Iesaki rakstu: 
Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī?
Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī?
Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda.
Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Aug klajums bezgalīgs. Zūd pagalmi un sētas.
Trauc milzu traktori - līdz apvārsnim velk rētas.
Reiz ducim saimnieku te bij, ko čakli ecēt.
Nu vairs ne kumeļu, ne zelteņu, kam tecēt.
Lūzt klusi mugurkauls i klētiņai, i rijai.
Nav bēda jālūko līdz tālai Sibīrijai.
Tā jau tepat - pa taciņām, kas bija.
Drīz prom būs Latvija un klāt būs Sibīrija.
Kur esi, meitēn mans? Nē, nu jau tu par māti.
Kas jūs tā dīdīja, ka jūs tā izvazāti?
Vai man bij zelta maz, kas dalīts audžu audzēs?
Kā es jūs saudzēju! Vai svešums jūs tā saudzēs?
Jau jūtu akcentu, kad vēl pa retam zvani.
Un bērni nerunā vairs latviski ar mani.
Pat tie, kas šeit vēl - nebēgušo pulki…
Lai viņus saprastu, jau vajadzīgi tulki.
Līdz asinīm man klusējot kost mēlē…
Vien pāris dekādes un zaudēts viss šai spēlē.
Gan skolas piebeigtas, gan viensētas, gan miesti.
Stāv senču guļbūves, kam debesis sen griesti.
Es jau vēl paciešos, vēl mazliet ceru, gaidu.
Vēl svētkos padziedu, vēl Ziemassvētkos smaidu.
Šai tūkstošgadē man ir pirmo reizi jausmas -
vairs mīla nevieno, varbūt vairs tikai šausmas…
Nē, es jūs nebaidu, mans dēliņ, meitiņ manu.
Es labāk uzrakstu, kā senāk, nevis zvanu.
Jau vārdu nebija, kad lidmašīnās kāpāt.
Nu tikai mūžīgie - ko Dievu lūgt, ne pļāpāt.
Uz ceļiem pamestiem - līdz asinīm uz ceļiem -
aizvien te vientuļāk ar senčiem vien un veļiem.
Ar baltu grāmatu un pļavu madarainu,
ne mēmi vainojot, bet pavadot ar dainu.
Lai kā aug pilsētas, kaut miljons stāvos krautas,
bez dzīvām viensētām un laukiem nebūs tautas.
Jau zemi tricina, dzen katastrofas krīzē,
bet man ir vienmēr te zaļš miers kā paradīzē.
Bet tukšas nepaliks ap mani tukšās āres.
Bēgs citas tautas šurp - kā siseņi, ne spāres.
Tām plūdi pavēstīs un lava atklās tieši,
ka man vairs tautas nav. Un šurp trauks cittautieši.
Sirds pilna, ai... Drīz punkts un rakstīt beigšu.
Vēl tikai pēdējais, ko novēlot jums teikšu:
par māti Latviju tik tie jūs mani sauksiet,
kas laukos atgriezties uz tēvu zemi brauksiet.
Nav spēka liekuļot līdz asinīm uz ceļiem.
Es sen jau zemnīcā uz plikiem kartupeļiem.
Vai māti tik uz svētkiem bērni rotā glīti?
Tad baro nabagus un cienā bārenīti.
Jūs mani pametāt, jo ne pēc manis alkāt.
Es bārene. Jums nebūs mani valkāt.
Gan tuvos mīlu es, gan tālu tālēs rautos.
Ja mani mīlētu, pie manis vien jūs kļautos.
Šo rakstu ziedonī. Ir nakts un zvaigznes zalgā.
Man palīdz Indriķis, kas dzīvo Vecpiebalgā.
Vēl ceru - dzīvas vēl te pulsē tautas vielas.
Bet asinsvadi man ir taciņas, ne ielas…
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
