Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ne1
01.02.2017. 11:57man kā muļķu zemes iedzīvotājam par to knābi interesētu visnoslepenotākā statistika:
cik KNAB izmeklētās lietas iestādes pastāvēšanas laikā vainagojušās ar notiesātu spriedumu...
es te nedomāju tās lietas, kuras jau ar gataviem izmeklēšanas materiāliem un aizturētiem vainīgajiem KNAB ir nodevušas citas tiesībsargājošās institūcijas tikai tāpēc, ka lietā parādās jēdziens KORUPCIJA un pēc pastāvošās likumdošanas lieta nobeigšanai( vai pēdējām iespējām lietu sagraut) jānodod knābim...
vispār jau liekas dīvaini, ka iestāde ar piecu miljonu budžetu, no kura vairāk kā trīs miljoni aiziet viņu algās, gadiem spēj muļļāt reālas korupcijas lietas, lai vēlāk viņas izbeigtu noilguma pēc...
tāpat interesanti būtu uzzināt, kad beidzot tiks notiesāts izbijušais knābja izmeklētājs I. BODE, galu galā par viņa žurnālistu telefonsarunu nelikumīgu noklausīšanos valsts 20 štukas samaksāja kompensācijā, tika ierosināta krimināllieta un iestājās tik liels klusums, ka Bode knāba vietā dabūja naudīgu beņķi Latvijas Gāzē... varbūt vismaz tos 20 tūkstošus no viņa vajadzēja piedzīt, nez vai šis par pliku velti nelikumības veica?
AK
01.02.2017. 11:41Atvainojos piemirsu Jurčas k-dzes segvārdu DELFOS: cilveks trijicetrinieki
AK
01.02.2017. 11:38Ko dribat no KNAB augstākās Valsts amatpersonas, ja tā caurām dienām pavada Delfos komentējot un berot žulti uz valdošo koalīciju, Vienotību, Strīķi un Jurašu. palasiet paši un viss tiks skaidrs:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-kapec-donalds-tramps-ir-bistams-pasaulei-eiropai-latvijai.d?id=48464697&com=1®=1&no=0&s=1
Iedomājieties Komentāri citos rakstos (10549) tas vien ir kaut ko vērts!
KNAB
01.02.2017. 11:29ir tikai nodokļu naudu tērējošs kantoris. Nav jēgas uzturēt, jālikvidē un miers.
Naivajiem
01.02.2017. 07:17Vai jus tiesam domajat ka kontrabanda Latvija ienak bez augstako amatpersonu zinasanas? Gadiem tiek tirgotas cigaretes, alkohols atklati.
nu bet elementāri
31.01.2017. 22:38»
rodas vēl jautājumi
Kāpēc Lapsa, kurš parasti uzdod jautājumus pašam muldētājam un tad dragā kādus 5 rakstus, ka stāstītājs melo, šoreiz nav uzdevis jautājumus pašam Lembergam
tāpēc, ka līdz tam vēl krāniņš nav paaudzies, par sīku tā ļerpatiņa.
rodas vēl jautājumi
31.01.2017. 22:19»
JAUTĀJUMI
Vienīgais, ko KNAB šajā sakarā var paskaidrot, ir tas, ka „KNAB pārbaužu veikšanas kārtību regulē šādi ārējie normatīvie akti: Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Administratīvā procesa likums, Informācijas atklātības likums, ...
Kāpēc Lapsa, kurš parasti uzdod jautājumus pašam muldētājam un tad dragā kādus 5 rakstus, ka stāstītājs melo, šoreiz nav uzdevis jautājumus pašam Lembergam?
P.S.
31.01.2017. 21:35Likumā viss smuki skan:
11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums
(1) Biroja amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto Biroja funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Biroja ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.
Biroja kompetence
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā
(1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas:
1) izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets;
2) koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;
3) kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;
4) sagatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus;
5) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;
6) apkopo un analizē informāciju par veiktajām pārbaudēm, valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;
7) analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts kancelejai priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;
8) izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;
9) apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;
10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;
11) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;
12) izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā;
13) informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai;
14) izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju;
15) atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus;
16) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.
(2) Pēc Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes pieprasījuma sniedz informāciju un priekšlikumus par korupcijas novēršanas jautājumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2008.)
8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanā
(1) Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:
1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;
2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
(2) Ar likumu noteiktajiem citiem operatīvās darbības subjektiem ir pienākums pēc Biroja pieprasījuma nodrošināt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķajā veidā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
9.pants. Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē Birojs, kontrolējot politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) kontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;
3) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē;
4) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;
5) apkopo un analizē sagatavoto informāciju par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību iesniegtajām finansiālās darbības deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;
6) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;
7) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;
8) izglīto sabiedrību politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;
9) informē sabiedrību par atklātajiem politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
9.1 pants. Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē
Birojs pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu;
2) sastāda protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, ko izdarījušas ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītas personas;
3) atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus;
4) apkopo un analizē informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem;
5) informē sabiedrību par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem, kas jāievēro ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītām personām;
6) informē sabiedrību par atklātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai.
(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)
10.pants. Biroja amatpersonu tiesības
(1) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:
1) veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;
3) sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;
4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;
5) Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm;
6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;
7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;
8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;
9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;
10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;
11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;
12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus; pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";
13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;
14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;
15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;
16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā;
17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izmeklēšanas turpināšanai nodot citai izmeklēšanas iestādei uzsāktā kriminālprocesa materiālus vai izmeklēšanas turpināšanai pārņemt no citas izmeklēšanas iestādes Biroja kompetencei atbilstošā uzsāktā kriminālprocesa materiālus;
18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
(2) Biroja īpašumā (valdījumā) esošo šaujamieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.
JAUTĀJUMI
31.01.2017. 21:28Vienīgais, ko KNAB šajā sakarā var paskaidrot, ir tas, ka „KNAB pārbaužu veikšanas kārtību regulē šādi ārējie normatīvie akti: Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Administratīvā procesa likums, Informācijas atklātības likums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums un citi, kā arī KNAB iekšējie normatīvie akti, piemēram, - Resoriskās pārbaudes veikšanas kārtība”.
-----------------------------
Izlasot rakstu, rodas vairāki jautājumi. Pirmais jautājums: Ko par to visu saka KNAB uzraugošais prokurors - Latvijas Republikas prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķu svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers? Otrais jautājums: Vai virsprokurori pienācīgi uzrauga lietas? Trešais jautājums ir ar izbrīna pieskaņu: Kāda jēga ir likumam par KNAB, ja KNAB priekšnieka v.i. Jurča to neievēro, piemēram nerealizē tajā noteiktās pilnvaras?