Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) „savas kompetences ietvaros” ir sācis informācijas pārbaudi saistībā ar valsts amatpersonu Kaspara Čerņecka un Aināra Latkovska iespējamu neatļautu dāvanas pieņemšanu no advokāta Romualda Vonsoviča biroja pārstāvjiem juridiska pakalpojuma veidā par daudzkārt zemāku cenu.

Šā gada 8. septembrī Delfi publicēja vārdā neminētu portāla līdzstrādnieku oriģinālrakstu ar virsrakstu „Vaškevičs atsakās maksāt Latkovskim un Čerņeckim; iesaistās tiesu izpildītājs”, kura iniciators, pēc visa spriežot, bija pats deputāts.

Publikācijā bija aprakstīts, kā tikai ar tiesu izpildītāja palīdzību abām amatpersonām – A. Latkovskim un nu jau „aizrotētajam” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam Kasparam Čerņeckim – izdevies no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča piedzīt tiesas piespriestos tiesāšanās izdevumus.

Tiesa veselās divās instancēs bija noraidījusi V. Vaškeviča pieteikumu par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu, un Delfi atreferēja A. Latkovska stāstīto: sākotnēji tiesa nolēmusi, ka V. Vaškevičam viņam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 365 eiro apmērā, bet vēlāk summa pieaugusi, ņemot vērā tiesu izpildītāja piemērotos procentus.

„„Runa gan nav [par] naudu, bet attieksmi,” uzsvēra deputāts un piebilda, ka diez vai Vaškeviča advokāti strādā par velti,” – tā A. Latkovska sacīto atreferēja Delfi. K. Čerņeckis publikācijā citēts nebija, taču bija minēts, ka tiesa V. Vaškevičam uzlikusi par pienākumu viņam un A. Latkovskim kopā tiesāšanās izdevumos atmaksāt „vairāk nekā 700 eiro”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs šajā publikācijā gan nebija pieminējis kādu būtisku detaļu – kas ir šie tiesāšanās izdevumi, ko viņam par labu piespriedusi tiesa, un kā tie radušies.

Taču to atklāj Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pagājušā gada 19.jūnija spriedums, ko V. Vaškevičam kasācijas kārtībā vairs neizdevās pārsūdzēt un kas līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā.

Ar šo spriedumu par labu gan A. Latkovskim, gan K. Čerņeckim no V. Vaškeviča tiek piedzīts pa 363 eiro katram – kopā tātad 726 eiro, norādot, ka šie ir viņu „samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi”. Tas saskaņā ar Civilprocesa likumu nozīmē – tie ir viņu izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Spriedums arī atklāj, kad un kam šie maksājumi veikti. Gan A. Latkovskis, gan K. Čerņeckis šo samaksu par advokātu pakalpojumiem veikuši attiecīgi 2014. gada 20. un 26. novembrī, un rēķini ar gandrīz identiskiem numuriem abiem izrakstīti vienā datumā – 19. novembrī.

Savukārt juridiskos pakalpojumus abām valsts amatpersonām ir snieguši veseli trīs advokāti: A. Latkovski ir pārstāvējis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, K. Čerņecki – zvērināts advokāts Indulis Balmaks, un tiesas sēdē klāt ir bijis arī, kā minēts tiesas spriedumā, „atbildētāju pārstāvis” – zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.

Visi trīs advokāti kā savu prakses vietu uzrāda labi pazīstamo Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroju, kura mājas lapā norādīts, ka „vienotā komandā sapulcinātas spilgtas un radošas personības, kuras aizrautīgi un pašaizliedzīgi var sekmīgi strādāt klientu interesēs un vest īpaši sarežģītas lietas”.

Savukārt par pašu R. Vonsoviču minēts, ka viņš ir „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem, kura praktiskā darba pieredze tiesību zinātņu jomā ir uzkrāta vairāk nekā 25 gadu garumā”.

Pietiek aplēses liecina, ka palīdzības sniegšanai savam klientam – Saeimas deputātam A. Latkovskim advokāts varētu būt patērējis vērā ņemamu laika apjomu: viņš personiski bijis klāt abās tiesas sēdēs Siguldā un Rīgā (kopumā vismaz četras vai piecas stundas, varbūt arī vairāk, kam klāt jāpieskaita ceļā pavadītais laiks).

Klientam ir tikuši sagatavoti paskaidrojumi un citi dokumenti, visticamākais, notikusi arī iepazīšanās ar lietu. Līdzīgi pakalpojumi, kā izriet no tiesas materiāliem, tikuši sniegti arī otrai biroja advokātu aizstāvētajai valsts amatpersonai – K. Čerņeckim.

Kā rāda oficiālie dokumenti, visus šos pakalpojumus R. Vonsovičs savam klientam – Saeimas deputātam sniedzis par 363 eiro. Taču šī oficiāli samaksātā summa rada jautājumu – vai ikviens cilvēks var cerēt, ka „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” viņam šāda apjoma profesionālos pakalpojumus sniegs par šādu cenu?

Nē, nevar cerēt. Kad žurnāliste sazvana advokātu biroju un, uzdodoties par potenciālu klienti, interesējas par iespējamo samaksas apmēru, pēc ilgas tincināšanas (sarunas audioieraksts irDienas rīcībā) viņai no sekretāres izdodas saņemt skaidru atbildi – ja tas ir advokāts, tad cena ir 200 eiro stundā, un šī ir cena gan par tiesas stundām, gan kontaktstundām, gan tām stundām, kad raksta pieteikumus utt.

Tas savukārt nozīmē – A. Latkovskis ir no Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojapārstāvjiem saņēmis dārgu, visticamākais, tūkstošus eiro vērtu dāvanu, par to samaksājot tikai niecīgu daļu no tās cenas, kas būtu jāmaksā „parastajiem cilvēkiem”, kuri nav valdošās partijas pārstāvji un neieņem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu.

A. Latkovska saņemtās „advokāta” dāvanas reālā cena turklāt ir nevis tikai pieņēmums, bet diezgan precīzi noteicama, balstoties uz līdzīgiem gadījumiem.

Šā gada 8. septembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes prasību pret pašu zvērināto advokātu R. Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu.

Pirms tam E. Dreimanes prasību bija noraidījusi Jelgavas tiesa, kas viņai uzlika par pienākumu R. Vonsovičam apmaksāt viņa tiesāšanās izdevumus, - „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” par advokāta pakalpojumiem oficiāli bija iztērējis 1210 eiro. Savukārt pēc otrās instances tiesas advokāta pakalpojumu summa pieaugusi līdz 2100 eiro.

Kā izrādās, šos advokāta pakalpojumus R. Vonsovičam šajā lietā – kas gan pēc būtības, gan pēc citiem parametriem ir ļoti līdzīga A. Latkovska un K. Čerņecka goda un cieņas lietai – ir sniedzis viņa paša biroja advokāts, jau pieminētais D. Lasmanis.

Tas nozīmē, ka pat tuvam kolēģim un partnerim Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja advokāta pakalpojumi šādā lietā ir izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus eiro.

Savukārt tas, ka Saeimas deputātam un VID ģenerāldirektora vietniekam katram šādi šī paša advokātu biroja advokātu pakalpojumi ir izmaksājuši gandrīz sešreiz mazāk, pārliecinoši norāda uz viņiem pasniegtu vērtīgu dāvanu un attiecīgi – uz iemesliem, kāpēc šāda dāvana varētu būt pasniegta.

Juristu aprindās pēdējo gadu laikā bieži ir dzirdēts par to, kā amatpersonas tām personiski sniegtus juridiskos pakalpojumus apmaksā, šo pakalpojumu sniedzējiem nodrošinot uzvaru ienesīgos valsts iepirkumos – protams, ne ar pašu pieņemtiem lēmumiem, bet, izmantojot „politiskos kompanjonus”.

Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka precīzi nedēļu pēc tam, kad A. Latkovskim un K. Čerņeckim ir izrakstīti rēķini par advokāta pakalpojumu apmaksu, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs ir ieguvis Latvijas Garantiju aģentūras līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kura vērtība bijusi līdz 39 999 eiro.

No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sniegtās definīcijas pietiekami skaidri izriet, ka A. Latkovska saņemtā „velte” no advokāta ir tieši dāvana – „jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona”.

Formāli gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības saņemt šādas iespaidīgas dāvanas no faktiski jebkuras personas, attiecībā uz kuru personiski viņš pēc tam nepieņem kādus lēmumus.

„Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības,” nosaka likums.

Tomēr pazīstamākie korupcijas pētnieki, kurus Pietiek, gan neminot konkrētus uzvārdus, iepazīstināja ar vispārēju notikušā aprakstu, sliecas notikušo vērtēt kā faktu ar „kādu no korupcijas pazīmēm”.

„Ja gadījumā tirgus cena ir krietni augstāka nekā tā, kas ir sniegta konkrētajam deputātam, es domāju, ka tā ir dienesta stāvokļa izmantošana, kā rezultātā deputāts ir guvis labākus nosacījumus nekā cits. Kā konkrētāk noformulēt, jāpadomā, bet nu ir skaidrs, ka ir pamats vērsties par šādas informācijas atbilstību gan likumam, gan labai praksei,” saka Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts.

Savukārt korupcijas pētnieks Valts Kalniņš vērtē, ka „tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats vērtēt. Neiedziļinoties lietas detaļās, nevar viennozīmīgi pateikt,, kā situācija jāvērtē. Bet tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats aplūkot sīkāk, lai saprastu, vai tā nav kāda aizliegta dāvana”.

Savukārt pats A. Latkovskis arī pēc atkārtotiem jautājumiem atsakās sniegt Pietiek atbildi, kā viņam no „viena no labākajiem advokātiem Latvijas Republikā” izdevies saņemt pakalpojumus par tik niecīgu summu. „Cik prasīja, tik es samaksāju,” skaidro valsts amatpersona.

Radušos iespaidu, ka notikušais ļoti izskatās pēc dāvanas īpaši vai tuvam cilvēkam, A. Latkovskis izliekas neizprotam, - tā vietā viņš vēl un vēlreiz atkārto: „Cik Vaškevičs maksāja savam advokātam? Uzziniet, piezvaniet un izstāstiet! Noteikti jums būs interesanti.”

Savukārt uz norādi, ka atšķirībā no tiesājamā un kriminālmeklētā V. Vaškeviča, kurš jau sen atstādināts no valsts amatiem, viņš tomēr ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, A. Latkovskis atbild īsi: „Atā!”

Novērtē šo rakstu:

67
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...