Iesaki rakstu: 
KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien tā izpildīs dažus mājasdarbus. Pie tiem piederot okupācijas un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas atzīšana utt. Pati Saskaņa tiražē argumentus, ka Igaunijā jau sen ir Centra partijas vadīta valdība un nekas slikts neesot noticis, un tās līgums ar partiju Vienotā Krievija arī vairs neesot nav spēkā.
Pirmkārt, vai var ticēt cilvēkiem, kuri savulaik kvēli aicināja balsot par krievu valodu kā otro valsts valodu 2012.gada referendumā, viņi to nav atzinuši par kļūdu. Tieši otrādi! Aplūkojiet Saskaņas politiskās reklāmas - tās ir paralēli gan latviešu, gan krievu valodās, reāli veicinot divvalodību. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska rosināto un Saeimas atbalstīto izglītības sistēmas pāreju uz mācībām valsts valodā tā ir apstrīdējusi Satversmes tiesā.
Otrkārt, Saskaņas līderi nav publiski atzinuši Latvijas okupācijas faktu un to nosodījuši, izņemot vienas saviesīgas vakariņas 2011.gadā, kurās “o-vārds” tika izmocīts.
Treškārt, Saskaņa pārtrauca līgumu ar Krievijas partiju Vienotā Krievija, nevis protestejot pret Kremļa īstenoto agresiju pret Ukrainu, bet gan tāpēc, ka ļoti vēlējās iekļūt Eiropas sociālistu un sociāldemokrātu politiskajā grupā. Pamatojums šī politiskā pakta laušanai bija, ka tas vienkārši esot zaudējis savu aktualitāti.
Ceturtkārt, Saskaņa nav nosodījusi nedz Krimas pretlikumīgo okupāciju, nedz Krievijas Federācijas agresīvo rīcību Ukrainā, gluži pretēji - tā ir kritizējusi Eiropas Savienības īstenoto vienoto ārpolitiku.
Piektkārt, atšķirībā no Igaunijas Centra partijas, kur notika politiskās vadības maiņa, mūsu Harmoniju jau gadiem vada vieni un tie paši cilvēki, kāpēc lai mēs domātu, ka vilks, metot spalvu, mainīs arī tikumu?
Visbeidzot, ir mulsinoši lasīt un klausīties garas KPLV tirādes par to, ka no valdības un Saeimas ir jāpatriec komunisti, savukārt kāpēc ar Saskaņas komunistiem ir tik liela un nevaldāma vēlme draudzēties? Nemaz nerunāsim par apbrīnojamu spītu ignorēt Rīgas domē notiekošo, pret ko iestājas opozīcijā esošās Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un LA/LRA deputāti.
Lūdzu, dalies ar šo ierakstu, varbūt ne visiem KPLV faniem, bet kādam tas atvērs acis!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
