Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No neformāliem avotiem Pietiek saņēmis apjomīgu un detalizētu versiju, kas izskaidro daudzas neskaidrības, kas pēdējā gada laikā fiksētas saistībā ar Norvik banku. Uz aicinājumu komentēt šajā versijā minētos faktus bankas vadība pēc divu dienu pārdomām atbildēja ar kategorisku atteikumu, līdz ar to pilnā apmērā publicējam tikai šo versiju:

"Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs (JŠ) aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Uz vasaras beigām J.Šapurovs atrada tādu ieinteresēto personu - Grigoriju Guseļņikovu (GG), kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes „miljonāru". Savu nodomu iegādāties Norvik apstiprināšanai 2013.g.2.oktobrī GG noslēdz ar JŠ aizdevuma līgumu, ar kuru piešķir JŠ aizdevumu EUR 1.000.000,- ar atmaksas termiņu 6 mēneši.

Aizdevuma nodrošinājumam JŠ ieķīlā par labu GG 6.027.346 Norvik bankas akcijas par kopējo nominālvērtību LVL 6.027.346, kas uz to brīdi sastādīja 9% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita. Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika rupji pārkāpjot Norvik bankas statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk jau pēc notikušā darījuma, t.i. akcijas tika ieķīlātas 2013.g.11.oktobrī, nesaņemot tādu piekrišanu.

Uz to brīdi nepieciešamie minimālie ieguldījumi Norvik banka pamatkapitālā sastādīja aptuveni EUR 30 min. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu GG nebija, viņš ņem īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra P.Kondrašova (PK), kas bija kādreizējais kompānijas Uralkalij akcionārs. Saņemtais aizdevums kopā ir vairāk kā EUR 30 mln. (pēc neoficiālām ziņām EUR 90 mln, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta Norvikā, ir tērēta citām un privātām GG vajadzībām, tai skaitā nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādē Londonā).

Darījuma būtība bija:

a)   par aptuveni EUR 30 mln kļūt par Norvik banka vairākuma akcionāru, pie kam EUR 28,6 mln tiek iemaksāti pašas Norvik banka pamatkapitālā, respektīvi pašam sev

b)   ņemot vēra to, ka PK izsniegtais aizdevums ir īslaicīgs, ir jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus atgriezt tuvākajā laikā ar Norvik bankas palīdzību, un faktiski jau pie kapitāla "palielināšanas" 2013.gada decembrī tiek noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēs īstenot. Galvenā būtība - kapitāls it kā "palielināts", bet faktiski, ar Bankas pašas, t.i., noguldītāju, naudu.

Īstenojot savu shēmu 2013.g.decembrī GG piedalās Norvik bankas izsludinātajā akciju emisijā un iegādājas jauna laidiena akcijas par kopējo summu EUR 28,6 mln, kā arī iegādājas sekojošas akcijas no Norvik banka akcionāriem:

Andrejs Svirčennkovs - 11.363.324 akcijas; Jurijs Šapurovs - 662.768 akcijas; AS Lateko invest - 4.435.198 akcijas; Igors Podgorbunskihs - 630.000 akcijas; Donāts Vaitaitis - 5.681.648 akcijas; Natalja Drozda - 361.569 akcijas,

kas kopā dod viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā Norvik banka balsstiesīgo akciju skaita. Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi (attiecībā uz vienu no akcionāriem - arī solījums nevērsties pret viņu tā pārkāpumu NB sakarā).

Jau 2014.gada pavasarī tiek izziņots, ka Norvik banka iegādāsies GG aktīvu Krievijā - Vjatka bank, kļūstot par Vjatka bank mātes sabiedrību. Tas nozīmē, ka Norvik banka samaksātu GG par Vjatka bank akcijām pašam Guseļņikovam. Kiprā reģistrētā uzņēmuma Opidius holdings limited akcijas pieder GG. Lieki piebilst, ka Vjatka banka finansiālais stāvoklis ir apšaubāms. Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos Norvik vienkārši bez FKTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo tikai painformēja FKTK tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot Bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties A.Ruselim, NB Padomes loceklim un K.Zakulim. Vienlaicīgi publiski tika izziņots, ka notikusi Norvik bankas pamatkapitāla palielināšana.

Spriežot pēc bankas publiskiem paziņojumiem, faktiski kapitāla "palielināšana" notika atkal jau par Bankas pašas naudas līdzekļiem, Bankai tos samaksājot par Krievijas Vjatka bank akcijām, kuras piederēja G.Guseļņikovam un viņa tēva kontrolētajai kompānijai Opidius holdings limited. Interesants fakts - septembra mēnesī, kad K.Zakulis atradies atvaļinājumā, runā, ka FKTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu un atļauja nav tikusi dota. K.Zakulim atgriežoties no atvaļinājuma, acīmredzot pēc A.Ruseļa, I.Rimševica un K.Zakuļa kādas individuālas tikšanās, Norvik ieguvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši FKTK nosūtīt informāciju zināšanai.

Par pašu GG

Pret GG Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, tai skaitā naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā (lietas Krievijā izmeklē FSB).

Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp GG un Antonovu, kura mērķis ir izmantot šo pašu Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos (īstermiņa mērķu sasniegšanai). Viena no versijām, par ko zināja arī FKTK un LB vēl pirms Guseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Guseļņikova stāv Antonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos. Banka viņam esot nepieciešama īstermiņa mērķu sasniegšanai.

Saites ar Krājbanku:

1)   Tieši uz Norvik Banku no Krājbankas pēc maksātnespējas pasludināšanas pārgāja vairāki top vadītāji - tai skaitā juristi. Norvik bankas galvenā juriste jau kopš 2012.gada februāra mēneša ir Margarita Mjadzelica, arī - maksātnespējas administratore, kura, kā juristu aprindās zināms, ir viena no tām, kas „zīmējusi" daudzas Antonova Krājbankas shēmas. Par Margaritu Mjadzelicu GG sarunās ir deklarējis, ka viņš labās "atsauksmes" par M.Mjadzelicu saņēmis tieši no Antonova.

Tāpat arī Natālija Losāne, kura arī ir viena no vadošajām juristēm - iepriekš Krājbankā, šobrīd Norvikā.

2)   NB valdē no 18.09 jauns loceklis - Deniss Novikovs. Kārtējais Krājbankas top vadītājs (iepriekš Krājbankas meitas Finasta Asset Management, Finasta atklātais pensiju fonds Padomes priekšsēdētājs u.c. daudzos Krājbankas meitas uzņēmumos). Kārtējais apliecinājums tuvajām GG un Antonova attiecībām (ko faktiski jau GG nemaz neslēpj).

3)   Saikne ir arī VA un GG izvēlētajos juridiskās palīdzības sniedzējos: Antonova advokāts LV: Viesturs Zauls. Strādā kopā ar Aleksandru Berezinu (zvērinātu advokātu birojs IUSTUS Krāmu ielā Vecrīgā, www.lawoffice-iustus.lv). Berezinu izvēlējies Guseļņikovs par savu advokātu. Berezins pārstāv gan GG, gan viņa labo roku kriminālprocesos, tai skaitā, tajā, kas ierosināts par draudu izteikšanu (pēc KL 132.panta). Šis process ierosināts 2014.gada 5.septembrī, ierosinātājs - VP GKP Kriminālmeklēšanas pārvalde par GG un Andrei Danilenko iespējamām prettiesiskām darbībām.

Vēl arī komiska nianse - NB taisās nomāt telpas Krājbankas mājā Skanstes ielā, uz kurām pārvāksies visa NB valde, padome un VIP klientu apkalpošanas pārvalde. Šo ēku nesen iegādājās izsolē no maksātnespējīgās BAB bankas Snoras SIA JD 15. Snoras šajā darījumā pārstāvēja juridiskais birojs Tark Grunte Sutkiene (par šo ir informāciju biroja mājaslapā). Tā arī ir vēl viena "sakritība" - Tark Grunte Sutkiene birojs pārstāv ne tikai Snoras, bet arī Norvik - no TGS biroja - zv.adv.Agnese Hartpenga ir NB pilnvarotā pārstāve n-tajās tiesvedībās.

FKTK loma

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju, mākslīgajām "kapitāla palielināšanām", kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FKTK tomēr ir devis, un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. GG intereses visvairāk (uzskatāmi izmisīgi) aizstāv FKTK vadītājs K.Zakulis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics. Draudzības vārdā arī I.Rimšēvičs noreferencējis G.Guseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku A.Ruseli (kurš šobrīd ir Norvik bankas Padomes loceklis).

Jaunajai GG nostiprinātajai Norvik bankas padomei algu apmērs ir nesamērojams ar jebkādu Latvijas finanšu iestāžu tirgus situāciju, turklāt ar tik sliktiem finansiāliem rādītājiem (kopš GG iegādājies Banku, situācija ar Bankas ieguldījumu portfeli un likviditāti ir tikai pasliktinājusies) ir saprotama vienīgi pie apstākļiem, ka arī pašreizējais akcionāru sastāvs visdrīzāk gatavojas īstermiņa scenārijam attiecībā uz Norviku. Atalgojums pašam GG kā padomes priekšsēdētājam: EUR 50 000 mēnesī, Padomes priekšsēdētāja vietniekam (GG "labā roka" Andrei Danilenko) EUR 15 000 mēnesī, pārējiem padomes locekļiem EUR 10 000 mēnesī. Attiecīgi tikai Padomes atalgojums vien gada griezumā sastāda EUR 1.2 mln.

Arī vēl pirms G.Guseļņikova ienākšanas FKTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar Norvik. Kopš 2012.gada maija - jūnija, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FKTK ir informēta par lielāko daļu Norvik pārkāpumiem, uz kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem Norvik licence būtu jāanulē (pielikumā viens piemērs). Pēc šīs pārbaudes Norvik saņēma ierobežojumus licencē (kreditēšanas aizliegumu un maksājumu pastiprinātu uzraudzību no FKTK puses).

Šā gada sākumā saskaņā ar vienošanos ar G.Guseļņikovu vēl pirms tā ienākšanas visi minētie ierobežojumi tikuši atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi vairākus kredītus nerezidentiem - Krievijas uzņēmumiem; bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās, kas zināmajos apstākļos un ar GG realizēto shēmu rokrakstu ir arī, iespējams, nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti tam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Faktiska situācija (fabula):

Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī.

Līdz ar Grigorija Guselņikova ienākšanu Bankā, FKTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un Norvik kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem. Faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vēl vispār notiks.

Par Norvik bankas finanšu stāvokli, pēc publiski pieejamām ziņām

1. Norvik 2013.gada beigās publiski mierina ar veikto "pamatkapitāla palielināšanu, ienākot jaunam investoram", taču patiesībā 2014.gadā akcionāru sapulcē, apejot likuma normas, tās pamatkapitāls ir samazināts

2014. gada 31.martā tika sasaukta Norvik bankas akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka Norvik bankas iepriekšējo gadu un 2013.gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedza pusi no Norvik bankas pamatkapitāla, kā rezultātā ir iestājušies Komerclikuma 271.panta paredzētie nosacījumi, kas paredz, ka, ja akciju sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no tās pamatkapitāla, ir jāsasauc akcionāru sapulce, kurai jālemj par situācijas risinājumu, kas var izpausties kā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija, reorganizācija, pamatkapitāla izmaiņas, kā ari citos veidos.

Pretēji acīmredzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lemj par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot Norvik bankas zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā (principā tiek realizēta acīmredzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notiek izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs akcionāra pienākums). Saskaņā ar Latvijas Vēstnesis publicēto paziņojumu, minētais Norvik bankas pamatkapitāla samazinājums ir reģistrēts 2014.gada 12.maijā. Tātad, ņemot vērā 2013.gada beigās notikušo pamatkapitāla palielināšanu, un šodienas faktisko situāciju, Norvik bankas pamatkapitāls faktiski ir krities no EUR 124.746.031,20 līdz EUR 53.462.584,80, kas apstiprina Norvik bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Neskatoties uz 2013.gada decembrī ar jaunā īpašnieka ienākšanu notikušo pamatkapitāla palielināšanu par 31,4 miljoniem eiro, pamatojoties uz 2014.gada 31.marta Norvik bankas akcionāru pilnsapulces lēmumu, Norvik bankas pamatkapitāls tika samazināts vairāk kā divas reizes, t.i par summu EUR 71.283.446,40.

Ar Norvik bankas 2014.gada 9.jūnija ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu pieņemts lēmumus izsludināt papildus akciju emisiju, emitējot 250 000 000 jaunas vārda balsstiesīgās akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību Eur 0,60. Taču līdz pat šim brīdim nav ziņu, ka kāds uz šo emisiju būtu pieteicies (ne pašreizējie akcionāri, ne trešās personas) un pamatkapitāls nav ticis palielināts.

2. Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām LR reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Norvik bankai piemērotais individuālais minimālais rādītājs 2012.gadā bija 12%, savukārt 2013.gadā 11.1%. Bankas faktiskais kapitāla pietiekamības rādītājs bija zem šīs normas un attiecīgi 2012.gadā 8.34% un 2013.gada beigās 10.11% (informācija no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas publicētajiem datiem).

Savukārt, analizējot šī gada pirmo trīs mēnešu Norvik publicētos finanšu datus, secināms, ka tās kapitāla bāze vēl jo vairāk turpina pasliktināties, un proti, pašu kapitāls uz 31.01.2014 bija 55 295 tūkstoši euro, uz 28.02.2014: 55 091 tūkstotis euro, savukārt, uz 31.03.2014 48 724 tūkstoši euro (t.i., tikai divu mēnešu griezumā samazinājums jau par 12%).

Saskaņā ar FKTK mājaslapā (skat. interneta vietni fktk.lv, sadaļa Banku kompass) publicētajiem datiem Norvik ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas atšķiras no pārējām kredītiestādēm ļoti būtiski.

3. Bankai jau vairākus gadus saskaņa ar publiski pieejamiem finanšu pārskatiem piemērotas pastiprinātās uzraudzības procedūras

Norvik banka savos publiski pieejamos gada pārskatos apliecina (2013.gada pārskatā, skat. pielikums Nr.4, - 17.1pp, un 2012.gada pārskatā - 20.1pp), ka FKTK Bankai ir jau vairāku gadu garumā piemērojusi pastiprinātās uzraudzības procedūras.

4. Bankai no visām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm vienīgajai saskaņā ar pēdējo abu gadu publicētajiem (2013.un 2012.gada) pārskatiem ir "kvalificēts" auditoru atzinums, jeb - auditoru atzinums, kas izteikts ar piebildēm

Saskaņā ar 2013.gada Norvik bankas finanšu pārskatā norādīto, tās kredītu portfelis sastāda 142 320 000 latu. Savukārt, riska darījumi, kas saistīti ar alternatīvās enerģijas nozari sastāda 39 686 000 latu jeb 28% no minētā kredītu portfeļa. Attiecībā uz šo portfeļa daļu Norvik bankas auditors Deloitte Latvia savā atzinumā norādījis, ka tam "nebija iespējams noteikt, vai 2013.gada 31.decembri nepieciešamas jebkādas korekcijas aktīvu vērtības samazinājumam".

Faktiski tas nozīmē, ka auditors nav izteicis savu vērtējumu (atzinumu) par gandrīz trešo daļu no Bankas kopējā kredītu portfeļa, kas, balstoties uz Bankas rādītājiem, ir pietiekami materiāla jeb būtiska sadaļa, lai atstātu ietekmi uz tās kapitāla pietiekamību un/vai zaudējumu apmēru pārskata gadā. Tāpat 2013.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 13 280 000.

Deloitte Latvia savā revidenta ziņojumā par Norvik bankas 2012.gada pārskatu ir norādījis iebildi, ka "akcionāra atbalsts", kas uzrādīts Bankas 2012.gada finanšu pārskatā, iespējams, nav attiecināms uz 2012.gadu, jo darījums faktiski tika reģistrēts publiskajos reģistros tikai 2013.gadā, tādējādi Deloitte nevarēja pārliecināties, vai finanšu atbalsta uzrādīšana 2012.gada 31.decembra bilancē ir atbilstoša". Tāpat 2012.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 12 743 000.

5. Bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Norvik bankas pēdējo divu gadu zaudējumi kopā sastāda vairāk kā 73 miljonus Euro, savukārt, ja tiktu ņemta vērā Deloitte Latvia revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā 99 miljoni euro. No publiskiem Norvik bankas finanšu datiem ir acīmredzams, ka banka nav spējīga absorbēt zaudējumus saprātīgā termiņā.

Atsevišķi pa gadiem:

zaudējumi par 2013.gadu: 18 446 000 latu. Ja Norvik Banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2013.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 9 333 000 latu lielāks, t.i., 27 779 000 latu.

Zaudējumi par 2012.gadu: 32 951 000 latu. Ja Norvik banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2012.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 8 956 000 latu lielāks, t.i., 41 907 000 lati.

Vai pie Norvik Bankas rādītājiem un finanšu stāvokļa ir adekvāti noteikt tās akcionāram Grigorijam Guseļņikovam ikmēneša algu EUR 50 000 apmērā, un pārējiem Padomes locekļiem Eur 15 000 un EUR 10 000 algu mēnesī (kas gadā veido EUR 1 140 000 tikai atalgojumā Padomei)?

Neskatoties uz jaunā akcionāra G.Guseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, Norvik finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi no jaunā akcionāra netiek veikti. Minēto iemeslu dēļ 2014.gada 31.martā tiek sasaukta Norvik akcionāru sapulce, kurai sakarā ar pēdējo gadu ievērojamiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusi no Norvik pamatkapitāla, atbilstoši Komerclikuma 271.pantam jālemj par turpmākajām darbībām (likums nosaka, ka norādītajā gadījumā akcionāriem jālemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai jāpieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu). Lai grāmatvediski "uz papīra" atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti Norvik tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt Norvik pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi (t.i. no 124 746 031,20 EUR līdz 53 462 584,80 EUR).

2014.gada 9.jūnijā notiek jauna akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par ievērojamu jaunu Norvik akciju emisiju un pamatkapitāla palielināšanu par 150 000 000 EUR. Līdz pat 2014.gada oktobrim neviens nav iegādājies jaunās akcijas. 2014.gada oktobrī Norvik paziņo, ka Grigorijs Guseļņikovs ir iegādājies un apmaksājis akcijas par summu 69 638 784 EUR. Vienlaicīgi tiek paziņots par to, ka Norvik iegādājusies no kompānijas, ko kontrolē Grigorijs Guseļņikovs un viņa tēvs, tai piederošu Krievijas Federācijas reģionālo banku Vjatka bank.

Minētās Krievijas Federācijā esošās bankas novērtējumu veicis Krievijas Federācijas vērtētājs (par kura objektivitāti, ticamību un vērtējumā izmantotajiem apsvērumiem pie apstākļiem, kad Vjatka banka revidētais pasu kapitāls uz 2013.gada beigām ir tikai ap 46 milj. EUR, ir pamatotas šaubas. Šādam darījumam maksimālais koeficients būtu 0,8 no pašu kapitāla, taču, ievērojot sankcijas pret Krieviju, tendenci, ka Krievijas Centrālā banka aktīvi slēdz nelielas reģionālās bankas, kā arī Krievijas rubļa vērtības samazinājumu, kas ietekmē aizņēmēju maksātspēju un attiecīgi negatīvi ietekme kredītportfeļa kvalitāti, jo ievērojams skaits hipotekāro kredītu ir citā valūtā). Novērtējums Vjatka bankai veikts par cenu, kas tuvu AS Citadele pārdošanas cenai (t.i. ap 70 000 000 EUR).

Minētā darījuma rezultātā Norvik aktīvos ir ieguldīta nevis reāla nauda, kas Norvik vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošās reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ar negatīvu tendenci. Tādējādi:

- ir pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem Norvik pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā,

- neskatoties uz to, ka faktiski Norvik pamatkapitāls nav palielināts reālos naudas līdzekļos, Norvik valde ir apliecinājusi, ka pamatkapitāla apmaksa ir notikusi,

- acīmredzami Norvik ir sagrozījusi faktus, jo visticamāk pirmais ir noticis Vjatka banka akciju iegādei par Norvik noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam Norvik akciju iegāde no tā esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem

- nav skaidrs jautājums par FKTK atļaujas saņemšanas esamību, kas pie šāda darījuma būtu nepieciešama, ievērojot, ka Norvik aktīvos būs Krievijas Federācijā esoša banka un FKTK būs jāņem vērā arī Vjatka banka rādītājus (šeit visticamāk būs problēmas ar to atbilstību patiesībai, ievērojot vājo sadarbību ar Krievijas uzraudzības institūcijām un banku prasību atšķirībām), jo minētās bankas rādītāji tieši ietekmēs nu jau Norvik rādītājus. Turklāt FKTK atļauja jebkurā gadījumā ir nepieciešama, jo, pirmkārt, minētais darījums ir riska darījums, otrkārt, darījums ar ieinteresēto personu attiecībā pret Norvik

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas Norvik naudu notiek arī Norvik esošo naudas līdzekļu "izvešana" ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet ari caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētajām komercsabiedrībām."

Novērtē šo rakstu:

111
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...