Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe iesniegumus par steidzamiem atvaļinājumiem aprīļa pirmajā pusē iesnieguši vienā dienā, sākoties skandālam ap Pietiek publiskotajām, acīmredzot no KNAB noplūdušajiem VAS Latvenergo amatpersonu telefonsarunu ierakstiem. To, apstiprinot versiju par amatpersonu vēlmi šādā veidā paglābties no skandāla sekām, nu oficiāli apstiprina KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Interesanti, ka saskaņā ar Streļčenoka skaidrojumu, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, sabiedrībai nav pamata uzzināt, vai atvaļinājuma laikā KNAB vadītāji ir uzturējušies biroja telpās, jo tas attiecoties tikai uz viņu privāto dzīvi:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) (..) ir saņēmis Lato Lapsas iesniegumu, kurā lūgts sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks pašlaik (t.i., iesnieguma datēšanas datumā) atrodas atvaļinājumā. Ja minētās personas atrodas atvaļinājumā, lūgts sniegt informāciju kad un kam ir iesniegts iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu, kas ir piešķīris atvaļinājumu, kad sācies atvaļinājums, uz cik ilgu laiku piešķirts atvaļinājums, kad pēdējo reizi šī persona bijusi Biroja telpās. (..)

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) spriedumā, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi un jautājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību persona var uzzināt, kas notiek valsts pārvaldē, izteikt savus viedokļus un priekšlikumus par valsts pārvaldes darbību, sūdzēties par to, kas valsts pārvaldes darbībā personu neapmierina (sk. Senāta 2011.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.A42995809 SKA – 836/2011 8.punktu).

Savukārt Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Proti, šā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10.panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Šā likuma 10.panta ceturtajā daļā noteikts, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Izvērtējot Jūsu iesniegumā minētās informācijas izsniegšanas pieļaujamību, Birojs sniedz Jums šādu vispārpieejamo informāciju.

Ar Biroja priekšnieka rīkojumu Biroja priekšnieka vietniekam A.Vilkam ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 13.aprīļa līdz 20.aprīlim, un Biroja priekšnieka vietniecei J.Strīķei ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 16.aprīļa līdz 2.maijam. Tādējādi Jūsu iesnieguma sagatavošanas brīdī, t.i., š.g. 18.aprīlī, Biroja priekšnieka vietnieks A.Vilks un Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe atradās atvaļinājumā. Vienlaikus informējam, ka iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu Biroja priekšnieka vietnieki ir iesnieguši pirms rīkojuma par atvaļinājuma piešķiršanu izdošanas, proti, J.Strīķe – š.g.11.aprīlī un A.Vilks – 12.aprīlī.

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu par to, kad pēdējoreiz (acīmredzot, domāts par piešķirtā atvaļinājuma periodu un pirms tā) iepriekšminētās amatpersonas bijušas Biroja telpās, norādām turpmāk minēto.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), citā lietā izvērtējot to, vai iesniedzējam L.Lapsam ir personiska interese iegūt informāciju, ir secinājis, ka ir labi zināms, ka pieteicējs ir preses pārstāvis, kurš raksta par politiski un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, tostarp valsts (plašā nozīmē) finanšu līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to šajā gadījumā runa ir par preses tiesībām iegūt informāciju. Preses brīvība vārda brīvības kontekstā ir īpaša tā iemesla dēļ, ka presei demokrātiskā sabiedrībā ir svarīga loma. Kā bieži ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai gan prese nedrīkst pārkāpt noteiktas robežas attiecībā uz citu personu tiesību aizsardzību, tās uzdevums – ievērojot tās pienākumus un atbildību – tomēr ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām sabiedrību interesējošām tēmām. Ne tikai presei ir pienākums izplatīt informāciju, bet arī sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Pretējā gadījumā prese nevarētu spēlēt savu būtisko „sargsuņa” lomu (sk. Senāta 2011.gada 26.maija sprieduma lietā Nr.SKA-421/2001 8.punktu).

Senāts 2009.gada 26.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2009 norādīja, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību.

Tādējādi nav šaubu par to, ka valsts amatpersonu darbība publisko tiesību jomā, t.i., veicot amata pienākumus, ir pakļauta pastiprinātai sabiedrības uzmanībai un kontrolei. Līdz ar to Birojs pilnībā piekrīt Senāta vairākkārt paustajām atziņām, ka tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārpieejamo informāciju (...) Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz šo informāciju un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk. Senāta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Darba likuma 141.panta pirmajā daļā noteikts, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikaposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

Tādējādi secināms, ka atvaļinājuma laikā valsts amatpersona neatrodas darba devēja rīcībā, līdz ar to minētajā laikā valsts amatpersona neatkarīgi no savas atrašanās vietas (t.sk., atrodoties savā darba vietā) neveic amata pienākumus un šo laiku valsts amatpersona izmanto pēc saviem ieskatiem, t.i., šajā laikā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Saskaņā ar šā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.

Privātās dzīves jeb tiesību uz privātumu (right to privacy) saturu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, veido: personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp, gods un cieņa, savas dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības - attiecības ar citām personām, iekaitot informāciju par šīm attiecībām. Šīs tiesības ietver arī tiesības dzīvot, ciktāl kāds vēlas, pasargāti no publicitātes (skat. http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/4734/ ). Privātās dzīves satura analīze ir skatāma arī Administratīvā procesa likuma 59.panta trešajā daļā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 8.pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Senāts 2010.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-347/2010 ir norādījis, ka iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (...). Konkrētajā gadījumā Senāts, analizējot to, vai sabiedrībai ir interese uzzināt informāciju par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, ir secinājis, ka nodokļu maksātāju finanšu izlietojums demokrātiskā sabiedrībā neapšaubāmi ir interesējoša tēma. Tādējādi konkrētajā gadījumā Senāts atzinis, ka iepretim esošā sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem izmaksāto prēmiju apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri. Tā ir interese zināt savu kā nodokļa maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Vienlaikus Senāts ir vērsis uzmanību, ka abas konfliktējošās tiesības – tiesības saņemt informāciju par valsts līdzekļu izlietojumu, no vienas puses, un tiesības uz personas datu aizsardzību, no otras puses, - ir taisnīgi jālīdzsvaro (sk. sprieduma [17] – [18] punktu).

Ievērojot iepriekš secināto, proti, to, ka laiks, kurā valsts amatpersona atrodas atvaļinājumā, viennozīmīgi atzīstams par tādu, kurā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi un kurā viņa neatrodas darba devēja rīcībā un nav uzskatāma par publisku personu, informācija par to atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Tādējādi konkrētajā gadījumā, izvērtējot iesniegumā norādīto mērķi, kādam informācija ir pieprasīta (proti, informatīviem nolūkiem) un samērojot sabiedrības tiesības iegūt informāciju par to, vai valsts amatpersona piešķirtā atvaļinājuma laikā, kurā tā nav uzskatāma par publisku personu un kurā personai ir tiesības uz privāto dzīvi, ir atradusies Biroja telpās, Birojs uzskata, ka, ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā Birojs nekonstatē, ka iesnieguma mērķis būtu sabiedrību interesējoša tēma, kuru sabiedrībai neapšaubāmi būtu tiesības saņemt un zināt, bet drīzāk liecina par vienkāršu iesniedzēja interesi, konkrētajā gadījumā par objektīvi nozīmīgākām atzīstamas valsts amatpersonas Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un citos cilvēktiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, tajā skaitā, starptautiskajos, ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vienlaikus informējam, ka pirms atvaļinājuma piešķiršanas Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks „pēdējoreiz” bija Biroja telpās un pildīja amata pienākumus pēdējā dienā pirms piešķirtā atvaļinājuma.”

Novērtē šo rakstu:

25
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....