KNAB priekšnieks, Kučinska pīppartneris Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību
Juta Strīķe20.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Jēkabs Straume noteikti zina, ka KNAB no Aivaram Lembergam gana draudzīgās Drošības policijas ir deleģēts vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze, kurš šajā amatā ir jau no 2014.gada un kura tiešajos pienākumos ietilpst organizēt korupcijas noziegumu atklāšanu un to izmeklēšanu.
(Atgādinu - mani atlaida no darba KNAB 2013.gada decembrī, un pat pēc tiesas lēmuma mani atjaunot darbā KNAB nepildīja tiesas spriedumu un nepiešķīra man vietnieka pilnvaras.)
Ja Jānis Roze ir pārmērīgs grūtgalvis, kas netiek galā ar viņa tiešajiem pienākumiem, tad par to ir jāatbild KNAB priekšniekam pašam, nevis jāmaldina sabiedrība ar mājieniem par manām vai Jura Juraša neizdarībām un kaut kādām "inventarizācijām".
Vēl zināšanai: ir tāds Ingemārs Masaļskis, ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera labā roka, īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors, kura pienākumos ir uzraudzīt KNAB darbību. Straumes kungs, izlasiet viņa apstiprināto pasākumu plānu Martinsona/Rimševiča lietā.
Lai gan ko daudz runāt, - Lemberga grupējums par KNAB priekšnieku ir iekārtojis savu cilvēku, kurš ar vai bez prieka atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību, izmantojot sava augstā amata tribīni. Kad vajag, kļūst par angažētu ekspertu vai PR speciālistu. Kad vajag, piepalīdz izrēķināties ar politiskiem konkurentiem, kā tas notika ar vienu pretlemberdzisku Saeimas deputātu, kuru aizturēja bez tiesiska pamata.
Pat neceru, ka savā "inventarizācijā" J.Straume būs atradis Jura Juraša iesniegumu par viņam piedāvāto naudu Magoņa lietā un jau sen būs nopratinājis Lemberga grupējumam pietuvinātos Gruduli un Stucku.
Apbrīnoju KNAB darbiniekus, kuri godīgi dara savu darbu, kad par viņu priekšniekiem mērķtiecīgi tiek likti varai iztapīgi sulaiņi, bet jebkurai pacietībai ir robežas.
Tāds, lūk, ir mans viedoklis par premjera Kučinska pīppartneri Straumi!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
