Kas ta nu atkal, Strīķes kundze?

Viena - acīmredzami nenozīmīgākā, noteikti ne galvenā - novērst un apkarot korupciju. Un otrā - kalpot par publisku konfliktu, intrigu, administratīvo kariņu, politiskās ietekmes tirdzniecības, skandālu, noplūdušas un nopludinātas informācijas midzeni.

Ar pirmo funkciju ir gājis, diplomātiski izsakoties, kā nu kuro brīdi, toties ar otro viss ir bijis labākajā kārtībā - nez vai atradīsiet pat kaislīgāko KNAB naidnieku, kurš pārmestu, ka šajos desmit gados pretkorupcijas birojs būtu bijis pārāk diskrēts, klusiņš un nemanāms.

Kamēr nedaudzās noķertās "lielās zivis" labākajā gadījumā bijušas pat ne samu un brekšu, bet labākajā gadījumā pliču un plekstu klasē un reāli notiesāto pulciņš ir pavisam niecīgs, ar visa veida iranizēšanu, jandalēšanu un figurēšanu gan viss bijis labākajā kārtībā.

Visdažādākās informācijas pludināšana pa labi un pa kreisi (paldies, protams, par to!), nepārtrauktas intrigas, permanenta brēka par ļaunu politisko spiedienu un tā izpildītājiem, "masku šovi" komplektā ar brīžam demonstratīvu uzspļaušanu likumam, pat naudas zagšana - to visu mēs esam redzējuši un jutuši tam līdzi gadu pēc gada, gadu pēc gada.

Jezgas objekti ir mainījušies, bet viena nostādne visus šos gadus ir bijusi nemainīga: visdažādākajos veidos mums ir borēts, ka gaišie spēki KNABā varonīgi cīnās gan ar visādiem korumpantiem, gan ar tiem tumšajiem spēkiem, kas KNABu grib a) pakļaut, b) iznīcināt, c) izmantot.

Tieši šī permanentā labā cīņa pret ļauno tad arī radot visus šos konfliktus, noplūdes, zādzības un visu pārējo, - un, tikko ļaunie spēki (spiedienu izdarošie politiķi, politisko pasūtījumu iznīcināt biroju veicošie priekšnieki utt.) atkāpšoties, viss būšot, tā sacīt, šokolādē.

Tiesa, visu šo laiku bijuši arī racionāli noskaņoti ļaudis, kas aizrautīgajiem labā un ļaunā cīņas hronistiem ir aizrādījuši uz neskaitāmiem brēcoša neprofesionālisma un vienkārši prastu nelikumību gadījumiem KNAB darbā.

Tāpat ik pa laikam ir uzdots šķietami vienkāršs jautājums - nez kāpēc gan visās citās tiesībsargāšanas un drošības iestādēs, kaut skaitliski tās ir arī būtiski lielākas par KNAB, materiāli tādos apjomos nenoplūst, iekšējās intrigas tādos mērogos uz āru nelien, darbinieki ar petīcijām apkārt neskraida, bet toties savu darbu dara efektīvāk?

Taču uz visiem šiem aizrādījumiem un jautājumiem atbilde ir bijusi viena - tās visas ir ļaunas un zemiskas insinuācijas, kuras noteikti ja ne pasūtījuši, tad vismaz iedvesmojuši tie, kam nav pa prātam cildenās Jutas un viņas komandas darbs un mērķi.

Neatkarīgi no tā, vai Strīķe un Co. to saprot vai ne, pēdējo dienu notikumi saistībā ar KNAB vadības konfliktu par profesionālo novērtējumu situāciju ir būtiski mainījuši.

It kā jau no šo pieredzējušo intrigantu un mediju manipulatoru viedokļa situācija ir gluži ikdienišķa: atkal parādījušies kārtējie ļaudis, kuri nevēlas klāties paklājiņa formā visām Strīķes, uzticamā rokaspuiša Juraša un Co vēlmēm un vajadzībām, tātad arī jārīkojas ar viņiem kā parasti - sākumā jānopludina medijiem šis un tas par šo slikto cilvēku sliktajiem darbiem, lai pēc tam jau varētu startēt ar publiskām vaimanām, petīcijām utt.

Taču, rau, kāda nelaime: šoreiz Strīķei un Co. būs pagrūti - lai neteiktu, ka neiespējami - kvalitatīvi nomelnot kādu citu, pašiem paliekot balto un pūkaino lomā.

Atšķirībā no vecajiem, "labajiem" laikiem pašlaik vairs nav neviena funkcionējoša kārtīga oligarha vai cita tumšā spēka, kam uzgrūst vainu par KNAB priekšnieka Streļčenoka un viņa vietnieces Jurčas ļaundarībām, slikti novērtējot Strīķes un kompanjonu prasmes un zināšanas.

Vēl vairāk - atšķirībā no savulaik krāšņi "izēstā" Vilnīša vai par galveno atbildīgo naudas zagšanas lietā pataisītā Loskutova jaunie Strīķes oponenti varbūt arī ir šādi un tādi, taču, sasodīts, nekad un neviens viņiem nav pārmetis darbošanos roku rokā ar oligarhiem, kremļiem, mafiju un visu ko tamlīdzīgu. Nav - un neko nepadarīsi.

Vēl vairāk - šo, kā nu pēkšņi izrādījies, nejauko Streļčenoku par KNAB priekšnieku nevis paklusām iebīdīja kaut kādi šķēles, kalvīši vai citi ieinteresēti ļaundari, bet gan caurcaurēm caurspīdīgā procesā (kurā pati Strīķes kundze turklāt nevēlējās kandidēt) iecēla tie visvisvisgaišākie spēki - pašpasludināti gaišāku vairs pie mums nav.

Ar vārdu sakot, Jutas un Co. iemīļotās frāzes par "ēnu pār reputāciju" un "nopietnām aizdomām", ar kurām iepriekš tik ērti varēja nomaskēt faktu neesamību, šoreiz nederēs. Vēl vairāk - tās itin mierīgi var pagriezties pret to līdzšinējiem ekspluatētājiem, liekot uzdot pilnīgi citus jautājumus.

Nu, piemēram, - kas tad nu atkal, Strīķes kundze? Kas tad nu šoreiz traucē normāli strādāt?

Vai nepateiksiet - kā dēvē tos puspriekšniekus, kas par priekšniekiem būt nemaz negrib, bet kuriem toties nelaba un nepareiza izrādās, kā nu jau droši var teikt, jebkura priekšniecība?

Tad vēl: kurā īsti, Strīķes kundze, ir vaina - nez kurā nomainītajā KNAB priekšniecībā vai tajos biroja puspriekšniekos, kuri savos amatos jau sēž desmit gadus un, kā izskatās, lieliski jūtas tikai un vienīgi neefektīva darba, skandālu, haosa un intrigu jūklī?

Un galu galā vēl tāds jautājums - ja jums, Strīķes kundze, pašai vienpersoniski būtu tiesības izvēlēties nākamo KNAB priekšnieku, pēc cik mēnešiem slikts un nederīgs izrādītos arī tas?

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu: