Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā sauktajā Latvenergo amatpersonu lietā, kurā aizdomās par smagiem noziegumiem tiek turēts arī bijušais Latvenergo prezidents, ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītais Kārlis Miķelsons, un kuru jau kopš 2010.gada jūnija izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iesaistījusies arī Ģenerālprokuratūra. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau ilgāku laiku starp Ģenerālprokuratūru un KNAB radušās it kā „sīkas” domstarpības par vairāku KNAB sākto kriminālprocesu izmeklēšanas virzību un KNAB izmeklētāju spēju kriminālprocesu pabeigt kriminālprocesa likumā noteiktajos, saprātīgos termiņos.

Ņemot vērā abu izmeklēšanas iestāžu „sīkās” domstarpības, prokuratūra pati iesaistījusies Latvenergo amatpersonas lietas izmeklēšanā un, pēc drošām ziņām, līdztekus KNAB izmeklējot vairākas epizodes, kas saistītas ar iespējamo bijušo Latvenergo amatpersonu kukuļošanu. Prokuratūras izmeklētāju redzeslokā nodota Latvenergo amatpersonu kukuļošanas shēmu atšķetināšana.

Oficiālu atbildi no prokuratūras par Latvenergo amatpersonu lietas izmeklēšana gaitu Pietiek neizdevās saņemt. Uz Pietiek aizvadītajā trešdienā, 28.martā nosūtītajiem jautājumiem: „Vai tiesa, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa, prokurora Māra Lejas vadībā papildus KNAB veic izmeklēšanu saistībā ar tā saukto Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu, vai tomēr prokuratūra tikai uzrauga KNAB izmeklēto kriminālprocesu?”, prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne sniedza atbildi: „Labdien. Jautājumus lūdzam sniegt saskaņā ar Iesnieguma likumu.”

Uz precizējošu jautājumu, vai prokuratūra būtu mainījusi ierasto praksi saziņā ar medijiem vai tomēr šāda atbilde ir uzskatāma par vēršanos pret portālu Pietiek, Pakalne atbildēja: „Tā kā Jūsu uzdotie jautājumi saistīti ar kriminālprocesu (-iem), kā arī ņemot vērā to, ka masu informācijas līdzekļi izsaka pārmetumus par nesankcionētu informācijas sniegšanu žurnālistiem, komunikācijas forma, kādu Jums iepriekš norādīju, ļauj konkrēti kriminālprocesā fiksēt gan personu, kuru interesējusies, gan par kādu informāciju, kāds ir oficiāli sniegtās atbildes teksts, kas to ir sniedzis un to vai žurnālista sniegtais atbildes interpretējums masu informācijas līdzeklī atbilst oficiālas atbildes saturam. Neoficiāla saraksta ar e-pastiem šādu iespēju nenodrošina.”

Atbildi uz jautājumu, vai Pietiek uzdoto jautājumu saņemšanai pieprasītā Iesniegumu likumā noteiktā formā attiecas uz visiem mediju pārstāvjiem, kuri vēršas prokuratūrā, Pakalne nesniedza. Arī instrukciju kādā tieši veidā Pietiek turpmāk būtu jāiesniedz jautājumi Ģenerālprokuratūrai, Pakalne neatsūtīja.

Tikmēr neoficiāla, taču ar prokuratūru saistītu avotu Pietiek sniegtā informācija liecina, ka līdztekus KNAB prokuratūra izmeklēšanu saistībā ar Latvenergo lietu sākusi, jo jau pērnā gada beigās bijis skaidrs, ka KNAB šo kriminālprocesu nepabeigs kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā – 18 mēnešos, tas ir līdz pērnā gada decembrim. Tas arī bijis iemesls, lai lietas izmeklēšanā iesaistītos prokuratūra.

zināms, KNAB tā saukto Latvenergo amatpersonu kriminālprocesu, kurā ir aizdomās par kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, KNAB sāka 2010.gada 14.jūnijā. Kriminālprocess saistīts ar aizdomām par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam. Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem ir aizdomas, ir saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro (aptuveni 940 000 latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Kriminālprocesā bijušajam Latvenergo šefam Miķelsonam, viņa vietniekam Aigaram Meļko un uzņēmējam Andrejam Livanovičam tika piemērots apcietinājums, bet vēlāk pret drošības naudu visi no cietuma tika atbrīvoti.

KNAB priekšnieka vietnieces Juta Strīķe medijos izteikušies, ka pirmstiesas izmeklēšanu tā sauktajā Latvenergo lietā plāno pabeigt šovasar un ka izmeklēšanas gaitu aizkavējušas ieilgušās ārvalstu dienestu atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Līdz ar to esot sagaidāms, ka aprīlī KNAB Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā lūgs tiesu lemt par pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu Latvenergo lietas izmeklēšanā.

Pērn kļuva zināms, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi Francijas elektrostaciju iekārtu ražotāju Alstom S.A par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākās valstīs, tai skaitā par kukuļdošanu Latvenergo prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Aizvadītajā piektdienā KNAB paziņoja, ka Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros konfiscējis finanšu līdzekļus 448 tūkstošu latu apmērā. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs preses paziņojumā norādīja, ka, turpinot izmeklēšanu 2010.gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, iegūts pietiekams pierādījumu kopums, lai jau pirmstiesas kriminālprocesa laikā daļu no arestētajiem finanšu līdzekļiem tiesa atzītu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Pietiek rakstījis, ka par Miķelsona „izpestīšanu” no tā sauktās Latvenergo amatpersonu lietas atsevišķas personas esot mēģinājušas noslēgt miljona vērtu darījumu. Miķelsonam un ar viņa aizstāvību saistītām personām esot piedāvāts „sakārtot” lietas ar KNAB un Ģenerālprokuratūru tā, lai bijušajam Latvenergo šefam sagaidāmās apsūdzības sevišķi smagos noziegumos - kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana - tiktu mīkstinātas vai pārkvalificētas uz „vieglākiem” Krimināllikuma pantiem. Šāda „sakārtošanas” piedāvājuma cena esot bijusi viens miljons latu.

Pēc Pietiek avotu sacītā, piedāvājums par vienu miljonu latu „sakārtot” Latvenergo amatpersonu lietu tā, lai pret Miķelsonam šajā lietā netiktu celtas smagas apsūdzības, izskanējis jau pērn. Jauni mājieni par Miķelsona izpestīšanu aktualizējušies šā gada sākumā, apzinoties, ka KNAB, kurš izmeklē Latvenergo amatpersonu lietu, kriminālprocesu šogad plāno nodot prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai.

Vairāki avoti tiesībsargājošajās iestādēs Pietiek gan norādījuši, ka nekāda „sakārtošana” Latvenergo amatpersonu lietā neesot iespējama. Latvenergo amatpersonu lietā savāktā pierādījumu bāze pret darījumos iesaistītājām personām, to vidū bijušo Latvenergo šefu esot tik apjomīga, ka jebkādas runas par iespējām mazināt sagaidāmās apsūdzības pret Miķelsonu esot „pilnīgas muļķības”. Turklāt pats Miķelsons kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā neesot izrādījis nekādu interesi sadarboties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...