Iesaki rakstu: 
Uzreiz pēc valsts svētkiem klajā nāks jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, kurā šoreiz salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs vērojamas īpaši nozīmīgas pārmaiņas.
Šis būs jau sešpadsmitais Latvijas miljonāru TOP 100, kas tradicionāli tiek veidots sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm un korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars, izmantojot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju. Baltic Screen, Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas veidoto sarakstu decembra numurā publicēs biznesa žurnāls Kapitāls.
Saraksta veidošanas metodika nav mainījusies, taču jaunā Latvijas miljonāru TOP 100 veidošanā ir bijusi virkne jaunievedumu, kuru kopējā nostādne – panākt maksimālu īpašumu novērtējumu precizitāti. Turklāt šogad pirmoreiz papildus Latvijas miljonāru TOP 100 izveidoti arī bagātāko ģimeņu un „savādo miljonāru” saraksti. Sekas - nozīmīgas pārmaiņas šogad ir notikušas pat bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.
Pēdējie gadi arī Latvijas bagātākajiem cilvēkiem ir bijuši ļoti skarbi: 2008. gadā „zelta simtnieka” pārstāvji kopumā īpašumu vērtības kritumā zaudēja apaļu miljardu, 2009. gadā „pagaisa” 220 miljoni latu, un arī 2010. gadā simtnieka īpašumu vērtība samazinājās par aptuveni 70 miljoniem.
Kopumā pirms četriem gadiem Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība bija 3,17 miljardi, bet pašlaik – tāpat kā gadu iepriekš – ir vairs tikai 1,7 miljardi latu. Bet kuri tagad ir Latvijas visbagātākie cilvēki? Par to Kapitāls un saraksta veidotāji informēs preses konferencē, par kuras laiku un vietu tiks paziņots jau drīzumā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
