Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

21.gadsimts ir digitālo tehnoloģiju straujākās attīstības laiks to pastāvēšanas vēsturē. E-grāmatas, e-biļetes, e-pakalpojumi, e-veselības, e-paraksti un eID, digitālās valūtas, Google Glass, 3D printeri, robotika, visdažādāko mobīlo ierīču ekspansija, lietu internetizācija („internet of things”), lielie dati („big data”), „mākoņošana” un virtualizācija, sociālie mediji un, galu galā, mākslīgā intelekta visdažādākie projekti.

Arī Latvijā mēs vai nu jau varam novērot daudz no nosauktā vai arī esam informēti, ka „process ir sācies”. Kibertelpa ir mums visapkārt katru dienu. Skolas, medicīnas iestādes, sabiedriskais transports, kafejnīcas – visapkārt mums ir neskaitāms daudzums bezvadu un bezmaksas globālā interneta piekļuves punktu un citu lietotāju ar visdažādākajiem „gadžetiem”. Varbūt pie mums vēl gluži nav daudz mājsaimniecību, kuras ar mobilā telefona aplikāciju palīdzību pieslēdz vai atslēdz signalizāciju, vai, piemēram, pārliecinās, vai mājās ledusskapī esošajam pienam nav beidzies derīguma termiņš, bet to, ka, piemēram, Latvijas e-pārvalde un e-vide attīstās straujiem soļiem, šķiet, pamana ikviens valsts iedzīvotājs, ne tikai modernie un mobilie sociālo mediju pastāvīgie apmeklētāji, tehnoloģiju izstāžu apmeklētāji vai inovatīvākajās nozarēs strādājošie.

Tomēr ir viens būtisks jautājums, kas mūsdienās „spēlē pirmo vijoli” jebkuru politisko un ekonomisko jautājumu kontekstā. Un šis svarīgākais jautājums ir kiberdrošība. Nav noslēpums, ka, pat neskatoties uz stratēģiski svarīgo Latvijas pievienošanos Eurozonai, kas ir kā pamats cerībām pret ārvalstu investīciju sekmīgāku piesaistīšanu, tomēr gan ārvalstu tirdzniecības kameras, gan diplomātiskās pārstāvniecības savās pirmajās jaunā gada misijās uz Latviju (vai virtuālajās darba grupu konferencēs) kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem apskata tieši Latvijas attīstību kiberdrošības jomā. Jo Eurozona pati par sevi nenozīmē garantētu ārvalstu investīciju pieplūdi, ja nav pilnīgas pārliecības, ka pati uzņēmējdarbības vide, kura mūsdienās gandrīz visa atrodas digitālajā pasaulē, nav drošībā. Tēlaini salīdzinot, ir tāda pasaka par vienošanos starp ganu puiku un velnu par to, ja velns piebērs cepuri pilnu ar zeltu, tad iegūs ganu puikas dvēseli. Velns skraidīja pa visu pasauli, meklēja zeltu, bēra un bēra, bet nepiebēra, jo cepure bija caura. Būtu naivi cerēt, ka ārvalstu investori nezina šo pasaku.

Kādēļ tieši kiberdrošība ir investoriem tik svarīgs jautājums, lai noteiktu vienas vai otras valsts vai viena vai otra reģiona augstāku investīciju atdeves koeficientu? Autors, protams, varētu te minēt to, ka kibernoziedzības kopējais politekonomiskais kaitējums naudas izteiksmē globāli pārsniedz 14 triljonus ASV dolāru, kas ir stipri vairāk par visiem zināmo un plaši diskutēto marihuānas, heroīna, cilvēktirdzniecības un citu būtisku noziedzības un „melno tirgu” mērogiem. Vai arī sākt plaši sākt citēt ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, Kanādas u.c. attīstīto valstu nacionālās attīstības stratēģiskos dokumentus, kuros šis jautājums ir atrunāts konkrētās definīcijās, tomēr tās definīcijas ir augsta līmeņa kopsavilkumi, kurus vajag skatīt detalizētāk, lai saprastu apdraudējuma mērogus un nopietnību. Var arī pieminēt to, ka Latvija pirms dažām dienām ir pieņēmusi savu pirmo kiberdrošības stratēģiju laika posmam 2014.-2018. Tad nu autors centīsies komentēt nozares problemātiku ikvienam iespējami saprotamākā veidā, lai ir skaidri apdraudējumi un risinājumi ir gan privātpersonai, gan mazajiem komersantiem, gan lielajam biznesam un, protams, valsts sektoram. Šis pagarais raksts ir privāts, informatīvs, subjektīvs kiberdrošības nozarē strādājoša speciālista viedoklis.

Kas ir kibernoziedznieki, to iedalījums un „profesionālās” spējas

Ar vārdu „kibernoziedznieks” parasti apzīmē noteikta profila speciālistu, kas piedalās organizētā digitālo noziegumu veikšanas grupā. Principā, var pārfrāzēt, ka nelegālas biznesa organizācijas, ar mērķi nelikumīgu darbību rezultātā digitālajā vidē gūt peļņu, dalībnieki ir kibernoziedznieki. Nereti plašāka sabiedrība jauc terminoloģiju, jo uzskata, ka kibernoziedznieki ir tie paši hakeri. Hakeri (specializējas sistēmu uzlaušanā), ir tikai viens no kibernoziedznieku paveidiem, līdzās krāpniekiem („fraudsters” – veido krāpnieciskus paņēmienus, izmanto spama un „pfishing” metodes), kasieriem („cashiers” jeb banku, kredītkaršu kontu sagādnieki), līderiem (pietuvinātie pie reālās kriminālās pasaules, projektu, uzņēmumu vadītāji), „naudas mūļiem” („money mules”), programmētājiem (rada ļaundabīgus kodus), IT ekspertiem un citiem.

Visi šie speciālisti darbojas pēc vislabākajiem uzņēmējdarbības organizatoriskajiem principiem – ar strikti noteiktiem biznesa procesiem, ar definētiem mērķiem, stratēģijām, dalībnieku lomu, atbildību, darbības plānu sadalījumiem. Autors vēlētos arī uzsvērt to, ka hakeri jeb eksperti sistēmu ievainojamību atklāšanā, iedalās vismaz divās dažādās grupās – „labie” jeb „whitehat” hakeri, kas nereti palīdz nevalstiskām organizācijām novērst dažādas IT ievainojamības vai arī apmāca IT speciālistus kā novērtēt savu sistēmu ievainojamības pret ļaunajiem jeb „blackhat” hakeriem, tāpēc nebūtu pareizi ikreiz lietot divdomīgo apzīmējumu „hakeris” attiecībā uz kibernoziedzniekiem.

Kibernoziedznieku profesionālo prasmju saraksts ir garš un iespaidīgs. Miljoniem viltotu un ļaundabīgau mājas lapu, neskaitāmi viltotie profili visdažādākajos sociālajos medijos, miljardiem spama ziņojumu dienā, neskaitāmas ļaundabīgo kodu saturošās aplikācijas mobilajiem telefoniem, sociālās inženierijas asprātīgākie triki, uzlauzts un / vai salauzts digitālajā pasaulē ir pilnīgi viss – sākot no ASV Pentagona līdz Anglijas Skotlendjardam, vadošajām ziņu aģentūrām BBC, CNN u.c., pat Vatikānam. Ļaundarības tiek realizētas, neskatoties uz dažādu globālo organizāciju, valstu, izlūkdienestu, datoru incidentu reaģēšanas vienību, aizsardzības ministriju pūlēm.

Fonā ir mūsdienu tehnoloģiju bezspēcība, piemēram, agrāk uzticamie standarta antivīrusi mūsdienās ir tikai kā rotaslieta, jo patiesībā spēj noķert vien mazāk par 50% no visiem jaunajiem apdraudējumiem. Ikvienu ražotāja programmatūrā atstāto ievainojamību vai ikvienu kļūdaino, neapdomīgo katras ierīces konfigurācijas problēmu pirmie atklāj tieši kibernoziedznieki, kas zibenīgi raksta un izplata ļaundabīgo kodu tieši šai ievainojamībai. Un beigās iegūst kontroli pār datoru, mobilo telefonu, planšetdatoru, interneta rūteri, aplikāciju serveri, web serveri un citām vietnēm vai ierīcēm.

Kādi ir kibernoziegumi, to iedalījums un „pieejamība”

Kibernoziegumi ir tik populāri, jo tos var veikt no milzīgiem attālumiem, neizmantojot milzīgus resursus un bez lielām investīcijām, tai pat laikā saglabājot absolūtu anonimitāti. Kibernoziedznieku darbība ir atkarīga no noteiktā mērķa, konteksta un pasūtītāja. Pārsvarā finansiāli motivētiem kibernoziedzniekiem ir divi galvenie mērķi – dati un lietotāja identitāte, lai attiecīgi ar iegūto identitāti varētu piekļūt pie datiem. Jā, var būt arī konkurentu uzbrukums pakalpojumu pieejamībai vai reputācijai, tomēr galvenā 21.gadsimta valūta ir dati.

Kibernoziedzības kontekstā darbojās „melnais tirgus”, kurā ir iespējams iegādāties kibernoziedznieku „darba augļus” – piemēram, ļaundabīgos kodus specifisku sistēmu uzlaušanai, datu bāzes ar epasta adresēm, telefonu numuriem, kredītkaršu informāciju ar garantēto balansu, sociālo mediju kontus, var pasūtīt konkrētu lietotāju kontu uzlaušanu, var pasūtīt pakalpojumu liegšanas uzbrukumus (DDoS jeb Distributed Denial of Service), var pasūtīt reputācijas uzbrukumus, var pasūtīt fizisku datu nesēju zādzības utt. Interesanti ir tas, ka kibernoziedznieki atdod naudu, ja uzbrukums nav izdevies, kā arī izmanto mārketinga zināšanas, piedāvājot speciālos piedāvājumus, piemēram, pērkot uzbrukumu divām IP adresēm, uzbrukums trešajai pienāksies bez maksas.

Pastāv arī dažādu valstu neoficiāli algotie un politiski motivētie kibernoziedznieki, kas nodarbojās ar industriālo spiegošanu vai kiberterorismu („cyber-warfare” un „cyberterrorism”). Spilgts piemērs bija Igaunijas, Gruzijas senākie piemēri, vai nesenais Lietuvas incidents ar delfi.lt (teo.lt), kad Lietuva kļuva par ES prezidējošo valsti, un uzreiz valstis, kas nebija apmierinātas ar ES starptautiskajiem lēmumiem, uzbruka Lietuvas telekomunikāciju operatoriem un valsts un privātajām interneta vietnēm. Te var pieminēt arī tādu fenomenu kā haktīvisms („hacktivism”) – kad sabiedrības locekļiem, kas nav apmierināti ar kādas globālas vai lokālas institūcijas lēmumu (piem. Cilvēktiesību, ģeopolitikas vai kādu citu jautājumu kontekstā), „piespēlē” noteiktas datorprogrammiņas, ar kuru palīdzību, tās aktivizējot, sabiedrība vienojas kopīgā uzbrukumā noteiktām interneta vietnēm. Tādi piemēri ir bijuši un notiek ļoti plaši gan „Wikileaks”, gan „Anonymous”, gan dažādu kara draudu vai reģionu nemieru jautājumos.

Vēl, protams, pastāv arī kibernoziedznieku kategorija kā „nelojāls darbinieks” (piem. darbinieks aizgāja pie konkurentiem ar visu datu bāzi, vai, piem., IT sistēmu administrators nopludināja saraksti medijiem utt.), kā arī „garlaikotais pusaudzis”, kas ir apskatījies sociālajos medijos pieejamās pamācības (Youtube, Vimeo u.c.) kā uzlauzt rūterus vai paroles, to parasti veiksmīgi īsteno, jo mūsdienu jaunatne ir visai izglītota digitālo tehnoloģiju jautājumos.

Lai vai kā, visi šie kibernoziedznieku tipi un viņu bizness ir nopietns apdraudējums ne tikai valsts attīstībai, ārvalstu investīciju piesaistei un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem, bet arī ikviena mazā, vidējā vai lielā uzņēmēja stratēģisko mērķu sasniegšanai, attīstībai, izdzīvošanai konkurences apstākļos, un arī ikvienai Latvijā dzīvojošai privātpersonai.

Kāpēc privātpersona ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Izvirzīšu pieņēmumu, ka kā privātpersonas mēs internetā mēdzam lasīt ziņas, apmainīties ar viedokļiem un sazināties ar draugiem, radiniekiem, ģimenes locekļiem, veikt maksājumus, izmantos sociālos medijus, skatīties televīzijas un sporta pārraides, klausīties radio, lejuplādēt filmas, augšupielādēt fotogrāfijas, sūtīt un saņemt epastus, piekļūt darba resursiem, spēlēt spēles vai vienkārši sērfot internetā tāpat vien, sekojot ieteikumam vai meklējot kaut kādu atbildi uz interesējošo jautājumu. Kā arī, protams, daudzviet šajos minētajos piemēros mēs izmantojam autentificēšanos. Otrs pieņēmums būs tas, ko dzirdēsim no katra trešā aptaujātā, ka nekādu vērtīgu datu uz mūsu datora nav, un mēs pat uzskatam, ka no mums nav zagt tādiem kibernoziedzniekiem. Kāpēc kibernoziedznieks varētu interesēties par mums?

Un tā, ja pieņemam, ka mums tomēr ir kaut kā sanācis nejauši uzklikšķināt uz kāda no tūkstošiem dažādo reklāmas baneru (slēpto un atklāto) ļaundabīgās interneta adreses saites vai arī kāds no radiem, draugiem pašam nezinot sociālajos tīklos vai epastā ir atsūtījis saiti uz ļaundabīgo saiti, un mūsu dators tomēr ir nonācis kibernoziedznieka kontrolē. Bez standarta webkameras un mikrofona kontroles, ar ko tas var ierakstīt audio un video, kiberļaundara rokās vispirms nonāk visi mūsu konti, kuros autentificējamies – sociālie mediji, epasts, darba attālinātās piekļuves, Skype, eBay, Paypal un citi līdzīgie saziņas un pakalpojumu līdzekļi. Tajos hakeris, izmantojot „uzticības faktoru” var jums pat nemanot izplatīt līdzīgas ļaundabīgas interneta saitnes, kurām sakarā ar to pašu „uzticības faktoru” uzklikšķinās un „priecāsies” jūsu radi, draugi, kolēģi, kas ir jūsu epasta adrešu grāmatā vai sociālajos tīklos.

Tad vēl ar laiku šis robotdators, ko attālināti kontrolē ļaundaris, var ievākt jūsu kredītkaršu datus vai pat kodu kartes (ja nav nomainīta pret kodu kalkulatoru) visus numurus, sniedzot iespēju piekļūt internetbankai. Tad vēl kibernoziedznieks var izmantot datoru kā glabātuvi un uz jūsu datora slepeni izvietot noteikta veida informāciju, piemēram, bērnu pornogrāfiju, autortiesību aizsargātos darbus, ļaundabīgo kodu failus vai viltoto mobilo aplikāciju vai antivīrusu programmas. Tad vēl jūsu dators var sākt kalpot kibernoziedzniekam par web-serveri, no kura lejuplādē noglabāto informāciju. Ja spēlējāt spēles vai pirkāt legālās programmas, kibernoziedzniekam „melnajā tirgū” būs papildu ienākumi arī no tādām kibernoziedzniekam automātiski pamanāmām lietām. Kaitējuma pamanīšana noteikti nebūs acumirklīga, dažkārt „uzlauztais” lietotājs kaitējumu pamana pat pēc pāris mēnešiem vai nepamana vispār.

Tiesībsargājošām iestādēm tādos gadījumos būs gandrīz neiespējami atklāt vainīgos. Vienīgais risinājums, ko šeit var ieteikt – apmeklēt NetSafe mājas lapu un citus attiecīgos izglītojošos resursus internetā un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, atrast veidus, kā balansēt starp drošību, privātumu un nepieciešamību lietot globālā tīmekļa resurus, lai varētu labāk sevi un savus tuvākos aizsargāt. Kibernoziedznieki attiecībā pret privātajiem lieto vieglākā ceļa principu – ja pamana, ka uz datora ir vairākas drošības programmatūras (maksas vai bezmaksas), tad nemaz netērē laiku, dodas meklēt citus, jo interneta lietotāju skaits privātpersonu lokā ir milzīgs.

Kāpēc uzņēmēji ir interesanti kibernoziedzniekiem?

Papildus augstākminētajiem piemēriem, kuri attiecas uz privātpersonu (jo uzņēmēji ir tieši tādas pašas privātpersonas kā pārējie), ir vairāki būtiski papildus apdraudējuma faktori, kurus nereti uzņēmēji kļūdaini neiekļauj uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai apzināmo būtiskāko risku sarakstā. Pirmkārt, uzņēmēji jau kā privātpersonas ir apdraudēti vairāk, jo kibernoziedznieku „ķēriens” būs lielāks. Otrkārt - uzņēmēji ir mērķētu uzbrukumu apdraudēti. Iemesli var būt visdažādākie – vietēja vai starptautiska mēroga konkurence un komerciālā spiegošana (piem. ir tik ērti iegūt konkurentu cenu piedāvājuma ciparus īsi pirms tendera iesniegšanas vai labākā darbinieka atalgojumu, lai zina, cik nepieciešams, lai to pārpirktu), atlaisto vai neapmierināto darbinieku atriebība vai pērkamība, politiskā aktivitāte kaut kāda viedokļa paušanā vai dalība konkrētā politiskā partijā, iekšējas nesaskaņas akcionāru vai īpašnieku starpā, vai, galu galā, atrodoties nozares lielāko uzņēmumu publiski pieejamā sarakstā agrāk vai vēlāk pastāv risks būt kibernoziedznieku pamanītam utt.

Te gan vēl jāpiemin, ka uz uzņēmēju summējas visi augstāk aprakstītie riski pret katru individuālo privātpersonu, kas ir uzņēmēja darba ņēmējs. Kā arī uzņēmēja liels risks ir paša IT speciālisti, kuriem ir tāda kā „dieva loma” jebkurā laikā piekļūt visai digitālajai informācijai. Papildus vēl ir arī sodi no valsts par personas datu incidentiem. Rezultāti šiem apdraudējumiem būs tieši tādi paši kā citu uzņēmējdarbības risku piepildīšanās gadījumā – zaudēta tirgus daļa, iedragāta reputācija, tiesvedība, attīstības un konkurences mērķu nesasniegšana, personāla zaudēšana. Kopsavilkums, protams, vienkāršs – zaudēta un neiegūta peļņa un palielināti izdevumi.

Risinājums un autora ieteikums ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības specifikas – ir nepieciešams vismaz apzināt visus iespējamos apdraudējumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Datu un informācijas sistēmu integritāte, pieejamība un konfidencialitāte ir 21.gadsimta „veiksmes atslēga” sekmīgai attīstībai, konkurētspējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, investoru piesaistei un sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai ar jebkuras valsts un nozares uzņēmumu globālajā „brīvajā tirgū”. Ir skaidrs, ka mazais un vidējais komersants nekad neinvestēs kiberdrošībā tikpat daudz, cik investē finanšu nozares uzņēmumi, kuriem katra kritisko IT sistēmu dīkstāves minūte izmaksā ārkārtīgi daudz. Taču nevienam uzņēmējam nepatīk nepatīkami pārsteigumi, bet, ņemot vērā augstāk aprakstīto 21.gadsimta realitāti, tādu pārsteigumu iespējamība kļūst arvien lielāka. Turklāt ES ietvaros tiek skatītas pat ļoti drastiskas jaunās regulas, kur pat ir paredzēti daudz ievērojamāki sodi par katru reģistrēto incidentu, nemaz nerunājot par sankcijām pret nereģistrētajiem incidentiem, tāpēc sakārtot jautājumus un izveidot konkrētu iekšējo politiku, kas skar darbinieku, datu, IT sistēmu drošības riskus, nekad nav lieks pasākums. Un te mēs nonākam pie valsts lomas šajā visā.

Kāpēc Latvija ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Bez augstāk aprakstītajiem riskiem, kas attiecas pret privātpersonām un uzņēmējiem, Latvija šobrīd ir paaugstinātā riska zonā jeb ļoti interesanta kibernoziedzniekiem. Pirmkārt, Latvija tikko ir iestājusies Eurozonā, kam, bez ekonomikas augstākas stabilitātes līmeņa iegūšanas, teorētiski, vajadzētu radīt arī ārvalstu investoru lielāku interesi, kā arī jaunu biznesu ienākšanu. Otrkārt – visa pasaule ir informēta, ka Latvija drīz būs ES prezidentūras valsts, tātad valstis vai valstu apvienības, kuras paredz ekonomiskas domstarpības ar ES kaut kādos konkrētajos jautājumos, jau, iespējams, gatavo šādus tādus „mājasdarbus” kibertelpā. Treškārt – Latvija ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu valstij, kurā pakalpojumu liegšanas uzbrukumi ir ikdiena. Tur savstarpēji uzbrūk tūroperatori, lielveikalu tīkli, bankas, apdrošinātāji utt. Un nav noslēpums, ka arvien lielāka nauda Latvijā „ieplūst” tieši no Krievijas.

Nelielam kopsavilkumam un diskusijai

Latvija, protams, cenšas iespēju robežās turēties līdzās tehnoloģiju attīstībai un censties cīnīties ar apdraudējumiem, kas ir augstāk aprakstīti. Latvijā, protams, ir kvalitatīvs CERT’s un NetSafe projekts (datoru drošības reaģēšanas vienība Aizsardzības ministrijas pakļautībā), Latvijā ir tikko radīta arī pirmā kiberzemessardze, ir izveidota Latvijas pirmā kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam, nozares uzraugošie ļoti aktīvi pārņem pasaules labākās prakses (piem. FKTK pār bankām un apdrošinātājiem, SAB pār valsts kritisko infrastruktūru utt.), tomēr, lai cik tas izklausītos nepieklājīgi uz daudzu nozaru fona, kuru izmisīgie saucieni pēc papildus līdzekļiem netiek ilgus gadus sadzirdēti (medicīnas nozares, izglītības, policistu, glābēju uc.), IT drošības investīcijas valstī ir nepietiekošas. Tieši investīcijas preventīvajos līdzekļos draudu novēršanā, nevis reaktīvajās draudu apmēru noteikšanā un izmeklēšanā. Un ikvienam valsts iedzīvotājam un uzņēmējam ir jāsaprot, ka tieši investīcijas kiberdrošībā dos iespēju piesaistīt ārvalstu investorus, nevis vienkārša iestāšanās Eurozonā.

Autoram negribētos būt „pasaules gala pareģotāja lomā”, tomēr viens liela mēroga mērķēts kiberuzbrukums valsts kritiskajai infrastruktūrai, bankām, telekomunikāciju operatoriem, un mūsu potenciāls, ko, kā politiķi apgalvo, mēs ieguvām ar iestāšanos Eurozonā, būs iztērēts, pretī neiegūstot neko citu kā vien starptautisku atpazīstamību par nespēju savlaicīgi sagatavoties pret 21.gadsimta lielāko apdraudējumu. Ja jau mūsu politiķi tik bieži „zīmē paralēles” ar Igaunijas „veiksmes stāstu”, tad derētu atcerēties, ka Igaunijas pirmā kiberdrošības stratēģija tapa jau 2008.gadā, kurai sekoja valsts investīcijas stratēģijas īstenošanai, kam sekoja Igaunijas spējas pārliecināt NATO izveidot tieši Igaunijā NATO Kiberdrošības Ekselences centru (NATO CCD COE), kam sekoja Igaunijas iestāšanās Eurozonā, kam sekoja Latvijas Bankas un politiķu minētie Igaunijas „veiksmes stāsti” ārvalstu investoru piesaistīšanā.

Foto no continuitycompliance.org

Novērtē šo rakstu:

15
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...