Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Edge
30.10.2017. 08:08»
Pomeranču vainadziņš
Lieta, kas attiecas ne tikai uz Priedīti, taču Priedītis ir uzskatāms piemērs...
Vienmēr konkurenta acī jāsaredz skabarga, ja vēlies savu baļķi nomaskēt. Viss reāli, objektīvi un zinātniski izskaidrojami:
"Mainoties vērtību orientācijai sabiedrībā, daudz kas ir mainījies par sliktu emocionālajam, cilvēciskajam, filantropiskajam faktoram, bet par labu pragmatiskajiem, ekonomiskā labuma gūšanas apsvērumiem. Tagad mēs klājam gultas, smaidām, dziedam, nesam savus labākos ēdienus tūrisma, peļņas gūšanas dēļ." Ojārs Spārītis: Nu mēs klājam gultas peļņas dēļ.
Pomeranču vainadziņš
30.10.2017. 07:35Lieta, kas attiecas ne tikai uz Priedīti, taču Priedītis ir uzskatāms piemērs.
Vārds "debils" Priedīša tekstos atkārtojas visai bieži. Parasti šis verdikts tiek pasludināts pēc tam, kad paķerts kāds izteikums, apskatīts kāds viens izteikuma aspekts un - hopsā! - diagnoze rokā.
Tajā paša laikā paraugāmies, kādas "pērles" laiku pa laikam Priedītis pats bārsta komentāros (tos viņš acīmredzami tik rūpīgi nepārlasa). Par to es mazliet atļaujos ierēkt.
Stāsts ir par paštaisnumu, par "taisnvirziena" domāšanu. Pieminētie feileri ir simptomi šitam - stāsts par skabargu cita acī un neredzēšanu baļķi savējā.
Pomeranču vainadziņš
30.10.2017. 07:19»
Deģenerāts Žulis-Latvietis
Tas esmu es un tas ir viens no maniem nikiem. Mani apklusinās tikai kaps
Redzi, Priedīšpap, rekur vēl viens imbecils ir ierakstījis!
Laikam teksts patiešām būs bijis kropls.
Edge
29.10.2017. 21:07»
VB
Jūs, autor jau pats sakat...
Pēc prihvatizācijas likumsakarīgi nevarēja vairs pārorientēties. Par notikušo stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai (27.10.2017.):
"Pēc 1992. gada, acīmredzot politiskas tuvredzības dēļ, tā laika premjerministru rīcība liecināja, ka viņu uzstādījums ir atņemt Zinātņu akadēmijai laboratorijas, institūtu ēkas, atsavināt zemes, uz kurām atradās ZA infrastruktūras objekti…
Savukārt zinātnei šādā situācijā, turklāt nesaņemot pietiekamu finansējumu, protams, ir grūti uzturēt, rekonstruēt, pārkārtot uz jaunu, inovatīvu produktu attīstīšanu savas laboratorijas. Man ir vesela mape ar dokumentiem, kurus parakstījuši premjeri - atsavināt, atsavināt, atsavināt… Tāpēc es to nevaru nosaukt savādāk kā par marginalizāciju, lai nelietotu vārdu - sabotāža! "
Deģenerāts Žulis-Latvietis
29.10.2017. 20:14Tas esmu es un tas ir viens no maniem nikiem. Mani apklusinās tikai kaps.
Pomeranču vainadziņš
29.10.2017. 18:41»
"Turklāt ir tā: jo kroplāks teksts, jo masveidīgāk salasās visi komentāru latviešu imbecili ..."
Tas atkal kā naglai uz galvas, Priedīšpap!
Tad nu šo paša teikto atceries brīdī, kad lamā komentāru rakstītājus pie sava teksta!
Lai Tev jauks vakars un nākošā nedēļa arīdzan!
VB
29.10.2017. 12:06Jūs, autor jau pats sakat:
"Latvijas grandiozā Zinātņu akadēmija ar 15 lieliem institūtiem faktiski izplēnēja kā migla."
Un piekrītu, pēkšņi, pēc PSRS sabrukšanas, nebija vairs, kas tos 15 institūtus barotu! Pētījumus pārorientēt, protams, neizdevās un te rezultāts - tā pat kā citās rūpnieciskās sfērās (lauksaimnieki jau sāk gan it kā atgūties)...
Vaira3000
28.10.2017. 12:14Bija tas gods izglitoties Latvijas zinatnee pirms 1992 gada. Velak pagadijos aiz dzelzs priekskara. Kad jaunibas naivums vel nebija pazudis, atminos LNNK Krastinja kada intervija teikto par citam valstim: vini aizsutija savejos uz arzemem macities. Kas vini atgriezaas, tad uzcela valsti. Nesplaujot silee no kuras pasam kajas aug, jasaka- jaunibas naivums beidzaas, atpakal neatgriezos. Kadreizejais Latvijas zinatnes limenis loti labi noder stradajot tech company rietumos. Latvija loti iespejams ka akademikis brinios tapat ka parejie ka 2x2=4. Bet par toreizejiem interviju varoniem: vienigais- d!rst vini labi maceja :) (citejot 80.gadu geometrijas macibu gramatas- kas ari bija japieraada :) )
Edge
28.10.2017. 08:50»
Pagātne jau novērtēja:"... tagadējā zinātne ir pilsonības radījums; viņa nav paliekoša" Rainis, 1925 (Rainis J. Runas un intervijas. Rīga: Zinātne, 1993, 254. lpp.)
Edge
28.10.2017. 08:11»
NIKNAIS
Jā , kādreiz Latvija bija zinātnes virsotnēs, tagad zinātnei ir problēmas, tas liecina par to, ka mums zinātne bija attīstīta visā citā, bet nebija attīstīta sfērā, kas varēja apdraudēt pašu zinātnes eksistenci - mums nav poliskās zinātnes
"Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!” H.Tumans, vēsturnieks
(Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī)
===================================================
Ciklopiem nevajadzēja, nevajag un nevajadzēs ne "polisko", ne "politisko", ne pat elementāro zinātni.
NIKNAIS
27.10.2017. 23:55Jā , kādreiz Latvija bija zinātnes virsotnēs, tagad zinātnei ir problēmas, tas liecina par to, ka mums zinātne bija attīstīta visā citā, bet nebija attīstīta sfērā, kas varēja apdraudēt pašu zinātnes eksistenci - mums nav poliskās zinātnes
Edge
27.10.2017. 23:32ZA gļēva pakļaušanās politiķiem un klerkiem sākās 1992. gada 14. februārī.
===================================================
Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992. gada 19. maija.
Brīnās akadēmiķi jau 25 gadus,brīnās par 2x2=4.
Tā turēt!
Edge
27.10.2017. 22:06»
ha-ha
Spārītis ir otrs Jurkāns un viņi ir austrumu virziena darboņi,kurus vairāk interesē Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un tās nacionālā sastāva pakļaušana krievu pasaulei,atbilstoši varnešu īstajai orientācijai,kura ir nemainīgi internacionāla ar slāvisku piesitienu
Rietumu darboņi jau pamatoti slavē LV varnešus, kuri uzsēdinājuši valsti uz sēkļa,tomēr turpina sparīgi airēties. Kverkšķēšanai jābūt, šarlatāniskās prioritātes jāturpina!
"OECD ģenerālsekretārs Gurija slavē Latvijas progresu un uzsver reformu nozīmi." (lsm.lv)
ha-ha
27.10.2017. 21:49Spārītis ir otrs Jurkāns un viņi ir austrumu virziena darboņi,kurus vairāk interesē Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un tās nacionālā sastāva pakļaušana krievu pasaulei,atbilstoši varnešu īstajai orientācijai,kura ir nemainīgi internacionāla ar slāvisku piesitienu.
Edge
27.10.2017. 20:31»
Pomeranču vainadziņš
Vēl pieminēšanas vērta ir valsts lielo pingvīnu regulārā muldēšana par produktiem/projektiem ar lielu pievienoto vērtību kā ekonomikas virzītājiem tuvākā nākotnē. Īpaši aktuāla muldēšana kļūst samilzušo demogrāfisko problēmu sakarā...
Nav 4.maija repubļikas valsts aparātam vajadzīgi kādi tur "lielas pievienotās vērtības produkti".
Priekš kam ierēdņiem saspringt, uzņemties kādu atbildību, ja Eiropa tāpat pabaros?
"Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), apspriežot Eiropas Savienības (ES) budžetu pēc 2020. gada, bijis vienisprātis ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru – ES fondu apjomam nevajadzētu samazināties, informēja Valsts kanceleja."
Pomeranču vainadziņš
27.10.2017. 17:18Vēl pieminēšanas vērta ir valsts lielo pingvīnu regulārā muldēšana par produktiem/projektiem ar lielu pievienoto vērtību kā ekonomikas virzītājiem tuvākā nākotnē. Īpaši aktuāla muldēšana kļūst samilzušo demogrāfisko problēmu sakarā.
Lielas pievienotās vērtības produkti neradīsies bez zinātnes attīstības. Tas nav iespējams!
Edge
27.10.2017. 15:33»
Neiedziļinoties detaļās
Bauru valstis, kolonijas tiek ekspluatētas. Šī ekpluatācija kaklakungiem veicina arī dažādus citus labumus. Piemēram, gudrus, vērtīgus cilvēkus nav jāved ar varu pie sevis kā to darīja agrāk. Pietiek viņiem piedāvāt labumus un sliktākajā gadījumā viņi būs spiesti braukt un darīt kaklakungu labā. Sanāk...
Nu un? Viss tas par ekspluatāciju bija skaidrs jau 1862.g. Meklējiet Rakstos problēmu risināšanas ceļus!
"..No 1845. gada līdz 1847. gadam Dinsberga skolnieks bija Krišjānis Barons, viņā tuvs paziņa bija jaunlatviešu idejiskais vadonis Krišjānis Valdemārs. E. Dinsberga dzejolis „Prieka cerība” 1862. gadā ievadīja Valdemāra un Barona „Pēterburgas Avīžu” pirmo numuru un viņš kļuva par laikraksta līdzstrādnieku. Jaunlatviešu kustības iespaidā viņš nonāca pie pārliecības, ka Baltijas muižnieki latviešu tautai cenšas iznīcināt pagātnes un nākotnes apziņu, lai uz mūžiem padarītu par saviem kalpiem." Ernests Dinsbergs (Vikpēdijas lapa)
Edge
27.10.2017. 15:27"...tieši LZA zinātnisko institūtu intelektuāļi bija Trešās atmodas iedvesmotāji un tribūni."
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis sarunājas ar Neatkarīgo, 16.03.2015.
====================================================
Zinātnieku nonākšana uz sēkļa ir likumsakarīga. Tieši priedīši, stradiņi, spērīši bija tie, kas "katastroikas" laika (1985-1991) noteica LPSR nākotnes virzības kursu - atpakaļ Rietumu civilizācijā. Pienācis saņemt algu par paveikto, tāpēc šādi raksti par īstenajiem "vainīgajiem" parādās "biezā" slānī. Pūtiet vien pīlītes arī turpmāk, profesori!
Neiedziļinoties detaļās
27.10.2017. 15:07Bauru valstis, kolonijas tiek ekspluatētas. Šī ekpluatācija kaklakungiem veicina arī dažādus citus labumus. Piemēram, gudrus, vērtīgus cilvēkus nav jāved ar varu pie sevis kā to darīja agrāk. Pietiek viņiem piedāvāt labumus un sliktākajā gadījumā viņi būs spiesti braukt un darīt kaklakungu labā. Sanāk kaklakungiem jebkurā gadījumā ir izdevīgi turēt badā bauru zinātni. Kā to panākt ir tehnikas jautājums, ir simts un viens paņēminiens. Pābraudīts paņēmiens ir visādu muļķīšu sabīdīšana vadošos amatos. Pie tam tiek sākts ar bauru elites veidošanu - bīdīt pie varas alkatīgus, bailīgus kangariņus
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
