KNAB uzmanīšot Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Ozoliņu saistībā ar "airBaltic" uzraudzīšanas izvērtēšanu
PIETIEK08.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) "savas kompetences ietvaros" uzmanīšot Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa rīcību, izvēloties auditorkompāniju, kas izvērtēs, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arī pats minētais Ozoliņš, ir "uzraudzījušas" un "pārvaldījušas" nacionālo aviokompāniju airBaltic.
"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saņēmis un savas kompetences ietvaros izskata 2015.gada 24.novembra iesniegumu par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra K.Ozoliņa iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem," oficiāli informē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
KNAB informē, ka pašlaik iesnieguma izskatīšanai ir pieprasīta papildu informācija un kādi slēdzieni būšot izdarāmi "pēc pārbaudei nepieciešamās informācijas saņemšanas, izvērtēšanas un pārbaudes rezultātu apkopošanas".
Šādi KNAB reaģējis uz Pietiek pārstāvja iesniegumu, kurā bija norādīts - no mediju informācijas izriet, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš gatavojas būt tā amatpersona, kas izvēlēsies (vai piedalīsies izvēlē) un apstiprinās auditorkompāniju, kas izvērtēs, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arī pats minētais K. Ozoliņš, ir uzraudzījušas un pārvaldījušas AS Air Baltic Corporation, kuras valsts kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
"Tādējādi minētais K. Ozoliņš nonāks nepieļaujamā interešu konflikta situācijā, līdz ar ko aicinu KNAB rīkoties atbilstoši savām normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām," bija teikts Pietiek pārstāvja iesniegumā.
Ozoliņš par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru apšaubāmā konkursā kļuva 2013. gadā, - kaut gan konkursa pēdējai kārtai bija trīs pretendenti, no kuriem divi bija ar ievērojamu pieredzi valsts pārvaldē un SM, jau pirms tam bija skaidrs, ka konkursā uzvarēs pretendents ar vismazāko pieredzi.
Šādu "kompensāciju" paredzēja politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Anriju Matīsu, kurš vēlāk pievienojās Vienotībai un šoruden amatu zaudēja.
2013. gadā konkursa laikā vēl nesen Valmieras domes jurista posteni ieņēmušais Ozoliņš nevarēja lepoties ar pieredzi vai profesionalitāti, taču, pateicoties skolasbiedru no tā dēvētā "Olšteina sešinieka" politiskajai aizmugurei, jau bija piedzīvojis galvu reibinošu karjeru SM.
Faktiski visa Ozoliņa pieredze satiksmes nozarē bija kopš 2011. gada 1. decembra, kad, paklausot "olšteiniešu" lūgumam, toreizējais ministrs Aivis Ronis viņu pieņēma juridiskā padomnieka amatā. Jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”.
Nepilnus četrus mēnešus vēlāk Ozoliņš jau tika iecelts SM pārraudzībā esošās Starptautiskās lidostas Rīga valdē, kas papildus 1400 latu algai padomnieka amatā viņam vidēji mēnesī ļāva nopelnīt vēl vismaz 2000 latus.
Amats lidostas Rīga valdē, kuru Ozoliņš ieņēma nedaudz mazāk kā gadu un kas sākotnēji izskatījās pēc papildu ienākumu nodrošināšanas un "savējā" iekārtošanas saimnieciski ietekmīgā amatā, kontekstā ar SM valsts sekretāra konkursu ieguva pavisam citu jēgu.
Viena no konkursā izvirzītajām prasībām bija vismaz trīs gadu pieredze vadītāja amatā un kolektīva vadīšanā virs 50 darbiniekiem, priekšroku dodot pretendentam ar šādu pieredzi valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā. Bez pieredzes lidostas Rīga valdē Ozoliņš varētu atsaukties uz formāli prasībām atbilstošo, bet ar satiksmes jomu maz saistīto septiņu gadu ilgo pieredzi pašvaldības uzņēmuma Valmieras siltums valdē.
2013. gada sākumā Ozoliņš amatu lidostā pameta, iesēžoties jaunizveidotajā VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta krēslā. Tajā viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4100 lati. Jau ieņemot amatu, Ozoliņš atklāja, ka viņa redzeslokā būs 377 miljonu latu vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts.
Ozoliņš jau no pirmās dienas Pietiek par "olšteiniešu" ietekmi savā karjeras lēcienā apgalvoja, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs". To, ka lobējis Ozoliņu, ar kuru tikai pirms Saeimas vēlēšanām esot iepazinies Reformu partijas sapulcēs Valmierā, noliedza arī Klāvs Olšteins.
Tikai pusgadu vēlāk "olšteiniešu" pārstāve deputāte Elīna Siliņa Pietiek atzina, ka Ozoliņš "ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos".
Jau pirms konkursa izsludināšanas SM valsts sekretāra amats tika padarīts mazāk pievilcīgs tiem potenciālajiem pretendentiem, kuriem atalgojums nav mazsvarīgs. Proti, 19. martā valdība apstiprināja Ozoliņu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, kas garantē vismaz 2000 latu atalgojumu mēnesī papildu atalgojumam citos SM un tās kapitālsabiedrību amatos.
Šis valdības lēmums, ko saskaņoja arī koalīcijas partijas, bija pirmais taustāmais apstiprinājums iepriekš oficiāli neapstiprinātajai norunai, ka Ozoliņam tiks ļauts uzvarēt konkursā uz SM valsts sekretāra amatu, jo iepriekšējais satiksmes ministrs Ronis iedibināja praksi, ka darbam lielo ostu valdēs tiek deleģēts valsts sekretārs vai tā vietnieki.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
