Iesaki rakstu: 
Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru TOP 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, turklāt arī valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas – to rāda jaunais Latvijas miljonāru TOP 100, kas tiks publicēts biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā.
„Šo topu, kas tiek veidots jau 20 gadus, žurnālā publicējam piecus gadus,” atzīmē žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs. „Mūsu decembra numurs piesaista vislielāko lasītāju interesi visa gada garumā, jo tas patiešām ir vērtīgs instruments vietējā kapitāla analīzei un tautsaimniecības kopējās izaugsmes mērīšanai.”
Miljonāru TOP 100 jau tradicionāli top sadarbībā ar Lursoft datubāzēm un korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars. „Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība joprojām turpina pieaugt (1,74 miljardi eiro šogad pret 1,41 miljardu eiro pirms gada), taču tālākā TOP 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar vērtības kritumu,” konstatē viens no topa veidotājiem Lato Lapsa. „2015. gads, kura dati ir pamatā jaunajam miljonāru topam, ir nesis personāliju izmaiņas arī tā pirmajā desmitā.”
„Lielai daļai uzņēmēju dinamika šogad ir ar mīnusa zīmi, jo iepriekšējā gada finanšu datos izteikti atspoguļojās ģeopolitiskās situācijas ietekme, un arī 2016. gads nav uzskatāms par izaugsmes gadu,” atzīst Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, piebilstot, ka, piemēram, banku vērtība ir atkarīga ne tikai no to finanšu rezultātiem, bet arī no situācijas reģionā, kas šoreiz lika būt piesardzīgākiem vērtējumā.
Tam piekrīt SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa: „Iespējams, banku sektorā peļņas pieaugums turpmākajos gados varētu vairs nebūt tik straujš, taču ir nozīmīgi, ka reizē ar finanšu pakalpojumu sfēru miljonāru TOP 100 plaši pārstāvētas ir azartspēles, vairumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, mežizstrāde, būvniecība un loģistika.”
Savukārt Lato Lapsa norāda, ka kopumā dati tomēr liecina par vēl vienu stabilitātes gadu: „Latvija joprojām ir stabilitātes saliņa (tiesa gan, maziņa).” Tomēr – kaut gan t. s. savādo miljonāru un bagātāko ģimeņu sarakstā pārmaiņu personālijās nav, pēdējā no tiem ir konstatēts gandrīz visu turīgāko ģimeņu biznesa vērtības kritums.
Ar jauno Latvijas miljonāru TOP 100, secinājumiem par galvenajām norisēm gada laikā un nākotnes prognozēm mediji tiks iepazīstināti preses konferencē, kas ceturtdien, 2016. gada 24. novembrī, plkst. 11.00 notiks viesnīcā Hotel Bergs Berga bazārā Rīgā, Elizabetes ielā 83/85. Tajā piedalīsies Juris Kabakovs, Lato Lapsa, Daiga Kiopa un Vadims Jerošenko.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
