Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ķemeru NE – Titāniks!

Dāvis Stalts*
04.09.2013.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc mēs – Latvijas patriotiski noskaņotie Saeimas deputāti un iedzīvotāji, cīnāmies par Ķemeru sanatorijas nākotni un valstiski stratēģiskās kurortoloģijas nozares atjaunotni? Tāpēc, ka “Ķemeru sāga” ilgst 15 gadus, un sanatorijas attīstība sakārtosies, vai nu tagad, vai nekad. Piedāvāju šā brīža situācijas apskatu, analizējot šovasar uzradušos SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka atstātās mantojuma masas administratora pilnvaroto pārstāvju (tiesā ir apstrīdēta pilnvara) – advokātu vēstuli ar vēršanos pret Ķemeru sanatorijas pārdošanu Jūrmalas domei.

Mīkstčaulīgā nespēja turpinās

Mīkstčaulīga nespēja iestāties par savas valsts interesēm glābt Eiropas mēroga kūrorta potenciālu - Ķemeru sanatorijas kompleksu - ir pareizākais formulējums valsts aparāta izrādītajam ilggadīgajam vājumam risināt šo valstiski nozīmīgo jautājumu. Tā vietā, lai lauztu pretvalstisko privatizācijas līgumu, kurš Latvijai ir nesis tikai un vienīgi zaudējumus, gan pārdodot sanatoriju un visus urbumus par nieka 900 000 latiem (no kuriem 70% varēja maksāt privatizācijas sertifikātos), gan reizē arī iznīcinot valsts kūrortu politiku kopumā, nodarot nopietnu un ilggadīgu kaitējumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Pats trakākais, ka gadu no gada tiek demonstrēta absolūta piekāpšanās apšaubāmu investoru gribai un nespēja darboties valstiski. Izpēte par šiem jautājumiem vēl notiek Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un cerams nonāksim arī pie visai skarbiem secinājumiem, kuriem būs zināmas tālejošas sekas.

Atgādināšu, ka ideja valstij savā īpašumā atgūt Ķemeru sanatoriju un to glābt kā kultūrvēsturisku pieminekli un valsts nozīmīgāko kūrortu radās 11.Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātiem. Gandrīz vienlaicīgi ar ierosinājumu valstij atsavināt Ķemeru sanatoriju klajā nāca Jūrmalas dome. MK pat neuzskatīja par vajadzīgu šo jautājumu izpētīt un izskatīt kādā no sēdēm, atstājot visus mūs neizpratnē – ko darīt ar mūsu unikālo vērtību. Neuzņemšos galvenā Ķemeru aizstāvja lomu, jo Saeimas deputātu vidū šajā jautājumā ir daudz līdzīgi domājošo, turklāt no visām frakcijām, tikai jautājums – cik asi deputāti spēj iestāties par Ķemeriem. Kā vienmēr: vārdos - daudzi, bet darbos... Jāiestājas tieši tik asi, lai tuneļa galā saredzētu gaismu: iespēju valstij vai pašvaldībai atgūt tai pienākošos īpašumu, kura nodošana privatizācijai izrādījusies smaga un nepiedodama kļūda. Izmeklēšanas komisija nu jau tradicionāli kļuvusi par glābšanas riņķi Ķemeru jautājumam, bet vai spēsim to noturēt virs ūdens?

Visskaļākais pretendents uz mantu – persona bez likumiski nostiprinātām balsstiesībām

Bet tagad par pēdējā laika visskaļākajiem un nepatīkamākajiem notikumiem ap Ķemeru sanatoriju.

Jūrmalas dome, Valsts kase un maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators A.Kreics šī gada jūlijā saņēma advokātu biroja “Raidla Lejiņš & Norcous” advokātes Sandijas Novickas vēstuli. Tajā advokāte aicina nepieļaut Ķemeru sanatorijas īpašuma kopuma pārdošanu bez izsoles, minot, ka tādā gadījumā pārdošanas cena nesegtu pat pusi no visu kreditoru, tostarp arī SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Al-Hamdi prasītā. Vēl tiek minēts, ka šāda “piespiedu” pārdošana būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma 111.panta otro daļu un pārkāptu Satversmes 105.pantu, jo īpašums faktiski tiktu ekspropriēts. Šāda darījuma gadījumā advokāte S.Novicka sola vērsties tiesā, lai nodrošinātu Al-Hamdi tiesību un interešu aizstāvību Latvijā.

Visupirms gribu teikt, ka šobrīd, pat nerunājot par to, ka Latvijā oficiāli nav pieejams neviens dokuments, kas apstiprinātu Al-Hamdi kunga nāvi, minētā advokāte Latvijas Republikā atbilstoši mūsu valsts normatīvajam regulējumam (Maksātnespējas likuma 73., 74. un 75.pants) nemaz nav apstiprināta, kā tiesīga pārstāvēt mirušā sabiedrības dalībnieka mantojuma masas administratoru vai kādu citu sabiedrību maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulcē.

Ne viņai, ne arī kādai citai personai, kas it kā pārstāvētu šos arābu investoru mantiniekus, balstiesību kreditoru sapulcē nav.

            Kā man paskaidroja maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators A.Kreics, advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous zvērināta advokāte Sandija Novicka MSIA Ominasis Latvia administratoram 2013.gada 11.jūlijā iesniegusi trīs pašas advokātes parakstītus kreditoru prasījumus: vienu – Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības SIA Santlat vārdā, vienu – Saūda Arābijas uzņēmuma NESCO Group vārdā un vienu – it kā mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administratora vārdā.

Pēc iepazīšanās ar advokātei izsniegto pilnvaru tika pieņemts lēmums minētos kreditoru prasījumus nepieņemt, jo, kaut arī pilnvaru Latvijā bija apliecinājis zvērināta notāra palīgs, mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas pārstāvim Saūda Arābijā izsniegtie dokumenti nebija legalizēti. Tādēļ šobrīd tie Latvijā nevar būt derīgi. Par Latvijā izsniegtās pilnvaras atzīšanu par spēkā neesošu administrators ir cēlis attiecīgu prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Šobrīd ne SIA Santlat, ne Saūda Arābijas uzņēmuma NESCO Group, ne iespējami mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas likvidators nav ieguvuši MSIA Ominasis Latvia kreditora statusu, un līdz ar to tiem nevar būt balsstiesības MSIA Ominasis Latvia kreditoru sapulcēs, kuras ir galvenās lēmējas par to, vai izsolei būt, vai īpašumu pārdot bez izsoles.

Arī citas zvērinātas advokātes Sandijas Novickas vēstules, kuras adresētas administratoram, kā arī dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, tostarp Jūrmalas domei un Valsts kasei, ir parakstītās uz tās pašas tiesā apstrīdētās pilnvaras pamata, tātad nav vērā ņemamas.

Lēmēji – likumīgie kreditori

MSIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce 2013.gada 17.jūlijā vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Jūrmalas domes lūgumu pārdot Ķemeru sanatoriju un ar to saistīto īpašumu bez izsoles Jūrmalas pašvaldībai vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai.

Simtprocentīgais visu (atbilstoši Latvijas Republikā pastāvošajai kārtībai reģistrēto) balstiesīgo kreditoru lēmums, pamatojot to ar priekšā stāvošajiem neatliekamajiem izdevumiem saistībā ar ziemas tuvošanos, principā izslēdz advokātes piesauktos Maksātnespējas likuma 111.panta otrās daļu un Satversmes 105. pantu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 111.panta noteikumiem parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu. Lēmumu par neieķīlātās mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 116.panta noteikumiem ieķīlātās parādnieka mantas pārdošana notiek izsolē, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

Lielākā daļa MSIA Ominasis Latvia manta ir ieķīlāta. Tādēļ administrators A.Kreics ir saņēmis gan kreditoru sapulces, gan nodrošināto kreditoru – Privatizācijas aģentūras un SIA Arhiidea - piekrišanu mantas pārdošanai bez izsoles.

Šāds lēmums tika pieņemts, izskatot Jūrmalas pašvaldības iesniegumu par vēlmi iegādāties mantu, kā arī ņemot vērā lielos mantas uzturēšanas izdevumus un to apstākli, ka mantas stāvoklis prasa nekavējošus ieguldījumus, lai novērstu iespējamu būtisku mantas vērtības samazinājumu  gaidāmās ziemas sezonas laikā.

Kāpēc advokāti neiet tiesisko ceļu?

 Protams, saprotama ir advokātu centība par jebkuru cenu panākt lielāku pārdošanas summu, taču šoreiz tie nav varējuši rīkoties laicīgi un legalizēt savu statusu atbilstoši LR likumdošanai, lai atrastos kreditoru rindā un būtu balstiesīgi tās locekļi. Nepieņemama ir draudu forma, kādā advokāti vēršas pie valsts, pašvaldības un administratora, draudot ar “tiesāšanos”, tajā pat laikā paši neejot tiesisko ceļu, tas ir, likumā noteiktajā termiņā atbilstoši nepiesakoties par kreditoru, un līdz ar to nerealizējot tiesības pārstāvēt mantojuma masas administratoru kreditoru sapulcē.

 Jāsaka, ka šie draudi ir kā “kaķa lāsti, kas debesīs nekāpj”, jo tīri teorētiski investora pārstāvji var mēģināt iesūdzēt valsti tiesā jebkurā brīdī (tieši tāpat kā jebkurš no mums var iesūdzēt jebkuru citu) ar visdažādākajām pretenzijām saistībā ar maksātnespējas procesa ierosināšanu vai, atrodot vēl kādu “investora” mantinieku interesēs spēlējošu argumentāciju. Šeit svarīgs valsts mugurkauls un spēja saredzēt uzvaru tiesāšanās gadījumā.

Kāpēc vārdu “investors” rakstu pēdiņās? Tāpēc, ka vēl rūpīgi pētāms ir jautājums, vai un cik daudz no it kā apstiprinātā investīciju apjoma 10 miljonu latu apmērā tiešām ir nonācis līdz Ķemeru sanatorijai. Jautājums gan ir komplicētāks, un prasītos pēc krimināllietu ierosināšanas pret dažām bezatbildīgām valsts amatpersonām un ne tikai, taču cerams līdz tam nonāksim, izpētot Ķemeru stāstu kopumā (vai mums to ļaus izdarīt, tāds vēl ir jautājums..). Galu galā, šaubīgā arābu investora un viņa partneru dēļ Ķemeru sanatorija nav ne dienu strādājusi. Turklāt 2012.gadā tā palikusi bez apsardzes un bez apdrošināšanas, kā rezultātā izlaupīta. Pret Latviju no investora puses ir identificējami virkne pārkāpumu, kurus konstatēt būtu jābūt spējīgai Ekonomikas ministrijai kā Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājai. Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai šos pārkāpumus palīdzētu saredzēt, un, lai vairotu gribu tos saredzēt.

Investora bezatbildīgas rīcības dēļ ticis nodedzināts vēsturisks kultūras piemineklis – Peldu iestāde jeb Vannu ēka, bez kuras atjaunošanas Ķemeru sanatorija nevar pilnvērtīgi pildīt sanatorijas funkcijas. Arī šī Vannu ēka bija jāatjauno, jāapsargā un jāapdrošina. Visbeidzot, it kā mirušā (atgādināšu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā pagaidām nav oficiāla dokumenta, kas apstiprinātu Al – Hamdi kunga nāvi) SIA Ominasis Latvia īpašnieka mantinieki nav izrādījuši pienācīgu interesi un pat papūlējušies laicīgi pieteikt savas kreditoru prasības, lai tie vispār būtu vērā ņemami. Bez tam, šo mantinieku it kā Latvijā nozīmētais pārstāvis, vēl pirms attiecīga pilnvarojuma noformēšanas pienācīgā veidā, jau uzdodas par pārstāvi un draud valstij un pašvaldībai.

Kurš patiesībā stāv aiz advokātiem?

“Pilnvarotās” advokātes S.Novickas garās vēstules otrajā daļā minēta jau liberālekonomiska argumentācija, kas manī raisījusi pamatu bažām, vai advokāte maz pārvalda pieteikto tēmu? Te gan kontekstam jāmin interesants fakts, ka šī paša advokātu biroja pārstāvji jau sākotnēji nāca uz Saeimas Pieprasījumu komisiju interesēties par Ķemeriem, tobrīd vēl ne tuvu nepretendējot būt par Ominasis Latvia īpašnieka mantinieku pārstāvi. Šis fakts savukārt liek uzdot jautājumu – kurš ir patiesais šīs idejas iniciators un ierosinātājs?

Vēstulē advokāte pauž viedokli, ka Jūrmalas domes pieņemtais lēmums ir pretrunā Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmajai daļai (nu jau leģendāra daļa, kas kļuvusi par dažādi ekonomiski domājošu cilvēku viedokļu sadursmes epicentru), kas noteic, ka publiska persona (šajā gadījumā - pašvaldība) var veikt komercdarbību tikai :

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu nodrošināšanu attiecīgajā jomā,

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību,

3) stratēģiski svarīgā nozarē,

4) jaunā nozarē,

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi,

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

Advokāte S.Novicka apgalvo, ka Ķemeru nacionālā parka likumā noteiktās prasības, kā arī investoru izrādītā interese par objektu nozīmē, ka tirgus spēj garantēt sabiedrības interešu ievērošanu kurortoloģijas jomā. Tāpat arī advokāte raksta, ka kurortoloģiju nav pamats uzskatīt par stratēģisku nozari. Visbeidzot advokāte min, ka Jūrmalas pilsētas domes iesaistīšanās komercdarbībā var novest arī pie Eiropas Savienības tiesību aktu valsts atbalsta jomā pārkāpuma.

Nekā tamlīdzīga!         

Latvijas likumdošanā nepārprotami ir noteikts, ka kurortoloģija Latvijas valstī ir stratēģiski svarīga nozare.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam par vienu no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem ir noteikts uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu.

Iepriekšminētajam pamatojums redzams Tūrisma likuma grozījumos (2012.gada grozījumi), definējot “kūrorta” jēdzienu un saturu, kā arī attiecīgos Ministru Kabineta noteikumos, kas paredz Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību.

Runājot par konkrēto objektu, - Ķemeru sanatorijas mantas kopums ietver valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus, tā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un sanatorijas darbība ietver vēsturiski unikālo Ķemeru avotu un dūņu izmantošanu. Tādējādi Ķemeru sanatorija kopumā uzskatāma par unikālu tūrisma un rekreācijas objektu ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.

Atcerēsimies, ka sanatorija gandrīz 15 gadu laikā pēc privatizācijas līguma noslēgšanas (1998.gada 25.augustā noslēgtais Nomaksas pirkuma līgums) nav atjaunota; privatizētājs to nav pasargājis no noplūšanas, apzagšanas; nav nosargājis ēkas no ļaunprātīgas dedzināšanas. Tādējādi šobrīd tiek iznīcināts valstisks piemineklis un stratēģiski svarīgs objekts.

Ir skaidri redzams, ka tirgus nav nodrošinājis sabiedrības interešu pārstāvēšanu gan šo kultūras pieminekļu nosargāšanā, gan šīs valstiski svarīgās (kurortoloģijas) nozares īstenošanā. Tāpat arī redzams, ka, lai kaut vai sakārtotu piebraucamo ceļu Ķemeru sanatorijai, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, ko nav veicis un nevar patstāvīgi veikt privāts investors.

Šie nosauktie nosacījumi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmo daļu atbilst nosacījumiem, kuriem jāizpildās, lai publiska persona (šajā gadījumā - pašvaldība) varētu iesaistīties komercdarbībā.

Vai risinājums taisnīgs?

Ķemeru sanatorijas mantas kopumu paredzēts iegādāties par aptuveni 3,9 miljoniem latu, kas atbilst oficiālajai licencēta nekustamo īpašuma vērtētāja noteiktajai īpašuma vērtībai, plus pievienotās vērtības nodoklis.

Kā iepriekš informēja maksātnespējas administrators, tad administratora atzīto MSIA Ominasis Latvia kreditoru prasību kopsumma ir aptuveni 1,52 miljoni latu, bet administratora neatzīto MSIA Ominasis Latvia kreditoru prasību kopsumma par kuru risinās strīdi tiesā ir aptuveni 1,23 miljoni latu. Tātad šāds pārdošanas variants pilnībā apmierinās visu ieinteresēto kreditoru prasības.

Šajā summā neietilpst nekādi tā saucamo “arābu investoru” prasījumi, jo, kā jau augstāk  norādīts, advokātes S. Novickas iesniegtie prasījumi (kopsummā par vairāk kā 6,26 miljoniem latu) netika pieņemti, un tādēļ administrators nav veicis to izvērtējumu pēc būtības.

Jānorāda, ka maksātnespējas procesā var tikt atlīdzināti tikai tie kreditora prasījumi, kas ir administratora (vai strīdus gadījumā – tiesas) apstiprināti.

Nevienā maksātnespējas procesā nevar un netiek apstiprināti visi vai jebkādi prasījumi, jo administrators pārbauda šo prasījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, un praksē bieži tiek saņemti arī nepamatoti prasījumi.

Kur medus – tur mušas, jeb kur nauda – tur juristi?

* 11.Saeimas deputāts, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumos priekšsēdētājs, “Demokrātisko patriotu” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

24
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...