Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek sāk publicēt interesantākos materiālus no tā sauktās Rīgas domes kukuļošanas lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā, kuri savā kopumā uzskatāmi parāda, kā strādā Latvijas tiesu sistēma, kādus argumentus tā ņem vērā un kādus uzskata par labākiem ignorēt. Tā kā Ģenerālprokuratūra pagaidām nav vēlējusies izsniegt apsūdzības runu, publikāciju sākam ar aizstāvības materiāliem. Šodien – advokāta Aloiza Važņa runa tiesā 26. oktobrī, ko publicējam ar nelieliem saīsinājumiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 11.marta spriedumu Ināra Vilkaste tika atzīta par vainīgu kukuļdošanā Rīgas domes amatpersonām un notiesāta.

Kaut arī tiesas process tika veikts objektīvi un detalizēti, spriedumu šajā lietā attiecībā pret Ināru Vilkasti nevar atzīt par objektīvu un tiesisku, jo tas nav balstīts uz tiesas sēdē pārbaudītiem neapgāžamiem pierādījumiem.

Sprieduma nepamatotība ir argumentēta gan manis sastādītajā, gan Ināras Vilkastes sastādītajā apelācijas sūdzībās, kuras iesniegtas tiesai.

Mēs visā pilnībā uzturam šīs apelācijas sūdzības un uzskatām, ka spriedums daļā par Ināru Vilkasti ir atceļams, un viņa pilnībā attaisnojama nozieguma izdarīšanas fakta un jebkādu pierādījumu trūkuma dēļ.

Neskatoties uz to, ka abās minētajās apelācijas sūdzībās sīki izanalizēti visi tā saucamie pierādījumi, uz kuriem pamato savu apsūdzību prokuratūra, un pierādīta to nepamatotība, izmantojot man dotās tiesības, gribu pievērst godātās tiesas uzmanību uz vairākiem, manuprāt, ļoti raksturīgiem momentiem.

Nozieguma motīvs

Lietas materiāli dod pilnīgu pamatu apgalvot, ka Vilkastei nebija nekāda motīva dot kukuli. Tiesas secinājums par to, ka it kā Vilkaste esot vēlējusies pēc iespējas īsākā laikā iegūt tiesības veikt apbūvi ar ievērojamāki lielāku stāvu skaitu un intensitāti, nekā atļāva spēkā esošais Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.gadam un Rīgas apbūves noteikumi, neiztur kritiku.

Tiesa ir ignorējusi Rīgas apbūves 2005.gada 13. maija jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurš pamatojas uz Būvniecības likuma 7.pantu, uz MK 1997.g. 1.aprīļa noteikumiem Nr. 112 „Vispārējie būvnoteikumi” 39. punktu un Rīgas pils Būvvaldes padomes 2005.gada 19.aprīļa sēdes protokolu Nr. 15-1, paragrāfu 2 (skatīt 18. sējumu 28.-38.lp., kurā norādīts, ka apbūves intensitāte atbilstoši Rīgas attīstības plānam 2006.-2018.g. nedrīkst pārsniegt 300%!

Tas ir krietni vairāk, nekā vajadzīgs, vairāk, kā varētu vēlēties!

Šis minētais Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir izdots ar Rīgas būvvaldes kolēģijas lēmumu, ir tiesisks un likumīgs un izdots krietnu laiku pirms inkriminētās it kā kukuļošanas epizodes!

1.instances tiesa ir ignorējusi arī Rīgas Ziemeļu rajona galvenās arhitektes Treijas liecību, kura tiesā liecināja, ka Vilkastes pasūtītais, projektēšanas biroja Arhis izstrādātais skiču projekts ietvēra sevī visu detaļplānojumam paredzēto un tāpēc tam netika prasīta nedz publiskā apspriešana, nedz detaļplānojums.(skatīt sējuma 28.-34.lp.).

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā arhitekta Kleinberga liecību, kurš tiesas sēdē 2010.gada 15.februārī liecināja, ka viņa izstrādātais skiču projekts ietver sevī visas detaļplānojumā paredzētās izstrādes.

Tiesa nav ņēmusi vērā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2009.gada 17.marta vēstuli Nr. 7.1.-05/2439/1825, kuru var redzēt 22.sējuma 78.1pp., kura nepārprotami deklarēts ministrijas uzskats, ka minēto teritoriju Rusova ielā 1 un lc nebija nepieciešams iezīmēt teritorijas plānojumā kā teritoriju, kurai obligāti izstrādājams detaļplānojums.

 Tādēļ nav saprotams 1.instances tiesas secinājums, ka – citēju - neatkarīgi no citiem pierādījumiem un neatkarīgi no kukuļa nodošanas fakta lēmums atļaut būvēt šajā teritorijā tik augstas ēkas ir vērtējams visai neviennozīmīgi”.

Neskatoties uz 1.instances tiesas neviennozīmīgi novērtēto Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.-2018. gadam, tas ir pieņemts atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” tiesību normām, apstiprināts Rīgas domē un akceptēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Tas nozīmē, ka atļauju celtniecībai bez detaļplānojuma nepieciešamības Vilkaste saņēmusi pamatoti un likumīgi, viņas prasība bijusi pamatota un likumīga, un nekāda motīva kukuļošanai nav bijis.

Kukuļa nauda

Interesanti, ka apsūdzība gan pirmstiesas izmeklēšanas materiālos, gan tiesu runas, gan apelācijas protestā kautrīgi izvairās no jautājuma par kukuļa naudas izcelsmi.

Runa taču nav ne par piecīti, ne par tūkstoti, ne pat par dažiem desmitiem tūkstošu. Runa ir par pusmiljonu, kurš tā ne no kā, no zila gaisa nevar rasties. Lai ierādītu, ka šis kukulis tiešām ir bijis, kas būtu vienkāršāk kā parādīt, kur un kad Štālbergs ir šādu skaidras naudas summu saņēmis, un atliktu tikai lūgt paskaidrot, kur tā palikusi. Taču apsūdzība šo jautājumu apiet. Kaut arī apsūdzībai bija visas iespējas pārbaudīt Štālberga naudas kustību visos banku kontos, ko, bez šaubām, apsūdzība neizdarīja, jo iestādē netika veikts fiziskās personas audits, kuru izvestu kvalificēti speciālisti. Apsūdzība neizdarīja nekā, kas būtu noderīgs pierādīšanai, ka šāda skaidra naudas summa būtu bijusi R.Štālberga rīcībā. Nevar taču atrast to, kā nav.

No kurienes šodien saņemt skaidru naudu pusmiljona apmērā, neatstājot nekādas pēdas? Pat darba algu un pensiju šodien neizsniedz skaidrā naudā uz rokas, bet pārskaita uz katra naudas kontu. Šeit nevarēja palīdzēt apsūdzībai arī denunciants Štālbergs, kurš tā arī nav pateicis, kur viņš pirms 2005. gada novembra ticis pie pusmiljona skaidrā naudā.

Nevarēja viņš arī pateikt, kur Vilkaste varētu ņemt šādu summu skaidras naudas, kaut gan pēc viņa vārdiem viņš bijis lietas kursā par visiem Vilkastes jautājumiem, pat par tādiem, it kā Vilkaste gatavojusies ziedot 30 miljonus Tautas partijai.

Kā jau 2012. gada 22. oktobrī liecināja mana aizstāvamā Ināra Vilkaste, KNAB ierosināja procesu, saistītu ar Tautas partijas finansēšanu, kurš vēlāk tika izbeigts (Strīķes 19.01.2010. atbilde), kas jau norāda uz R.Štālberga liecību nepatiesīgumu.

Prokuroram it kā vajadzēja Štālbergam pajautāt „Tu, puis, samelojies, ka naudu ņēmi no summas, kuru saņēmi par firmas Juhans pārdošanu. Kukuli taču tu sakies devis 2005. gada novembrī, bet par Juhanu naudu saņēmi 2006. gada aprīlī un novembrī, tad pasaki, kur Tu ņēmi šo pusmiljonu kukulim?” Taču prokurors ietiepīgi šādu jautājumu uzdot negrib. Viņš vienkārši tic R.Štālberga vārdiem. Prokuroram ir augsta uzticības pakāpe attiecībā uz agrāk sodītu noziedznieku. Vai šāda augsta uzticības pakāpe būtu par pamata argumentu kopējam biznesam? Es ceru, ka prokuroram nav kopēja biznesa ar R.Štālbergu.

Es 1. tiesu instances sēdē uzdevu Štālbergam šo jautājumu uz ko Štālbergs atbildēja – citēju - „Šos apstākļus par naudas precizējumu es sniedzu pirmstiesas procesā.”

Es: Bet, tagad, lūdzu, paskaidrojiet.

Štālbergs: „Un izskaidroju tagad atkārtoti laika periodu starp decembri un maiju es uz šo brīdi nevaru izskaidrot un tam ir arī skaidrojumi krimināllietas ietvaros. Jūs esiet iepazinies.”

Uz turpmākajiem jautājumiem tiesas sēde Štālbergam bija standarta atbilde, proti -”Par šiem apstākļiem esmu liecinājis. Uz šo brīdi nevarēšu.”

Tātad izdarīsim secinājumu, kas tad īsti ir šī virtuālā miljona kukuļa nauda?

 Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs saņēma 2006. gadā, bet kukulī nodeva pirms saņemšanas, tas ir 2005. gadā?

Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs Nostaļģijā redzēja latos un eiro, bankas iepakojumā ar bankas pārlīmi?

Vai tā ir nauda, kas bija veca un saburzīta un samesta maisiņā, ko Janita izbēra uz grīdas un pēc tam sastūma seifa?

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs ar Vilkasti atveda uz Nostaļģiju Janitam?

Vai tā bija nauda, ko pēc Vilkastes zvana viņai un Janitam uz Nostaļģiju atveda Štālbergs, kā to liecina Janita?

 (R. Štālberga 2010.gada 5. janvāra liecības)

Tiek nolasītas R. Janitas liecības:

R. Janitas atbilde: Kad mēs ar Ināru Vilkasti bijām kafejnīcā Nostaļģija, pēc kāda laika mums pievienojās R.Štālbergs. Viņam rokās bija plastikas maiss, bet tajā – apavu kaste. Maisu ar apavu kasti Štālbergs iedeva Inārai Vilkastei, bet viņa, savukārt, man.

Jautājums R. Štālbergam:

Vai Jūs piekrītat liecībām, kuras tikko dzirdējāt?

R. Štālberga atbilde: es piekrītu Janitas liecībām par tikšanās vietu…

Vēršu uzmanību uz to, ka uz kafejnīcu Nostaļģija es atbraucu kopā ar Vilkasti, bet pēc tam ieradās Janita, viņš apsēdās pie mūsu galdiņa.

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs noņēma no tādiem savu banku kontiem, kurus nezina un negrib zināt izmeklētājs un prokurors?

Un te nu gluži negribot rodas asociācijas ar momentu no Maksima Gorkija romāna Kļima Samgina dzīve „A был ли мальчик”?

Proti - vai vispār bija kāda nauda, - ar lietas materiāliem tas nav pierādīts. Vilkaste naudu nav devusi, Štrams naudu nav saņēmis, vienīgie, kas to ir redzējuši - tie ir divi denuncianti - Štālbergs un Janita, taču katrs ir redzējis pavisam citu naudu. Viens bankas iepakojumā latus un eiro, otrs tikai saburzītus, kā pie baznīcas salasītus eiro,

Apsūdzības atsauce 1. instances tiesā uz 2007. gada 27.aprīļa kratīšanas rezultātiem Vilkastes dzīvesvietā un uz viņas dāvinājuma līgumiem kā pierādījumiem, ka Vilkastes rīcībā bija lielas naudas summas, bija tiesas apzināta maldināšana, jo prokurors nevarēja nesaprast, ka šī nauda saņemta par pārdoto nekustamo īpašumu 2006. gadā - ievērojamu laiku vēlāk nekā apsūdzībā norādītais it kā kukuļdošanas laiks.

Štālberga un Janitas liecību ticamība

Ināras Vilkastes apsūdzība un notiesājošais spriedums balstīts tikai uz divu personu - Raimonda Štālberga un Raimonda Janitas liecībām. Paanalizēsim, cik liela ticamība ir šīm liecībām. Kas ir Raimonds Štālbergs?

Raimonds Štālbergs ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2004.gada 5.oktobra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem nosacīti ar pārbaudes termiņu uz trīs gadiem par krāpšanu, kas izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā. Kā atzīmēts spriedumā, citēju -”pirmstiesas izmeklēšanas laikā R.Štālbergs deva atšķirīgas liecības, kas ir pretrunā ar viņa liecībām gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas sēdē.” Tas ir neapgāžams pierādījums par Štālberga pieredzi nepatiesu liecību došanā,

No apsūdzētā Raimonda Janitas liecības tiesas sēdē 2010.gada 23.martā, citēju -,,1995.gadā man nācies tikties ar Štālbergu. Viņa darba stils bija staigāt pa kabinetiem un aicināt uz visādiem darījumiem. Vēl 2003.gadā Čaka ielā 158 Štālbergs mēģināja ietekmēt manu dēlu parakstīt līgumu ar atpakaļejošu datumu. Tas tika pavadīts ar draudiem. Es viņu uzskatu par nelieti.”

 Kad Raimonds Štālbergs tika iepazīstināts ar Ināru Vilkasti, viņa tajā laikā nodarbojās ar biznesu nekustamā īpašuma jomā. Vilkaste ar Štālbergu noslēdza vairākus līgumus par darba uzdevumiem konkrētos objektos. Apmēram pēc gada, pusotra, Štālbergs sāka izspiest no Vilkastes naudu, kā rezultātā 2006. gada 13. oktobrī tika parakstīts dokuments par pretenziju neesību (18. sējums, 218. lpp.), tomēr prokurors nepievienoja Štālberga parakstīto paziņojumu no izspiešanas lietas, kuru mana aizstāvamā nolasīja savās 2012. gada 22. oktobra liecībās, un tādejādi prokurors maldina tiesu, neobjektīvi rādot agrāk sodītā noziedznieka Štālberga tēlu.

Citēju daļēji paziņojumu:

„Es, Raimonds Štālbergs, apliecinu, ka man nav pretenzijas pret Ināru Vilkasti un viņas biznesu, un arī vēlāk es tās neizvirzīšu. 2006.gada oktobrī.”

 Neskatoties uz to, Štālbergs absolūti bez kāda pamata uzskata sevi par Vilkastes biznespartneri Rusova ielas projektā, nevis par klerku (Štālberga 2005.gada dienasgrāmata. Ieraksts: 10.03.2005. „pabeidzu apmācības mākleris”, 02.08.2005. „Māklera sertifikāts”), kurš izpilda atsevišķus konkrētus uzdevumus, turpināja izspiest naudu, izteikt draudus, tai skaitā Vilkastes bērniem, un šantažēja Vikasti ar montāžas ceļā viltotām pornogrāfiskā rakstura fotogrāfijām, pieprasot it kā viņam pienākošos 3 miljonus.

Rezultāta Vilkaste bija spiesta 2006.gada 31.oktobrī griezties ar iesniegumu par izspiešanu un draudiem Organizētas noziedzības apkarošanas pārvaldē. 2006.gada 2.novembrī minētā pārvalde uzsāka pret Raimondu Štālbergu kriminālprocesu par izspiešanu. Par šo noziegumu 2006.gada 15.novembrī Štālbergs tika aizturēts, bet 17.novembrī apcietināts. Patlaban kriminālprocess atrodas iztiesāšanas stadijā, bet Štālbergs atbrīvots pret drošības naudu.

Uz Vilkastes iesniegumu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē Štālbergs reaģēja zibenīgi, ar apskaužamu neatlaidību ik pēc pāris dienām iesniedzot tiesībsargājošajās iestādēs iesniegumus par it kā Vikastes veiktajiem kriminālnoziegumiem.

Tajā pat 2006.gada 31.oktobrī pēc Štālberga iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11094129906 par to, ka Vilkastes ofisā viņam esot nozagts pulkstenis.

Tūdaļ - nākamais kriminālprocess Nr. 12060010207 pēc tā paša Štālberga iesnieguma pret Vilkasti par viltošanu, pārdodot firmas Bekker daļas.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094036307 - pēc Štālberga iesnieguma, - it kā Vilkaste esot piesavinājusies viņa mobilo telefonu.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094089007, ka Vilkaste esot piesavinājusies viņam piederošu datorprogrammu.

Kriminālprocess Nr. 120600006907 - uzsākts pēc Štālberga iesnieguma, - ka Vilkaste esot piesavinājusies viņa mēbeles.

 Kriminālprocess Nr. 120600103007 - pēc Štālberga iesnieguma - par uzdevuma līguma viltošanu /20.09.2005. – prokurors to nepievienoja lietai, it kā pēc Vilkastes rīkojuma.

Es šeit neuzskaitīšu visas, apmēram 40 krimināllietas, kuras pēc Štālberga iesniegumiem tika sarosinātas pēc tam, kad viņš tika saukts pie kriminālatbildības par Vilkastes šantažēšanu un miljonu izspiešanu no viņas, jo šīs krimināllietas neattiecas uz konkrēto izskatāmo lietu, bet tikai raksturo Stālbergu un viņa melīgās, provokatīvās metodes savu noziedzīgo mērķu īstenošanā.

Tikai ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka neviens no Štālberga iesniegumiem par it kā izdarītajiem 40 noziegumiem” neatrada apstiprinājumu un visas šīs krimināllietas pierādīja tikai to, ka Štālbergs ir šantāžists, melis, izspiedējs un dezinformators.

 Un tad top afērista Štālberga garadarbs - viņa 2007. gada 3. jūlija iesniegums KŅAB izmeklētājai Allai Jurašai par to, ka viņš kopā ar Vilkasti iedevuši miljonu lielu kukuli Rīgas Domes amatpersonām.

Varētu domāt, ka pieteikšanās par vainīgu gadsimta noziegumā Latvijas vēsture izsauks furoru un viss KNABA un prokuratūras personālsastāvs tiks mobilizēts skandaloza nozieguma izmeklēšanā. Taču KNAB vadība acīmredzot labi pazina Stālbergu un pareizi novērtēja viņa atriebības jūtu radīto denunciāciju.

Zinot, ka Štālbergs Vilkastes Rusova ielas biznesā ir tikai algots sīku uzdevumu izpildītājs, nevis biznesa partneris, KNAB darbinieki acīmredzot saprata, ka Štālbergs, maigi izsakoties, samelojies, tādēļ pretēji kriminālprocesa likuma prasībām ne tikai neuzsāka kriminālprocesu, bet neuzskatīja pat par vajadzīgu paprasīt no Štālberga sīkākus paskaidrojumus par viņa aprakstītā nozieguma” apstākļiem. Tā nu šis iesniegums nogulēja KNAB plauktiņos bez kādas kustības 8 mēnešus un 16 dienas.

Aplūkosim otru „personību”, kuras liecība ņemta par pamatu Vilkastes vainas pierādīšanai. Tas ir Raimonds Janita. Viņš tika noķerts pie rokas kukuļošanas starpniecībā citās epizodēs un atmaskots kā kukuļu izspiešanas galvenais menedžeris Domes kukuļu lietā. Pēc aizturēšanas Raimonds Janita vairākkārt maina savas liecības. Vispirms, pēc iepazīšanās ar lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto,, Janita paziņo, ka aizdomas pret viņu kā kukuļošanas līdzdalībnieku nav pamatotas (3.sej.l.l. 33). Pēc vairākām dienām, dodot vaļsirdīgas” liecības, uz izmeklētāja jautājumu vai Vilnis Štrams viņam par projekta sekmīgu virzīšanu Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā un Rīgas domē ir licis ņemt naudu arī no citām personām, ne tikai no Piit Tominga, Janita viennozīmīgi atbild - Nē. Naudu Vilnis Štrams man lika ņemt tikai no Piit (3.sēj. 1.1. 40).

Ļoti interesanti pasekot notikumu gaitai, kā Raimonds Janita nobrieda apmelojošo liecību došanai pret Ināru Vilkasti. Vispirms uz Matīsa cietumu 2008.gada 25.februārī Janitas smadzenes apstrādāt dodas KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labā roka, KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kurš gan nav šī kriminālprocesa reģistrā iekļautā persona, kurš šīs tikšanās sakarā arī nesastāda nekādu procesuālu dokumentu, bet acīmredzot, brīdina Janitu, ka par viņu tikšanos jāklusē. (20.sēj.64.1pp.).

Acīmredzot tādēļ tiesas sēdē 2010.gada 25.martā uz advokāta jautājumu Janita gan šo tikšanos noliedz, gan noliedz, ka vispār pazīst Jurašu.

Šī Janitas - Juraša tikšanās Matīsa cietumā notiek tūdaļ pēc Janitas mātes nāves, un jau nākamajā dienā tiek apspriests jautājums par iespēju konvojēt Janitu uz mātes bērēm.

Ar veselības stāvokli Janitam šajā laikā kļūst tik slikti, ka viņš tiek nogādāts uz Olaines cietuma slimnīcu.

Visintensīvākā Janitas pratināšana noris tieši viņa slimības laikā Olaines cietuma slimnīcā - 7.J11.,12., 13. martā ik reizi pa 6-7stundām dienā. Nevienā no šīm pratināšanām Janita par tādu Vilkasti nebilst ne vārda.

2008.gada 18.martā atkal 6 stundu pratināšana (3.sēj. 1.1. 85), bet nākamajā dienā, 19.martā pulksten 10:50, Janitam tiek mainīts drošības līdzeklis - no apcietinājuma viņš it kā tiek atbrīvots (sk. 3sēj. L.l. 187-190), taču uz māju viņu nelaiž, bet ved uz KNAB rezidenci, kur atkal norit trīs stundu pratināšana, un uz māju viņš tiek tikai deviņas stundas pēc lēmuma par atbrīvošanu parakstīšanas.

Uz advokāta jautājumu tiesas sēdē 2010. gada 23.martā, vai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš devās mājup, vai kur citur, Janita apjūk un sāk stostīties - citēju -”Es nebiju uzreiz mājās, man bija vēl jā... vēl es biju iebraucis, tiku aizvests arī līdz KNAB ēkai... Vēlreiz bija kaut kāda pratināšana, precizēšana iepriekš sniegto liecību.”

Taču, ka redzams no lietas materiāliem, nekāda iepriekš sniegto liecību precizēšana šoreiz nenotika.

 Tādejādi 2008.gada 19.marta Janita bija vispirms atbrīvots tikai nosacīti, viņam sava atbrīvošana bija vispirms jānopelna KNABā. Ja nē - tad acīmredzot ceļš atpakaļ uz Olaines cietuma slimnīcu.

 Par to, ka šeit noticis ne sevišķi tīrs un caurspīdīgs tirdzniecisks darījums starp KNAB un Rīgas domes kukuļošanas menedžeri Janitu, viennozīmīgi liecina viņa 2008.gada 19.marta nopratināšanas protokols, no kura redzams, ka atbrīvots no ieslodzījuma Janita steidzas nevis uz mājām, bet uz KNAB.

Ir saprotama Raimonda Jankas - patiesi slima cilvēka vēlme ātrāk atbrīvoties no apcietinājuma un pavadīt vecumdienas nevis cietumā, bet siltās mājas čībās. Var arī saprast viņa piekrišanu nopelnīt atbrīvošanu uz jebkuriem noteikumiem, it sevišķi, ja tiek dots mājiens, ka ir iespēja vispār tikt vaļā no jebkuras kriminālatbildības. Es Šeit domāju Raimonda Janitas liecības” vārdus – citēju - „ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas krimināllikuma 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācijas, un uz ka pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības” -citātu beidzu.

Nav šaubu, ka šo vārdu autors nav pats Janita.

Interesanti, kā Janita bija tik informēts, ka zināja, ka izmeklēšanai par šo „faktu” līdz šim nebija informācija. No kurienes? Varbūt viņu par to informēja Juris Jurašs tikšanās laika Matīsa cietuma?

Vilkastes aizstāvībai nav šaubu, ka Janitas uzvedība un tieksme par visu cenu tikt brīvībā uzvedināja KNAB darbiniekus uz domām izmantot viņu, lai dotu kustību deviņu mēnešus nobriedušajam Štālberga 2007.g. 3. jūlija iesniegumam par miljona kukuli.

Taču KNAB izrādījās nespējīgs izdarīt to filigrāni, saskaņojot detaļas, saskaņojot loģiska secībā notikumus un sekas.

Vai tiešām KNAB direktora vietniece Juta Strīķe, kura 8 1/2 mēnešus nosēdēja uz Raimonda Štālberga 2007.gada 3.jūlija iesnieguma par it kā miljona kukuli, cerēja, ka tiesa noticēs viņas tiesai adresētajai vēstulei, ka par kaut ko tādu viņa pirmoreiz uzzinājusi tikai no Raimonda Janitas „liecības?”

Uzskatu, ka par apzinātu tiesas maldināšanu tiesai būtu jāpieņem blakus lēmums pa Strīķes saukšanu pie atbildības.

Un tagad pie paša būtiskākā un galvenā. Ināras Vilkastes apsūdzība praktiski balstās tikai uz divu „liecinieku” - es šo vārdu atļaujos likt pēdiņās - Raimonda Stālberga un Raimonda Janitas liecībām.

Paanalizēsim, ko vērtas šīs divas apsūdzības liecības pēc to satura. Tātad tikai divi Ināras Vilkastes apsūdzības liecinieki. Tagad gribu vērst godātās tiesas uzmanību uz to vai par vienu un to pašu notikumu viņi abi liecina.

Savā pieteikumā bijušajai KNAB izmeklētājai Allai Jurašai Raimonds Štālbergs apgalvoja, ka kopā ar Ināru Vilkasti nodevuši kukuli Janitam kafejnīcā Nostalģija 2006.gada maija vidū. Tā esot bijusi viņam, Raimondam Štālbergam piederoša nauda, kuru viņš nodevis Vilkastei 2006.gada 10. vai 12.maijā (7sēj. 1.1. 62).  

Lai precizētu šo datumu, Štālbergs atcerējās, ka uz Vilkastes pieprasījumu iebildis, ka viņam nav kur ņemt šādu naudu, uz ko Vilkaste viņam atbildējusi, ka viņš taču saņēmis naudu no SIA „Juhans” daļu pārdošanas (turpat, 7.sēj. 60-66 lpp.).

Arī krimināllietas materiālos viennozīmīgi pierādīts, ka SIA Juhans daļas pārdotas un Štālbergs naudu par viņām saņēmis 2006.gada 27.aprīlī un 13.oktobrī Raimonds Janita savā liecībā pavisam citādi precizē šo datumu - tas esot bijis 2005. gada novembrī, pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006 -2018.gadam apstiprināšanas, vēlā rudeni, kad bija jau auksts. Tātad, par it kā notikušā kukuļošanas notikuma laiku - abas šīs liecības ir savstarpēji izslēdzošas.

Paraudzīsimies uz citiem notikumu apstākļiem no abu liecinieku” viedokļa.

Štālbergs liecina, ka kafejnīca Nostalģija ieradies kopā ar Vilkasti, un Vilkaste nesusi kurpju kasti ar naudu.           

Janita liecina, ka ticies ar Vilkasti kafejnīcā Nostaļģija, parunājuši, tad Vilkaste piezvanījusi Štālbergam un Štālbergs pēc kāda laika atnācis un atnesis kurpju kasti ar naudu. Atkal liecības pretrunīgas, pie kam ļoti būtiskos jautājumos. Kurš no viņiem melo? Manuprāt - abi.

 Tagad apskatīsim, par kādu naudu no abu „atmaskotāju” viedokļa bija runa?

 2010.gada 5.janvāra tiesas sēdē Štālbergs liecināja, ka naudas nodošanas brīdī apavu kaste bijusi atvērta un viņš redzējis, ka tur nauda bijusi kā no bankas izņemta, paciņās ar bankas pārlīmi, daļa latos, bet daļa eiro. Savukārt Janita, kurš it kā šo naudu no kastes un maisiņa izņēmis un it kā licis Štrama seifā, liecināja, ka nauda bijusi tikai eiro un nesakarīgi sabērta un saburzīta, bez jeb vienas banku pārlīmes, neviena paciņa neesot bijusi sastiprināta. Vai šīs būtiskās pretrunas nav pierādījums tam, ka apsūdzības konstruktori pārāk pavirši pievērsuši vērību detaļām un iebraukuši purvā? Tad kāda gan bija šī kukuļa nauda, un vai bija vispār?

Lai tiku vaļā no visām būtiskajām pretrunām abu liecinieku liecībās, prokurors atrod visvienkāršāko, bet unikālo risinājumu kā izkļūt no šīs dilemmas. Citēšu dažas rindas no prokurora apsūdzības runas pirmās instances tiesā: Pie atbilstoši rūpīgas un visaptverošas apstākļu novērtēšanas nav izslēgta iespēja liecinieka liecības atzīt par ticamām vienā daļā, bet par kritiski vērtējamām citā daļā... Tātad izskatāmajā lietā ir pilnīgs pamats neticēt Štālberga sniegtajām liecībām daļā par kukuļa nodošanas laiku, bet ticēt pārējā daļa par kukuļa nodošanas apstākļiem.” - citātu beidzu.

Lai izlabotu savu kļūdu apmelojošajā iesniegumā Štālbergs palūdz, un procesa virzītājs viņam laipni atdod uz laiciņu izņemto 2005.gada dienasgrāmatu, kurā pēc tam tiek atrasts” ieraksts 2005. gada 11.novembrī nodevu kurpju kasti”.

Nepamatots ir arī 1. instances tiesas sprieduma apgalvojums, ka – citēju - tikai 2008. gada 31. martā, veicot R. Štālberga dienasgrāmatas izņemšanu (7.sēj.l.l. 20.) tajā tika atrasts ieraksts - 2005.gada 17.novembrī Nodevu kurpju kasti”, par kuru R.Štālbergs ir liecinājis, ka tas atspoguļo kukuļošanas faktu,     

Šī dienasgrāmata tiešām tika izņemta 2008.gada 31.martā lāču minētais ieraksts par kurpju kasti tika atrasts” tikai 2009.gada 11.februārī (skatīt 20.sējuma 156.1p) pēc tam, kad uz Štālberga iesnieguma pamata viņam izmeklētājs bija uz laiku atgriezis izņemto dienasgrāmatu.

Bet ko tad darīt ar kukuļa naudu? Ticēt Štālbergam vai nē? Palasīsim l.sēj 60-66 lpp. Štālberga iesniegumu: 10. vai 12. maijā 2006.gadā izņēmu man piederošo un sakrāto naudu 550 000 eiro apmērā un to nodevu I.Vilkastei pēc kam, viņa mani uzaicināja uz kafejnīcu Nostaļģija.

Tātad, vadoties no elementāriem loģikas likumiem, prokurors atzīst, ka nauda, par kuru Štālbergs stāsta kā nodotu kukuļa veidā Janitam, 2005.gada novembrī nebija.

Tādejādi - no divu vienīgo Vilkastes apsūdzības liecinieku liecībām prokurors uzskata par ticamām tās tikai daļā, kas runā par sliktu Vilkastei, bet par neticamām tās tikai daļā, kas attaisno Vilkasti.

Pie kam apsūdzība pilnīgi ignorē arī tās liecinieku liecības, kas ir pretrunā ar Stālberga un Janitas teikto.

Liecinieces Ilzes Krēgeres un liecinieces Jolantas Kalniņas - Liepiņas liecības, saskaņā ar kurām secināms, ka Janitam nebija iespējas tikt Štrama kabinetā un darboties tur ar naudu un Štrama seifu.

Interesanti, ka vērtējot Stālberga un Janitas liecību ticamību, prokurors Lejas kungs atsaucas uz sakritībām viņu liecībās, taču ignorē būtiskas pretrunas šajās liecībās.

Kā radušās šīs sakritības”, kā labs piemērs noder KNAB izmeklētāja Kuzmas uzdotais jautājums Raimondam Janitam 2008.gada 1 1.aprīļa konfrontācijā - citēju - „Vai pirmajā tikšanās laikā, kas notika 2005.gada vasaras mēnešos svētdienā pulksten 11:00 viesnīcas Latvija Lobv^bārā Rīgā, Elizabetes ielas un Brīvības ielas stūrī, kuras laikā Jūs tikāties ar Raimondu Štālbergu un Ināru Vilkasti, Ināra Vilkaste Jums teica, 'ka viņai piederot zemes gabals un ka nepieciešams jaunajā Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.-2018.gadam esošajam zemes gabalam mainīt izmantošanas statusu uz daudzfunkcionālo? Vai I.Vilkaste šajā tikšanās laikā teica, ka viņai ir zināma naudas kompensācija, kas ir jāmaksā, ir jau iepriekš atrunājusi ar kādu no Rīgas domes darbiniekiem?” - citātu beidzu. Ņemiet vērā, tā nav Janitas atbilde. Tas ir izmeklētāja Kuzmas Janitam uzdotais jautājums. Jautājums, kurš pilnībā ietver atbildi. Janitam nekas nav jāzina un nekas nav jāatceras. Tikai jāsaka jāvārds, jāapstiprina tas, ko atbildējis Janitas vietā izmeklētājs Kuzma. Tāda, lūk, izmeklētāja Kuzmas tiesiskuma izpratne.

Neko labāks nav arī nākamais izmeklētāja jautājums – citēju - „Vai Ināra Vilkaste, klāt esot Raimondam Štālbergam, apavu kasti, kurā atradās nauda Jums nodeva kafejnīcā Nostaļģija, Rīgā, Kaļķu ielā pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.-2008. gadam apstiprināšanas (Rīgas pilsētas attīstības plāns 2006.-2008.gadam tika apstiprināts 2005.gada 20.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 749) vai pēc tā apstiprināšanas?” - citātu beidzu. (7.sējums, 33.1p.)

Ar šādu pratināšanas taktiku jebkuru var nostādīt uz izmeklēšanai vajadzīgā ceļa. Taču tiesiska procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, nevis par katru cenu pataisīt tiesājamo par noziedznieku.

Par to, ka apsūdzība nav sevišķi pārliecināta par „liecinieka” Janitas liecību stabilitāti, liecina operatīvo darbinieku Janitas „aprūpēšana” cietumā pirms tiesas sēdes bez procesa virzītāja atļaujas un ziņas.

Interesanti, ka pēc šādas tikšanās, 24. oktobra tiesas sēdē Janita pēkšņi visus pārsteidz ar jaunu pieteikumu, ka viņam pirms tiesas esot piedāvāta nauda un viņam draudēts, lai atsakoties no liecības. Un to esot, izdarījis cilvēks, kurš 2 gadus atpakaļ acīmredzot ir nogalināts, proti, advokāts Platacis. Kamēr nebija minētā tikšanās Janita par to neatcerējās. Jeb, cietumā sēžot, nezināja, ka Platacis pazudis, toties tagad droši var stāstīt, kas ienāk prātā. Platača nav, tātad nevarēs atspēkot...

Novērtē šo rakstu:

44
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...