Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt oficiālajiem zemesgrāmatas datiem, Latvijas bagātākie cilvēki kopš šā gada jūlija ir nevis Lembergu ģimene, bet gan 1985. gadā dzimušais Georgijs Drozdovs un 1987. gadā dzimušais Ernests Grjunbergs: zemesgrāmatā abiem nepazīstamajiem jaunekļiem par labu ar Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses lēmumu reģistrētas hipotēkas par attiecīgi 226,89 un 206,15 miljoniem latu. Pēc visa spriežot, arī šajā gadījumā tiek īstenota shēma, kas jau iepriekš izmantota uzņēmēju Gunāra Ķirsona un Gunta Indriksona maksātnespējas gadījumos.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, reizē ar Drozdovu un Grjunbergu pie Latvijas multimiljonāriem būtu pieskaitāms arī 1986. gadā dzimušais Sergejs Rakitins, kuram par labu ar Gulbenes rajona tiesas šā gada 13. jūlija lēmumu reģistrēta hipotēka par 103,02 miljoniem latu. Tātad visiem trim jaunajiem multimiljonāriem par labu reģistrēto hipotēku kopsumma ir vairāk nekā pusmiljards – 536,02 miljoni latu.

Taču, kā rāda Lursoft datu bāze, līdzšinējā jauno multimiljonāru biznesa biogrāfija nav pārāk apjomīga. Tā Drozdovam pieder 20% kapitāldaļu maksātnespējīgajā SIA Invex Aeterna un 100% kapitāldaļu SIA CSB Group, kas pagājušo gadu beigusi ar ne pārāk iespaidīgu 13,6 tūkstošu latu apgrozījumu. Savukārt uz jauno multimiljonāru Grjunberga un Rakitina vārda vispār nav reģistrētas neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas.

Tikmēr apstākļi, kādos reģistrētas astronomiskās hipotēkas, kas, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, visas uzliktas līdz tam Norvik bankā ieķīlātajiem uzņēmumu Ziemeļu nafta, Z nafta un Ziemeļu degviela īpašumiem, atgādina jau iepriekš pieredzētos notikumus ar smagos parādos iekritušo uzņēmēju Gunāra Ķirsona un Gunta Indriksona mantu.

Pietiek jau informējis, ka pēkšņi bija izrādījies – biznesa problēmu un kreditoru māktais Indriksons kādam nezināmiem īpašniekiem piederošam Kipras ofšoram Lero Aeroholdings Limited parādā palicis vairāk nekā 73 miljonus latu, un līdz ar to šī ārzonas firma Latvijā bija sākusi uzstāties kā Indriksona lielākais kreditors, pārējiem aizdevējiem no atlikušās Indriksona mantības atstājot tikai kripatas.

Uz šīs parādsaistības apliecinošu dokumentu pamata Kipras ārzonas kompānija – kas, kā liecina neoficiāla informācija, patiesībā varētu būt cieši saistīta ar pašu Indriksonu vai viņa ģimenes locekļiem – nodarbojas ar kādreizējā miljonāra atlikušo īpašumu un kapitāldaļu pārņemšanu, šādā formāli likumīgā veidā pārējiem Indriksona kreditoriem atstājot tikai niecīgu daļiņu no summām, uz kurām tie pretendē.

Savukārt pagājušā gada otrajā pusē, kad tūlītējs bankrots draudēja Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam, Lido parādu apjoms negaidot strauji dubultojās, palielinoties par 11,7 miljoniem latu, kurus uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā trim nezināmiem īpašniekiem piederošām ārzonas kompānijām. Rezultātā šīs kompānijas izrādījās lielākie kreditori un piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Šo atbalstu, kas faktiski paglāba Ķirsonu no tūlītēja bankrota, visas trīs ārzonas kompānijas bija izteikušas absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt izrādījās tik labsirdīgas, ka piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt no Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Kompetenti nodokļu eksperti tobrīd Pietiek vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju. Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Nu šī pati shēma, tikai jau nesalīdzināmi iespaidīgākā apmērā, pēc visa spriežot, tikusi izmantota (vai to mēģināts izmantot) saistībā ar problemātiskā situācijā nonākušajiem uzņēmumiem Ziemeļu nafta, Z nafta un Ziemeļu degviela.

Uzņēmuma kreditore Norvik banka oktobra beigās ir apturējusi darbību Ziemeļu naftas naftas bāzēs Valmierā un Madonā, kā arī 14 degvielas uzpildes stacijās, pārņemot visus šos uzņēmumu ieķīlātos īpašumus, un Ziemeļu naftas valdes locekle Inguna Kucina publiski ir paziņojusi – šāda bankas rīcība neesot saprotama.

Taču, kā liecina neoficiāla informācija, kredītiestādes izlēmīgā rīcība saistīta tieši ar tās atklājumu, ka jau šovasar tajā ieķīlātajiem īpašumiem uzlikta arī hipotēka saistībā ar jauno multimiljonāru prasījumiem.

Līdz ar to uzņēmumu maksātnespējas gadījumā banka ar saviem prasījumiem, kas ir tikai daži miljoni latu (lielākā hipotēkas summa nesasniedz septiņus miljonus latu), līdzīgi kā Ķirsona gadījumā nebūtu situācijas noteicēja un, iespējams, kā Indriksona gadījumā varētu pretendēt tikai uz nenozīmīgu īpašumu daļu.

Kā jau informēts, saistībā Indriksona darbībām, mēģinot izvairīties no kreditoriem, Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess. Šā gada jūnijā tas kvalificēts pēc Krimināllikuma panta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Nu par iespējamu krāpniecisku un prettiesisku darbību, kas varētu būt veikta, lai izvairītos no kredītu atmaksas bankai, Ekonomikas policijā vērsusies arī Norvik banka.

Maksātnespējas administratoru aprindās tiek runāts, ka ar šādām īpatnām īpašumu glābšanas shēmām varētu būt saistīts maksātnespējas procesa administratores Daces Grīnbergas vārds, taču viņas komentāru Pietiek nav izdevies saņemt.

Saskaņā ar Lursoft datiem lielākais cieši saistīto uzņēmumu īpašnieks ir Sergejs Zmitrovičs – viņam pieder 51,06% SIA Ziemeļu nafta un 51% SIA Ziemeļu degviela. Ziemeļu degvielai pieder 49% SIA Z Nafta (pārējais 51% pieder Igaunijas iedzīvotāja Aleksandra Maneta SIA Nordoil), bet tai savukārt – pārējie 48,94% SIA Ziemeļu nafta. Savukārt Ziemeļu naftai pieder atlikušie 49% SIA Ziemeļu degviela.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...