KNAB negatavojas veikt pārbaudi par Dūklavu: ar sešām iesnieguma rindiņām pietiekot, lai secinātu – interešu konflikta nav
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jēkaba Straumes (attēlā) vadītajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) esot pieticis ar sešām iesnieguma rindiņām, lai secinātu – zemkopības ministra, uzņēmuma Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava rīcībā, asi iebilstot pret uzņēmumam neizdevīgās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, noteikti neesot nekāda interešu konflikta, tāpēc arī nekāda pārbaude neesot jāveic.
Kā zināms, masu informācijas līdzekļi ir ziņojuši par iespējamu zemkopības ministra Dūklava atrašanos un darbībām interešu konflikta situācijā, veicinot valsts iestādes lēmumus, kas ir labvēlīgi viņa īpašumā esošai kapitālsabiedrībai.
Šī amatpersona ir uzņēmuma Piebalgas alus līdzīpašnieks, savukārt viņa vadītā ministrija ir veikusi darbības, lai nepieļautu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kas ir nelabvēlīga minētā uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.
Tieši šāds situācijas izklāsts bija nosūtīts KNAB, aicinot šo iestādi rīkoties atbilstoši tās normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, veikt pārbaudi un informēt par pārbaudes rezultātu.
Nu kļuvis skaidrs, ka KNAB ir pieticis ar šo situācijas izklāstu, lai atteiktos no pārbaudes veikšanas, jo ar šīm rindiņām pietiekot, lai konstatētu, ka Dūklavs noteikti nav interešu konflikta stāvoklī. Pietiek šodien publicē šo Straumes atzinumu pilnībā:
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saņēmis un savas kompetences ietvaros izvērtējis Jūsu 2018.gada 18.aprīļa iesniegumā minēto informāciju par zemkopības ministra Jāņa Dūklava, iespējamo, atrašanos interešu konflikta situācijā, veicinot valsts iestādes pieņemt lēmumus, lai nepieļautu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kas ir nelabvēlīga kapitālsabiedrībai Piebalgas alus, kurā kapitāla daļas pieder arī J.Dūklavam.
Informējam, ka interešu konflikts, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - Likums) 1.panta 5.punktu ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Paskaidrojam, ka interešu konflikts var rasties gadījumos, kad valsts amatpersonai jāveic (jārealizē) amata pienākumi jautājumos, kas skar (ietekmē) pašas valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru intereses.
Likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Savukārt, saskaņā ar Likuma 11. panta sestās daļas 1. punktā noteikto, šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.
Izvērtējot iesniegumā minēto informāciju, netika konstatētas ziņas, kas liecinātu par J.Dūklava, iespējamo, valsts amatpersonas funkciju realizēšanu interešu konflikta situācijā, pārkāpjot Likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
