Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas sēts – tas jāpļauj

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
06.01.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas atrisinājumam galvenā politiskā intriga – kas būs “jaunās” valdības vadītājs. Citiem vārdiem sakot – vai Vienotībai izdosies panākt, lai tiktu nominēts tās izvēlētais premjera kandidāts, kura vadībā Vienotība kā valdošais politiskais spēks varētu atdzimt, vai tomēr tās “partneriem” izdosies noturēt Vienotību sev vajadzīgajā pozā, liekot nominēt sev ērtu Vienotības premjera kandidātu.

Nu ir acīmredzams, ka visiem, kuri vēl cerēja, ka Vienotībai ir spēks un potenciāls atdzimt, nāksies vilties savās cerībās. Par spīti apņēmīgi uzņemtajam kursam pārņemt varas līderību tā, iestiegot savās iekšējās pretrunās, nespēja būt vienota – tās apņēmība prasmīgi un veiksmīgi tika izšķīdināta un pārvērsta savstarpēju pretrunu un intrigu savītā centienu murskulī, un tā vietā, lai Vienotība izlēmīgi noteiktu politisko notikumu tālāko virzību, tā atkal tiek ripināta kādam vajadzīgā virzienā.

No varas principu loģikas viss ir taisnīgi – varas tronis pieder tam, kurš ir spējīgs to noturēt (nu, vai tam, kurš tajā tiek turēts). “Jaunās” valdības veidošana bija patiesības mirklis – gan Vienotībai, gan visai sabiedrībai. Lai Vienotība varētu pretendēt uz vadošā politiskā spēka statusu (kurš tai ir piešķirts tikai formāli), tai bija jābūt spējīgai noteikt, kurš būs nākošais valdības vadītājs. Un, ja Vienotība būtu gatava tam (būt par vadošo politisko spēku), tad tai bija visas iespējas to paveikt – virzīt savu izvēlēto premjera kandidātu, kuru tās partneri smilkstēdami būtu spiesti pieņemt, lai arī ko tie līdz tam būtu teikuši.

Ne jau tāpēc, ka tiem nebūtu spēku izgāzt šo Vienotības iniciatīvu, bet tāpēc, ka izveidotā varas monopola apstākļos ir iespējams tikai ļoti šaurs un konkrēts lomu sadalījums. Un, ja kāds nav gatavs spēlēt savu lomu vai pieļaut, lai pārējie spēlē tiem atvēlētās lomas – tad šis esošais varas monopols sabrūk. Un to neviena no esošajām varas partijām nevēlās, jo nekas labāks tām nav iespējams. Tāpēc, lai nesagrautu izveidoto varas sistēmu, varas partijām (un visai sabiedrībai) nāktos pieņemt sava partnera rīcību, ja tā notiktos tam atvēlētās lomas ietvaros.

Šajā lomu sadalījumā Vienotībai iedalīta “vadošā” loma – neviens cits to nevēlas vai arī nav spējīgs uzņemties. Tāpēc Vienotības “partneri” bezmaz vai izmisīgi centās panākt, lai Vienotība nevirzītu tiem nevēlamu premjera kandidātu, saprotot, ka, ja tas notiks – saskaņā ar lomu sadalījumu tiem nebūs iespējas to noraidīt (jo citādāk tiem ērtais varas monopols tiek sabrucināts ar visām no tā izrietošajām sekām…).

Taču Vienotība nebija spējīga izmantot savu iespēju atdzimt. Tagad, ja tā piekritīs (un tā piekritīs) atkal uzņemties upurjēra lomu valdībā, ko visdrīzāk tai arī uzticēs prezidents – nominējot koalīcijas “partneriem” vajadzīgo Vienotības premjera kandidātu, turpināsies tālāk tie paši procesi, kas jau ir noveduši Vienotību pie sabrukuma un degradācijas.

Tas savukārt nozīmē, ka arī valsts līmenī viss turpināsies “pa vecam” – bezatbildīga muļļāšanās, kuras piesegā tiks “kārtotas lietas”, “dīvaini” lēmumi, kuri tiks piesegti ar jau gana noplukušiem “džokeriem” – ģeopolitiku, stabilitāti, drošību, utt.

Patiesībā nekādas stabilitātes nebūs, turpināsies šī biezputra miglā, pa kuru visiem mums būs jābrien tālāk, klausoties pasakas par to, ka pareizāk un labāk mums vairs nevar būt!...

Lai būtu stabilitāte, lai būtu attīstība – ir nepieciešams pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus (citādāk tie atkal un atkal ir jāmaina). Bet, lai būtu šādi lēmumi – ir jābūt lēmuma pieņēmējiem, kas ir spējīgi pieņemt šādus lēmumus un ir gatavi (motivēti) to darīt.

Kā to panākt? Kā to uzskatāmi parāda cilvēces vēsture - esošā cilvēces sabiedrības attīstības līmeņa apstākļos nav nekāda cita labāka mehānisma kā konkurence.

Ja citās jomās (piemēram ekonomikā) ir iespējami vēl citi instrumenti, kurus veido likumdevējs (vara), lai ar to palīdzību veicinātu vajadzīgo rezultātu sasniegšanu, tad politikā konkurence ir vienīgais iespējamais instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nodrošināt, lai vara būtu motivēta rīkoties pēc iespējas atbildīgāk un sabiedrības interesēs. Jo, ja ir konkurence, tad tas, kurš nav spējīgs piedāvāt vislabāko risinājumu, tiek izkonkurēts – tā vietā nāk cits.

Tas savukārt nozīmē, ka, lai noturētos pie varas, rodas motivācija pieņemt iespējami “labākus” lēmumus. Savukārt, ja neesi spējīgs to izdarīt labāk par citiem, tad tavā vietā nāk “labāks” par tevi. Šāds konkurences mehānisms varai darbojas kā mūžīgais dzinējs, kura ietvaros vara ir spiesta kļūt aizvien “labāka”. Nu nekas cits nedarbojas.

Tāda ir arī demokrātijas kā efektīvas un ilgtspējīgas sabiedrības modeļa jēga – dot iespēju īstenot pilnasinīgu ideju konkurenci, lai tās rezultātā tiktu īstenotas labākās no tām.

Un te nu mēs nokļūstam līdz visu mūsu problēmu saknei – esošā politiskā sistēma ir izveidojusies tā, ka reāla konkurence, līdz ar to arī demokrātija, mūsu valstī nedarbojas. Un tas pat vairs netiek slēpts.

Ir radīts mākslīgs varas monopols. Ar mītu un briesmu stāstu palīdzību iegalvojot lielai sabiedrības daļai, ka tieši šis monopols ir arī labākais iespējamais risinājums valstij un sabiedrībai. Lai gan patiesībā izdevīgs tas ir tikai šī monopola turētājiem, jo dod tiem iespēju pieņemt lēmumus, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, bet gan izejot no savām interesēm, pieņemot un mainot lēmumus pēc savām vajadzībām, īpaši nerūpējoties par to, kādu ietekmi tie atstās uz sabiedrību (piemēram, biežās nodokļu izmaiņas).

“Jaunās” valdības veidošanas process tam ir uzskatāms apliecinājums. Un arī turpmākie lēmumi, kamēr saglabāsies varas monopols, būs tādi paši, mainīsies tikai nosaukumi – bija Citadele, AirBaltic, būs - Lattelecom, Rail Baltic, utt.

Kamēr sabiedrība nenonāks līdz apziņai, ka ļaut tai tikt sadalītai “pareizajā” vairākumā un “nepieskaitāmajā” mazākumā nozīmē tai turpināt iet pašiznīcināšanās ceļu ( kurā vislielākais zaudētājs būs tieši “vairākums”), ka šī sabiedrībai uzspiestā dogma ir kā vēzis, kas nemanot izēd to no iekšpuses, neatstājot pāri pat kaulus – nespējot vairs nodrošināt ilgtspējīgai sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, vai tā būtu izglītība vai veselības aizsardzība, vai ceļš, kas ved uz darbu.

Sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešama pilnasinīga politiskā konkurence. Tikai tā tiks nodrošināti adekvāti, sabiedrības interesēm atbilstoši lēmumi. Nekādi represīvie vai starptautiskie instrumenti to nenodrošinās – lai kur mēs iestātos, lai kādas jaunas struktūras izveidotu, tā visa būs tikai kārtējā nejēdzīgā resursu tērēšana un vilšanās par iegūto rezultātu.

Daudzi klusībā jau cer, ka uz sabrūkošās Vienotības drupām varētu izveidoties kaut kas tāds, kas spētu radīt konkurenci esošajam varas monopolam. Tas ir maksimāli naivi.

Pirmkārt, kā to uzskatāmi jau ir pierādījusi vēsture - “labējo” spēku nišā tas vienkārši nav iespējams. Pat, ja šāds jauns politiskais spēks izveidosies un spēs iekļūt Saeimā (atkal?), tas nespēs radīt konkurenci esošo varas monopolu baudošajiem, kuri atrodas uz tās pašas politiskās platformas daļas - tas tiks saplosīts vai asimilēts, vai labākajā gadījumā (tam) - padarīts par paklausīgu varas satelītu.

Otrkārt, kā to uzskatāmi parāda esošais valdības “veidošanas” process – ja pat tādu politisko briedumu ieguvušu politisko spēku kā Vienotību var nolikt, kādā pozā vien grib, un darīt ar to, ko vien vēlas, tad kādas ir cerības un iespējas šajā “pareizo” politisko spēku saspēlē izdzīvot kādam jaunpienācējam, nemaz nerunājot par to, lai tas vēl kādu spētu izkonkurēt?

Tāpēc ir pavisam naivi sapņot un gaidīt to, ka reiz (atkal?) dzims jauns “pareizais” politiskais spēks, kas spēs radīt veselīgu politisko konkurenci esošajam varas monopolam.

Kā to pierāda demokrātisko valstu vēsture – reālā politiskā konkurence (līdz ar to ilgtspējīga un sekmīga to attīstība) ir iespējama tikai tad, ja valsts pārvaldes procesos ir iesaistīta visa pilsoniskā sabiedrība un viss politiskais spektrs. Un tas ir normāli, ka laiku pa laikam varas svārsts virzās no labās puses uz kreiso, lai pēc tam atkal un atkal atgrieztos atpakaļ, aizvien jaunā un jaunā kvalitātē.

Lai arī kā censtos esošais varas monopols noturēt savās rokās šo varas svārstu, kaut kad tas tomēr izslīdēs – un sabiedrība beidzot varēs uzskatāmi pārliecināties, ka tā ir vienīgā un pareizā iespēja, kuras tik ļoti pietrūkst mūsu valstij. Un, jo ātrāk tas notiks, jo lielākas iespējas būs Latvijai atdzimt kā demokrātiskai, ilgtspējīgai valstij, kura ir spējīga pieņemt un īstenot pārdomātus un atbildīgus lēmumus savas sabiedrības labā. Jācer, ka uz to brīdi pamats valsts atdzimšanai vēl nebūs pazaudēts - varas monopolam turpinot īstenot un apmierinot savu pavaļu.

Bet tikmēr būs jāpļauj tas, kas ir nu iesēts. Arī pašiem sējējiem…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...