Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe iesniegumus par steidzamiem atvaļinājumiem aprīļa pirmajā pusē iesnieguši vienā dienā, sākoties skandālam ap Pietiek publiskotajām, acīmredzot no KNAB noplūdušajiem VAS Latvenergo amatpersonu telefonsarunu ierakstiem. To, apstiprinot versiju par amatpersonu vēlmi šādā veidā paglābties no skandāla sekām, nu oficiāli apstiprina KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Interesanti, ka saskaņā ar Streļčenoka skaidrojumu, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, sabiedrībai nav pamata uzzināt, vai atvaļinājuma laikā KNAB vadītāji ir uzturējušies biroja telpās, jo tas attiecoties tikai uz viņu privāto dzīvi:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) (..) ir saņēmis Lato Lapsas iesniegumu, kurā lūgts sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks pašlaik (t.i., iesnieguma datēšanas datumā) atrodas atvaļinājumā. Ja minētās personas atrodas atvaļinājumā, lūgts sniegt informāciju kad un kam ir iesniegts iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu, kas ir piešķīris atvaļinājumu, kad sācies atvaļinājums, uz cik ilgu laiku piešķirts atvaļinājums, kad pēdējo reizi šī persona bijusi Biroja telpās. (..)

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) spriedumā, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi un jautājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību persona var uzzināt, kas notiek valsts pārvaldē, izteikt savus viedokļus un priekšlikumus par valsts pārvaldes darbību, sūdzēties par to, kas valsts pārvaldes darbībā personu neapmierina (sk. Senāta 2011.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.A42995809 SKA – 836/2011 8.punktu).

Savukārt Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Proti, šā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10.panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Šā likuma 10.panta ceturtajā daļā noteikts, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Izvērtējot Jūsu iesniegumā minētās informācijas izsniegšanas pieļaujamību, Birojs sniedz Jums šādu vispārpieejamo informāciju.

Ar Biroja priekšnieka rīkojumu Biroja priekšnieka vietniekam A.Vilkam ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 13.aprīļa līdz 20.aprīlim, un Biroja priekšnieka vietniecei J.Strīķei ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 16.aprīļa līdz 2.maijam. Tādējādi Jūsu iesnieguma sagatavošanas brīdī, t.i., š.g. 18.aprīlī, Biroja priekšnieka vietnieks A.Vilks un Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe atradās atvaļinājumā. Vienlaikus informējam, ka iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu Biroja priekšnieka vietnieki ir iesnieguši pirms rīkojuma par atvaļinājuma piešķiršanu izdošanas, proti, J.Strīķe – š.g.11.aprīlī un A.Vilks – 12.aprīlī.

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu par to, kad pēdējoreiz (acīmredzot, domāts par piešķirtā atvaļinājuma periodu un pirms tā) iepriekšminētās amatpersonas bijušas Biroja telpās, norādām turpmāk minēto.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), citā lietā izvērtējot to, vai iesniedzējam L.Lapsam ir personiska interese iegūt informāciju, ir secinājis, ka ir labi zināms, ka pieteicējs ir preses pārstāvis, kurš raksta par politiski un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, tostarp valsts (plašā nozīmē) finanšu līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to šajā gadījumā runa ir par preses tiesībām iegūt informāciju. Preses brīvība vārda brīvības kontekstā ir īpaša tā iemesla dēļ, ka presei demokrātiskā sabiedrībā ir svarīga loma. Kā bieži ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai gan prese nedrīkst pārkāpt noteiktas robežas attiecībā uz citu personu tiesību aizsardzību, tās uzdevums – ievērojot tās pienākumus un atbildību – tomēr ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām sabiedrību interesējošām tēmām. Ne tikai presei ir pienākums izplatīt informāciju, bet arī sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Pretējā gadījumā prese nevarētu spēlēt savu būtisko „sargsuņa” lomu (sk. Senāta 2011.gada 26.maija sprieduma lietā Nr.SKA-421/2001 8.punktu).

Senāts 2009.gada 26.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2009 norādīja, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību.

Tādējādi nav šaubu par to, ka valsts amatpersonu darbība publisko tiesību jomā, t.i., veicot amata pienākumus, ir pakļauta pastiprinātai sabiedrības uzmanībai un kontrolei. Līdz ar to Birojs pilnībā piekrīt Senāta vairākkārt paustajām atziņām, ka tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārpieejamo informāciju (...) Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz šo informāciju un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk. Senāta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Darba likuma 141.panta pirmajā daļā noteikts, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikaposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

Tādējādi secināms, ka atvaļinājuma laikā valsts amatpersona neatrodas darba devēja rīcībā, līdz ar to minētajā laikā valsts amatpersona neatkarīgi no savas atrašanās vietas (t.sk., atrodoties savā darba vietā) neveic amata pienākumus un šo laiku valsts amatpersona izmanto pēc saviem ieskatiem, t.i., šajā laikā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Saskaņā ar šā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.

Privātās dzīves jeb tiesību uz privātumu (right to privacy) saturu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, veido: personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp, gods un cieņa, savas dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības - attiecības ar citām personām, iekaitot informāciju par šīm attiecībām. Šīs tiesības ietver arī tiesības dzīvot, ciktāl kāds vēlas, pasargāti no publicitātes (skat. http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/4734/ ). Privātās dzīves satura analīze ir skatāma arī Administratīvā procesa likuma 59.panta trešajā daļā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 8.pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Senāts 2010.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-347/2010 ir norādījis, ka iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (...). Konkrētajā gadījumā Senāts, analizējot to, vai sabiedrībai ir interese uzzināt informāciju par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, ir secinājis, ka nodokļu maksātāju finanšu izlietojums demokrātiskā sabiedrībā neapšaubāmi ir interesējoša tēma. Tādējādi konkrētajā gadījumā Senāts atzinis, ka iepretim esošā sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem izmaksāto prēmiju apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri. Tā ir interese zināt savu kā nodokļa maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Vienlaikus Senāts ir vērsis uzmanību, ka abas konfliktējošās tiesības – tiesības saņemt informāciju par valsts līdzekļu izlietojumu, no vienas puses, un tiesības uz personas datu aizsardzību, no otras puses, - ir taisnīgi jālīdzsvaro (sk. sprieduma [17] – [18] punktu).

Ievērojot iepriekš secināto, proti, to, ka laiks, kurā valsts amatpersona atrodas atvaļinājumā, viennozīmīgi atzīstams par tādu, kurā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi un kurā viņa neatrodas darba devēja rīcībā un nav uzskatāma par publisku personu, informācija par to atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Tādējādi konkrētajā gadījumā, izvērtējot iesniegumā norādīto mērķi, kādam informācija ir pieprasīta (proti, informatīviem nolūkiem) un samērojot sabiedrības tiesības iegūt informāciju par to, vai valsts amatpersona piešķirtā atvaļinājuma laikā, kurā tā nav uzskatāma par publisku personu un kurā personai ir tiesības uz privāto dzīvi, ir atradusies Biroja telpās, Birojs uzskata, ka, ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā Birojs nekonstatē, ka iesnieguma mērķis būtu sabiedrību interesējoša tēma, kuru sabiedrībai neapšaubāmi būtu tiesības saņemt un zināt, bet drīzāk liecina par vienkāršu iesniedzēja interesi, konkrētajā gadījumā par objektīvi nozīmīgākām atzīstamas valsts amatpersonas Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un citos cilvēktiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, tajā skaitā, starptautiskajos, ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vienlaikus informējam, ka pirms atvaļinājuma piešķiršanas Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks „pēdējoreiz” bija Biroja telpās un pildīja amata pienākumus pēdējā dienā pirms piešķirtā atvaļinājuma.”

Novērtē šo rakstu:

25
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...