Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Leonīda Loginova vadītā Rīgas brīvostas pārvalde, 2001. gadā kopā ar Norvēģijā reģistrēto AS Portpro dibinot SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas, kā tagad noskaidrojies, saistīts ar trīs oligarhu interesēm, un gadu vēlāk noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu tai, rīkojusies nevis ar mērķi attīstīt ostas darbību un infrastruktūru, kā tas tika publiski deklarēts, bet gan - radīt nepamatotas priekšrocības vienai noteiktai sabiedrībai iegūt īpašumā nekustamos īpašumus Rīgas brīvostas teritorijā, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Šādas aizdomas, izvērtējot no prokuratūras saņemto informāciju, radušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), liecina Pietiek rīcībā esošais KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītais ziņojums, kas 21. jūnijā nosūtīts premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un ko saņēmuši arī vairāki ministri.

Lai gan neoficiāli izskanēja, ka tas var kalpot par pamatu Loginova nomaiņai, ne valsts pārstāvju Rīgas brīvostas valdē, ne satiksmes ministra Aivja Roņa rīcība pēc šī ziņojuma saņemšanas nav sekojusi.

SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas, pateicoties brīvostas un savulaik Aigara Kalvīša valdības lēmumiem, ieguvis tiesības uz vērtīgajām Andrejostas teritorijām, ir zem KNAB lupas tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kur tiek pētītas Aināra Šlesera, Andra Šķēles un Aivara Lemberga slēptās īpašumtiesības šajā un citos uzņēmumos.

Savulaik, 2001. gada oktobrī SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmumu vienādās daļās dibināja Rīgas brīvostas pārvalde un Norvēģijā reģistrētā AS Portpro, kas tika prezentēta kā norvēģu kompānijas Warner Gruppen meitasuzņēmums un tātad ārvalstu investors. Pēc AS Portpro iniciatīvas regulāri palielinot uzņēmuma pamatkapitālu un Rīgas brīvostas pārvaldei atsakoties no iespējas nopirkt jaunas kapitāldaļas, jau 2005. gadā brīvostas līdzdalība šajā uzņēmumā no 50% bija samazinājusies līdz 1,24%, pilnībā zaudējot kontroles iespējas pār projektu, bet 2007. gadā tā pavisam izstājās no SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, rāda Lursoft dati.

2001. gada 11. septembrī paziņojot par SIA Jaunrīgas attīstības uzņērmums dibināšanu, Loginovs apgalvoja, ka sadarbībā ar to jau pēc pāris gadiem tiks uzsākts investīciju projekts, lai atbrīvotu Andrejsalu, kas ir tā Rīgas brīvostas teritorijas daļa, kas atrodas vistuvāk pilsētas vēsturiskajam centram, no kravu pārkraušanas operācijām, tādējādi likvidējot vides piesārņojumu un radot jaunas attīstības iespējas uzņēmējdarbībai.

2002. gada 16. oktobrī starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums tika noslēgts līgums par zemes nomu brīvostas teritorijā, kas paredzēja šai firmai pakāpeniski iznomāt brīvostas zemes 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā, kas ir faktiski visa brīvostas teritorija.

KNAB šā gada 21. jūnijā ziņojuma premjeram Valdim Dombrovskim raksta, ka Rīgas brīvostas pārvalde, piedaloties SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums dibināšanā, nododot tai nomā brīvostas zemes un par atlikušo bilances vērtību tai pārdodot brīvostas teritorijā atsavinātos nekustamos īpašumus, “nepamatoti ierobežoja pretendentu skaitu, liedzot iespēju Rīgas brīvostas pārvaldei iegūt iespējami lielākus ieņēmumus un neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu” 3. panta 2. daļā noteiktās prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, kā arī nav ievērojusi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 3. panta 2. daļas prasības – valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, un nav veikusi novērtējumu minētā likuma 8. panta 2. daļā noteiktajā kārtībā”.

Ievērojot minēto, un to, ka minētā sabiedrība ar Rīgas brīvostas pārvaldes līdzdalību tika dibināta ar mērķi realizēt Likumā par ostām noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, KNAB lūdza Prokuratūru izskatīt iespēju izteikt protestu par 2002. gada 16. oktobrī starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgto zemes līgumu par zemes nomu Rīgas brīvostas teritorijā, jo minētajās darbībās ir saskatāmas pazīmes, kas liecina, ka minētā sabiedrība tika dibināta, nevis ar mērķi attīstīt ostas darbību un infrastruktūru, bet gan radīt nepamatotas priekšrocības vienai noteiktai sabiedrībai iegūt īpašumā nekustamos īpašumus Rīgas brīvostas teritorijā,” teikts KNAB priekšnieka Streļčenoka parakstītajā ziņojumā premjeram.

Aizdomas par Šlesera slēptajām īpašumtiesībām AS Portpro un caur to arī SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pastiprina tā dēvētās “Rīdzenes sarunas”, kuras KNAB ieguvis ilgstoši noklausoties oligarha un viņa menedžeru, tostarp, Viestura Koziola sarunas šīs viesnīcas numuriņā. Pietiek pērnruden publiskotajās sarunās Šlesers vairākkārt piemin AS Portpro, un no sarunām izriet, ka tas slēpti pieder ekspolitiķim. Vienā no sarunām ar Koziolu, piemēram, tiek spriests, ka saļu no AS Portpro varētu pārdot SIA Rīgas tirdzniecības osta un, ka Šlesers šo jautājumu mēģināšot saskaņot ar Aivaru Lembergu un Andri Šķēli.

AS Portpro 56% kapitāldaļu īpašnieks caur Norvēģijā reģistrētu AS Aragon netieši ir par Šlesera menedžeri uzskatītais Viesturam Koziolam, balstoties uz Norvēģijas publisko reģistru ziņām, pirms gada rakstīja Pietiek. Koziolam piederošā SIA Lauku attīstības inovāciju fonds ir 80,28% akciju īpašniece Norvēģijā reģistrētajā AS Asito Holding, kurai, savukārt, pieder 56,67% akapitāldaļu uzņēmumā AS Aragon. Divi pārējie AS Portpro akcionāri vēl pagājušajā maijā bija SIA Solid Foundation (24%) un SIA Andrejosta (20%).

Kādā no citām Rīdzenes sarunām Šlesers ar Ralfu Kļaviņu, kurš šobrīd vada SIA Rīgas tirdzniecības osta, bet 2003. gadā ar Šlesera ietekmi uz laiku tika iecelts Rīgas brīvostas valdē, apspriež kāda uzņēmuma Kiprā izveidi, uz kuru iecerēts pārlikt oligarham slēpti piederošās daļas AS Portpro, kuras pārrauga norvēģis Tormuds Stēne Johansens.

Novērtē šo rakstu:

40
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

18

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

FotoLatvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei.
Lasīt visu...

21

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

FotoEiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.
Lasīt visu...

6

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

FotoBiedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...