Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām stāstīja, ka politiķe devusies "izvēdināties" uz Itāliju. Taču, kā izrādās, "izvēdināšanās" notikusi par valsts naudu, un oficiāli Aboltiņa bijusi komandējumā: Pietiek šodien publicē gan Saeimas kancelejas oficiālo informāciju par komandējuma būtību un izmaksām, gan arī Āboltiņas sastādītu (vai vismaz parakstītu) komandējuma atskaiti, kurā viņa par sevi nezināmu iemeslu dēļ gan raksta trešajā personā.

Saeimas kancelejas informācija:

"Saeimas priekšsēdētāja laika posmā no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 9.oktobrim ir bijusi vienā komandējumā.

No 2014. gada 6.oktobrim līdz 8.oktobrim Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā, kurā piedalījās četrdesmit Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju, kas iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām.

Savas uzrunas noslēgumā S.Aboltiņa infofrmēja klātesošos par to, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties. Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu. Tāpat S.Āboltiņai šis vizītes laikā notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop).

Šajā komandējumā Saeimas priekšsēdētāja devās ar lidmašīnu (aviobiļetes cena - 805,50 EUR) un komandējuma maršruts bija - Rīga - Roma - Rīga. Ievērojot to, ka viesnīca atradās tuvu pasākuma norises vietai — Itālijas Parlamenta Deputātu Palātai, papildus transports netika izmantots. Savukārt, transportu no lidostas līdz viesnīcai un no viesnīcas līdz lidostai Saeimas priekšsēdētājai nodrošināja Latvijas vēstniecības pārstāvji Itālijā. Izdevumi par viesnīcas pakalpojuma izmantošanu komandējuma laikā sastādīja 432,00 EUR (216,00 EUR/par nakti)."

Komandējuma atskaite par Saeimas priekšsēdētājas dalību Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē Romā, 2014. gada 6.-8. oktobrī

"2014. gada 6.-8. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja biroja vadītāja Laura Ošleja, ārlietu padomnieks Aivis Kļavinskis un Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde.

Vizītes ietvaros S.Āboltiņai notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop). Tāpat sanāksmes noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu.

ASEP8 piedalījās 40 Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Kā jaunos dalībniekus savā pulkā uzņēma Norvēģiju un Šveici, savukārt Horvātija un Kazahstāna piedalījās kā novērotāji . Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju , kas tiks iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Sanāksmes atklāšanā klātesošos uzrunāja Itālijas parlamenta Deputātu palātas prezidente Laura Boldrini (.Laura Boldrini) un Itālijas Senāta prezidents P.Grasso. Tālākās diskusijas noritēja divās tematiskās paneļdiskusijās: 1) ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras; 2) ilgtspējīga izaugsme un pārtikas drošība .

Uzrunājot kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām. S.Āboltiņa atsaucās uz aizvadītajā mēnesī Milānā notikušo Āzijas-Eiropas finanšu ministru sanāksmi, kurā amatpersonas uzsvēra, ka ir jāpalielina visu banku darījumu caurskatāmība, lai efektivizētu finanšu tirgus un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā, kā arī jāstiprina nosacījumi attiecībā uz sadarbību finanšu jomā starp Āziju un Eiropu. Šajā Eiropā nemierīgajā laikā būtisks priekšnoteikums kopējai drošībai ir tālāks progress cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī uzņēmumu un citu juridisko personu darbības caurspīdīgums. Austrālija kā 20 attīstītāko ekonomiku (G20) prezidējošā valsts finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksmē Sidnejā iekļāva jautājumu par starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai sasniegtu ambiciozu mērķi - veicinātu globālo izaugsmi un radītu miljoniem jaunu darbavietu. Latvija atzinīgi vērtē G20 koncentrēšanos uz investīciju palielināšanu, tirdzniecības un konkurences veicināšanu, kā arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, apliecināja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot - mūsu valsts kā būtisku ekonomiskās pārvaldības un koordinācijas elementu redz tieši sociālo jautājumu risināšanu.

S.Āboltiņa informēja klātesošos, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi raksturoja ASEP kā stratēģisku dialogu starp abiem reģioniem, kas balstīts vienlīdzīgā partnerībā un savstarpējā cieņā. Tā ir arī laba platforma aktuālo reģionālo un globālo jautājumu apspriešanai un parlamentārās sadarbības stiprināšanai. Šajā kontekstā S.Āboltiņa akcentēja, ka arī jaunā Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsīs vēl ciešākai partnerībai ar nacionālajiem parlamentiem.

Kopumā diskusijās iezīmējās, ka Āzijas valstis lobē vienlīdzīgu pārstāvību daudzpusējās organizācijās. Izskanēja priekšlikumi par Āzijas-Eiropas infrastruktūras bankas izveidi, kas piešķirtu finansējumu apjomīgiem infrastruktūras projektiem abu pasaules daļu integrēšanai. Savukārt vairākas Dienvideiropas valstis aicināja palielināt investīcijas reālajā ekonomikā un sociālā atbalsta programmās, lai stimulētu patēriņu un mazinātu nevienlīdzību.

Divpusējā tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Tiekoties ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop), S.Āboltiņa pateicās par izteikto atbalstu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Saeimas priekšsēdētāja sarunā atzina, ka mūsu valsti ar Austrāliju saista salīdzinoši lielā latviešu diaspora - šajā kontinentā dzīvo ap 25 tūkstošiem tautiešu. Lielākā daļa latviešu uz Austrāliju devās kā bēgļi Otrā pasaules kara laikā, bet tagad latviešu kopiena kļuvusi par neatņemamu un lojālu Austrālijas sabiedrības daļu. Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka pēdējos gados politiskā un ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm ir kļuvusi aktīvāka, ko apliecina notikušās politiskās konsultācijas starp Ārlietu ministriju amatpersonām. Kā būtisku amatpersonas uzsvēra arī šo tikšanos, jo iepriekšējā parlamenta spīkeru līmeņa tikšanās noritēja pirms septiņiem gadiem. Saeimas priekšsēdētāja rosināja uzsākt darbu pie līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kā arī turpināt uzsāktās sarunas par citiem divpusējiem nolīgumiem.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija šogad pievienojusies eirozonai un starptautiskās kredītreitingu aģentūras pozitīvi novērtējušas mūsu ekonomikas perspektīvas. Tas norāda uz mūsu tautsaimniecības makroekonomisko stabilitāti un ilgtspēju, uzsvēra S.Āboltiņa, aicinot Austrālijas uzņēmējus izmantot priekšrocības, ko sniedz mūsu valsts stabilā biznesa vide.

Amatpersonas pārrunāja arī gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē. S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu prezidentūra koncentrēsies uz tādām prioritātēm kā ES konkurētspēja un izaugsme, ES digitālais potenciāls un ES loma globālajā arēnā. Vienlaikus Latvijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES attiecībām ar reģionam nozīmīgiem un līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Austrāliju.

Tāpat S.Āboltiņa izteica pateicību Austrālijas pusei par sadarbību ar mērķi atbrīvot Ēģiptē notiesāto Pēteri Gresti. Latvijas vēstniecība Kairā turpina aktīvi sekot līdzi P.Grestes lietas attīstībai, informēja Saeimas priekšsēdētāja.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja izteica atbalstu B.Bišopas kandidatūrai uz IPU prezidenta amatu, vienlaikus norādot, ka galīgais lēmums tiks pieņemts pēc visu kandidātu noklausīšanās pirms 16. oktobra IPU Asamblejas Ženēvā.

Solvita Āboltiņa"

Novērtē šo rakstu:

87
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...