Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

21.gadsimts ir digitālo tehnoloģiju straujākās attīstības laiks to pastāvēšanas vēsturē. E-grāmatas, e-biļetes, e-pakalpojumi, e-veselības, e-paraksti un eID, digitālās valūtas, Google Glass, 3D printeri, robotika, visdažādāko mobīlo ierīču ekspansija, lietu internetizācija („internet of things”), lielie dati („big data”), „mākoņošana” un virtualizācija, sociālie mediji un, galu galā, mākslīgā intelekta visdažādākie projekti.

Arī Latvijā mēs vai nu jau varam novērot daudz no nosauktā vai arī esam informēti, ka „process ir sācies”. Kibertelpa ir mums visapkārt katru dienu. Skolas, medicīnas iestādes, sabiedriskais transports, kafejnīcas – visapkārt mums ir neskaitāms daudzums bezvadu un bezmaksas globālā interneta piekļuves punktu un citu lietotāju ar visdažādākajiem „gadžetiem”. Varbūt pie mums vēl gluži nav daudz mājsaimniecību, kuras ar mobilā telefona aplikāciju palīdzību pieslēdz vai atslēdz signalizāciju, vai, piemēram, pārliecinās, vai mājās ledusskapī esošajam pienam nav beidzies derīguma termiņš, bet to, ka, piemēram, Latvijas e-pārvalde un e-vide attīstās straujiem soļiem, šķiet, pamana ikviens valsts iedzīvotājs, ne tikai modernie un mobilie sociālo mediju pastāvīgie apmeklētāji, tehnoloģiju izstāžu apmeklētāji vai inovatīvākajās nozarēs strādājošie.

Tomēr ir viens būtisks jautājums, kas mūsdienās „spēlē pirmo vijoli” jebkuru politisko un ekonomisko jautājumu kontekstā. Un šis svarīgākais jautājums ir kiberdrošība. Nav noslēpums, ka, pat neskatoties uz stratēģiski svarīgo Latvijas pievienošanos Eurozonai, kas ir kā pamats cerībām pret ārvalstu investīciju sekmīgāku piesaistīšanu, tomēr gan ārvalstu tirdzniecības kameras, gan diplomātiskās pārstāvniecības savās pirmajās jaunā gada misijās uz Latviju (vai virtuālajās darba grupu konferencēs) kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem apskata tieši Latvijas attīstību kiberdrošības jomā. Jo Eurozona pati par sevi nenozīmē garantētu ārvalstu investīciju pieplūdi, ja nav pilnīgas pārliecības, ka pati uzņēmējdarbības vide, kura mūsdienās gandrīz visa atrodas digitālajā pasaulē, nav drošībā. Tēlaini salīdzinot, ir tāda pasaka par vienošanos starp ganu puiku un velnu par to, ja velns piebērs cepuri pilnu ar zeltu, tad iegūs ganu puikas dvēseli. Velns skraidīja pa visu pasauli, meklēja zeltu, bēra un bēra, bet nepiebēra, jo cepure bija caura. Būtu naivi cerēt, ka ārvalstu investori nezina šo pasaku.

Kādēļ tieši kiberdrošība ir investoriem tik svarīgs jautājums, lai noteiktu vienas vai otras valsts vai viena vai otra reģiona augstāku investīciju atdeves koeficientu? Autors, protams, varētu te minēt to, ka kibernoziedzības kopējais politekonomiskais kaitējums naudas izteiksmē globāli pārsniedz 14 triljonus ASV dolāru, kas ir stipri vairāk par visiem zināmo un plaši diskutēto marihuānas, heroīna, cilvēktirdzniecības un citu būtisku noziedzības un „melno tirgu” mērogiem. Vai arī sākt plaši sākt citēt ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, Kanādas u.c. attīstīto valstu nacionālās attīstības stratēģiskos dokumentus, kuros šis jautājums ir atrunāts konkrētās definīcijās, tomēr tās definīcijas ir augsta līmeņa kopsavilkumi, kurus vajag skatīt detalizētāk, lai saprastu apdraudējuma mērogus un nopietnību. Var arī pieminēt to, ka Latvija pirms dažām dienām ir pieņēmusi savu pirmo kiberdrošības stratēģiju laika posmam 2014.-2018. Tad nu autors centīsies komentēt nozares problemātiku ikvienam iespējami saprotamākā veidā, lai ir skaidri apdraudējumi un risinājumi ir gan privātpersonai, gan mazajiem komersantiem, gan lielajam biznesam un, protams, valsts sektoram. Šis pagarais raksts ir privāts, informatīvs, subjektīvs kiberdrošības nozarē strādājoša speciālista viedoklis.

Kas ir kibernoziedznieki, to iedalījums un „profesionālās” spējas

Ar vārdu „kibernoziedznieks” parasti apzīmē noteikta profila speciālistu, kas piedalās organizētā digitālo noziegumu veikšanas grupā. Principā, var pārfrāzēt, ka nelegālas biznesa organizācijas, ar mērķi nelikumīgu darbību rezultātā digitālajā vidē gūt peļņu, dalībnieki ir kibernoziedznieki. Nereti plašāka sabiedrība jauc terminoloģiju, jo uzskata, ka kibernoziedznieki ir tie paši hakeri. Hakeri (specializējas sistēmu uzlaušanā), ir tikai viens no kibernoziedznieku paveidiem, līdzās krāpniekiem („fraudsters” – veido krāpnieciskus paņēmienus, izmanto spama un „pfishing” metodes), kasieriem („cashiers” jeb banku, kredītkaršu kontu sagādnieki), līderiem (pietuvinātie pie reālās kriminālās pasaules, projektu, uzņēmumu vadītāji), „naudas mūļiem” („money mules”), programmētājiem (rada ļaundabīgus kodus), IT ekspertiem un citiem.

Visi šie speciālisti darbojas pēc vislabākajiem uzņēmējdarbības organizatoriskajiem principiem – ar strikti noteiktiem biznesa procesiem, ar definētiem mērķiem, stratēģijām, dalībnieku lomu, atbildību, darbības plānu sadalījumiem. Autors vēlētos arī uzsvērt to, ka hakeri jeb eksperti sistēmu ievainojamību atklāšanā, iedalās vismaz divās dažādās grupās – „labie” jeb „whitehat” hakeri, kas nereti palīdz nevalstiskām organizācijām novērst dažādas IT ievainojamības vai arī apmāca IT speciālistus kā novērtēt savu sistēmu ievainojamības pret ļaunajiem jeb „blackhat” hakeriem, tāpēc nebūtu pareizi ikreiz lietot divdomīgo apzīmējumu „hakeris” attiecībā uz kibernoziedzniekiem.

Kibernoziedznieku profesionālo prasmju saraksts ir garš un iespaidīgs. Miljoniem viltotu un ļaundabīgau mājas lapu, neskaitāmi viltotie profili visdažādākajos sociālajos medijos, miljardiem spama ziņojumu dienā, neskaitāmas ļaundabīgo kodu saturošās aplikācijas mobilajiem telefoniem, sociālās inženierijas asprātīgākie triki, uzlauzts un / vai salauzts digitālajā pasaulē ir pilnīgi viss – sākot no ASV Pentagona līdz Anglijas Skotlendjardam, vadošajām ziņu aģentūrām BBC, CNN u.c., pat Vatikānam. Ļaundarības tiek realizētas, neskatoties uz dažādu globālo organizāciju, valstu, izlūkdienestu, datoru incidentu reaģēšanas vienību, aizsardzības ministriju pūlēm.

Fonā ir mūsdienu tehnoloģiju bezspēcība, piemēram, agrāk uzticamie standarta antivīrusi mūsdienās ir tikai kā rotaslieta, jo patiesībā spēj noķert vien mazāk par 50% no visiem jaunajiem apdraudējumiem. Ikvienu ražotāja programmatūrā atstāto ievainojamību vai ikvienu kļūdaino, neapdomīgo katras ierīces konfigurācijas problēmu pirmie atklāj tieši kibernoziedznieki, kas zibenīgi raksta un izplata ļaundabīgo kodu tieši šai ievainojamībai. Un beigās iegūst kontroli pār datoru, mobilo telefonu, planšetdatoru, interneta rūteri, aplikāciju serveri, web serveri un citām vietnēm vai ierīcēm.

Kādi ir kibernoziegumi, to iedalījums un „pieejamība”

Kibernoziegumi ir tik populāri, jo tos var veikt no milzīgiem attālumiem, neizmantojot milzīgus resursus un bez lielām investīcijām, tai pat laikā saglabājot absolūtu anonimitāti. Kibernoziedznieku darbība ir atkarīga no noteiktā mērķa, konteksta un pasūtītāja. Pārsvarā finansiāli motivētiem kibernoziedzniekiem ir divi galvenie mērķi – dati un lietotāja identitāte, lai attiecīgi ar iegūto identitāti varētu piekļūt pie datiem. Jā, var būt arī konkurentu uzbrukums pakalpojumu pieejamībai vai reputācijai, tomēr galvenā 21.gadsimta valūta ir dati.

Kibernoziedzības kontekstā darbojās „melnais tirgus”, kurā ir iespējams iegādāties kibernoziedznieku „darba augļus” – piemēram, ļaundabīgos kodus specifisku sistēmu uzlaušanai, datu bāzes ar epasta adresēm, telefonu numuriem, kredītkaršu informāciju ar garantēto balansu, sociālo mediju kontus, var pasūtīt konkrētu lietotāju kontu uzlaušanu, var pasūtīt pakalpojumu liegšanas uzbrukumus (DDoS jeb Distributed Denial of Service), var pasūtīt reputācijas uzbrukumus, var pasūtīt fizisku datu nesēju zādzības utt. Interesanti ir tas, ka kibernoziedznieki atdod naudu, ja uzbrukums nav izdevies, kā arī izmanto mārketinga zināšanas, piedāvājot speciālos piedāvājumus, piemēram, pērkot uzbrukumu divām IP adresēm, uzbrukums trešajai pienāksies bez maksas.

Pastāv arī dažādu valstu neoficiāli algotie un politiski motivētie kibernoziedznieki, kas nodarbojās ar industriālo spiegošanu vai kiberterorismu („cyber-warfare” un „cyberterrorism”). Spilgts piemērs bija Igaunijas, Gruzijas senākie piemēri, vai nesenais Lietuvas incidents ar delfi.lt (teo.lt), kad Lietuva kļuva par ES prezidējošo valsti, un uzreiz valstis, kas nebija apmierinātas ar ES starptautiskajiem lēmumiem, uzbruka Lietuvas telekomunikāciju operatoriem un valsts un privātajām interneta vietnēm. Te var pieminēt arī tādu fenomenu kā haktīvisms („hacktivism”) – kad sabiedrības locekļiem, kas nav apmierināti ar kādas globālas vai lokālas institūcijas lēmumu (piem. Cilvēktiesību, ģeopolitikas vai kādu citu jautājumu kontekstā), „piespēlē” noteiktas datorprogrammiņas, ar kuru palīdzību, tās aktivizējot, sabiedrība vienojas kopīgā uzbrukumā noteiktām interneta vietnēm. Tādi piemēri ir bijuši un notiek ļoti plaši gan „Wikileaks”, gan „Anonymous”, gan dažādu kara draudu vai reģionu nemieru jautājumos.

Vēl, protams, pastāv arī kibernoziedznieku kategorija kā „nelojāls darbinieks” (piem. darbinieks aizgāja pie konkurentiem ar visu datu bāzi, vai, piem., IT sistēmu administrators nopludināja saraksti medijiem utt.), kā arī „garlaikotais pusaudzis”, kas ir apskatījies sociālajos medijos pieejamās pamācības (Youtube, Vimeo u.c.) kā uzlauzt rūterus vai paroles, to parasti veiksmīgi īsteno, jo mūsdienu jaunatne ir visai izglītota digitālo tehnoloģiju jautājumos.

Lai vai kā, visi šie kibernoziedznieku tipi un viņu bizness ir nopietns apdraudējums ne tikai valsts attīstībai, ārvalstu investīciju piesaistei un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem, bet arī ikviena mazā, vidējā vai lielā uzņēmēja stratēģisko mērķu sasniegšanai, attīstībai, izdzīvošanai konkurences apstākļos, un arī ikvienai Latvijā dzīvojošai privātpersonai.

Kāpēc privātpersona ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Izvirzīšu pieņēmumu, ka kā privātpersonas mēs internetā mēdzam lasīt ziņas, apmainīties ar viedokļiem un sazināties ar draugiem, radiniekiem, ģimenes locekļiem, veikt maksājumus, izmantos sociālos medijus, skatīties televīzijas un sporta pārraides, klausīties radio, lejuplādēt filmas, augšupielādēt fotogrāfijas, sūtīt un saņemt epastus, piekļūt darba resursiem, spēlēt spēles vai vienkārši sērfot internetā tāpat vien, sekojot ieteikumam vai meklējot kaut kādu atbildi uz interesējošo jautājumu. Kā arī, protams, daudzviet šajos minētajos piemēros mēs izmantojam autentificēšanos. Otrs pieņēmums būs tas, ko dzirdēsim no katra trešā aptaujātā, ka nekādu vērtīgu datu uz mūsu datora nav, un mēs pat uzskatam, ka no mums nav zagt tādiem kibernoziedzniekiem. Kāpēc kibernoziedznieks varētu interesēties par mums?

Un tā, ja pieņemam, ka mums tomēr ir kaut kā sanācis nejauši uzklikšķināt uz kāda no tūkstošiem dažādo reklāmas baneru (slēpto un atklāto) ļaundabīgās interneta adreses saites vai arī kāds no radiem, draugiem pašam nezinot sociālajos tīklos vai epastā ir atsūtījis saiti uz ļaundabīgo saiti, un mūsu dators tomēr ir nonācis kibernoziedznieka kontrolē. Bez standarta webkameras un mikrofona kontroles, ar ko tas var ierakstīt audio un video, kiberļaundara rokās vispirms nonāk visi mūsu konti, kuros autentificējamies – sociālie mediji, epasts, darba attālinātās piekļuves, Skype, eBay, Paypal un citi līdzīgie saziņas un pakalpojumu līdzekļi. Tajos hakeris, izmantojot „uzticības faktoru” var jums pat nemanot izplatīt līdzīgas ļaundabīgas interneta saitnes, kurām sakarā ar to pašu „uzticības faktoru” uzklikšķinās un „priecāsies” jūsu radi, draugi, kolēģi, kas ir jūsu epasta adrešu grāmatā vai sociālajos tīklos.

Tad vēl ar laiku šis robotdators, ko attālināti kontrolē ļaundaris, var ievākt jūsu kredītkaršu datus vai pat kodu kartes (ja nav nomainīta pret kodu kalkulatoru) visus numurus, sniedzot iespēju piekļūt internetbankai. Tad vēl kibernoziedznieks var izmantot datoru kā glabātuvi un uz jūsu datora slepeni izvietot noteikta veida informāciju, piemēram, bērnu pornogrāfiju, autortiesību aizsargātos darbus, ļaundabīgo kodu failus vai viltoto mobilo aplikāciju vai antivīrusu programmas. Tad vēl jūsu dators var sākt kalpot kibernoziedzniekam par web-serveri, no kura lejuplādē noglabāto informāciju. Ja spēlējāt spēles vai pirkāt legālās programmas, kibernoziedzniekam „melnajā tirgū” būs papildu ienākumi arī no tādām kibernoziedzniekam automātiski pamanāmām lietām. Kaitējuma pamanīšana noteikti nebūs acumirklīga, dažkārt „uzlauztais” lietotājs kaitējumu pamana pat pēc pāris mēnešiem vai nepamana vispār.

Tiesībsargājošām iestādēm tādos gadījumos būs gandrīz neiespējami atklāt vainīgos. Vienīgais risinājums, ko šeit var ieteikt – apmeklēt NetSafe mājas lapu un citus attiecīgos izglītojošos resursus internetā un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, atrast veidus, kā balansēt starp drošību, privātumu un nepieciešamību lietot globālā tīmekļa resurus, lai varētu labāk sevi un savus tuvākos aizsargāt. Kibernoziedznieki attiecībā pret privātajiem lieto vieglākā ceļa principu – ja pamana, ka uz datora ir vairākas drošības programmatūras (maksas vai bezmaksas), tad nemaz netērē laiku, dodas meklēt citus, jo interneta lietotāju skaits privātpersonu lokā ir milzīgs.

Kāpēc uzņēmēji ir interesanti kibernoziedzniekiem?

Papildus augstākminētajiem piemēriem, kuri attiecas uz privātpersonu (jo uzņēmēji ir tieši tādas pašas privātpersonas kā pārējie), ir vairāki būtiski papildus apdraudējuma faktori, kurus nereti uzņēmēji kļūdaini neiekļauj uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai apzināmo būtiskāko risku sarakstā. Pirmkārt, uzņēmēji jau kā privātpersonas ir apdraudēti vairāk, jo kibernoziedznieku „ķēriens” būs lielāks. Otrkārt - uzņēmēji ir mērķētu uzbrukumu apdraudēti. Iemesli var būt visdažādākie – vietēja vai starptautiska mēroga konkurence un komerciālā spiegošana (piem. ir tik ērti iegūt konkurentu cenu piedāvājuma ciparus īsi pirms tendera iesniegšanas vai labākā darbinieka atalgojumu, lai zina, cik nepieciešams, lai to pārpirktu), atlaisto vai neapmierināto darbinieku atriebība vai pērkamība, politiskā aktivitāte kaut kāda viedokļa paušanā vai dalība konkrētā politiskā partijā, iekšējas nesaskaņas akcionāru vai īpašnieku starpā, vai, galu galā, atrodoties nozares lielāko uzņēmumu publiski pieejamā sarakstā agrāk vai vēlāk pastāv risks būt kibernoziedznieku pamanītam utt.

Te gan vēl jāpiemin, ka uz uzņēmēju summējas visi augstāk aprakstītie riski pret katru individuālo privātpersonu, kas ir uzņēmēja darba ņēmējs. Kā arī uzņēmēja liels risks ir paša IT speciālisti, kuriem ir tāda kā „dieva loma” jebkurā laikā piekļūt visai digitālajai informācijai. Papildus vēl ir arī sodi no valsts par personas datu incidentiem. Rezultāti šiem apdraudējumiem būs tieši tādi paši kā citu uzņēmējdarbības risku piepildīšanās gadījumā – zaudēta tirgus daļa, iedragāta reputācija, tiesvedība, attīstības un konkurences mērķu nesasniegšana, personāla zaudēšana. Kopsavilkums, protams, vienkāršs – zaudēta un neiegūta peļņa un palielināti izdevumi.

Risinājums un autora ieteikums ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības specifikas – ir nepieciešams vismaz apzināt visus iespējamos apdraudējumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Datu un informācijas sistēmu integritāte, pieejamība un konfidencialitāte ir 21.gadsimta „veiksmes atslēga” sekmīgai attīstībai, konkurētspējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, investoru piesaistei un sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai ar jebkuras valsts un nozares uzņēmumu globālajā „brīvajā tirgū”. Ir skaidrs, ka mazais un vidējais komersants nekad neinvestēs kiberdrošībā tikpat daudz, cik investē finanšu nozares uzņēmumi, kuriem katra kritisko IT sistēmu dīkstāves minūte izmaksā ārkārtīgi daudz. Taču nevienam uzņēmējam nepatīk nepatīkami pārsteigumi, bet, ņemot vērā augstāk aprakstīto 21.gadsimta realitāti, tādu pārsteigumu iespējamība kļūst arvien lielāka. Turklāt ES ietvaros tiek skatītas pat ļoti drastiskas jaunās regulas, kur pat ir paredzēti daudz ievērojamāki sodi par katru reģistrēto incidentu, nemaz nerunājot par sankcijām pret nereģistrētajiem incidentiem, tāpēc sakārtot jautājumus un izveidot konkrētu iekšējo politiku, kas skar darbinieku, datu, IT sistēmu drošības riskus, nekad nav lieks pasākums. Un te mēs nonākam pie valsts lomas šajā visā.

Kāpēc Latvija ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Bez augstāk aprakstītajiem riskiem, kas attiecas pret privātpersonām un uzņēmējiem, Latvija šobrīd ir paaugstinātā riska zonā jeb ļoti interesanta kibernoziedzniekiem. Pirmkārt, Latvija tikko ir iestājusies Eurozonā, kam, bez ekonomikas augstākas stabilitātes līmeņa iegūšanas, teorētiski, vajadzētu radīt arī ārvalstu investoru lielāku interesi, kā arī jaunu biznesu ienākšanu. Otrkārt – visa pasaule ir informēta, ka Latvija drīz būs ES prezidentūras valsts, tātad valstis vai valstu apvienības, kuras paredz ekonomiskas domstarpības ar ES kaut kādos konkrētajos jautājumos, jau, iespējams, gatavo šādus tādus „mājasdarbus” kibertelpā. Treškārt – Latvija ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu valstij, kurā pakalpojumu liegšanas uzbrukumi ir ikdiena. Tur savstarpēji uzbrūk tūroperatori, lielveikalu tīkli, bankas, apdrošinātāji utt. Un nav noslēpums, ka arvien lielāka nauda Latvijā „ieplūst” tieši no Krievijas.

Nelielam kopsavilkumam un diskusijai

Latvija, protams, cenšas iespēju robežās turēties līdzās tehnoloģiju attīstībai un censties cīnīties ar apdraudējumiem, kas ir augstāk aprakstīti. Latvijā, protams, ir kvalitatīvs CERT’s un NetSafe projekts (datoru drošības reaģēšanas vienība Aizsardzības ministrijas pakļautībā), Latvijā ir tikko radīta arī pirmā kiberzemessardze, ir izveidota Latvijas pirmā kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam, nozares uzraugošie ļoti aktīvi pārņem pasaules labākās prakses (piem. FKTK pār bankām un apdrošinātājiem, SAB pār valsts kritisko infrastruktūru utt.), tomēr, lai cik tas izklausītos nepieklājīgi uz daudzu nozaru fona, kuru izmisīgie saucieni pēc papildus līdzekļiem netiek ilgus gadus sadzirdēti (medicīnas nozares, izglītības, policistu, glābēju uc.), IT drošības investīcijas valstī ir nepietiekošas. Tieši investīcijas preventīvajos līdzekļos draudu novēršanā, nevis reaktīvajās draudu apmēru noteikšanā un izmeklēšanā. Un ikvienam valsts iedzīvotājam un uzņēmējam ir jāsaprot, ka tieši investīcijas kiberdrošībā dos iespēju piesaistīt ārvalstu investorus, nevis vienkārša iestāšanās Eurozonā.

Autoram negribētos būt „pasaules gala pareģotāja lomā”, tomēr viens liela mēroga mērķēts kiberuzbrukums valsts kritiskajai infrastruktūrai, bankām, telekomunikāciju operatoriem, un mūsu potenciāls, ko, kā politiķi apgalvo, mēs ieguvām ar iestāšanos Eurozonā, būs iztērēts, pretī neiegūstot neko citu kā vien starptautisku atpazīstamību par nespēju savlaicīgi sagatavoties pret 21.gadsimta lielāko apdraudējumu. Ja jau mūsu politiķi tik bieži „zīmē paralēles” ar Igaunijas „veiksmes stāstu”, tad derētu atcerēties, ka Igaunijas pirmā kiberdrošības stratēģija tapa jau 2008.gadā, kurai sekoja valsts investīcijas stratēģijas īstenošanai, kam sekoja Igaunijas spējas pārliecināt NATO izveidot tieši Igaunijā NATO Kiberdrošības Ekselences centru (NATO CCD COE), kam sekoja Igaunijas iestāšanās Eurozonā, kam sekoja Latvijas Bankas un politiķu minētie Igaunijas „veiksmes stāsti” ārvalstu investoru piesaistīšanā.

Foto no continuitycompliance.org

Novērtē šo rakstu:

15
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...