Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā politika.lv šorīt publicēts politoloģes Ivetas Kažokas raksts, kurā cita starpā viņa arī atklāj, kā tikusi izmantota Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "kabatas komisijas" veidošanā un "neapzināti" maldinājusi sabiedrību. Publicējam šo rakstu pilnībā.

"Kad nevērīgs process diskreditē labu mērķi

Iveta Kažoka

Cik viegli ar nepareizām, pat ja labi domātām, metodēm diskreditēt pareizu lietu - tāda bija mana pirmā doma, redzot, kādu ažiotāžu tviterī radījušas ziņas par komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai!

Līdz nepiemērotajām metodēm vēl nonākšu, taču sākumā par to, ko uzskatu par pareizu: Latvijā ir jātiek skaidrībā par to, kā Zolitūdes traģēdija bija iespējama (būvniecības, darba drošības, civilās aizsardzības un citi aspekti), cik sekmīgi vai nesekmīgi uz to reaģēja dažādi dienesti un amatpersonas (glābšana, palīdzība cietušajiem, komunikācija ar sabiedrību) un ko darīt, lai šādas traģēdijas neatkārtotos, kā arī, ja tomēr atkārtojas, lai dienesti un amatpersonas strādātu labāk. Tas nav kriminālprocess, kur jāatrod, kurš pārkāpis Krimināllikumu un kurš nē - tā ir pamatīga visas "sistēmas" analīze. Šādas analīzes pēc lielām traģēdijām vai citiem asinis stindzinošiem notikumiem dažādās valstīs ir vispārpieņemta prakse: pēc Kanādas militārā skandāla Somālijā, pēc Breivika uzbrukumiem Norvēģijā, pēc 9/11 teroraktiem ASV, pēc 2005.gada teroraktiem Lielbritānijā (un tie ir tikai daži no piemēriem).

Lai tiktu skaidrībā par šo notikumu patiesajiem apstākļiem, vajadzīgas simtiem, ja ne tūkstošiem, interviju, sarežģītu, dažkārt ļoti tehnisku ekspertīžu pasūtīšana, milzumdaudz dokumentu izprasīšana un analīze. Norvēģijā Breivika uzbrukumus analizēja 10 cilvēku komisija, kurai papildus strādāja 9 pilna laika darbinieku sekretariāts. Kā redzams no 9/11 Komisijas mājaslapas - tur darbinieku skaits pārsniedza 70. Kanādas Somālijas militārā incidenta sabiedriskās izvērtēšanas komisijai šim nolūkam vairāku gadu laikā nācās iepazīties ar 150 000 dokumentiem

Citiem vārdiem sakot: gribi tikt skaidrībā, kas notika pareizi un kas - aplami? Vēlies, lai rekomendācijas nav vienkārši kāda subjektīvie pieņēmumi, bet balstīti pierādījumos un nopietnā analīzē? Rēķinies ar ilgu, ikdienas, daudzu cilvēku darbu, kas, jā, prasa resursus - gan laiku, gan finanšu! Manuprāt, tas ir pašsaprotami.

Tas, kas nav pašsaprotami: kādēļ Latvijā tik dziļi iesakņojies priekšstats, ka resursi ir mazsvarīga vienība, no kura var atteikties - sak, ja tas ir sabiedriski nozīmīgs jautājums, tev ir pienākums nepieņemt atalgojumu: misijas vārdā jāstrādā bez maksas, par minimālu samaksu vai sev iztikas līdzekļus jāmeklē privātajā sektorā. Šī veida domāšana nav nekas jauns, kas atklājies tikai Zolitūdes komisijas kontekstā: tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā tik ilgi nebija iespējams ieviest valsts finansējumu partijām (bijām palikuši teju pēdējie ES!) un tagad, kad tas ir ieviests, tas ir vairākas REIZES zemāks nekā pat Lietuvā un Igaunijā. Šī pati domāšana attiecas uz ministru algām (kad atklāju to apmēru igauņu kolēģim, viņš skumji pašūpoja galvu un ieteica "piegriezt" šo populismu!), sabiedrisko mediju (un arī komercmediju sabiedriskā labuma funkcijas - tai skaitā, teiksim, reģionālās preses!) finansējumu, finansējumu pētniecībai, kas vajadzīga, lai pieņemtu kvalitatīvus pārvaldes lēmumus. Mēs taču vēlamies labu pārvaldītu valsti, nekorumpētas partijas un politiķus, lieliskus medijus, aktīvu sabiedrisko vidi, nopietnu traģēdiju un valsts dienestu reakcijas kvalitatīvus izvērtējumu? Ja tā, tad piedodiet, bet tas viss prasa naudu un tajās valstīs, kur sekmīgi darbojas, nozīmē pat ļoti lielas publisko resursu investīcijas! Un, nē, šādas valsts subsīdijas nav nekas amorāls. Jo "dabiskā", tirgus ceļā maz kas no šiem mērķiem panākams.

Tas, tātad, par skaistajiem mērķiem un, manuprāt, pašsaprotamo. Tagad es pāreju pie nepareizajām metodēm. Viss Zolitūdes komisijas izveidošanas process ir viena vienīga nepareiza metode, no kuras jāmācās tas, kā NEVAJAG turpmāk darīt, lai nediskreditētu labas iniciatīvas. Trīs galvenie problēmmomenti: 1) sasteigtība; 2) "konsultēšanās"; 3) komunikācija.

SASTEIGTĪBA. Manuprāt, bija liela kļūda steigties jau pagājušajā nedēļā izveidot komisiju apstākļos, kad tikko bija uzsākušās diskusijas par tās pilnvarām (ar ko tai vispār jānodarbojas), par darba metodēm (vajag vai nevajag būt tiesībām sūtīt pavēstes, ņemt liecības, iepazīties ar slepeniem dokumentiem, kādi pret komisiju pienākumi pašvaldību/Saeimas darbiniekiem, utt.), par piemērotāko sastāvu (kādām kompetencēm jābūt komisijā), par komisijas darbam nepieciešamajiem resursiem, par kaudzi citu "nianšu" (piemēram, komisijas locekļu juridiskais statuss - ir/nav valsts amatpersonas, attiecas/neattiecas interešu konflikta likumi, vajag/nevajag darba līgumus). Es pieņemu, ka komisijas veidotājus vadīja vislabākie motīvi: piemēram, vēlme pēc iespējas ātrāk nomierināt sabiedrību, parādot, ka kāds jau sācis vērtēšanu, vai palīdzēt risināt steidzamās sistēmas problēmas (piemēram, ja izrādītos, ka cietušajiem tiek sniegts nepietiekams atbalsts), taču tieši pārmērīga steiga ir iemesls, kādēļ uz tik daudziem svarīgiem jautājumiem šobrīd nav atbilžu vai tās ir nepārliecinošas. Nebija grūti noprognozēt, ka Latvijas sabiedrībā ar tās zemajiem savstarpējās uzticēšanās rādītājiem šādu atbilžu trūkums un steiga provocēs aizdomas par nolūku netīrību.

PSEIDO-KONSULTĒŠANĀS PAR SASTĀVU. Sasteigtības problēmu vēl vairāk padziļināja apspriede par komisijas izveidošanu dienu pirms MK lēmuma. Ja man būtu jāmeklē kādi piemēri tam, kā nevajag šādas apspriedes organizēt, šis būtu viens no spilgtākajiem (par spīti tam, ka pati moderēju diskusijas šīs apspriedes ietvaros). Manuprāt, šajā apspriedē izrunājām daudzus jautājumus, kas būs vērtīgi pašas komisijas darbā - par metodēm, par sadarbību ar cietušajiem, par mandātu, taču ... neviens pirms apspriedes nebija uzskatījis par vajadzīgu pateikt, ka - tik tālu, cik tas attiecas uz Ministru Kabinetu, - šai apspriedei nav nekādas nozīmes! Nekas no tā, ko apspriedē apspriedām (par komisijas mandāta paplašināšanu attiecībā uz atbalsta cietušajiem vērtēšanu, dažādām papildus kompetencēm komisijas sastāvā), neparādījās nākamajā dienā pieņemtajā dokumenta projektā. Vēl pat svarīgāk - neapzināti biju maldinājusi apspriedes dalībniekus, jo ne man personiski, ne auditorijā esošajiem apspriedes dalībniekiem nebija zināms, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem - par komisijas sastāvu - jau ir izlemts: ka komisijā būs tieši četri cilvēki un visi šie četri cilvēki sēž līdzās pie galda (apspriedē runāju par 3 klātesošiem kandidātiem komisijā, kuras kopējais locekļu skaits vēl nav izlemts).

Ja godīgi, es joprojām nezinu, kas un kādēļ šo lēmumu pieņēma - ar visu cieņu pret četriem apstiprinātajiem komisijas locekļiem (nudien uzskatu, ka komisija ir ļoti jaudīga un būs savā darbībā no valdības neatkarīga, lai gan, kā runājām apspriedē, tur būtu bijis papildus jābūt arī cilvēkiem ar būvniecības zināšanām un civilās aizsardzības zināšanām, varbūt - kādam no rokošajiem žurnālistiem)! Nesalīdzināmi labāk būtu bijis apspriedes sākumā kādam no "valdības noslēpumos iesvaidītajiem" godīgi pateikt, ka šis lēmums jau ir pieņemts (un, jā, uzskatu, ka Ministru Kabinetam principā ir uz to tiesības!), lai diskusijas dalībniekiem nebūtu nākamajā dienā jāattopas, ka viņi piedalījušies farsā. Protams, ka attapšanās marionetes lomā nevienam nepatīk.

KOMUNIKĀCIJA. Ja kāds veido komisiju, šim kādam ir arī jābūt gatavam publiski šis lēmums skaidrot un atbildēt uz visiem jautājumiem, kas attiecas uz komisijas sastāvu, komisijas darbības nosacījumiem, resursiem un tamlīdzīgi. Viss būtu noticis pavisam savādāk (esmu pārliecināta, ka arī komisijas budžeta pieprasījums tiktu uztverts savādāk!), ja kaut vai dienu pirms MK lēmuma publiskās apspriešanas laikā kāds no valdības pārstāvjiem publiskajā apspriedē, kur klāt bija teju visu mediju pārstāvji, izskaidrotu kas notiek. Vienkāršs stāsts: 1) valdība veidos komisiju, lai tiktu skaidrībā ar Zolitūdes traģēdijas apstākļiem. Steidzamību pamato ... 2) valdība ir izvēlējusies darbam komisijai tādus un tādus cilvēkus tādu un tādu apsvērumu dēļ; 3) valdības ieceres attiecībā uz komisijas mandātu, darba laiku, resursiem ir .. 4) Lūk, šeit jums 4 potenciālie komisijas locekļi - apspriediet, kā viņiem labāk veikt savu darbu (vai, ja MK tomēr arī šī apspriede bija svarīga: kas ir tie jautājumi, kur MK nākamās dienas sēdei vēlētos klātesošo sabiedrības pārstāvju viedokļus). Jā, pie šī scenārija nāktos atzīt, ka ne visus jautājumus ir jēgpilni apspriest, bet šāda atzīšana un atbildības uzņemšanās par pieņemamajiem lēmumiem būtu nesalīdzināmi labāka, godīgāka nekā potenciālās komisijas locekļu un pārējo klātesošo pamešana zem riteņiem, sākot diskutēt par jautājumiem, kas jau ir izlemti.

Atgriežoties pie pozitīvā: katrā kļūdā ir ietverts potenciāls no tās mācīties un turpmāk darīt labāk. Ceru, ka šis gadījums ar Zolitūdes komisiju kalpos par atgādinājumu tam, ka ar labiem nolūkiem vien nepietiek: slikti izvēlētas, neprofesionālas metodes var diskreditēt vislabāko iniciatīvu. Zolitūdes komisijas sākums izrādījies ļoti turbulents - taču šobrīd tieši visvairāk no šīs komisijas atkarīgs, vai tiksim skaidrībā ar to, kas "sistēmā" aizgājis greizi un kā novērst ko līdzīgu nākotnē. Tieši tādēļ šobrīd nedrīkst jau identificētās problēmas - šaubas par komisijas spējām kvalitatīvi veikt uzticēto misiju, šaubas par izmaksām, šaubas par to, vai komisijai maz ir pietiekamas pilnvaras - paslaucīt zem tepiķa un cerēt, ka pašas ar laiku atrisināsies. Šādu komisija darba rezultāti vistiešākajā mērā ir atkarīgi no tā, cik sabiedrība uzticas komisijā esošajiem cilvēkiem (neatkarībai, profesionalitātei, labajiem nolūkiem) un viņu iespējai aizrakties līdz patiesībai (kas, protams, atkarīga arī no komisijas pilnvarām un pieejamajiem resursiem). Nevērīgs tās izveides process uzticēšanos mazinājis: tādēļ jādara viss, lai to atjaunotu."

Foto no ir.lv

Novērtē šo rakstu:

52
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...