KNAB sācis pārbaudi par „Lattelecom” Gulbja „BMW X5” uz uzņēmuma rēķina
PIETIEK15.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par dārgo un jauno - 2015. gada izlaiduma - apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D ar valsts reģistrācijas numuru FE4610, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gubja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informē, ka birojam Valsts policija pārsūtījusi iesniegumu par Lattelecom valdes priekšsēdētāja iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem un pašlaik sāktajai pārbaudei ir pieprasīta papildu informācija.
Tikmēr pats Gulbis, kurš pērn asi iestājās pret t.s. "solidaritātes nodokļa" ieviešanu, kas liktu maksāt lielākus nodokļus no viņa saņemtajiem ienākumiem, nevēlas uz jautājumiem par to, vai tiešām viņam ikdienas vajadzībām nepietiek ar 392 tūkstošu eiro kopējo gada atalgojumu Lattelecom (2014. gada dati), ka ir nepieciešams tieši viņa vajadzībām domātu auto iegādāties uz uzņēmuma rēķina.
Savukārt Lattelecom pārstāve Līga Bite vispirms Pietiek mēģināja apgalvot, ka "automašīnas personiskajām vajadzībām netiek lietotas uz „uzņēmuma rēķina”", jo "visi Lattelecom darbinieki, tostarp galvenais izpilddirektors, kas uzņēmuma automašīnu lieto darba un personiskajām vajadzībām, par to no savas algas maksā nomas maksu, kompensē degvielas izmaksas un nomaksā piemērojamos nodokļus".
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Lattelecom oficiālajā atbildē minētā nomas maksa, ko par arī personiskajām vajadzībām izmantoto jauno auto maksājot Gulbis, patiesībā ir ārkārtīgi simboliska un tāda noteikta tieši pēc Gulbja "lūguma" viņa paša vadītajam uzņēmumam.
To netieši apliecināja arī Lattelecom pārstāve Bite, no Pietiek jautājuma, cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai, mēģinot izvairīties ar skaidrojumu, ka "Lattelecom Galvenais izpilddirektors sedz ekspluatācijas izmaksas proporcionāli faktiskajam auto izmantošanas privātām vajadzībām apjomam". Pats Gulbis uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt.
Savukārt uz precizētu jautājumu, tieši cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai un, ja summas pa mēnešiem mainās, tad kāda ir bijusi nomas maksa par 2015. gada novembri un par 2015. gada decembri, Lattelecom atbildēt vairs nevēlējās, norādot, ka "nekādu komentāru nebūs".
Kā zināms, SIA Lattelecom kontrolpakete pieder Latvijas valstij, savukārt Gulbis ir otra vislabāk apmaksātā amatpersona valsts kontrolēto kapitālsabiedrību vadītāju vidū.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
