KNAB atklāj: Dombrovskim neesot bijis ne jausmas par laipnajiem viņa grāmatas finansētājiem
PIETIEK31.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāvim Valdim Dombrovskim laikā, kad viņš bija Ministru prezidents, neesot bijis ne jausmas par laipnajiem viņa sarakstītās grāmatas finansētājiem, un viņš noteikti neesot piedalījies lemšanā ne par grāmatas tulkošanu, ne par tās izplatīšanu par valsts līdzekļiem, - pie šādiem secinājumiem nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Pagājušā gada rudenī atklājās, ka Kuveitas uzņēmums Kuwait energy vēl pirms naftas meklēšanas uzsākšanas Baltijas jūrā par 5440 latiem finansējis toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi? tulkošanu latviešu valodā. Tad arī atklājās, ka Dombrovska preses pārstāvis gadu iepriekš premjera vārdā ir melojis, atbildot uz jautājumiem saistībā ar šo grāmatu.
Pēc vairākus mēnešus ilgas un rūpīgas pārbaudes KNAB nu noskaidrojis, ka Dombrovskim par kuveitiešu "dāvanu" neesot bijis ne jausmas, jo - kā liecinot KNAB noskaidrotais - "grāmatas V.Dombrovskis, A.Aslund „How Latvia Came Through the Financial Crisis", Peterson Institute for International Economies, Washington DC, May 2011 tulkošanu latviešu valodā apmaksāja biedrība Ekonomistu apvienība 2010". Kuveitiešu finansējumu KNAB ir spējis nepamanīt.
KNAB arī secinājis, ka Dombrovskis saistībā ar grāmatas tulkošanu vispār neesot veicis nekādas aktivitātes, - tas noticis pats no sevis: "Priekšlikums tulkot tika apstiprināts biedrības Ekonomistu apvienība 2010 2011.gada 8.augusta valdes sēdē. Grāmatas autors V.Dombrovskis nav lūdzis šo grāmatu biedrībai tulkot. Grāmatu Ekonomistu apvienība 2010 izplata Rīgā bez maksas, un V.Dombrovskis nekāda veida honorāru par grāmatas izplatīšanu nav saņēmis."
Nekā slikta KNAB nesaskata arī tajā, ka šī grāmata pēc tam izplatīta par valsts līdzekļiem, jo "grāmata How Latvia Came Through the Financial Crisis ir informatīvs un analītisks materiāls, kas skaidro Latvijas valdības izvēlēto politiku ekonomikas krīzes pārvarēšanā, kā arī atspoguļo valdības darbu laikposmā no 2008. gada līdz 2011.gadam".
Šādos gadījumos, pēc KNAB uzskata, ir pietiekams tiesisks pamats šādas grāmatas izsūtīt par valsts līdzekļiem, "lai nodrošinātu grāmatas pieejamību sabiedrībai, tai skaitā reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, augstskolu bibliotēkām, kā ari ietekmīgajam ārvalstu izdevumam The Economist, atbilstoši Valsts kancelejas nolikuma 4.2. apakšpunktam, kas paredz ari valdības komunikācijas politikas īstenošanu".
Arī Valsts kancelejas izmantošana izsūtīšanas organizēšanai bijusi pamatota, jo "Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tieša pakļautībā un atbilstoši tās nolikumam (Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumi Nr. 263) nodrošina Ministru kabineta, tai skaitā Ministru prezidenta, darbību, informē par valdības lēmumiem, izstrādā un īsteno valdības komunikācijas politiku, kā ari veic citas funkcijas". Turklāt arī lēmumu par grāmatas nosūtīšanu un lēmumu par pasta izdevumu apmaksu Valsts kanceleja pieņēmusi pati, Dombrovskis arī šo lēmumu neesot pieņēmis.
Kā zināms, pēc šo faktu atklāšanās Valsts kanceleja tā arī nespēja paskaidrot, vai turpmāk tā ir gatava izsūtīt par valsts līdzekļiem ikvienas personas garadarbus, kas "skaidro Latvijas valdības izvēlēto politiku ekonomikas krīzes pārvarēšanā, kā arī atspoguļo valdības darbu".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
