi renovētas, veiksmīgi pielāgotas un ērtas pacientu plūsmai, īpaši jau bērnu aprūpei. Pacientu plūsma ļauj izvairīties no visiem tiem mikrobu uzbrukumiem, par ko runāju iepriekš. Tiesa, man nav skaidrs, kāpēc valsts nauda (pašvaldību nauda tāpat ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda) būtu jātērē zobārstniecībai, ja visur citur tā ir privāta, un pašvaldība vienkārši iejaucas tirgus regulācijā. Un vēl – es saprotu, ka no biznesa viedokļa slimnīcā var nodarboties ar flotācijas terapiju un sāls istabas terapiju, bet tam nudien nav nekāda sakara ar medicīnu vai veselību.

Un tagad – pats būtiskākais. Rīgas 1. slimnīca patiesībā ir augšāmcēlusies un ir pilnībā gatava atkal kļūt par reālu slimnīcu. Vismaz situācijā, ja notiktu katastrofa ar 100 cietušajiem, daļu varētu uzņemties Rīgas 1. slimnīca ar savu spēcīgo ķirurgu un anesteziologu komandu, kur operāciju zāli un pēcoperācijas nodaļu par intensīvās terapijas stacionāru varētu pārvērst 15 minūšu laikā. Domāju, tas ir lielākais ieguvums nestabilajā politiskajā situācijā, un, atkārtošos, to paveikusi Rīgas dome.

Tomēr man neliek mieru jautājums – vai apzinātā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas graušana Andas Čakšas vadībā ir mērķtiecīga? Kurā mirklī vadzis lūzīs (uzņemšanas nodaļa netiks galā ar saviem pienākumiem, intrahospitālā infekcija kļūs nevadāma)? Un kā tādā gadījumā notiks pacientu plūsmas pārorganizācija uz Rīgas 1. slimnīcu?

Es nešaubos, ka ministra Gunta Belēviča rīcībā esošā informācija ir bagātīgāka par manējo un ka ministrijā ir pietiekami daudz scenāriju – kā rīkoties. Mans skats no malas liek pārdomāt iespēju – atjaunot kaut nelielu neatliekamās palīdzības pacientu plūsmu uz Rīgas 1. slimnīcu jau šobrīd: tas varētu novērst katastrofu P. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā, bet arī būt gataviem šādam visai melnam scenārijam.

Novērtē šo rakstu:

87
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...