KNAB: pierādījumi personas vainai mums nav noteikti nepieciešami

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses M.Šaltas 2020.gada 24.septembra spriedumu (civillieta Nr. C68235320) tika noraidīta Annas Ivanovas prasība pret Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” par morālā kaitējuma piedziņu.

Minēto spriedumu uzskatu par nelikumīgu un atceļamu sekojošo iemeslu dēļ:

1) Tiesnese M.Šalta nepamatoti noraidīja manu lūgumus par pierādījumu pieprasīšanu un par liecinieka izsaukšanu uz tiesas sēdi, t.i. sekojošus lūgumus:
1. Lūgums par pierādījumu pieprasīšanu
Iepazīstoties ar RP SIA „Rīgas satiksme” paskaidrojumiem Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai civillietā Nr. C68235320, vēlos saskaņā ar Civilprocesa 112.pantu pieteikt tiesai lūgumu par pierādījumu pieprasīšanu:
Sakarā ar CSNg 19.07.2019. (par kuru ir minēts manā prasības pieteikumā) tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11520056319, kas tika izbeigts 19.12.2019. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ir norādīts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, bet ir noticis tikai nelaimes gadījums. Šajā lēmumā arī ir minēts, ka policijas darbinieki apskatīja trolejbusa Nr. 19802 videoierakstu par 19.07.2019. Lietas apstākļu vispusīgai, pilnīgai un objektīvai izpētīšanai būtu nepieciešams pieprasīt no valsts policijas kriminālprocesa Nr. 11520056319 materiālus un arī minēto videoierakstu. Kriminālprocesa Nr. 11520056319 materiālos atrodas dokumentu oriģināli: dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes eksperta atzinums un policijas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu krimināllietā Nr. 1152005631. Man pašai nav iespējas pieprasīt šos pierādījumus no policijas, jo policija nevar izsniegt šos pierādījumus man, kā privātai personai, bet noteikti izsniegs šos pierādījumus tiesai. Tāpēc lūdzu saskaņā ar Civilprocesa 112.pantu pieprasīt no valsts policijas kriminālprocesa Nr. 11520056319 materiālus un trolejbusa Nr. 19802 videoierakstu par 19.07.2019.
Vēlos uzrakstīt par papildus argumentiem, kāpēc būtu nepieciešams pārlūkot trolejbusa Nr. 19802 videoierakstu par 19.07.2019. :
Saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu: “Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.” Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu „katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis”. Tāpēc RP SIA „Rīgas satiksme”, kā paaugstinātas bīstamības avota (transportlīdzekļa) īpašniekam, būtu pienākums atlīdzināt man zaudējumus gadījumā, ja tiks konstatēts, ka no manas puses nebija nedz nodoma, nedz rupjas neuzmanības, atrodoties trolejbusā Nr. 19802 19.07.2019. Es, no savas puses, uzskatu, ka pašu faktu, ka es kādu brīdī neturējos pie stieņa vai siksnas (atrodoties trolejbusā Nr. 19802 19.07.2019.), var uzskatīt (kā maksimums) tikai par vieglu neuzmanību (par ko minēts Civillikuma 1646.pantā). Lai izdarīt pareizu secinājumu, kā pareizi izvērtēt manas darbības atrodoties trolejbusā Nr. 19802 19.07.2019.: kā nodomu, kā rupju neuzmanību, vai kā vieglu neuzmanību, būtu nepieciešams pārlūkot trolejbusa Nr. 19802 videoierakstu par 19.07.2019.
2. Lūgums par liecinieka izsaukšanu uz tiesas sēdi
Lūdzu izsaukt uz tiesas sēdi RP SIA „Rīgas satiksme” darbinieku, kurš 2019.gada 19.jūlijā vadīja 12.maršruta trolejbusu Nr. 19802.
Kā es minēju savā prasības pieteikumā, 16.08.2019. es nosūtīju RP SIA „Rīgas satiksme” iesniegumu ar lūgumu sniegt man informāciju par šo personu, taču saņēmu atteikumu.
Lietas apstākļu vispusīgai, pilnīgai un objektīvai izpētīšanai būtu nepieciešams noklausīties minētās personas liecības tiesas sēdē.
Tiesneses M.Šaltas 2020.gada 24.aprīļa vēstulē „Par rakstveida pierādījumu izprasīšanu” ir norādīts:
Tiesā saņemts prasītājas lūgums izprasīt kriminālprocesa Nr. 11520056319 materiālus un trolejbusa Nr. 19802 videoierakstu par 2019.gada 19.jūliju.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada 17.februāra lēmumu vienreiz šāds lūgums jau ir noraidīts.
Tiesas ieskatā šobrīd nav pamata apmierināt prasītājas lūgumu par pierādījumu izprasīšanu.
Norādu, ja lietas izskatīšanas gaitā radīsies nepieciešamība pēc kādiem pierādījumiem lietā, prasītāja šādu lūgumu varēs pieteikt atkārtoti. Šobrīd nav pamata šos dokumentus izprasīt, jo tie tiesas ieskatā nepierādīs papildus apstākļus lietā.
Daļā par lūgumu par liecinieka izsaukšanu uz tiesas sēdi tiesneses M.Šaltas 24.04.2020. vēstulē nekas nav minēts.
Es nevaru piekrist tiesneses M.Šaltas secinājumam: „ ... nepierādīs papildus apstākļus lietā” – šajā sakarā vēlos paskaidrot, ka trolejbusa Nr. 19802 videoieraksta par 2019.gada 19.jūliju pārlūkošana varētu pierādīt ne tikai papildus apstākļus lietā, bet tādus apstākļus, kuriem ir izšķiroša nozīme lietas pareizai iztiesāšanai.
Tātad, taisot spriedumu civillietā Nr. C68235320, netika ievēroti Civilprocesa likuma 97.panta 1.d. noteikumi, jo pierādījumi netika pārbaudīti vispusīgi, pilnīgi un objektīvi.

2) Taisot spriedumu civillietā Nr. C68235320, netika dots vērtējums RP SIA „Rīgas satiksme” pozīcijai attiecībā pret manu pretenziju:
RP SIA „Rīgas satiksme” neatzina manu pretenziju, motivējot ar to, ka es neesmu ievērojusi RDSN Nr. 165 “Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” 24.punkta noteikumus: Brauciena laikā pasažieriem jāturas pie sabiedriskajā transportlīdzeklī esošajiem atbalsta stieņiem vai siksnām. – Šajā sakarā vēlos paskaidrot, ka, pirmkārt, braucienā laikā pasažierim fiziski nav iespējams nepārtraukti turēties pie atbalsta stieņiem vai siksnām (piemēram, brīdī, kad pasažieris reģistrē braucienu); otrkārt, pašu faktu, ka pasažieris kādu brīdī neturējās pie stieņa vai siksnas, var uzskatīt (kā maksimums) tikai par vieglu neuzmanību (par ko minēts Civillikuma 1646.pantā). Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu: “Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.” Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu „katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis”. Tāpēc RP SIA „Rīgas satiksme”, kā paaugstinātas bīstamības avota (transportlīdzekļa) īpašniekam, ir pienākums atlīdzināt man zaudējumus.

3) Tiesnese M.Šalta nepamatoti atteica pieņemt noraidījumu.
Savā pieteikumā par noraidījumu tiesnesei M.Šaltai es norādīju:
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 68.panta pirmo daļu:
Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu (svinīgo solījumu):
“Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.”
Vēlos īpaši pievērst uzmanību šiem vārdiem – vienmēr censties noskaidrot patiesību, jo no tiesneses M.Šaltas puses nemaz nav ievērojama cenšanās noskaidrot patiesību.
Bez tam, es nosūtīju sūdzību Latvijas Republikas Tieslietu ministram, ar lūgumu ierosināt pret tiesnesi M.Šaltu disciplināro lietu par tiesneša zvēresta neievērošanu.
Es uzskatu, ka tiesneses M.Šaltas rīcība atteicot pieņemt noraidījumu un arī noraidot manu prasību – tas ir faktiski atriebība par kritiku, tāpēc ir pamats 24.09.2020. sprieduma atcelšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 427.panta 1.d. 1.pkt.

Atbildēt

kurš tad vēl nezina, ka KNAB tā ir patvaļas un nelikumības kalngals LV - īsta pasūtījuma organizācija.. Ja ir dots norādījums, tad mēģinās to cilvēku notiesāt neskatoties ne uz ko ..

Atbildēt

Latvijas republikas augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam,

[..]

iesniegums.

SERIĀLA I DAĻA. 2011.gada 29.jūnijā Jums aprakstīju (piel. 1., 1lp.), kā Rīgas pilsētas Kurzems rajona pirmās instances tiesnese Marita Šalta 2011.gada 19.aprīļa atklātā tiesas sēdē apzināti viltoja tiesas sēdes protokolu, nepatiesi ierakstot tajā manas un liecinieka liecības, kā rezultātā Spriedums apzināti tika rakstīts uz viltotu faktu pamata un šajā sakarā uzdevu Jums jautājumu: „Lūdzu sakiet, vai tiesnese Marita Šalta ir vai nav pārkāpusi likumu, sakarā ar nepatiesības paušanu?”
Manuprāt atbildē nebija sevišķi jānomokās, jo atbildot bija jāpasaka tikai seši vārdi: „jā - Marita Šalta ir pārkāpusi likumu”, vai – „nē - Marita Šalta nav pārkāpusi likumu”.
Jums arī skaidroju, ka Jūs, neatbildot uz manu jautājumu pēc būtības, pārkāpāt LR Satversmes 89., 91. un 104.pantā man noteiktās tiesības, ka amatpersonai jāatbild uz pilsoņu iesniegumu vai sūdzību pēc būtības, jo, aprakstot visu to ko Jūs minat savā rakstā Nr.10.1/11.1847 (piel. 2., 1lp.) -: „Jūs esat izmantojis savas likumā paredzētās tiesības un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa spriedumu pārsūdzējis, iesniedzot apelācijas sūdzību”, es jau biju iepriekš izdarījis, bet Jūs savā rakstā tikai aprakstījāt manas jau veiktās darbības, tā neatbildot man uz manu jautājumu pēc būtības, tādēļ nākamajā iesniegumā (piel. 3., 1lp.) atkārtoti lūdzu un vēl joprojām lūdzu Jūs atbildēt uz maniem jautājumiem:
1. lūdzu sakiet, vai tiesnese Marita Šalta – „ir”, vai – „nav” pārkāpusi Krimināllikuma 289.pantu (pierādījumu viltošana) - ņemot vērā manis augstāk minētos faktus, kur saskatāms, ka tiesnese Marita Šalta apzināti sagrozījusi (viltojusi) tiesas sēdes protokolu.)?
2. lūdzu sakiet, vai Jūs esat vai neesat pārkāpis LR Satversmes 104.pantu, jo neatbildējāt pēc būtības uz manu 2011.gada 29.jūnija sūdzību?

SERIĀLA II DAĻA. Jūsu augstāk pieminētais Jūsu ieteikums - pārsūdzēt Rīgas Kurzemes rajona tiesneses Marutas Šaltas 2011.gada 19.aprīļa prettiesisko lēmumu apelācijas tiesai, tika izpildīts un lieta apelācijas kārtībā tika izskatīta 26. un 28.septembrī, kuru izskatīja apgabaltiesas tiesneses Lidija Pliča, Ilze Celmiņa un Gunta Ozoliņa. Lietas izskatīšana pēc būtības 28.septembrī netika nobeigta, tādēļ to atlika līdz 2011.gada 2.novembrim.
2011.gada 3.oktobrī saņemtajā tiesas sēdes protokolā saskatīju apzinātu tiesas mēģinājumu viltot liecinieka liecības un faktu, kad, pasludinot pārtraukumu uz četrām minūtēm, tiesas sastāvs nepameta tiesas zāli, bet turpināja sarunāties ar otru lietas dalībnieku: arodbiedrības „LABA” priekšsēdētāju Raimondu Gaili, kuram tiek apšaubīts nosūtītais fakss, jo tiek uzskatīts, ka tas ir viltots, un SIA „Rīgas satiksme” pārstāvi Ervīnu Dakšu - par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem (kas ir saistībā ar izskatāmo lietu, ko fiksēja uz galda atstāts diktofons, kura ieraksts ir par pamatu tiesas objektivitātes apšaubīšanai), ko iesniegtajās piezīmēs pie protokola 6.oktobrī atklāju tiesai (piel. 4., 3lp.).

SERIĀLA III DAĻA. 2011.gada 19.oktobrī (piel. 4., 1lp.) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu tiesnese Lidija Pliča man raksta: „...Konkrētās civillietas izskatīšanas laikā [..] nav pieteicis noraidījumu tiesas sēdēs priekšsēdētājai Lidijai Pličai, taču atbilstoši ētikas normām tiesnesim par sevis atstatīšanu jāizlemj neatkarīgi no tā, vai procesa dalībnieki ir izmantojuši savas tiesības pieteikt noraidījumu tiesai.
Pēc konkrētās civillietas saņemšanas tiesneses Lidijas Pličas lietvedībā, prasītājs [..]ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā...”,
nolēmuma daļā - sakot:
„[..]pamatojoties uz minēto (konstatējuma daļā) un vadoties no likuma „Par tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, likuma „Par interešu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pant, nolēmu atstatīt sevi (pasvītrojums mans) – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesi Lidiju Pliču no civillietu materiālu [..](autobusa vadītāja) prasībā pret Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar [..]apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa spriedumu izskatīšanas. Lēmums nav pārsūdzams”.
Uzskatu, ka sava lēmuma „atstatīt sevi” konstatējošajā daļā tiesnese Lidija Pliča ir samelojusi, jo es ārpus tiesas telpām ar viņu nekad un nekur nebiju ticies, tātad - nekad man nebija bijusi iespēja, kā saka Lidija Pliča: „ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā”, izteikt kādas šaubas par tiesnesi, bet, patiesības labad, pieļauju, ka viņa par sevi ir lasījusi interneta komentārus: „nevalstiskais sektors, 20.01.2008 18:33 Tieslietu ministram Bērziņam. Gaidiet, ļoti daudzi cilvēki sūdzās par Pliču, tikai advokāti izvairās Jums rakstīt sūdzības par viņu, jo negrib pazaudēt viņas labvēlību un zelta āderi. Savukārt nevalstiskām organizācijām nav nekādu noslēpumu un drīz Jūs saņemsiet desmitiem un pat simtiem sūdzību par Pliču, sākot jau no laika, kad viņa strādāja Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā. Sāls ir tā, ka sūdzības cilvēkiem palīdzēs sastādīt viņas pašas kādreizējie kolēģi, kas zina, kādas nelikumības darās pie Pličas. Protams, Pliča var pasmieties un paņirgt par to... bet arī Tālere un Poļikarpova neticēja. Palīdzēsim Latvijai atbrīvoties no korumpētiem un engodīgiem tiesnēšiem, kas parazitē uz cilvēku nelaimes rēķina! fakts, 20.01.2008 18:35 Divkose un karjeriste.” Tā vēl un vēl: www..., LETA 20. janvāris 2008 17:06 komentāros pēc raksta: “Izbeidz disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Pliču”(59).
Uzskatu, ka Lidija Pliča, lai nākamajā tiesas sēdē no manis nesaņemtu apkaunojošu sagaidāmo noraidījumu tiesai, jo tiesnese bija pārkāpusi likumu, ar savu lēmumu „atstatīt sevi” ir centusies izvairījusies no atbildības, kas ir disciplināri sodāms pēc „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma” 3.pantā paredzēto tiesību, tādēļ man atkal radušies jautājumi Jums:
3. vai tiesnese Lidija Pliča pārkāpusi likumu un būtu disciplināri sodāma pēc „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma” 3.pantā paredzēto tiesību, izdarot manis fiksēto procesuālo pārkāpumu?
4. vai tiesnese Lidija Pliča neapmeloja mani - savos atstādināšanās iemeslos vainu uzveļot uz manīm, ka - es esmu pie vainas, ka viņai ir jāatstata sevi no civillietas, jo es it kā kaut kur, kaut ko esmu runājis un kaut kādā veidā apšaubījis viņas objektivitāti un taisnīgumu un, ka kādreiz biju pārsūdzējis viņas izskatītu civillietu.? (Atbildi varat sniegt vieglajā valodā ar – „jā” vai „nē”).
Pēc manas pieredzes, tiesneši tik vienkārši nenoraidās, jo 2011.gada 7.jūnijā izmēģinājos noraidīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesnesi Marutu Šaltu, piesakot tai noraidījumu - izsakot neuzticību, civillietā prasībā pret SIA „Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, pamatojoties uz to, ka tiesnese jau iepriekš bija izskatījusi citu manu prasību pret atbildētāju, kurā viņa bija taisījusi neobjektīvu un nepamatotu spriedumu, bet Maruta Šalta, atšķirībā no Lidijas Pličas, nenodevās paššaustīšanai un nemeklēja vainu citos, bet veica veiklus manevrus likuma pantos un 7.jūnija lēmumā par manu noraidījumu saka: „Novērtējusi noraidījuma pamatojumu, tiesnese uzskata, ka tas pieteikts nepamatoti, neatbilst Civilprocesa likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem noraidījuma pamatiem, prasītāja apgalvojumi par tiesneses M.Šaltas neobjektivitāti pamatojas vienīgi uz apgalvojumiem un tādēļ nevar būt par pamatu tiesneses noraidījumam”. (piel. 5., 1lp.)
Marutas Šaltas pieminētā iepriekš izskatītā lieta ir – šī, par kuru ir runa šajās lappusēs, kur Maruta Šalta pirmajā instances tiesā taisīja nelikumīgu spriedumu uz viltota protokola pamata un kura turpinājumā ir nonākusi apelācijas tiesā pie Lidijas Pličas, un tās faktu izklāsts ietverts jautājumā Nr.1 un tālākajos punktos, un - tā atkal pa riņķi.

SERIĀLA IV DAĻA. Atliktās lietas izskatīšana pašreiz nozīmēta uz 2011.gada 12.decembri. Par tiesnesi nozīmēta, vai vinnējusi lozi, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lauma Volberga. Aiz garlaicības ieguglēju internetā Laumas Volbergas vārdu un man no tā atpeldēja sekojošas ziņas: „20.06.2003. Lauma Volberga. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs. Tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā. Uzlikts disciplinārsods – piezīme”. Komentāri: „bundzis, 14.06.2003 09:45. Šitā tiesnese ir riktīga maita. Nu neviens man nekad neiestāstīs, ka tiesā kaut kas notiek bez tiesneses ziņas. Bet ja nu pēkšņi viņa nezin, kas notiek tiesā, tad vienalga ir jāpadzen, jo nespēj kontrolētsituāciju.”
Cienītais Ivar Bičkoviča kungs, gribās man to vai negribās, bet man rodas jautājums:
5. cik šim SERIĀLAM būs vēl sērijas (uz šo jautājumu, atšķirībā no iepriekšējiem četriem jautājumiem, ja negribat, varat neatbildēt)?

2011.gada 4.novembrī.
SIA „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs: [..] /................./

Atbildēt

nebrīnos par KNAB interpretācijām, redzot, ar kādām mašīnām braukā un kādos brendos tērpti plikgalvainie jaunie brašuļi :((

Atbildēt

„Tā ir tiesas interpretācija par attiecīgo faktu konstatēšanas brīdi un tā atbilstību vai neatbilstību Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajiem termiņiem,” – šādu KNAB oficiālo viedokli par tiesas lēmumā konstatēto Pietiek pauda biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Nu, ļoti pazīstams teksts. Citā konkrētā gadījumā valsts apzagta, to atzīst divi finanšu ministri, valsts sekretāra vietnieks, Valsts kontrole, Ministru kabineta noteikumi un visbeidzot arī bijušais priekšnieks Loskutovs, bet pašreizējie darboņi vīzdegunīgi pasludina - tā ir viņu interpretācija, mēs esam gudrāki par viņiem visiem kopā ņemot, likumi un MK noteikumi nav rakstīti priekš mums, kā gribam, tā darām. Tas jau vairs nav pat jocīgi.

Atbildēt

Tiesiskā valstī par tādiem uzskatiem jāmet no darba ārā. Korupcija jāapkaro, bet jāapkaro arī paši karjeristu un patvaļisti tiesu sistēmā.

Atbildēt

man ar nācies pieredzēt, ka Knābis spēkā stājušos tiesas spriedumu (tajā skaitā Senāta viedokli) ignorē un pasaka - tā ir tiesas interpretācija, bet mūsējā ir atšķirīga un pareiza. Jāpiekrīt, ka Felikss Edmundovičs jau pricājas

Atbildēt

haralds

08.11.2011. 01:39

jā, jā, es saprotu, ka ar loģiku juridiskām lietām nav nekāda sakara. tak loģistiski šķiet, ka pierādījumi personas vainai KNAB'im nav noteikti nepieciešami, lai KNAB'is varētu, par provi, padzert kafiju. lai nopirktu platekrāna tualetes papīru par saimniecības naudu un tā.
un ka protokolu par informācijas nesniegšanu varētu izrakstīt kādiem 98,72÷99,98% naseļēņija.

Atbildēt

Vai tad tik būtiskus paziņojumus nesūta ierakstītā vēstulē? Laikam jau tāpat lapeli iemet vienalga kurā pastkastītē...

Atbildēt

Analfabēti gan...

Atbildēt

Pareizi biedri!
Pilnīgi pietiek ar revolucionāro pārliecību.
Uz priekšu Felikss Edmundovičs ar jums biedri lepotos!

Atbildēt