Iesaki rakstu: 
Vai Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere savus maksātnespējas pieteikumus oktobra beigās iesnieguši vienkārši nejaušības dēļ vai, kā oficiāli pavēstījis pats Lido līdzšinējais saimnieks, tikai tāpēc, ka „daži mana uzņēmuma kreditori nav mierā ar tiesas nesen apstiprināto Lido turpmākās darbības plānu un nolēmuši vērsties pret mani personīgi”?
Izskatās, ka tā vis nav, – šķiet, abas „nacionālās uzņēmējdarbības zvaigznes” vienkārši pēdējā mirklī mēģina glābt vēl atlikušo mantu no kreditoriem, lai saglabātu iespēju vēl dažus gadus dzīvot savos „uz krīta” pirktajos Vecrīgas dzīvokļos vai Mežaparka villās un braukāt tāpat „uz krīta” iegādātajos leksusos.
Kas liecina par labu šim viedoklim? Gluži vienkārši – laiks, kad šie pieteikumi reģistrēti.
Kā man šodien uz ātru roku apskaidroja pāris maksātnespējas administratori, ja pieteikumi būtu iesniegti šodien, kad stājās spēkā jaunā Maksātnespējas likuma versija, abiem „miljonāriem” tuvākā nākotne nebūtu neko spoža – pusgada laikā viņi tiktu nolobīti kā sīpoli, lai kreditori tiktu pie vismaz daļas no aizdotā un „uzņēmēju” vējā palaistā, pašu vajadzībām izdotā vai grezni nodzīvotā.
Savukārt, paspējuši iesniegt savus pieteikumus vēl vecā Maksātnespējas likuma darbības laikā, viņi, protams, no klapatām pilnīgi neatbrīvosies, taču varēs mierīgi turpināt līdzšinējo dzīvesstiliņu vēl apaļus piecus gadus.
Toties zaudētājos paliks ne tikai kreditori, bet arī tāda cilvēku kategorija kā uzņēmumu darbinieki, - ja saskaņā ar jauno likuma versiju viņi varēja mēģināt kaut ko piedzīt „pa taisno” no abiem „saimniekiem”, tad tagad nāksies vien stāties kopējā kreditoru rindā.
Tiktāl – maksātnespējas administratoru stāstītais. Bet varbūt kādam no lasītājiem ir sava versija par to, ar kādu aprēķinu abi eksmiljonāri savu maksātnespēju piesaka tikai tagad? Rakstiet!
Foto – no portāla VIPI.LV
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
