Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdes locekle Silva Bendrāte neuzskata, ka viņas pirms 14 gadiem slēgtais trasta līgums un saņemtā nauda no Ventspils mēra Aivara Lemberga radiostacijas Kurzemes raido izveidei 1997. gadā būtu šķērslis kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Vienotības politiķe atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietas izpildītājas Jutas Strīķes parakstīto atzinumu, ka ne Bendrāte ar šo līgumu, kas atrodams Lemberga krimināllietas materiālos, nonākusi interešu konfliktā, ne Ventspils mērs pārkāpis amatpersonai uzliktos ierobežojumus.  

Bendrāte cer startēt Vienotības sarakstā Kurzemē ar 6. numuru. „Protams, nav nekādu šķēršļu, lai es nestartētu,” Pietiek teica Bendrāte. Viņa šai savai vēlmei redzot arī Vienotības vadības un biedru atbalstu. „Tiesībsargājošās organizācijas ir teikušas savu vārdu, un visa tā situācija ir noskaidrota. Jūs lasījāt KNAB lēmumu, nu, tad tur arī ir rakstīts viss. Es neko nekomentēšu, to, ko jūs tur varat izlasīt, arī lasiet. Ētikas komisijas arī abas [gan Jaunā laika, gan Vienotības] ir izskatījušas, tās neatrada nekādus ētikas pārkāpumus, pēdējais, kas palika – KNAB lēmums, nu tas arī ir,” strikti norādīja politiķe. Bendrāte bijusi KNAB, kur „visu paskaidroju, visu uzrakstīju”.

Bendrātes skaidrojums, kas, pēc visa spriežot, apmierinājis arī KNAB, bijis, ka tagadējai politiķei ar Lembergu savulaik jau pēc Kurzemes radio nodibināšanas panākta mutiska vienošanās, ka viņu slepenais līgums vairs nav spēkā. Reāli nauda neesot atdota, un Bendrāte arī neuzskata, ka būtu Lembergam ko parādā: „Nē, es nejūtos parādā. Es esmu izdarījusi labu darbu, es esmu devusi cilvēkiem darba vietas un radījusi radiostaciju.”

„Kur rakstīts, ka man ar viņu būtu kaut kādas saistības tagad jākārto? Līgums sen jau nav spēkā. Līgums nebija spēkā jau tad, kad radiostacija sāka skanēt. Līgumā rakstīts melns uz balta, ka devējs var mainīt mutiski nosacījumus, un mēs mutiski arī vienojāmies par to, ka līgums vairs nav spēkā, ka darbs ir pabeigts, viss ir izdarīts, nauda ir ielikta lietā un līgums vairs nav spēkā,” stāsta Bendrāte. To, kā ar Lembergu mutiski vienojusies, Vienotības politiķe arī rakstījusi paskaidrojumā KNAB izmeklētājam. „Mums nebija vienošanās, ka man būtu jebkāda nauda jāatdod, nauda strādā Kurzemes cilvēku labā, es neesmu nevienu dividendi par šo naudu saņēmusi, tā ir ieguldīta radio izveidošanāc līdz pēdējam santīmam, nevis man aizbraukt kaut kur atpūsties siltās zemēs, pasauļoties,” saka Bendrāte.

Politiķei ar Lembergu neesot bijis mutiskas vienošanās, ka šis trasta līgums tiek iznīcināts, tomēr viņa bijusi pārsteigta un uztraukusies, kad aizvadītajā rudenī tas uzpeldēja no Lemberga krimināllietas materiāliem. „Biju uztraukusies, redzot šo dokumentu pirmo reizi pēc 13 gadiem, vienkārši es domāju, ja jau reiz mēs bijām beiguši šīs saistības, tam dokumentam vienkārši nebija jābūt. Es vienkārši uzticos, es principā arī daudzus dokumentus neglabāju, kas man nav vajadzīgi,” neizpratnē, kādēļ Lembergs glabājis dokumentu, kas apliecina abu slepeno vienošanos, ir Bendrāte.

Tagad Bendrāte savu rudenī lietoto apzīmējumu, ka ir „atstrādājusi” Lemberga doto naudu, skaidro citādāk. „Tas vārds „atstrādāt”, tas ir grāmatvedisks termins, oficiāli lietots, un to es arī KNAB parādīju, ka vēl tajā laikā tāds vārds tika lietots. Ja to žurnālisti iztaisīja par kaut kādu sensāciju  vissliktākajā nozīmē, ka tas tiek atstrādāts kaut kā politiski vai kā, tad tā nav taisnība, tas bija pilnīgi tikai un vienīgi grāmatvediski. Šajā gadījumā bija vienošanās, ka radiostacija skanēs, ka šī nauda nav lieki iztērēta, ir ielikta lietā, kur cilvēkiem ir darbs un radiostacija ir viena no populārākajām Kurzemē,” saka politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka Lembergs, izvēloties šādu mediju pirkšanas formu – ar slepenu trasta līgumu izsniedzot naudu žurnālistei radiostacijas izveidei, vēlējies slēpti iegūt sev lojālu mediju Kurzemē. „Lemberga interese bija visai Kurzemei radīt šo radiostaciju, Ventspilij bija arī tādā ziņā interese, ka tur nevarēja daži dzirdēt Latvijas Radio programmu tajā laikā,” skaidro politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka šī fakta dēļ Kurzemes radio būtu savās ziņās nekritisks pret Lembergu, kurš slēpti caur Bendrāti ieguldījis naudu šīs radiostacijas dibināšanā. „Bet kādā sakarā viņai būtu jābūt kritiskai vai kādai? Tā ir komercradiostacija, kura dod informatīvos raidījumus. Tur bija informācija atbilstoši komercradiostacijai – sniegt informāciju plus mūziku, komercradiostacija nav analītisks raidītājs,” uzskata Bendrāte. Tobrīd, pagājušā gadsimta 90.gadu beigās vēl turpinājās Ventspils uzņēmumu privatizācija, kas šobrīd ir Ģenerālprokuratūras un KNAB interešu lokā, auga Lemberga ekonomiskā un politiskā ietekme. „Toreiz Ventspils bija plaukstoša, viena no dinamiskākajām pilsētām, šādu informāciju mēs arī sniedzām un, ja bija kāda īpaša vēlēšanās nointervēt Lembergu, mēs to nodrošinājām, bija arī pieslēgšanās Latvijas Radio,” par Lemberga naudas izveidotā Kurzemes radio darbības principiem stāsta Bendrāte.

Pietiek jau rakstīja, ka pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes KNAB Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neietilpstot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas, - par to lai rūpējoties Valsts ieņēmumu dienests. „Savukārt atbilstoši Biroja kompetencei, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, informējam, ka, pamatojoties uz pārbaudes laikā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka S. Bendrāte ir pārkāpusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet A. Lembergs gan minētajā likumā, gan Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” oficiālajā atzinumā raksta Strīķe.

Kā jau ziņots, Bendrāte vairāk nekā trīspadsmit gadus bija slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī noteica, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi. Pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā Jaunā laika pārstāve stājās 8. Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt kā Jaunā laika pārstāve ir publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.

Viņa pati pēc līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka „šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis”.

Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot „atstrādājusi”: „Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”

Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10. Saeimas atlaišanu.

Kā zināms, jau laikā, kad Bendrātes „marionetes līgums” nāca atklātībā un KNAB paziņoja par pārbaudes sākšanu, tika izteikta prognoze, ka šajā gadījumā, ja vien nekas nemainīsies KNAB politiskajos uzstādījumos, birojs nekādus pārkāpumus noteikti nevēlēsies atklāt.

Novērtē šo rakstu:

16
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...