KNAB: Kampara izdaudzinātais darījums ar viņa parādos grimstošo firmu nav noticis
L. Lapsa27.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Vienotības ģenerālsekretāra, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara izdaudzinātais darījums, it kā gatavojoties viņa parādos grimstošās firmas pārdošanai un par tās izpēti no politiķa tā arī neatklāta mistiska investora saņemot 35 tūkstošus latu, tā arī ne ar ko nav beidzies, - to apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās pārbaudes rezultāti. Kā jau tika prognozēts, nekādi pārkāpumi Kampara rīcībā tajā nav atklāti.
Kad sākās neskaidrības par to, no kurienes ekonomikas ministrs un viņa dzīvesbiedre pērn ņēmuši attiecīgi 35 un 27 tūkstošus latu, kas ļāva savilkt kopā galus Kampara deklarācijā, politiķis pats savā blogā paziņoja: „Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence [padziļinātas izpētes] procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu.”
Faktiski šī nauda bija tā, kas Kamparam ļāva izskaidrot, no kurienes ņemti līdzekļi viņa vērā ņemamo tēriņu apmaksai. Taču atklāt labvēli, kas viņam šos 35 tūkstošus latu izsniedzis, Kampars kategoriski atteicās: „Līdzko darījums būs noslēdzies, kapitāldaļu pircēja vārds būs publiski pieejama informācija. Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”
Savukārt nesen intervijā biznesa portālam Nozare.lv Kampars nāca klajā ar citu versiju: „Netiek pārdots viss uzņēmums. Kapitāldaļu pircēja mērķis ir nopirkt uzņēmuma sastāvdaļu – jaunuzceltu, bet maz izmantotu angāru. (..) Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir nostabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu.”
Tiesa, arī nākot klajā ar jauno versiju, Kampars neatklāja neko par viņam 35 tūkstošus latu ienesušo darījumu: „Varu pateikt, ka darījums ir noslēdzies, bet nevaru atklāt, kā tas ir noslēdzies.” Taču nu šo politiķa rūpīgi sargāto noslēpumu atklāj KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes parakstītais slēdziens par veikto pārbaudi, - kā izrādās, Kampara bieži pieminētais darījums tā arī nav noticis un viņam piederošā SIA Firma Ronis pretēji politiķa solījumiem tā arī nav oficiāli pārdota.
„Birojs, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju par A. Kampara veikto darījumu, ir konstatējis, ka A.Kampara darījuma partneris, realizējot savas Līgumā noteiktās tiesības, ir pabeidzis due diligence procesu un ir atteicies no Līgumā minēto kapitāla daļu iegādes,” teikts Strīķes parakstītajā dokumentā. Esot secināms, ka „darījuma ietvaros saņemtie finanšu līdzekļi Ls 35 000 apmērā nav uzskatāmi par dāvinājumu”.
Līdz ar to KNAB, kā jau iepriekš ir ticis prognozēts, nekādus pārkāpumus Kampara rīcībā nav atklājis, parādot arī citiem politiķiem likumīgu shēmu, kā gadījumā, ja izdevumi acīmredzami pārsniedz ienākumus, oficiāli palielināt deklarējamos ienākumus ar nepieciešamo summu.
Pietiek šodien publisko pilnu Strīķes parakstīto atzinumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
