Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Prasiet Jānim Naglim
07.09.2013. 16:34Jānis naglis lai iedod tā arāba adresi. Voņš taču pārdeva to sanatoriju tam arābam.
Visu var
07.09.2013. 16:33ķemeri būtu laba Latvijas lasvegasa. Forša vieta izklaidei,spēlēm,relaksācijai un tamlīdzīgi. Nevis Rīgas galvenā ielas un vecrīga. No Vecrīgas jāaizvāc visi bordeļi.
omite
07.09.2013. 11:22lai liek sakārtot tiem "gudrīsiem",kuri parakstījās par sanatorujas atdošanu kadam tur Omnasi,vai kā vinu tur sauc?Mums jau ta ir pieņemts,ka,"atdod čurajamo citam,un pats čura ar sāna kaulu"!
P.S. Es,tā saucamajā krievu laikā ārstējos Ķemeros,nu ļoti laba sanatorija,jo tur ir vislabākās dūņas un sērūdeņi,bet mums jau neko nevajag prieks parastās tautas,jo glābjam jau tik parexus un LM ,jo tai tautībai nez kādēļ nevar atteikt!!!!!
nelaimis
06.09.2013. 16:00»
Laimis
Vai tik šo rakstu nav rakstījis pats Bordāns, jo diez vai Stalts var tik daudz juridiskus terminus salikt vienā tekstā;)Lai veicas izmeklēšanā
laikam Bordānam ir tik daudz laika, lai rakstītu tik pamatīgus rakstus..hahahaha. Varbūt konsultējis Staltu gan, bet ne vairāk.
Laimis
06.09.2013. 14:11Vai tik šo rakstu nav rakstījis pats Bordāns, jo diez vai Stalts var tik daudz juridiskus terminus salikt vienā tekstā;)Lai veicas izmeklēšanā!
Mazs Ciniķis, gāž lielu kūrortu
05.09.2013. 13:02»
Janka
Nu nezinu, nevienam tie Ķemeri gadiem nebija vajadzīgi un tagad kā ēst vajag. Tipisks latviešu variants - ne pašam, ne Sašam
Pats 20 gs. līdz 90 gadu vidum vairākkārt atpūtos sanatorijā "Sprīdītis". Galvenā "atrakcija" bija tā, ka mūs katru dienu "sadalīja" starp medmāsām un veda uz Kūrorta poliklīniku - dūņām vai sērūdeņu vannām. Pēc kāda laika pa radio (TV?) dzirdēju - "Sprīdītī" iekārtots centrs nelabvēlīgām ģimenēm un tas "izcēlies" ar to, ka tur deviņus gadus vecs bērns "atradies", smagā alkohola reibumā
gunča
05.09.2013. 12:46pilnībā atbalstu Dāvi Staltu. Tas ir zēns ar mugurkaulu. Ja visi Saeimas deputāti tādi būtu, Latvija būtu ziedoša un plaukstoša. Tā kā situācija ar mīkstmiešiem Saeimas deputātiem it tāda, kāda ir, mums ir Dombrovska "veiksmes "stāsta murgojums.
Kemeriem kā vietai nav ne vainas. Mums jau gandrīz visa Latvija ir zema un purvaina.
Jūrmalas Dome rīkojas ļoti pareizi. Ja priekš Kemeriem tērēs naudu,lai tos sakoptu, as būs tikai apsveicami . Daži miljoni, kas tur prasās, ir nieks, salīdzinot ar to , ko tērē Dombrovska kliķe visādām eiro propagandas mahinācijām.
Janka
05.09.2013. 09:54Nu nezinu, nevienam tie Ķemeri gadiem nebija vajadzīgi un tagad kā ēst vajag. Tipisks latviešu variants - ne pašam, ne Sašam.
gg
04.09.2013. 22:16Neba par kurortoloģiju kādam dāvim sirds sāp, bet lai nu paliek..
Nezinu, kas to titāniku galā pievāks, bet tur vajadzīgi bezjēdzīgi lieli līdzekļi, lai savestu kārtībā, tāpēc shēma - izkrāpt no valsts un pašvaldības līdzekļus sakārtošanai un pēc tam noprivatizēšana pa lēto, ir ļoti loģiska.
Vieta gan tur riebīga un netīra, netālu no sanatorijas dzīvo pat čūskas, brrr.. jābūt trakam, lai tur brauktu atpūsties
Mazs Ciniķis, gāž lielus Ķemerus
04.09.2013. 18:00Manuprāt paši Ķemeri ir miruši - kopš darbu ir pārtraukusi kūrorta poliklīnika. Uz to "strādāja" visas apkārtējās sanatorijas, bez tās pārējo Ķemeru sanatoriju pastāvēšanai vairs nebija jēgas. Jo Ķemeru priekšrocība bija dūņu un sērūdeņu dziedniecība.
Pieņemsim - atradīsies kāds "dulls" uzņēmējs, kurš, tik tiešām, ņemtos atjaunot sanatoriju "Ķemeri". Un tālāk? Ārpus sanatorijas viss tāpat ir aizaudzis un sabrucis. Nāktos sanatoriju apjozt ar augstu žogu un viesiem paskaidrot - ārpus sanatorijas, lai nekur neiet - tur "valda" sabrukums. Kurš atpūtnieks uz to "parakstīsies"?
50s
04.09.2013. 16:50Metalurgs NR2. Galvenais lai banka sanem savu naudu.Soreiz tak nav valsts garantiju.Ja dome pirks ,tad par nodoklu maksataju naudu.Vai tauta saprot cik izmaksas sis milzigas pils uzturesana.Un neatzit mantiniekus,tas ir emocijas.Tadas pilis ,ar paradiem Francija var nopirkt par vienu eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
