Kļūst skaidrāki Meroni kompanjona Gobiņa nervozēšanas iemesli saistībā ar prokuratura.info: datubāze viņu parāda kā sīku bankas apkrāpēju
PIETIEK18.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni „kompanjons” Aivars Gobiņš pēdējās nedēļās izsūtījis virkni nervozu vēstuļu, tajās visās apgalvojot, ka „pretvalstiskajā vietnē” www.prokuratura.info esot publicētas viltotas elektroniskā pasta vēstules: kāda ar 2014. gada nogali datēta Gobiņa vēstule, kurai uzmanību pievērsuši sociālā tīkla Twitter lietotāji, viņu parāda kā sīku bankas apkrāpēju. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē šīs advokātam Ivaram Slokenbergam adresētās vēstules tulkojumu:
„Kam: Ivars Slokenbergs
Temats: iespējams, jūs varat man palīdzēt
Paldies vēlreiz par šo informāciju.
Es varētu izmantot kādu palīdzību, tāpēc es īsumā paskaidrošu situāciju, un, iespējams, mēs varam jūs izmantot kā advokātu, lai pārstāvētu Steisiju šajā situācijā.
Kad 2008. – 2009. gadā iestājās finanšu krīze, tā man personīgi un biznesa ziņā bija katastrofa.
Mans uzņēmums bankrotēja, un SEB [banka] sāka piedziņu pret manu māju. Tajā laikā es nevarēju veikt maksājumus.
Turklāt es biju sniedzis personisko galvojumu savam uzņēmumam nekustamā īpašuma projektiem.
Ja nebūtu šo papildu galvojumu, es, iespējams, būtu varējis vienoties ar SEB.
Ir pagājuši gandrīz 5 gadi, un man līdz šim ir izdevies aizkavēt piedziņu. Es esmu pārsūdzējis pirmās tiesas nolēmumu, un drīz tas atkal nonāks tiesā. 27. novembrī.
Esmu nācis klajā ar ideju likt Steisijai iesniegt prasību bankā, lūdzot māju sadalīt divās daļās. Viņa nekad nebija devusi savu piekrišanu sākotnējai hipotēkai. Ja tiesa pieņem šo lietu, un esmu diezgan pārliecināta, ka tā notiks, tas apturēs piedziņu, līdz lieta tiks iztiesāta. Mans jurists to var labāk izskaidrot.
Steisija ir tam piekritusi. Viņa izsniegs pilnvaru katram, kuram es izlemšu. Protams, tam nevajadzētu būt man vai manam advokātam.
Steisija nesniedz nekādu reālu prasību par daļu mājas. Es viņai atdevu māju Ņujorkā un mēs izšķīrāmies mierīgi. Bet viņa vēlas palīdzēt. Mums ir labas attiecības.
Viņa piešķirs pilnvaru, lai iesniegtu un pārstāvētu viņu tiesā, kā arī prasību jebkuram, kuru es izvēlos.
Visa šī te galvenā ideja ir tāda, ka es izdarīšu spiedienu uz banku, lai tā ar mani vienotos, jo viņi var cerēt tikai uz pusi mājas.
Zeme zem mājas un ap to nav (???). Tas arī darbojas pret banku.
Es faktiski esmu viņiem izteicis piedāvājumu pirms divām nedēļām, un viņi to apsver, bet man jāturpina kustēties.
Es, protams, maksāšu jums par jūsu pakalpojumiem.
Steisija neiebilstu, ja es izmantotu ikvienu, kuru izvēlos, bet viņa jūs pazīst un justos ērtāk.”
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, ar ko beigusies Gobiņa iecerētā gana primitīvā un savulaik bieži izmantotā krāpšanas shēma.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
