Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!
Foto

KNAB nav tiesīgs vērtēt tiesnešu pieņemto lēmumu likumību

Jaroslavs Streļčenoks, KNAB priekšnieks
12.08.2013.
Komentāri (2)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2013.gada 15.jūlijā saņēma un savas kompetences ietvaros izvērtēja 2013.gada 9.jūlija iesniegumu (turpmāk - Iesniegums) par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Gvido Ungura iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā ari politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Ievērojot minētā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, Birojs kontrolē arī likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Likums) izpildi, kā ari citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.

Saskaņā ar Likuma 2.pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā ari sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Savukārt saskaņā ar Likuma 3.panta pirmo un otro daļu šis likums paredz ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām, un interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Saskaņā ar Likuma 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Saskaņā ar Likuma 1 .panta 6.punktu radinieks ir tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.

Saskaņā ar Likuma 1.panta 4.punktu darījumu partneris ir fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņa ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.

Saskaņā ar Likuma 11 .panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darijumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Tādējādi valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir aizliegts veikt darbības, kurās personiski vai mantiski ieinteresēta attiecīgā valsts amatpersona, viņas radinieki vai darījumu partneri.

Izvērtējot Iesniegumā norādīto, ka, „pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus, tieši Ungurs 8. maijā pasludināja divus nepārsūdzamus spriedumus par AS "Latvijas Krājbanka" bankrotu un par bankas administratora - zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA „KPMG Baltics" neatcelšanu", savukārt, Jūsuprāt, „G.Ungura personiskā labklājība ir tieši atkarīga no viņa personiski par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās auditorfirmas KPMG Baltics valdes locekles Ingas Lipšānes labvēlības", vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 10.pantu, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 11.panta pirmo daļu un trešo daļu valsts iestādēm, kā ari citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu. Ņemot vērā minēto, Birojs nav tiesīgs vērtēt tiesnešu pieņemto lēmumu likumību.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 14.pantu:

1)   tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā ari Likumā paredzētajos gadījumos;

2)   šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata;

3)   ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim;

4)   tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.

Kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tiesas objektivitāte var būt analizējama no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, atbilstoši subjektīvajam kritērijam ir izvērtējama tiesneša personiskā pārliecība attiecībā uz konkrēto lietu. Tiesnesim jābūt brīvam no jebkādiem personiskiem aizspriedumiem. Otrkārt, atbilstoši objektīvajam kritērijam ir analizējams, vai ir pietiekamas garantijas, ka ir izslēgtas jebkādas leģitīmas šaubas par tiesneša objektivitāti (skatīt, piemēram, 1997.gada 25.februāra sprieduma lietā ,,Findlay pret Lielbritāniju" 73.punktu, 1982.gada 1.oktobra sprieduma lietā „Piersack pret Beļģiju " 30.punktu).

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzītā izriet, ka ne jebkuras šaubas ir pietiekamas, lai atzītu, ka tiesnesis bijis neobjektīvs. Nepieciešams vai nu pārliecinoši konstatēt, ka lietas iznākumu noteikusi tiesneša personiskā pārliecība, vai arī, ka pastāv pamatotas jeb leģitīmas šaubas par tiesneša neobjektivitāti. Šādas šaubas nav pamatojamas vienīgi ar personas subjektīvu viedokli (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-410, 9.1.punktu).

Ievērojot minēto, jebkuram tiesnesim, saņemot lietu, pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, ir pienākums izvērtēt, vai nepastāv likumā noteiktie vai citi apstākļi, kas varētu ietekmēt tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā. Savukārt tiesneša sevis atstatīšana no attiecīgās lietas izskatīšanas ir katra tiesneša lēmums, ņemot vērā viņa personisko ieinteresētību un citus objektivitāti ietekmējošus apstākļus.

Izvērtējot Iesnieguma minēto informāciju, konstatēts, ka:

1)   ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011. gada 23.decembra spriedumu AS „Latvijas Krājbanka" pasludināta par maksātnespējīgu no 2011.gada 23.decembra un par tās administratoru apstiprināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA „KPMG Baltics" (nevis konkrēta amatpersona).

2)   2012.gada 29.februāiī Rīgas apgabaltiesā tika saņemta maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" kreditoru sūdzība par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora rīcību un 2012.gada 8.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesis G.Ungurs nolēma „sūdzības par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora rīcību un ... pieteikumu par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora atcelšanu noraidīt. Lēmums nav pārsūdzams ".

3)   2012.gada 23.februāri Rīgas apgabaltiesā tika saņemts maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora SIA „KPMG Baltics" pieteikums par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" bankrota procedūras uzsākšanu un 2012.gada 8.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesis G.Ungurs nolēma „uzsākt maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka", reģistrācijas Nr. 40003098527, bankrota procedūru. Lēmums nav pārsūdzams ".

Tādējādi, konstatēts, ka 2012.gada 8.maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesis G.Unguris ir pieņēmis minētos lēmumus attiecībā uz juridiskajām personām, t.i., AS „Latvijas Krājbanka" un AS „Latvijas Krājbanka" administratoru SIA „KPMG Baltics".

Saskaņā ar SIA „Lursoft" datu bāzē esošo informāciju no 2011.gada 28.decembra ir reģistrēts administrators SIA „KPMG Baltics" un administratora pārstāvis Jānis Ozoliņš ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi.

Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra maksātnespējas reģistrā (publiski pieejams, https://www.ur.gov.lv/urpubl?act=MNP ADM REPORT&id=37Q) esošo informāciju Jānis Ozoliņš ir sertificēts maksātnespējas administrators (sertifikāta Nr.00238, sertifikāta derīguma termiņš 30.06.2014.gada 30.jūnijs).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 374.panta pirmo daļu, ierosinot kredītiestādes maksātnespējas lietu, ar tiesneša lēmumu ieceļ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteiktu kredītiestādes administratoru.

Saskaņā ar Biroja rīcība esošo informāciju 2011.gada 15.decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā AS „Latvijas Krājbanka" administratora kandidātu ieteikusi zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA „KPMG Baltics" (licences Nr.55), vienlaikus norādot, ka gadījumā, ja SIA „KPMG Baltics" tiks iecelta AS „Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora amatā, tā pilnvaros veikt administratora pienākumus sertificētu maksātnespējas procesa administratoru Jāni Ozoliņu (sertifikāta Nr.00238).

Kredītiestāžu likuma 131.' panta pirmā daļa nosaka, ka par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Atbilstoši šā panta otrajai daļai, ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā rakstveidā pilnvaro veikt administratora pienākumus fizisko personu, kura atbilst šā panta pirmās daļas prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.' pantā noteiktie ierobežojumi.

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka G.Ungurs valsts amatpersonas deklarācijās par 2010., 2011. un 2012.gadu nav deklarējis darījumus ar AS „Latvijas Krājbanka" SIA „KPMG Baltics", vai I.Lipšāni, nav norādījis, ka viņš ieņem amatus vai viņam pieder AS „Latvijas Krājbanka" vai SIA „KPMG Baltics" kapitāla daļas, nav norādījis, ka viņš ir guvis ienākumus AS „Latvijas Krājbanka", SIA „KPMG Baltics" vai no I.Lipšānes.

Pārbaudes laikā netika iegūta informācija, kas liecinātu, ka tiesnesis G.Ungurs būtu nonācis deklarējamās darījumu attiecībās ar AS „Latvijas Krājbanka", SIA „KPMG Baltics" vai I.Lipšāni.

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka G.Ungura radinieki AS „Latvijas Krājbanka" vai SIA „KPMG Baltics" ieņemtu amatus vai gūtu ienākumus, vai G.Ungura radiniekiem piederētu AS „Latvijas Krājbanka" vai SIA „KPMG Baltics" kapitāla daļas.

Ņemot vērā minēto, Birojs, savas kompetences ietvaros izvērtējot Iesniegumā minēto informāciju, secināja, ka tajā norādītā informācija nesatur ziņas, kas liecinātu par tiesneša G.Ungura Likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un atrašanos interešu konflikta situācijā, 2012.gada 8.maijā pieņemot lēmumu „sūdzības par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora rīcību un ... pieteikumu par maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka" administratora atcelšanu noraidīt." un „uzsākt maksātnespējīgās AS „Latvijas Krājbanka", reģistrācijas Nr.40003098527, bankrota procedūru".

Ņemot vērā minēto, Birojs, savas kompetences ietvaros izvērtējot Iesniegumā minēto informāciju, secināja, ka tajā norādītā informācija nesatur ziņas, kas liecinātu par tiesneša G.Ungura Likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un atrašanos interešu konflikta situācijā.

Saskaņā ar Likuma 22.pantu valsts amatpersonai jādarbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem un valsts amatpersonai jāatsakās no tās amata pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

Tādējādi, ja valsts amatpersonas ieskatā, veicot ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu saistītas darbības, ētisku apsvērumu dēļ var tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte, valsts amatpersonai ir pienākums par to informēt augstākstāvošo amatpersonu (valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju) un lūgt viņu atbrīvot no šī valsts amatpersonas pienākuma veikšanas.

Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 3.punktā ir noteikts, ka tiesnesis darbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei. Savukārt, 3.kanona 18.punktā noteikts, ka tiesnesis atstata sevi no tiesas procesa, kurā viņam personīgi, dzīvesbiedram vai citiem radiniekiem un ģimenes locekļiem ir ekonomiska interese par izskatāmās lietas būtību vai prāvā iesaistīto pusi.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 91.'pantā noteikto tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras viens no pamatmērķiem ir sniegt atzinumus par ētikas normu pārkāpumiem.

Novērtē šo rakstu:

7
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...