Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzskatu, ka Nila Muižnieka darbošanās kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad viņš ieradās Latvijā, ir bijusi viena vienīga darbošanās pret Latvijas valsts interesēm, piesedzoties ar paša sadomātām cilvēktiesībām, tās vienmēr interpretējot tā, lai tas atbilstu Kremļa vēstījumiem un interesēm ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā kopumā.

Pieļauju, ka KGB darboņi bija savervējuši Nilu jau nīstajās ASV astoņdesmito gadu beigās, kad vairs nebija nekādu šaubu par PSRS sairšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanu, tāpēc vecajiem komunistiem bija kaut kas jādara, lai tagad nodrošinātu jaukas un drošas vecumdienas, nu jau demokrātijas un kapitālisma apstākļos.     

Pārskatot gan senākus, gan nesenākus Nila Muižnieka izteicienus, varam konstatēt, ka viņš mērķtiecīgi un sistemātiski ir strādājis, lai veicinātu Kremļa skatījuma nostiprināšanos Latvijā un Eiropā.  

Būtībā Nila Muižnieka darbība ir bijusi šokējoši nelietīga un kaitīga. Lūk, tikai daži fakti, kas to pierāda:  

Deviņdesmito gadu sākumā ierodoties Latvijā un uzreiz uzmetoties par „ekspertu” integrācijas jautājumos, Nils Muižnieks sāka pa labi un pa kreisi kritizēt latviešus un Latviju. Un viena no pašām pirmajām pamācībām, ko Nils Muižnieks sniedza, bija tā, ka jālikvidē tautības ieraksts pasē (http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:542238|article:DIVL176|query:Nils%20Mui%C5%BEnieks%20). Pēc Muižnieka domām tā esot padomju laiku palieka un veicinot iedzīvotāju diskrimināciju (interesanti kādā veidā tautības ieraksts pasē Latvijā veicina diskrimināciju?).

Muižnieka skaidrojums ir vienkārši absurds, un tāpēc es to nocitēšu: „Neesmu dzirdējis nevienu pārliecinošu argumentu, kāpēc tautības ieraksts būtu vajadzīgs. Naturalizācijas procesā latviešu un līvu izcelsmes pilsonības pretendenti baudīs zināmas priekšrocības, bet tas nenozīmē, ka tautībai būtu jāfigurē LR pasēs pēc naturalizācijas. Zinu, ka vieniem patīk savu tautību redzēt oficiālajos dokumentos. Tomēr labsajūta nav spēcīgs arguments. Ieraksts dod iespēju ierēdņiem vai iestādēm šķirot iedzīvotājus pēc tautības, piešķirot privilēģijas vienas tautības pārstāvjiem un diskriminēt citus. Kāpēc dot varas iestādēm šādu iespēju? Galu galā, kāda gan Latvijas valstij daļa gar manu un tavu tautību?”

Izlasot šo Muižnieka savārstījumu, gribas skaļi iekliegties par tik nekaunīgu muldēšanu. Par kādu gan iedzīvotāju šķirošanu un diskrimināciju pēc tautības var runāt Latvijā? Un, ja tik ļoti Muižnieka kungs kaunas, ka ir latvietis, tad viņš taču droši var braukt uz Krieviju un pārkrievoties, un beigu galā sevi saukt par krievu – neviens viņam to neliedz! Tas, iespējams, pierāda to, ka Muižnieks ir savā ziņā komunists, jo tikai komunists tos, kuri sevi uzskata par kādas konkrētas tautas pārstāvi, uzreiz metīsies viņu apsaukāt par nacistu. 

Ar laiku Muižnieks kļuva arvien drošāks un nekaunīgāks savā darbībā un būtībā sāka jau klaji lobēt Kremļa intereses Latvijā. Protams, arī 1998. gadā, kad Latvijas sabiedrību satricināja grozījumi “Pilsonības likumā”, kas paredzēja liberalizēt Latvijas pilsonības iegūšanas procesu un atvieglot latviešu valodas eksāmena prasības lielākajai daļai Latvijas pilsonības pretendentu, tad Muižnieks agresīvi lobēja krievvalodīgo intereses Latvijā (http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:244154|article:DIVL35|query:Nils%20Mui%C5%BEnieks%20 ).

Muižnieks savā krievvalodīgo aizstāvībā aizrunājās pat tik tālu, ka draudēja Latvijai ar to, ka, ja netiks pieņemti attiecīgie grozījumi “Pilsonības likumā”, tas nopietni ietekmēs Latvijas izredzes iestāties ES un NATO. Jau atkal Muižnieks darīja visu, lai Latvijā paliktu prokremliski orientēta piektā kolonna bez iespējas integrēties Latvijas sabiedrībā. 

Biedrs Muižnieka neapstājās pie sasniegtā un ar katru gadu turpināja arvien konkrētāk un mērķtiecīgāk strādāt Kremļa labā, līdz divtūkstošo gadu sākumā sajutās tik drošs, ka nāca klajā ar apgalvojumiem, ka latvieši apspiež krievus! (http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:119331|article:DIVL63|query:Mui%C5%BEnieks%20Nils%20 ).

Intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam “Vesti Segodņa” Muižnieks sacīja: “Pēdējos piecos gados vienlaikus ar integrāciju ir notikusi arī dezintegrācija. Ar latviešu valodas palīdzību vesela Latvijas iedzīvotāju grupa (krievi) tikusi atstumta no darba tirgus un sociālās aprites kopumā. Pašlaik Latvijā veidojas ļaužu grupa, kuri ir izmesti “aiz borta”. Pārsvarā tie ir mazākumtautību pārstāvji, kas palikuši bez jebkādas eksistences nišas.”

Kā piemēru šai situācijai viņš minēja socioloģiskajās aptaujās noskaidroto, ka trešdaļa nepilsoņu nevarētu strādāt vietās, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Muižnieks norāda, ka līdz ar to šo cilvēku profesionālās iespējas krasi iegrožotas un viņi kļūst konkurētnespējīgi. Muižnieks norādīja, ka Latvijā vērojama arī nacionālā diskriminācija, kuras pamatā ir galvenokārt valoda. Muižnieks uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, strādājot nevis ar mazākumtautībām, bet tieši latviešiem, kuriem jāpaskaidro, ka nacionālā diskriminācija ir sodāms nodarījums, kā arī jānorāda, ka nepieciešams pieņemt darbā arī citā valodā runājošos. 

Lūk, tieši šādi Latvijas un Eiropas “galvenais integrācijas speciālists” spriež par integrācijas problēmām Latvijā. Vainīgi ir latvieši, jo viņi liek nabaga krieviem Latvijā mācīties latviski un runāt latviešu valodā. Tādā veidā liela daļa krievvalodīgo tiekot “izolēti” no sabiedrības. Šādi izteikumi vienkārši ir šokējoši. Muižnieks pat “sit pušu” lielākos Latvijas integrācijas un tautu sadraudzības “speciālistus” Urbanoviču, Šleseru, Ušakovu u.c. prokremliskos Putina adeptus, kuri nav atļāvušies vāvuļot kaut ko tik vājprātīgu.  

Muižnieks tik labi “veicināja integrāciju”, ka, protams, atrada kopīgu valodu ar vispārzināmo Kremļa pakalpiņu Šleseru un iestājās Kremļa politbiznesa projektā “Latvijas Pirmā partija” (LPP). Par to viņš tika atalgots ar speciāli viņam izveidotu speciālā ministra amatu. Tā, lūk, vismaz kādu brīdi klaida latvietis varēja sildīt īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sēdekli.

Tajā laikā Muižnieks varēja darboties ar citu vērienu. Muižnieks tik labi “integrēja” Latvijas sabiedrību, ka Šlesers paaugstināja Muižnieku pat par LPP vicepriekšsēdētāju. Ņemot vērā Muižnieka apgriezienus un spēju pildīt Šlesera/Kremļa norādījumus, tika izlemts Muižnieku virzīt Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatam.

Un uzminiet, kuras partijas atbalstīja Muižnieka kandidatūru šim amatam? Tās bija – “Tautas partija” (Šķēle), LPP (Šlesers), “Zaļo un zemnieku savienība” (Lembergs) un “Tautas saskaņas partija” (Urbanovičs, Jurkāns u.c. Kremļa ietekmes aģenti Latvijā). Muižniekam pavisam maz pietrūka, lai tiktu ievēlēts par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. Bet, ņemot vērā, ka Muižnieks bija labi sevi parādījis valsts mērogā, tad tika izlemts, ka šis “augsta līmeņa profesionālis” ir jāvirza uz starptautiskās skatuves.   

Tad Muižnieks pamazām uzstrādājās dažādās starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās, un tagad mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka šis slīpētais Kremļa ietekmes aģents jau starptautiskā mērogā pauž Putina režīma propagandas vēstījumus un dažādos veidos diskreditē Latviju. Acīmredzot pēdējais Muižnieka uzdevums, kas saņemts no Kremļa saimniekiem, ir atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, visādos veidos nodrošinot un panākot nelegālo migrantu pūļu no Tuvo Austrumu valstīm uzņemšanu Latvijā.

Turklāt Muižnieks ļoti cītīgi pilda Kremļa norādījumus un nemitīgi pārmet Baltijas valstīm un Polijai pilnīgi izdomātus noziegumus (spīdzināšanas, necilvēcīgu izturēšanos un tam līdzīgas muļķības). Kaut kā īpaši nav dzirdēts, ka Muižnieka kungs būtu jel kad kaut ko bildis par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā,  bet par prātam neaptveramajiem noziegumiem, ko veic KF bruņotie spēki  Ukrainā, biedram Muižnieka kungam vispār nav, ko teikt.  

Lūk, tāds ir mūsu pašu “(ne)integrācijas speciālists” Muižnieks – viens nelietīgs un savtīgs Kremļa aģents!

Novērtē šo rakstu:

238
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...