Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas vadītāja, kandidāte uz KNAB priekšnieka posteni Lienīte Šikore, ar kuras amatu savus algu prasošos darbiniekus biedējis viņas dzīvesbiedrs, ne tikai ir bijusi lietas kursā par sava vīra biznesa nedienām, bet arī aktīvi tajā piedalījusies. Bijušie Šikora uzņēmumu darbinieki ir nodevuši Pietiek rīcībā fotoattēlus, kurā attēlota šī krāpšanā vainotā uzņēmēja firmas sapulce 2007. gadā, - tajā piedalījusies arī Šikore, kas tajā laikā bija KNAB izmeklētāja.
Kā Pietiek informējuši bijušie darbinieki, kas pēcāk ilgi tiesājušies ar Šikora uzņēmumiem par atalgojuma izmaksu un pat pēc uzvaras tiesā nav to saņēmuši, sapulce notikusi 2007. gada 5. janvārī viesnīcā Best Western Māra Hotel Rīgā, Kalnciema ielā.
Vairākas stundas ilgušajā sapulcē, kurā spriests par izdodamo žurnālu, reizē ar vīru aktīvi piedalījusies arī Šikore. Sapulce notikusi darba laikā (to apliecina arī fotogrāfiju tapšanas tehniskie dati), un, kā teic Šikora bijušie darbinieki, tieši šī iemesla dēļ Šikore centusies – tiesa, ne pārāk enerģiski – izvairīties no fotografēšanas.
Par to, ka Šikore bijusi lietas kursā par sava vīra tiesu lietām, cenšoties izvairīties no nepieciešamības samaksāt atalgojumu bijušajiem darbiniekiem, liecina arī Pietiek rīcībā esošais 2009. gada 22. aprīļa Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas saistīts ar bijušās darbinieces vēršanos pret Šikora SIA Andreja Kondrāta būvniecības birojs.
Šā sprieduma beigu daļā cita starpā minēts, ka tieši Lienīte Šikore bijusi tā, kas tiesā iemaksājusi 50 latu drošības naudu, - ar tiesas spriedumu nu šī nauda Šikorei, kas toreiz jau ieņēma KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītājas posteni, atmaksāta.
Pati Šikore otrdien uz nosūtītajiem jautājumiem par viņas saistību ar vīra biznesu atbildēt nevēlējās. Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs otrdienas vakarā paziņoja, ka viņa pienākumos esot sagatavot un sniegt atbildes uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, kas saistīti ar KNAB kompetenci un tā darbības rezultātiem, bet ne „skaidrot un sniegt informāciju par jautājumiem, kas nav saistīti ar KNAB amatpersonu darbu vai biroja darbību kopumā”.
Savukārt uz jautājumu, vai Šikore 2007. gada janvārī darba laikā ir piedalījusies sava dzīvesbiedra uzņēmuma darba sapulcē kādā viesnīcā un, ja jā, kādu ar savu tiešo darba pienākumu pildīšanu saistītu iemeslu dēļ viņa tajā piedalījās, KNAB pārstāvja atbilde bija: „Lai varētu izvērtēt jūsu jautājumu, lūdzu, sniedziet konkrētu informāciju par 2007. gadu.”
Kā Pietiek jau informējis, 1997. gadā, rakstot par Andreju Šikoru, kas tolaik vēl pēc uzvārda bija Kondrāts, mediji minēja, ka bijušais uzņēmuma Ex Voto prezidents un tūrisma aģentūras Latvijas brīvdienas direktors vairāk nekā diviem desmitiem kreditoru parādā palicis aptuveni 600 tūkstošus latu, piekrāpis gan kādu putnu audzētavu, gan tūristu grupu, kas samaksājusi par nenotikušu braucienu.
Tāpat mediji ziņoja gan par krimināllietu, kas par krāpšanu ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, gan par kreditoru lēmumu iesniegt prasību par krimināllietas ierosināšanu pret Kondrātu par firmas Ex Voto ļaunprātīgu novešanu līdz bankrotam.
Savukārt jau mūsu dienās divās no trim Šikora firmām to darbinieki ir ilgstoši tiesājušies, lai atgūtu jau pirms vairākiem gadiem nesaņemto atalgojumu, prāvās uzvarējuši, taču pie atalgojuma tā arī nav tikuši, jo uzņēmumi šai laikā izputējuši. Tiesas materiāli rāda, ka Šikors arī mēģinājis tiesu krāpt, rakstiski apgalvojot, ka viss atalgojums prasītājiem esot izmaksāts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
