Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis kompetenti un aizvien skarbāk izsakās par Latvijas izglītības un zinātnes stāvokli, ir īstais brīdis publicēt šo pamācošo, kaut daudzu aizmirsto fragmentu no viņa Arnim Rītupam sniegtās intervijas ar virsrakstu „Latvijas intelektuālais fiasko” 2010. gada septembra žurnālā Rīgas Laiks.

RL: Stratēģiskās komisijas pasūtītais pētījums par sociālo zinātņu stāvokli Latvijā liecina, ka šajā jomā Latvija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, ar kurām bija aptuveni līdzīgās pozīcijās perioda sākumā. Pētījumā par galveno kritēriju tika izmantots starptautisku, recenzētu publikāciju skaits.

Ķīlis: Tas ir redzams rādītājs, ko ir viegli pārbaudīt. Vairākās augstskolās pasaulē lieto arī citus rādītājus, piemēram, tas, cik tevis radītās idejas vai iniciatīvas ir īstenojošās, ieviesušās, nu nezinu - inovācijas produkts. Piemēram, Lundas universitātē viens no kritērijiem, lai cilvēki promotētos tālāk, ir tas, cik lielā mērā tu esi bijis inovatīvs. Bet publikācijas dabiski ir viens klasisks formāts, ar ko tu vari mērīties.

RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas - cik tev ir akadēmisku publikāciju?

Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā.

RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos?

Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā... protams... Man piemēram... teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas...

RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti.

Ķīlis: Protams, protams.

RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju?

Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs...

RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi...

Ķīlis: Pag, pag, pag!

RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums.

Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1]

RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā?

Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam "Countries and cultures".[2]

RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.

Ķīlis: Es esmu rakstījis... Ir tāds izdevums... Bija viens projekts... Gana garš nosaukums. Es varu tev atsūtīt to nosaukumu. Par kultūras lomu starptautiskajā diplomātijā, kas tika izdots Amsterdamā, Eiropas kultūras fonda finansēts izdevums. Tur bija gabals par Latviju.[3]

RL: Vai tas bija recenzēts izdevums?

Ķīlis: Tur ņemšanās bija diezgan ilga, kamēr to visu...

RL: Ņemšanās vēl nenozīmē...

Ķīlis: Paga, paga, paga, bet te ir izkritis viens specifisks fokuss. Es diezgan agri izvēlējos darbību, kas ir vairāk orientēta uz pietiekami praktiski pielietojamu jomu. Tā ir apzināta izvēle.

RL: Bet tu esi asociētais profesors Zviedru ekonomikas augstskolā, un tu teici, ka būt par akadēmisku cilvēku ir viena no tām lietām, kas tu esi.

Ķīlis: Faktiski, nu, ir kaut kādi laiki, kuros tu to dari un kuros tu to nedari. Es domāju laikā, kad es rakstīju disertāciju, tas bija diezgan aktīvi un tā tālāk. Un pēc tam es savukārt izvēlējos cita veida formu. Tu esi pētnieks, tādā ziņā, ka kaut ko pēti un, kad tu izpēti, tad tur ir jautājums, kā un cik daudz to paziņot citiem. Akadēmiska publikācija nav vienīgais formāts. Savus pētījumus es esmu veicis pietiekami metodoloģiski korekti.

RL: Varbūt tu man vari palīdzēt saprast vienu fenomenu. Akadēmiskā vidē starptautiski recenzēto publikāciju skaits ir diezgan izšķirošs kritērijs darbavietas iegūšanā, visādu grantu saņemšanā un tamlīdzīgās lietās. Latvijā tev ar, teiksim godīgi, ne sevišķi lielu publikāciju skaitu ir izdevies kļūt par autoritāti veselā virknē jomu, tu esi atbildīgais par ilgtermiņa stratēģiju, Stratēģiskās komisijas priekšsēdētājs, asociētais profesors cienījamā zviedru-latviešu augstskolā. Kā tu izskaidro to, ka tev Latvijā ar visai minimāliem savas kompetences apliecinājumiem, ar tik vien kā Kembridžas doktora grādu ir izdevies kļūt par autoritāti tik daudzās jomās?

Ķīlis: (Ilgi klusē.) Es vienkārši domāju, cik korekti vai nekorekti atbildēt. Viena lieta varētu būt tas, ka "tik vien" varētu būt par skarbu teikts.

RL: Recenzētu starptautisku publikāciju tev nebija un nav.

Ķīlis: Nu, es jau nenoliedzu, ka tā vietā, ka es būtu pielietojumu pētījis un rakstījis ziņojumus, es varēju rakstīt žurnāliem. Es tev teicu, ka tā ir mana apzināta izvēle. Taču, pirmkārt, es domāju, ka doktora grāds, PhD jau nav "tik vien". Tas ir kaut kāds kvalitātes rādītājs. Un, otrkārt, es domāju, ka tās jomas, kurās tu nosauci mani kā autoritāti, tās, manuprāt, arīdzan ir prasījušas, nu, tādu iesaisti, nezinu, reālpolitiskā pielietojuma nozīmē. Tajā laikā, kad tika rakstīta "Latvija 2030", galvenā sāls bija procesu noorganizēt, dabūt rezultātu, to dokumentu. Es domāju, ka tādas kompetences - ka tu to procesu organizē un noved līdz noteiktam rezultātam un izdari pietiekami korekti -, tās ir pārbaudītas, tās ir kļuvušas par pamatu tam, ka kāds kaut kur mani mēģina aicināt. Es domāju, ka šajā gadījumā, ja tas tā tiešām ir, ka es esmu tāda autoritāte, ir drīzāk spēja saorganizēt procesu, kas ir pietiekami metodoloģiski korekts. Varbūt ir kādas kompetences, kas ir antropoloģiskas, kas var palīdzēt, kad tu neuzskati kaut kādu vienu pamata ideju kopumu kā vienīgo, kad spēj diezgan šizofrēniski sadzīvot ar pretēju uzskatu paudējiem, kas tev ļauj mēģināt savākt tos cilvēkus kopā, kad tur viens tic devalvācijai un otrs netic. Galu galā, man liekas, ka tā jau ir tā galvenā lieta, kāpēc es te esmu. Tas nav tāpēc, ka es esmu uzrakstījis traktātus vai esmu rakstījis akadēmiskos žurnālos. Protams, galvenais, ka es esmu taisījis procesu.

RL: Skaidrs, un ar to arī ir pietiekami, lai ilgāku laiku būtu par asociēto profesoru augstskolā?

Ķīlis: (Klusē.) Nē, nu, es jau ne velti minēju to Lundas universitātes piemēru. Tev ir vairāki kritēriji, kāpēc tu strādā un esi akadēmiskās pozīcijās. Un es esmu diezgan pārliecināts, ka iniciatīvas un idejas, ko es esmu radījis, ir radušas kaut kādu piepildījumu ne tikai sabiedrībā, bet arī biznesā.

RL: Tavs vārds ir saistīts ar vairākām gan valstiski, gan finansiāli nozīmīgām struktūrām, kur tu esi konsultants, eksperts. Eksperts, es pieļauju, nozīmē, ka tas kaut kā ir saistīts ar zināšanām, kas tev ir. Vai tevi pēc atbraukšanas no Kembridžas nav mulsinājis konkurences trūkums ideju tirgū, kur tu te ienāci? Jo principā tu varēji izspert jebkuru trīsdesmit gadus vecu ideju, izstāstīt par spēļu teoriju kaut kādai daļai cilvēku, un tā jau kļuva par jaunu spēlētāju šejienes nabadzīgajā ideju mikslī. Rezultātā tu varēji spert ārā, ko vien gribēji, tu vienalga nokļuvi uzmanības centrā, vienkārši tāpēc, ka tevis minētās idejas atšķīrās no tām dažām idejām, kas te bija.

Ķīlis: Politikas vai attiecīgas jomas spēļu teoriju attīstība pa lielam notika tikai 90. gados un 2000. gada sākumā, tās nebija trīsdesmit gadus vecas idejas.

RL: Tu padarīji Latvijā populāru cietumnieku dilemmu, kas ir veca ideja. Savā ziņā tu ieguvi savu popularitāti ar vecu ideju tirgošanu.

[1] Runa ir par grāmatu, kurā apkopoti 1995. gadā Rīgā notikušas konferences materiāli: Transition in the Baltic States: Micro-level Studies, ed. by Neil Hood, Roberts Kilis, Jan-Erik Vahlne, Basingstoke: Macmillan, 1997. Ar Roberta Ķīļa līdzdalību tapuši krājumā ievi¬etotie "Ievads" un "Nobeigums" (condusion), zem kuriem parakstījušies visi trīs krājuma sastādītāji.

[2] Runa ir par ļoti vispārīgu uzziņu krājumu: Countries and their Cultures, ed. by Melvin Ember & Carol R. Ember, Vol. I-IV Broadway: Macmillan Reference USA, 2001 (Viedas Skultānes un Roberta Ķīļa raksts par Latviju atrodams 3. sējumā, no 1259. līdz 1265. Ipp.).

[3] Runa ir par nelielu apskatu: Rod Fisher, А Cultural Dimension to tbe EU's External Policies -from Policv Statemenls to Practice and Potential, Boekmanstudies: Amsterdam, 2007, kurā ietverts arī Roberta Ķīļa Latvijai veltītais pielikums. Tas brīvi pieejams internetā: http://www.labresearchonline.org/pdf/CDEUEP-Annex3-Latvia.pdf.

Novērtē šo rakstu:

92
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....