Kases aparātu reforma - bez nojausmas par noslēgumu un rezultātiem
Valsts kontrole25.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.
“Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.
Šī gada sākumā - piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas uzsākšanas - atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas.
Būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to atbilstības pārbaude: atbilstības pārbaudes institūcija sniedz apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016. gada beigās. Uzņēmējiem saskaņā ar pagarināto termiņu kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.
Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018. gada sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību.
Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā: 18,5 miljonus eiro 2017. gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018. gadā. Šai prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu potenciāli sniegs reforma.
Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti izprotamie un piemērojamie normatīvie akti, kuros netiek lietota vienota, nozarē atzīta terminoloģija.
Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018. gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvie akti nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot.
Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi.
Lai gan kopumā pašreizējais regulējums ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas, konstatēts revīzijā.
Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības pārbaudes institūcija.
Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases aparātiem nav pietiekami kvalitatīva.
Iepriekšējā Pietiek publikācija par šo tēmu lasāma šeit.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
