Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu saīsināt skolēnu brīvlaiku vasarā (pagarinot brīvdienas ziemā/pavasarī) esmu apkopojis savus ieteikumus un secinājumus. Šoreiz par pašu nepieciešamību sniegt argumentus.

Aicinu noskaidrot arī citu skolēnu vecāku domas un argumentus, veicot viņu aptauju klašu ietvaros. Tas ir svarīgi tādēļ, ka skar visus vecākus. Atsevišķas Ķīļa izraudzītas vecāku grupas nevar pārstāvēt visu vecāku viedokli. Ja atsevišķas vecāku grupas varētu pārstāvēt visu vecāku viedokli, tad varētu iztikt arī bez skolēnu vecāku viedokļa noskaidrošanas par skolu formu nepieciešamību, par to, kādas svešvalodas mācīties kā galvenās, kādi fakultatīvi kursi utml. Pie ministra aizietu Lielvārdes vai Alojas skolēnu vecāku iniciatīvas grupa, un viņi kopīgi izlemtu visu citu vietā. Tomēr šādas aptaujas skolās tiek organizētas. Un šādas pilnvaras – runāt visu vārdā – iniciatīvas grupām sabiedrība nav deleģējusi.

Reformu ieviešanas ažiotāža – mācību gada pagarināšana jau nākamgad: ministra padomnieks laikrakstā Diena 2011. gada 20. decembrī saka, ka „ierosinājums pagarināt mācību gadu ir tikai viena no versijām” un „ažiotāža ir nepamatota”[i]. Tomēr pats ministrs 2011. gada decembra sākumā saka, ka „mācību gads līdz Līgo ir iespējams jau nākamgad”[ii]. Tā ir īsta ieviešanas ažiotāža, ja par iecerēto ministrs sāk runāt tikai dažus mēnešus pirms izmaiņu ieviešanas, un cilvēku neinformēšana, pretēji publiskās pārvaldības mērķiem. R. Ķīlis intervijā žurnālam Ir runā par to, ka ministrija apkopos informāciju līdz martam un „nākotnē ir paredzēts, ka mācību gads Latvijas skolās sāksies jau augusta beigās un ilgs līdz jūnija vidum”. Ministra padomniekam vai ministram, ja tie darbojas sazināti, ir jāinformē, kādas vēl versijas tad tiek apspriestas. Ja informācijas nebūs, skolēnu vecāki var to uztvert negatīvi. Šeit rokraksts ir līdzīgs situācijai, kurā kāds līdz vēlēšanām stāsta, ka nodokļus nepaaugstinās, bet pēc vēlēšanām tos tomēr steigšus un apjomīgi paaugstina.

Aptaujas līdzība ar referendumu: kā būtisku līdzīgu piemēru var minēt viedokļa aptaujas līdzību ar valsts mēroga referendumu. Arī referendums notiek par būtiskiem jautājumiem, tomēr neviens no referenduma dalībniekiem neprasa sniegt publiskus un racionālus argumentus. Cilvēki referendumā atbild uz jautājumu ar „jā” vai „nē” pēc savas saprašanas. Tātad arī skolēnu vecāku aptauja (miniatūrs referendums), ja tajā var pārbaudīt aptaujāto identitāti, ir pietiekama gribas paušanai, un izsmeļoša argumentēšana nemaz nav nepieciešama.

96% vecāku mūsu klasē – pret vasaras skolēnu brīvlaika saīsināšanu: Juglas vidusskolas 1.c klases skolēnu vecāku aptaujā piedalījās 93% vecāku, no tiem 96% atbildēja, ka ir pret vasaras brīvlaika saīsināšanu. Arī šie vecāki ir sabiedrības daļa, un to vieno kopīgas intereses, šajā gadījumā viena no interešu izpausmēm ir saglabāt esošo skolēnu brīvlaiku modeli, nesaīsinot skolēnu brīvlaiku vasarā. Ja ministrs pats atzīst, ka neviena no plānotajām reformām nav pašmērķis[iii], tad ministram nebūs problēmu atsaukt savu ierosinājumu saīsināt vasaras brīvlaiku, tiklīdz tā rīcībā būs skolēnu vecāku aptaujas rezultāti. Iniciatīvas grupas, ar kurām nesen ir ticies ministrs, nepārstāv pat vienu pilsētu. Nav zināms, kas ir to biedri un cik to ir. Ir nepieciešama godīga aptauja. Turklāt, kā jau norādīts, to sarīkot ir ļoti vienkārši. Vajag tikai galveno – gribēšanu.

Publiskās pārvaldes darbības mērķis: publiskās pārvaldes galvenais darbības mērķis ir kalpot savas valsts iedzīvotājiem (veicinot valsts izaugsmi un iedzīvotāju labklājību). Lai nodrošinātu valsts attīstību atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā. To var panākt, veidojot dialogu un viedokļa apmaiņu, sniedzot informāciju par topošajiem un pieņemtajiem lēmumiem, veicinot informācijas pieejamību un caurspīdīgumu.

Roberts Ķīlis vietnē scenariji.lv saka: „Neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds „racionālie” ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi.”

Brīvas gribas paušana: ministra R. Ķīļa prasība celt galdā argumentus būtībā ierobežo brīvas gribas paušanu un šādas gribas – domas brīvības respektēšanu kā vienu no demokrātijas izpausmes veidiem. Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un pateikt „nē”. Ministra izteikumos ir arī nepamatoti pieņemts, ka var vispārināti runāt par „mūsu” dzīvi. Tā katram tomēr ir sava, katram atšķirīga – no vajadzībām, līdz iespējām.

Pierādījumu meklēšana: argumentēšana šeit pārtop pienākumā pierādīt. Pienākuma uzlikšana ir brīvas gribas izpausmes ierobežošana. Lūgums sniegt racionālus argumentus ir uztverams kā lūgums paskaidrot rīcību. Tomēr rīcību ir iniciējis pats Izglītības un zinātnes ministrs nevis skolēnu vecāki. Skolēnu vecāki vien reaģē uz ministra pausto ieceri un īsteno savas tiesības. Tātad jāpaskaidro un jāargumentē patiesībā ir pašam ministram. Prasība metodiski formulēt plašus un racionālus argumentus vairāk piestāvētu apsūdzības un aizstāvības pušu juristu diskusijām tiesā nekā civilpersonu attiecībām ar valsti.

Nevienlīdzīga cīņa: Roberts Ķīlis ir 1) sociālantropologs, 2) profesors un 3) filozofijas doktors. Ir grūti iedomāties, ka ģimeniski, cilvēciski labu, bet kaut kādu iemeslu dēļ augstu izglītības līmeni nesasniegušu skolēnu vecāku argumenti varētu valodā un retorikā pārspēt filozofijas doktora un profesora argumentus. Tā būtu nevienlīdzīga cīņa. Pienākums sniegt izsvērtus argumentus būtu sagaidāms tikai un vienīgi no jomas speciālistiem un profesionāļiem, ne no vecākiem.

Politiskā pieredze: iepriekšējā rindkopā minētais nav atsaukšanās uz pierādījuma grūtībām, bet gan aizdomas par autoritāru vadības stilu. Savā īsajā pastāvēšanā partija jau ir piedāvājusi arī „politiskas reformas”, ar to domājot, ka valdībā jāiekļauj kāds neviennozīmīgi vērtēts politiskais spēks. Arī šajā gadījumā publiskie argumenti bija kategoriski: „Tikai ar tankiem var mainīt mūsu lēmumu.[iv]” Viens no šādas kategoriskas nostājas netiešajiem rezultātiem – referendums par latviešu identitāti būtiski skarošu jautājumu.

Partija: es neesmu šīs partijas vēlētājs, un tās programma vai iniciatīvas nav man saistošas. Neesmu tās atbalstījis arī Saeimas vēlēšanās. Piedāvājumu reformēt izglītību izsaka nevis neitrāla persona, bet ZRP partijas cilvēks. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nav garantijas, ka citas partijas ministrs vai cita valdība šos lēmumus neatcels. Novembrī ZRP reitings bija 5,1%[v] - mazliet virs sliekšņa, lai šī partija vēlēšanās vispār iekļūtu Saeimā, ja šobrīd notiktu ārkārtas vēlēšanas. Turklāt ierosinājumus reformēt izglītības sistēmu citas politiskas partijas, cik zināms, nav izteikušas. Tātad tā ir ZRP politiskā iniciatīva.

Nepieciešamība panākt vienošanos: mijiedarbība starp publisko pārvaldi un sabiedrību pamatā izpaužas kā publiskas, racionāli kritiskas debates, kuru mērķis ir brīvi, uz sabiedrības kopīgo interešu pamata sasniegt racionālu vienošanos starp publiski konkurējošiem viedokļiem.

Piemērotas diskusiju vietas izvēle: ministrs R. Ķīlis ir solījis pārkārtot vietni „scenāriji.lv” tā, lai tajā varētu organizēt arī visu ieinteresēto pušu diskusijas. Šādas vietnes lietderība sabiedrības vairākuma viedokļu noskaidrošanai ir neskaidra šādu iemeslu dēļ:

1) Foruma sagatavošana diskusijām acīmredzami nodokļu maksātājiem izmaksās prāvu naudu, jo IT jomas speciālistu atalgojums ir viens no visaugstākajiem arī Latvijā[vi].

Pavisam citādāka ir situācija ar vecāku viedokļa – „par” vai „pret” – noskaidrošanu klases sapulcē. Tehniski tam ir nepieciešama vien pašu vecāku sagādāta papīra lapa un pildspalva. Pilsētās dzīvojošo skolēnu vecāku gadījumā tas būtu paveicams ātri – mēneša laikā, jo attālums līdz skolai ir neliels (parasti dzīvesvietas rajonā), bet vecāku ikdienas mobilitāte – augsta. Laukos dzīvojošo skolēnu vecāku aptaujāšana varētu prasīt vairāk laika un aptaujāto īpatsvars varētu būt zemāks. Mūsu klasē aptaujāto īpatsvars bija 93%. Ierēdņu nevēlēšanās to darīt, kā to var noprast no preses, tomēr liecina, ka šī reformas var būt kā pašmērķis.

2) Saskaņā ar kādu pētījumu internetu 2011. gadā ir izmantojuši vidēji 67% Latvijas iedzīvotāju. Aptaujas dati ir iegūti no 1519 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Saskaņā ar citu pētījumu[vii], 41% izmanto bezmaksas interneta piekļuves vietas, no kuriem 20% bibliotēka ir vienīgā vieta, kur tie var izmantot internetu. Lauku reģionos publiskās bibliotēkas ir vienīgā piekļuve internetam.” Šādos apstākļos nav saprotams, kā diskusijas vienā mazapmeklētā vietnē var atspoguļot sabiedrības vairuma viedokli. Katrai interneta mājas lapai ir iespējams noskaidrot apmeklējumu statistiku. Saskaņā ar tīmekļa vietņu analīzes programmas Alexa[viii] datiem, vidējais „scenariji.lv” apmeklējumu skaits ir ļoti zems.

Mūsu klases gadījumā, piemēram, pat e-klasē, kurā ir atrodama vecākiem svarīga informācija, sazināties ar visiem vecākiem nav iespējams, līdz ar to ir šaubas, ka vecāki vēlēsies apmeklēt arī vietni scenāriji.lv, par kuras eksistenci tie visticamāk nav pat informēti, savukārt to informēšanai būtu nepieciešams tērēt naudu reklāmas materiāliem.

Kompromiss: pamats runāt par pārmaiņām būtu tad, ja piedāvājumam piekristu procesā iesaistītās personas un tiktu atrasts kompromiss. Ministrs R. Ķīlis, tā vietā, lai runātu par kompromisiem, ir teicis, ka viņu būs īpaši jāpārliecina, ka pārmaiņas nav nepieciešamas. Diemžēl ir jāsecina, ka visas pārmaiņas – gan potenciāli labās, gan tradīcijas apdraudošās – ir samestas kopā vienuviet, un tās mēģina padarīt par neatraujamām.

2009. gadā intervijā žurnālam Rīgas Laiks Roberts Ķīlis pauž: „Zinātnieka teiktajam, rakstītajam [mūsdienās] tic ar lielāku sparu, jo valda uzskats un konvencija, ka tieši tā ir pareizi.”[ix] Vai ministrs izmanto šādu autoritāti, lai uzspiestu sabiedrībai savas domas?

Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi. Ja amatpersona un politiskas partijas biedrs argumentu procesu pārveido, ar tendenci jebkurus savus ierosinājumus dēvēt par reformām, tā nav godprātīga rīcība. Ja iebilst ievērojama sabiedrības daļa, rīcība nav efektīva un demokrātiska.

Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Lai konstatētu, ka samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai šo mērķu sasniegšanai nav saudzējošāku līdzekļu par likumdevēja izraudzītajiem, vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (…). Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska.


[i] http://www.diena.lv/latvija/zinas/izm-neplano-rikot-vecaku-aptauju-par-macibu-gada-pagarinasanu-aziotazu-deve-par-nepamatotu-13921629

[ii] http://www.ir.lv/2011/12/1/kilis-macibu-gads-lidz-ligo-svetkiem-iespejams-jau-nakamgad      

[iii] http://scenariji.lv/2011/12/par-atvieglotu-un-sabalansetu-macibu-gadu/

[iv] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/394105-zatlers_tikai_ar_tankiem_var_mainit_musu_lemumu

[v] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/401580-zrp_reitings_nokrities_lidz_51

[vi] http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=328767:sprda-it-uzmum-algas-bijuas-mazkas-nek-vidji-nozar&Itemid=93

[vii] http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/395590-petijums_latvija_internetu_lieto_vairak_neka_70_iedzivotaju

[viii] http://www.alexa.com/siteinfo/scenariji.lv#

[ix] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-kilis-cik-naudas-dot-humanitarajam.d?id=26703953

Novērtē šo rakstu:

16
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...