Iesaki rakstu: 
Oļegam Stepanovam un Anrijam un Līgai Lembergiem uz pusēm piederošais LSF holdings pārdevis 50% uzņēmuma Ventspils graudu terminālis, - to sauc par ģenerālmēģinājumu „lielajam” Ventspils darījumam.
Septembra beigās, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām īstenots viens no tā sauktās Ventspils ostas tranzītuzņēmumu „lielās” pārdošanas darījumiem. Īpašniekus mainījis Ventspils tranzīta karos ilgstoši ierautais uzņēmums Ventspils graudu terminālis (Ventspils Grain terminal). Kazahstānas uzņēmumam Grain Pool of Kazakhstan pārdotas 50% LSF holdings piederošās graudu termināļa daļas, liecina drošas ziņas, kas ir Pietiek rīcībā.
Uzmanību šis darījums pelna, jo LSF Holdings uz pusēm pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un iepriekš ar Lembergu asi karojušajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam.
Neoficiāli vairāki avoti šo darījumu Pietiek nodēvējuši par tā sauktā lielā Ventspils tranzītbiznesa, to vidū holdinga Ventspils nafta (VN) pārdošanas ģenerālmēģinājumu, kuram jāparāda, cik tālu ilgus gadus karojošie Ventspils partneri var noticēt viens otram un cik noturīgs ir starp Lembergu un Stepanovu noslēgtais pamiers.
Darījumam ar Ventspils graudu termināļa 50% akciju pārdošanu, par kuru dokumenti parakstīti jau septembra beigas, jānoslēdzas tuvākajās dienās. Tā pilnīga pabeigšana saistīta ar četru mierizlīgumu noslēgšanu tiesvedībās, kas aizsākas tā sauktā Ventspils tranzītkara laikos un ar kurām Lembergs un Stepanovs cīnījās par ietekmi uzņēmumā.
Darījuma cena netiek atklāta, taču Pietiek zināms, ka LSF holdings īpašnieki par viņiem piederošajām Graudu termināļa akcijām saņēmuši pieklājīgu summu, ar kuru varot justies apmierināti. Noprotams, ka Lemberga bērniem un Stepanovam piederošais LSF holdings sev piederošos 50% pārdevis par vairāk nekā 5 miljoniem latu.
Šis darījums iezīmē arī to, ka ne bez pamata šovasar medijos izskanēja runas par nosacīto pamieru, kas noslēgts starp Lembergu un tā sauktajiem Lemberga oponentiem, viņu vidū Stepanovu. Turklāt tieši ar Stepanova ietekmi saistītas runas, ka šovasar nogludināts ceļš starp Lemberga kontrolēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Jāņa Urbanoviča vadīto Saskaņas centrs, kas, iespējams, ZZS sniegusi „palīdzīgu roku” ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšanā.
Urbanoviča vadītā partija neoficiāli jau ilgstoši saistīta ar Stepanova finansējumu. Pats Urbanovicš nav noliedzis, ka viņam ir labas attiecības ar Stepanovu.
Pamieru tā sauktajā Ventspils karā pamatoja ar to, ka vairāk nekā piecus gadus ilgais konflikts abas puses ir nogurdinājis un būtiski mazinājis arī abu pušu naudas resursus. Ņemot vērā, ka Austrumos par Ventspils ostas tranzītuzņēmumu iegādi joprojām bija liela interese, karojošās puses kopš pavasara meklēja ceļus, kā tuvināties.
Lielākais kumoss Ventspils darījumā ir VN pārdošana, kas tiek kārtota ar Austrijas uzņēmēja Martina Šlafa kā starpnieka rokām. Pagaidām informācija par to, vai VN pārdošanas darījums īstenosies ir ļoti pretrunīga.
Lai arī Uzņēmumu reģistrā (UR) izmaiņas Ventspils graudu termināļa īpašnieku struktūrā vēl nav reģistrētas, Pietiek no drošiem avotiem zināms, ka kazahu kompānija tieši un pastarpināti būs kļuvusi par 100% šī uzņēmuma īpašnieku. To, ka darījums noticis, apstiprina izmaiņas Ventspils graudu termināļa padomē, kas UR reģistrētas 30.septembrī. Amatos šī uzņēmuma padomē (atspoguļo īpašnieka pārstāvjus) iecelti Kazahstānas kompānijas un ar to saistītas Šveices firmas pārstāvji. Savukārt amatus padomē zaudējuši visi ar LSF holdings interesēm saistītie padomes locekļi - Stepanovs, Valērijs Pašuta un Nikolajs Baštovojs.
Ventspils graudu terminālis ir viens no lielākajiem un modernākajiem graudu pārkraušanas uzņēmumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
