Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe iesniegumus par steidzamiem atvaļinājumiem aprīļa pirmajā pusē iesnieguši vienā dienā, sākoties skandālam ap Pietiek publiskotajām, acīmredzot no KNAB noplūdušajiem VAS Latvenergo amatpersonu telefonsarunu ierakstiem. To, apstiprinot versiju par amatpersonu vēlmi šādā veidā paglābties no skandāla sekām, nu oficiāli apstiprina KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Interesanti, ka saskaņā ar Streļčenoka skaidrojumu, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, sabiedrībai nav pamata uzzināt, vai atvaļinājuma laikā KNAB vadītāji ir uzturējušies biroja telpās, jo tas attiecoties tikai uz viņu privāto dzīvi:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) (..) ir saņēmis Lato Lapsas iesniegumu, kurā lūgts sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks pašlaik (t.i., iesnieguma datēšanas datumā) atrodas atvaļinājumā. Ja minētās personas atrodas atvaļinājumā, lūgts sniegt informāciju kad un kam ir iesniegts iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu, kas ir piešķīris atvaļinājumu, kad sācies atvaļinājums, uz cik ilgu laiku piešķirts atvaļinājums, kad pēdējo reizi šī persona bijusi Biroja telpās. (..)

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) spriedumā, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi un jautājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību persona var uzzināt, kas notiek valsts pārvaldē, izteikt savus viedokļus un priekšlikumus par valsts pārvaldes darbību, sūdzēties par to, kas valsts pārvaldes darbībā personu neapmierina (sk. Senāta 2011.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.A42995809 SKA – 836/2011 8.punktu).

Savukārt Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Proti, šā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10.panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Šā likuma 10.panta ceturtajā daļā noteikts, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Izvērtējot Jūsu iesniegumā minētās informācijas izsniegšanas pieļaujamību, Birojs sniedz Jums šādu vispārpieejamo informāciju.

Ar Biroja priekšnieka rīkojumu Biroja priekšnieka vietniekam A.Vilkam ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 13.aprīļa līdz 20.aprīlim, un Biroja priekšnieka vietniecei J.Strīķei ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 16.aprīļa līdz 2.maijam. Tādējādi Jūsu iesnieguma sagatavošanas brīdī, t.i., š.g. 18.aprīlī, Biroja priekšnieka vietnieks A.Vilks un Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe atradās atvaļinājumā. Vienlaikus informējam, ka iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu Biroja priekšnieka vietnieki ir iesnieguši pirms rīkojuma par atvaļinājuma piešķiršanu izdošanas, proti, J.Strīķe – š.g.11.aprīlī un A.Vilks – 12.aprīlī.

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu par to, kad pēdējoreiz (acīmredzot, domāts par piešķirtā atvaļinājuma periodu un pirms tā) iepriekšminētās amatpersonas bijušas Biroja telpās, norādām turpmāk minēto.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), citā lietā izvērtējot to, vai iesniedzējam L.Lapsam ir personiska interese iegūt informāciju, ir secinājis, ka ir labi zināms, ka pieteicējs ir preses pārstāvis, kurš raksta par politiski un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, tostarp valsts (plašā nozīmē) finanšu līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to šajā gadījumā runa ir par preses tiesībām iegūt informāciju. Preses brīvība vārda brīvības kontekstā ir īpaša tā iemesla dēļ, ka presei demokrātiskā sabiedrībā ir svarīga loma. Kā bieži ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai gan prese nedrīkst pārkāpt noteiktas robežas attiecībā uz citu personu tiesību aizsardzību, tās uzdevums – ievērojot tās pienākumus un atbildību – tomēr ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām sabiedrību interesējošām tēmām. Ne tikai presei ir pienākums izplatīt informāciju, bet arī sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Pretējā gadījumā prese nevarētu spēlēt savu būtisko „sargsuņa” lomu (sk. Senāta 2011.gada 26.maija sprieduma lietā Nr.SKA-421/2001 8.punktu).

Senāts 2009.gada 26.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2009 norādīja, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību.

Tādējādi nav šaubu par to, ka valsts amatpersonu darbība publisko tiesību jomā, t.i., veicot amata pienākumus, ir pakļauta pastiprinātai sabiedrības uzmanībai un kontrolei. Līdz ar to Birojs pilnībā piekrīt Senāta vairākkārt paustajām atziņām, ka tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārpieejamo informāciju (...) Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz šo informāciju un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk. Senāta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Darba likuma 141.panta pirmajā daļā noteikts, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikaposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

Tādējādi secināms, ka atvaļinājuma laikā valsts amatpersona neatrodas darba devēja rīcībā, līdz ar to minētajā laikā valsts amatpersona neatkarīgi no savas atrašanās vietas (t.sk., atrodoties savā darba vietā) neveic amata pienākumus un šo laiku valsts amatpersona izmanto pēc saviem ieskatiem, t.i., šajā laikā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Saskaņā ar šā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.

Privātās dzīves jeb tiesību uz privātumu (right to privacy) saturu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, veido: personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp, gods un cieņa, savas dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības - attiecības ar citām personām, iekaitot informāciju par šīm attiecībām. Šīs tiesības ietver arī tiesības dzīvot, ciktāl kāds vēlas, pasargāti no publicitātes (skat. http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/4734/ ). Privātās dzīves satura analīze ir skatāma arī Administratīvā procesa likuma 59.panta trešajā daļā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 8.pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Senāts 2010.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-347/2010 ir norādījis, ka iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (...). Konkrētajā gadījumā Senāts, analizējot to, vai sabiedrībai ir interese uzzināt informāciju par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, ir secinājis, ka nodokļu maksātāju finanšu izlietojums demokrātiskā sabiedrībā neapšaubāmi ir interesējoša tēma. Tādējādi konkrētajā gadījumā Senāts atzinis, ka iepretim esošā sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem izmaksāto prēmiju apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri. Tā ir interese zināt savu kā nodokļa maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Vienlaikus Senāts ir vērsis uzmanību, ka abas konfliktējošās tiesības – tiesības saņemt informāciju par valsts līdzekļu izlietojumu, no vienas puses, un tiesības uz personas datu aizsardzību, no otras puses, - ir taisnīgi jālīdzsvaro (sk. sprieduma [17] – [18] punktu).

Ievērojot iepriekš secināto, proti, to, ka laiks, kurā valsts amatpersona atrodas atvaļinājumā, viennozīmīgi atzīstams par tādu, kurā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi un kurā viņa neatrodas darba devēja rīcībā un nav uzskatāma par publisku personu, informācija par to atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Tādējādi konkrētajā gadījumā, izvērtējot iesniegumā norādīto mērķi, kādam informācija ir pieprasīta (proti, informatīviem nolūkiem) un samērojot sabiedrības tiesības iegūt informāciju par to, vai valsts amatpersona piešķirtā atvaļinājuma laikā, kurā tā nav uzskatāma par publisku personu un kurā personai ir tiesības uz privāto dzīvi, ir atradusies Biroja telpās, Birojs uzskata, ka, ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā Birojs nekonstatē, ka iesnieguma mērķis būtu sabiedrību interesējoša tēma, kuru sabiedrībai neapšaubāmi būtu tiesības saņemt un zināt, bet drīzāk liecina par vienkāršu iesniedzēja interesi, konkrētajā gadījumā par objektīvi nozīmīgākām atzīstamas valsts amatpersonas Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un citos cilvēktiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, tajā skaitā, starptautiskajos, ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vienlaikus informējam, ka pirms atvaļinājuma piešķiršanas Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks „pēdējoreiz” bija Biroja telpās un pildīja amata pienākumus pēdējā dienā pirms piešķirtā atvaļinājuma.”

Novērtē šo rakstu:

25
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...