Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek sāk publicēt interesantākos materiālus no tā sauktās Rīgas domes kukuļošanas lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā, kuri savā kopumā uzskatāmi parāda, kā strādā Latvijas tiesu sistēma, kādus argumentus tā ņem vērā un kādus uzskata par labākiem ignorēt. Tā kā Ģenerālprokuratūra pagaidām nav vēlējusies izsniegt apsūdzības runu, publikāciju sākam ar aizstāvības materiāliem. Šodien – advokāta Aloiza Važņa runa tiesā 26. oktobrī, ko publicējam ar nelieliem saīsinājumiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 11.marta spriedumu Ināra Vilkaste tika atzīta par vainīgu kukuļdošanā Rīgas domes amatpersonām un notiesāta.

Kaut arī tiesas process tika veikts objektīvi un detalizēti, spriedumu šajā lietā attiecībā pret Ināru Vilkasti nevar atzīt par objektīvu un tiesisku, jo tas nav balstīts uz tiesas sēdē pārbaudītiem neapgāžamiem pierādījumiem.

Sprieduma nepamatotība ir argumentēta gan manis sastādītajā, gan Ināras Vilkastes sastādītajā apelācijas sūdzībās, kuras iesniegtas tiesai.

Mēs visā pilnībā uzturam šīs apelācijas sūdzības un uzskatām, ka spriedums daļā par Ināru Vilkasti ir atceļams, un viņa pilnībā attaisnojama nozieguma izdarīšanas fakta un jebkādu pierādījumu trūkuma dēļ.

Neskatoties uz to, ka abās minētajās apelācijas sūdzībās sīki izanalizēti visi tā saucamie pierādījumi, uz kuriem pamato savu apsūdzību prokuratūra, un pierādīta to nepamatotība, izmantojot man dotās tiesības, gribu pievērst godātās tiesas uzmanību uz vairākiem, manuprāt, ļoti raksturīgiem momentiem.

Nozieguma motīvs

Lietas materiāli dod pilnīgu pamatu apgalvot, ka Vilkastei nebija nekāda motīva dot kukuli. Tiesas secinājums par to, ka it kā Vilkaste esot vēlējusies pēc iespējas īsākā laikā iegūt tiesības veikt apbūvi ar ievērojamāki lielāku stāvu skaitu un intensitāti, nekā atļāva spēkā esošais Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.gadam un Rīgas apbūves noteikumi, neiztur kritiku.

Tiesa ir ignorējusi Rīgas apbūves 2005.gada 13. maija jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurš pamatojas uz Būvniecības likuma 7.pantu, uz MK 1997.g. 1.aprīļa noteikumiem Nr. 112 „Vispārējie būvnoteikumi” 39. punktu un Rīgas pils Būvvaldes padomes 2005.gada 19.aprīļa sēdes protokolu Nr. 15-1, paragrāfu 2 (skatīt 18. sējumu 28.-38.lp., kurā norādīts, ka apbūves intensitāte atbilstoši Rīgas attīstības plānam 2006.-2018.g. nedrīkst pārsniegt 300%!

Tas ir krietni vairāk, nekā vajadzīgs, vairāk, kā varētu vēlēties!

Šis minētais Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir izdots ar Rīgas būvvaldes kolēģijas lēmumu, ir tiesisks un likumīgs un izdots krietnu laiku pirms inkriminētās it kā kukuļošanas epizodes!

1.instances tiesa ir ignorējusi arī Rīgas Ziemeļu rajona galvenās arhitektes Treijas liecību, kura tiesā liecināja, ka Vilkastes pasūtītais, projektēšanas biroja Arhis izstrādātais skiču projekts ietvēra sevī visu detaļplānojumam paredzēto un tāpēc tam netika prasīta nedz publiskā apspriešana, nedz detaļplānojums.(skatīt sējuma 28.-34.lp.).

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā arhitekta Kleinberga liecību, kurš tiesas sēdē 2010.gada 15.februārī liecināja, ka viņa izstrādātais skiču projekts ietver sevī visas detaļplānojumā paredzētās izstrādes.

Tiesa nav ņēmusi vērā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2009.gada 17.marta vēstuli Nr. 7.1.-05/2439/1825, kuru var redzēt 22.sējuma 78.1pp., kura nepārprotami deklarēts ministrijas uzskats, ka minēto teritoriju Rusova ielā 1 un lc nebija nepieciešams iezīmēt teritorijas plānojumā kā teritoriju, kurai obligāti izstrādājams detaļplānojums.

 Tādēļ nav saprotams 1.instances tiesas secinājums, ka – citēju - neatkarīgi no citiem pierādījumiem un neatkarīgi no kukuļa nodošanas fakta lēmums atļaut būvēt šajā teritorijā tik augstas ēkas ir vērtējams visai neviennozīmīgi”.

Neskatoties uz 1.instances tiesas neviennozīmīgi novērtēto Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.-2018. gadam, tas ir pieņemts atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” tiesību normām, apstiprināts Rīgas domē un akceptēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Tas nozīmē, ka atļauju celtniecībai bez detaļplānojuma nepieciešamības Vilkaste saņēmusi pamatoti un likumīgi, viņas prasība bijusi pamatota un likumīga, un nekāda motīva kukuļošanai nav bijis.

Kukuļa nauda

Interesanti, ka apsūdzība gan pirmstiesas izmeklēšanas materiālos, gan tiesu runas, gan apelācijas protestā kautrīgi izvairās no jautājuma par kukuļa naudas izcelsmi.

Runa taču nav ne par piecīti, ne par tūkstoti, ne pat par dažiem desmitiem tūkstošu. Runa ir par pusmiljonu, kurš tā ne no kā, no zila gaisa nevar rasties. Lai ierādītu, ka šis kukulis tiešām ir bijis, kas būtu vienkāršāk kā parādīt, kur un kad Štālbergs ir šādu skaidras naudas summu saņēmis, un atliktu tikai lūgt paskaidrot, kur tā palikusi. Taču apsūdzība šo jautājumu apiet. Kaut arī apsūdzībai bija visas iespējas pārbaudīt Štālberga naudas kustību visos banku kontos, ko, bez šaubām, apsūdzība neizdarīja, jo iestādē netika veikts fiziskās personas audits, kuru izvestu kvalificēti speciālisti. Apsūdzība neizdarīja nekā, kas būtu noderīgs pierādīšanai, ka šāda skaidra naudas summa būtu bijusi R.Štālberga rīcībā. Nevar taču atrast to, kā nav.

No kurienes šodien saņemt skaidru naudu pusmiljona apmērā, neatstājot nekādas pēdas? Pat darba algu un pensiju šodien neizsniedz skaidrā naudā uz rokas, bet pārskaita uz katra naudas kontu. Šeit nevarēja palīdzēt apsūdzībai arī denunciants Štālbergs, kurš tā arī nav pateicis, kur viņš pirms 2005. gada novembra ticis pie pusmiljona skaidrā naudā.

Nevarēja viņš arī pateikt, kur Vilkaste varētu ņemt šādu summu skaidras naudas, kaut gan pēc viņa vārdiem viņš bijis lietas kursā par visiem Vilkastes jautājumiem, pat par tādiem, it kā Vilkaste gatavojusies ziedot 30 miljonus Tautas partijai.

Kā jau 2012. gada 22. oktobrī liecināja mana aizstāvamā Ināra Vilkaste, KNAB ierosināja procesu, saistītu ar Tautas partijas finansēšanu, kurš vēlāk tika izbeigts (Strīķes 19.01.2010. atbilde), kas jau norāda uz R.Štālberga liecību nepatiesīgumu.

Prokuroram it kā vajadzēja Štālbergam pajautāt „Tu, puis, samelojies, ka naudu ņēmi no summas, kuru saņēmi par firmas Juhans pārdošanu. Kukuli taču tu sakies devis 2005. gada novembrī, bet par Juhanu naudu saņēmi 2006. gada aprīlī un novembrī, tad pasaki, kur Tu ņēmi šo pusmiljonu kukulim?” Taču prokurors ietiepīgi šādu jautājumu uzdot negrib. Viņš vienkārši tic R.Štālberga vārdiem. Prokuroram ir augsta uzticības pakāpe attiecībā uz agrāk sodītu noziedznieku. Vai šāda augsta uzticības pakāpe būtu par pamata argumentu kopējam biznesam? Es ceru, ka prokuroram nav kopēja biznesa ar R.Štālbergu.

Es 1. tiesu instances sēdē uzdevu Štālbergam šo jautājumu uz ko Štālbergs atbildēja – citēju - „Šos apstākļus par naudas precizējumu es sniedzu pirmstiesas procesā.”

Es: Bet, tagad, lūdzu, paskaidrojiet.

Štālbergs: „Un izskaidroju tagad atkārtoti laika periodu starp decembri un maiju es uz šo brīdi nevaru izskaidrot un tam ir arī skaidrojumi krimināllietas ietvaros. Jūs esiet iepazinies.”

Uz turpmākajiem jautājumiem tiesas sēde Štālbergam bija standarta atbilde, proti -”Par šiem apstākļiem esmu liecinājis. Uz šo brīdi nevarēšu.”

Tātad izdarīsim secinājumu, kas tad īsti ir šī virtuālā miljona kukuļa nauda?

 Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs saņēma 2006. gadā, bet kukulī nodeva pirms saņemšanas, tas ir 2005. gadā?

Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs Nostaļģijā redzēja latos un eiro, bankas iepakojumā ar bankas pārlīmi?

Vai tā ir nauda, kas bija veca un saburzīta un samesta maisiņā, ko Janita izbēra uz grīdas un pēc tam sastūma seifa?

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs ar Vilkasti atveda uz Nostaļģiju Janitam?

Vai tā bija nauda, ko pēc Vilkastes zvana viņai un Janitam uz Nostaļģiju atveda Štālbergs, kā to liecina Janita?

 (R. Štālberga 2010.gada 5. janvāra liecības)

Tiek nolasītas R. Janitas liecības:

R. Janitas atbilde: Kad mēs ar Ināru Vilkasti bijām kafejnīcā Nostaļģija, pēc kāda laika mums pievienojās R.Štālbergs. Viņam rokās bija plastikas maiss, bet tajā – apavu kaste. Maisu ar apavu kasti Štālbergs iedeva Inārai Vilkastei, bet viņa, savukārt, man.

Jautājums R. Štālbergam:

Vai Jūs piekrītat liecībām, kuras tikko dzirdējāt?

R. Štālberga atbilde: es piekrītu Janitas liecībām par tikšanās vietu…

Vēršu uzmanību uz to, ka uz kafejnīcu Nostaļģija es atbraucu kopā ar Vilkasti, bet pēc tam ieradās Janita, viņš apsēdās pie mūsu galdiņa.

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs noņēma no tādiem savu banku kontiem, kurus nezina un negrib zināt izmeklētājs un prokurors?

Un te nu gluži negribot rodas asociācijas ar momentu no Maksima Gorkija romāna Kļima Samgina dzīve „A был ли мальчик”?

Proti - vai vispār bija kāda nauda, - ar lietas materiāliem tas nav pierādīts. Vilkaste naudu nav devusi, Štrams naudu nav saņēmis, vienīgie, kas to ir redzējuši - tie ir divi denuncianti - Štālbergs un Janita, taču katrs ir redzējis pavisam citu naudu. Viens bankas iepakojumā latus un eiro, otrs tikai saburzītus, kā pie baznīcas salasītus eiro,

Apsūdzības atsauce 1. instances tiesā uz 2007. gada 27.aprīļa kratīšanas rezultātiem Vilkastes dzīvesvietā un uz viņas dāvinājuma līgumiem kā pierādījumiem, ka Vilkastes rīcībā bija lielas naudas summas, bija tiesas apzināta maldināšana, jo prokurors nevarēja nesaprast, ka šī nauda saņemta par pārdoto nekustamo īpašumu 2006. gadā - ievērojamu laiku vēlāk nekā apsūdzībā norādītais it kā kukuļdošanas laiks.

Štālberga un Janitas liecību ticamība

Ināras Vilkastes apsūdzība un notiesājošais spriedums balstīts tikai uz divu personu - Raimonda Štālberga un Raimonda Janitas liecībām. Paanalizēsim, cik liela ticamība ir šīm liecībām. Kas ir Raimonds Štālbergs?

Raimonds Štālbergs ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2004.gada 5.oktobra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem nosacīti ar pārbaudes termiņu uz trīs gadiem par krāpšanu, kas izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā. Kā atzīmēts spriedumā, citēju -”pirmstiesas izmeklēšanas laikā R.Štālbergs deva atšķirīgas liecības, kas ir pretrunā ar viņa liecībām gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas sēdē.” Tas ir neapgāžams pierādījums par Štālberga pieredzi nepatiesu liecību došanā,

No apsūdzētā Raimonda Janitas liecības tiesas sēdē 2010.gada 23.martā, citēju -,,1995.gadā man nācies tikties ar Štālbergu. Viņa darba stils bija staigāt pa kabinetiem un aicināt uz visādiem darījumiem. Vēl 2003.gadā Čaka ielā 158 Štālbergs mēģināja ietekmēt manu dēlu parakstīt līgumu ar atpakaļejošu datumu. Tas tika pavadīts ar draudiem. Es viņu uzskatu par nelieti.”

 Kad Raimonds Štālbergs tika iepazīstināts ar Ināru Vilkasti, viņa tajā laikā nodarbojās ar biznesu nekustamā īpašuma jomā. Vilkaste ar Štālbergu noslēdza vairākus līgumus par darba uzdevumiem konkrētos objektos. Apmēram pēc gada, pusotra, Štālbergs sāka izspiest no Vilkastes naudu, kā rezultātā 2006. gada 13. oktobrī tika parakstīts dokuments par pretenziju neesību (18. sējums, 218. lpp.), tomēr prokurors nepievienoja Štālberga parakstīto paziņojumu no izspiešanas lietas, kuru mana aizstāvamā nolasīja savās 2012. gada 22. oktobra liecībās, un tādejādi prokurors maldina tiesu, neobjektīvi rādot agrāk sodītā noziedznieka Štālberga tēlu.

Citēju daļēji paziņojumu:

„Es, Raimonds Štālbergs, apliecinu, ka man nav pretenzijas pret Ināru Vilkasti un viņas biznesu, un arī vēlāk es tās neizvirzīšu. 2006.gada oktobrī.”

 Neskatoties uz to, Štālbergs absolūti bez kāda pamata uzskata sevi par Vilkastes biznespartneri Rusova ielas projektā, nevis par klerku (Štālberga 2005.gada dienasgrāmata. Ieraksts: 10.03.2005. „pabeidzu apmācības mākleris”, 02.08.2005. „Māklera sertifikāts”), kurš izpilda atsevišķus konkrētus uzdevumus, turpināja izspiest naudu, izteikt draudus, tai skaitā Vilkastes bērniem, un šantažēja Vikasti ar montāžas ceļā viltotām pornogrāfiskā rakstura fotogrāfijām, pieprasot it kā viņam pienākošos 3 miljonus.

Rezultāta Vilkaste bija spiesta 2006.gada 31.oktobrī griezties ar iesniegumu par izspiešanu un draudiem Organizētas noziedzības apkarošanas pārvaldē. 2006.gada 2.novembrī minētā pārvalde uzsāka pret Raimondu Štālbergu kriminālprocesu par izspiešanu. Par šo noziegumu 2006.gada 15.novembrī Štālbergs tika aizturēts, bet 17.novembrī apcietināts. Patlaban kriminālprocess atrodas iztiesāšanas stadijā, bet Štālbergs atbrīvots pret drošības naudu.

Uz Vilkastes iesniegumu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē Štālbergs reaģēja zibenīgi, ar apskaužamu neatlaidību ik pēc pāris dienām iesniedzot tiesībsargājošajās iestādēs iesniegumus par it kā Vikastes veiktajiem kriminālnoziegumiem.

Tajā pat 2006.gada 31.oktobrī pēc Štālberga iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11094129906 par to, ka Vilkastes ofisā viņam esot nozagts pulkstenis.

Tūdaļ - nākamais kriminālprocess Nr. 12060010207 pēc tā paša Štālberga iesnieguma pret Vilkasti par viltošanu, pārdodot firmas Bekker daļas.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094036307 - pēc Štālberga iesnieguma, - it kā Vilkaste esot piesavinājusies viņa mobilo telefonu.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094089007, ka Vilkaste esot piesavinājusies viņam piederošu datorprogrammu.

Kriminālprocess Nr. 120600006907 - uzsākts pēc Štālberga iesnieguma, - ka Vilkaste esot piesavinājusies viņa mēbeles.

 Kriminālprocess Nr. 120600103007 - pēc Štālberga iesnieguma - par uzdevuma līguma viltošanu /20.09.2005. – prokurors to nepievienoja lietai, it kā pēc Vilkastes rīkojuma.

Es šeit neuzskaitīšu visas, apmēram 40 krimināllietas, kuras pēc Štālberga iesniegumiem tika sarosinātas pēc tam, kad viņš tika saukts pie kriminālatbildības par Vilkastes šantažēšanu un miljonu izspiešanu no viņas, jo šīs krimināllietas neattiecas uz konkrēto izskatāmo lietu, bet tikai raksturo Stālbergu un viņa melīgās, provokatīvās metodes savu noziedzīgo mērķu īstenošanā.

Tikai ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka neviens no Štālberga iesniegumiem par it kā izdarītajiem 40 noziegumiem” neatrada apstiprinājumu un visas šīs krimināllietas pierādīja tikai to, ka Štālbergs ir šantāžists, melis, izspiedējs un dezinformators.

 Un tad top afērista Štālberga garadarbs - viņa 2007. gada 3. jūlija iesniegums KŅAB izmeklētājai Allai Jurašai par to, ka viņš kopā ar Vilkasti iedevuši miljonu lielu kukuli Rīgas Domes amatpersonām.

Varētu domāt, ka pieteikšanās par vainīgu gadsimta noziegumā Latvijas vēsture izsauks furoru un viss KNABA un prokuratūras personālsastāvs tiks mobilizēts skandaloza nozieguma izmeklēšanā. Taču KNAB vadība acīmredzot labi pazina Stālbergu un pareizi novērtēja viņa atriebības jūtu radīto denunciāciju.

Zinot, ka Štālbergs Vilkastes Rusova ielas biznesā ir tikai algots sīku uzdevumu izpildītājs, nevis biznesa partneris, KNAB darbinieki acīmredzot saprata, ka Štālbergs, maigi izsakoties, samelojies, tādēļ pretēji kriminālprocesa likuma prasībām ne tikai neuzsāka kriminālprocesu, bet neuzskatīja pat par vajadzīgu paprasīt no Štālberga sīkākus paskaidrojumus par viņa aprakstītā nozieguma” apstākļiem. Tā nu šis iesniegums nogulēja KNAB plauktiņos bez kādas kustības 8 mēnešus un 16 dienas.

Aplūkosim otru „personību”, kuras liecība ņemta par pamatu Vilkastes vainas pierādīšanai. Tas ir Raimonds Janita. Viņš tika noķerts pie rokas kukuļošanas starpniecībā citās epizodēs un atmaskots kā kukuļu izspiešanas galvenais menedžeris Domes kukuļu lietā. Pēc aizturēšanas Raimonds Janita vairākkārt maina savas liecības. Vispirms, pēc iepazīšanās ar lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto,, Janita paziņo, ka aizdomas pret viņu kā kukuļošanas līdzdalībnieku nav pamatotas (3.sej.l.l. 33). Pēc vairākām dienām, dodot vaļsirdīgas” liecības, uz izmeklētāja jautājumu vai Vilnis Štrams viņam par projekta sekmīgu virzīšanu Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā un Rīgas domē ir licis ņemt naudu arī no citām personām, ne tikai no Piit Tominga, Janita viennozīmīgi atbild - Nē. Naudu Vilnis Štrams man lika ņemt tikai no Piit (3.sēj. 1.1. 40).

Ļoti interesanti pasekot notikumu gaitai, kā Raimonds Janita nobrieda apmelojošo liecību došanai pret Ināru Vilkasti. Vispirms uz Matīsa cietumu 2008.gada 25.februārī Janitas smadzenes apstrādāt dodas KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labā roka, KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kurš gan nav šī kriminālprocesa reģistrā iekļautā persona, kurš šīs tikšanās sakarā arī nesastāda nekādu procesuālu dokumentu, bet acīmredzot, brīdina Janitu, ka par viņu tikšanos jāklusē. (20.sēj.64.1pp.).

Acīmredzot tādēļ tiesas sēdē 2010.gada 25.martā uz advokāta jautājumu Janita gan šo tikšanos noliedz, gan noliedz, ka vispār pazīst Jurašu.

Šī Janitas - Juraša tikšanās Matīsa cietumā notiek tūdaļ pēc Janitas mātes nāves, un jau nākamajā dienā tiek apspriests jautājums par iespēju konvojēt Janitu uz mātes bērēm.

Ar veselības stāvokli Janitam šajā laikā kļūst tik slikti, ka viņš tiek nogādāts uz Olaines cietuma slimnīcu.

Visintensīvākā Janitas pratināšana noris tieši viņa slimības laikā Olaines cietuma slimnīcā - 7.J11.,12., 13. martā ik reizi pa 6-7stundām dienā. Nevienā no šīm pratināšanām Janita par tādu Vilkasti nebilst ne vārda.

2008.gada 18.martā atkal 6 stundu pratināšana (3.sēj. 1.1. 85), bet nākamajā dienā, 19.martā pulksten 10:50, Janitam tiek mainīts drošības līdzeklis - no apcietinājuma viņš it kā tiek atbrīvots (sk. 3sēj. L.l. 187-190), taču uz māju viņu nelaiž, bet ved uz KNAB rezidenci, kur atkal norit trīs stundu pratināšana, un uz māju viņš tiek tikai deviņas stundas pēc lēmuma par atbrīvošanu parakstīšanas.

Uz advokāta jautājumu tiesas sēdē 2010. gada 23.martā, vai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš devās mājup, vai kur citur, Janita apjūk un sāk stostīties - citēju -”Es nebiju uzreiz mājās, man bija vēl jā... vēl es biju iebraucis, tiku aizvests arī līdz KNAB ēkai... Vēlreiz bija kaut kāda pratināšana, precizēšana iepriekš sniegto liecību.”

Taču, ka redzams no lietas materiāliem, nekāda iepriekš sniegto liecību precizēšana šoreiz nenotika.

 Tādejādi 2008.gada 19.marta Janita bija vispirms atbrīvots tikai nosacīti, viņam sava atbrīvošana bija vispirms jānopelna KNABā. Ja nē - tad acīmredzot ceļš atpakaļ uz Olaines cietuma slimnīcu.

 Par to, ka šeit noticis ne sevišķi tīrs un caurspīdīgs tirdzniecisks darījums starp KNAB un Rīgas domes kukuļošanas menedžeri Janitu, viennozīmīgi liecina viņa 2008.gada 19.marta nopratināšanas protokols, no kura redzams, ka atbrīvots no ieslodzījuma Janita steidzas nevis uz mājām, bet uz KNAB.

Ir saprotama Raimonda Jankas - patiesi slima cilvēka vēlme ātrāk atbrīvoties no apcietinājuma un pavadīt vecumdienas nevis cietumā, bet siltās mājas čībās. Var arī saprast viņa piekrišanu nopelnīt atbrīvošanu uz jebkuriem noteikumiem, it sevišķi, ja tiek dots mājiens, ka ir iespēja vispār tikt vaļā no jebkuras kriminālatbildības. Es Šeit domāju Raimonda Janitas liecības” vārdus – citēju - „ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas krimināllikuma 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācijas, un uz ka pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības” -citātu beidzu.

Nav šaubu, ka šo vārdu autors nav pats Janita.

Interesanti, kā Janita bija tik informēts, ka zināja, ka izmeklēšanai par šo „faktu” līdz šim nebija informācija. No kurienes? Varbūt viņu par to informēja Juris Jurašs tikšanās laika Matīsa cietuma?

Vilkastes aizstāvībai nav šaubu, ka Janitas uzvedība un tieksme par visu cenu tikt brīvībā uzvedināja KNAB darbiniekus uz domām izmantot viņu, lai dotu kustību deviņu mēnešus nobriedušajam Štālberga 2007.g. 3. jūlija iesniegumam par miljona kukuli.

Taču KNAB izrādījās nespējīgs izdarīt to filigrāni, saskaņojot detaļas, saskaņojot loģiska secībā notikumus un sekas.

Vai tiešām KNAB direktora vietniece Juta Strīķe, kura 8 1/2 mēnešus nosēdēja uz Raimonda Štālberga 2007.gada 3.jūlija iesnieguma par it kā miljona kukuli, cerēja, ka tiesa noticēs viņas tiesai adresētajai vēstulei, ka par kaut ko tādu viņa pirmoreiz uzzinājusi tikai no Raimonda Janitas „liecības?”

Uzskatu, ka par apzinātu tiesas maldināšanu tiesai būtu jāpieņem blakus lēmums pa Strīķes saukšanu pie atbildības.

Un tagad pie paša būtiskākā un galvenā. Ināras Vilkastes apsūdzība praktiski balstās tikai uz divu „liecinieku” - es šo vārdu atļaujos likt pēdiņās - Raimonda Stālberga un Raimonda Janitas liecībām.

Paanalizēsim, ko vērtas šīs divas apsūdzības liecības pēc to satura. Tātad tikai divi Ināras Vilkastes apsūdzības liecinieki. Tagad gribu vērst godātās tiesas uzmanību uz to vai par vienu un to pašu notikumu viņi abi liecina.

Savā pieteikumā bijušajai KNAB izmeklētājai Allai Jurašai Raimonds Štālbergs apgalvoja, ka kopā ar Ināru Vilkasti nodevuši kukuli Janitam kafejnīcā Nostalģija 2006.gada maija vidū. Tā esot bijusi viņam, Raimondam Štālbergam piederoša nauda, kuru viņš nodevis Vilkastei 2006.gada 10. vai 12.maijā (7sēj. 1.1. 62).  

Lai precizētu šo datumu, Štālbergs atcerējās, ka uz Vilkastes pieprasījumu iebildis, ka viņam nav kur ņemt šādu naudu, uz ko Vilkaste viņam atbildējusi, ka viņš taču saņēmis naudu no SIA „Juhans” daļu pārdošanas (turpat, 7.sēj. 60-66 lpp.).

Arī krimināllietas materiālos viennozīmīgi pierādīts, ka SIA Juhans daļas pārdotas un Štālbergs naudu par viņām saņēmis 2006.gada 27.aprīlī un 13.oktobrī Raimonds Janita savā liecībā pavisam citādi precizē šo datumu - tas esot bijis 2005. gada novembrī, pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006 -2018.gadam apstiprināšanas, vēlā rudeni, kad bija jau auksts. Tātad, par it kā notikušā kukuļošanas notikuma laiku - abas šīs liecības ir savstarpēji izslēdzošas.

Paraudzīsimies uz citiem notikumu apstākļiem no abu liecinieku” viedokļa.

Štālbergs liecina, ka kafejnīca Nostalģija ieradies kopā ar Vilkasti, un Vilkaste nesusi kurpju kasti ar naudu.           

Janita liecina, ka ticies ar Vilkasti kafejnīcā Nostaļģija, parunājuši, tad Vilkaste piezvanījusi Štālbergam un Štālbergs pēc kāda laika atnācis un atnesis kurpju kasti ar naudu. Atkal liecības pretrunīgas, pie kam ļoti būtiskos jautājumos. Kurš no viņiem melo? Manuprāt - abi.

 Tagad apskatīsim, par kādu naudu no abu „atmaskotāju” viedokļa bija runa?

 2010.gada 5.janvāra tiesas sēdē Štālbergs liecināja, ka naudas nodošanas brīdī apavu kaste bijusi atvērta un viņš redzējis, ka tur nauda bijusi kā no bankas izņemta, paciņās ar bankas pārlīmi, daļa latos, bet daļa eiro. Savukārt Janita, kurš it kā šo naudu no kastes un maisiņa izņēmis un it kā licis Štrama seifā, liecināja, ka nauda bijusi tikai eiro un nesakarīgi sabērta un saburzīta, bez jeb vienas banku pārlīmes, neviena paciņa neesot bijusi sastiprināta. Vai šīs būtiskās pretrunas nav pierādījums tam, ka apsūdzības konstruktori pārāk pavirši pievērsuši vērību detaļām un iebraukuši purvā? Tad kāda gan bija šī kukuļa nauda, un vai bija vispār?

Lai tiku vaļā no visām būtiskajām pretrunām abu liecinieku liecībās, prokurors atrod visvienkāršāko, bet unikālo risinājumu kā izkļūt no šīs dilemmas. Citēšu dažas rindas no prokurora apsūdzības runas pirmās instances tiesā: Pie atbilstoši rūpīgas un visaptverošas apstākļu novērtēšanas nav izslēgta iespēja liecinieka liecības atzīt par ticamām vienā daļā, bet par kritiski vērtējamām citā daļā... Tātad izskatāmajā lietā ir pilnīgs pamats neticēt Štālberga sniegtajām liecībām daļā par kukuļa nodošanas laiku, bet ticēt pārējā daļa par kukuļa nodošanas apstākļiem.” - citātu beidzu.

Lai izlabotu savu kļūdu apmelojošajā iesniegumā Štālbergs palūdz, un procesa virzītājs viņam laipni atdod uz laiciņu izņemto 2005.gada dienasgrāmatu, kurā pēc tam tiek atrasts” ieraksts 2005. gada 11.novembrī nodevu kurpju kasti”.

Nepamatots ir arī 1. instances tiesas sprieduma apgalvojums, ka – citēju - tikai 2008. gada 31. martā, veicot R. Štālberga dienasgrāmatas izņemšanu (7.sēj.l.l. 20.) tajā tika atrasts ieraksts - 2005.gada 17.novembrī Nodevu kurpju kasti”, par kuru R.Štālbergs ir liecinājis, ka tas atspoguļo kukuļošanas faktu,     

Šī dienasgrāmata tiešām tika izņemta 2008.gada 31.martā lāču minētais ieraksts par kurpju kasti tika atrasts” tikai 2009.gada 11.februārī (skatīt 20.sējuma 156.1p) pēc tam, kad uz Štālberga iesnieguma pamata viņam izmeklētājs bija uz laiku atgriezis izņemto dienasgrāmatu.

Bet ko tad darīt ar kukuļa naudu? Ticēt Štālbergam vai nē? Palasīsim l.sēj 60-66 lpp. Štālberga iesniegumu: 10. vai 12. maijā 2006.gadā izņēmu man piederošo un sakrāto naudu 550 000 eiro apmērā un to nodevu I.Vilkastei pēc kam, viņa mani uzaicināja uz kafejnīcu Nostaļģija.

Tātad, vadoties no elementāriem loģikas likumiem, prokurors atzīst, ka nauda, par kuru Štālbergs stāsta kā nodotu kukuļa veidā Janitam, 2005.gada novembrī nebija.

Tādejādi - no divu vienīgo Vilkastes apsūdzības liecinieku liecībām prokurors uzskata par ticamām tās tikai daļā, kas runā par sliktu Vilkastei, bet par neticamām tās tikai daļā, kas attaisno Vilkasti.

Pie kam apsūdzība pilnīgi ignorē arī tās liecinieku liecības, kas ir pretrunā ar Stālberga un Janitas teikto.

Liecinieces Ilzes Krēgeres un liecinieces Jolantas Kalniņas - Liepiņas liecības, saskaņā ar kurām secināms, ka Janitam nebija iespējas tikt Štrama kabinetā un darboties tur ar naudu un Štrama seifu.

Interesanti, ka vērtējot Stālberga un Janitas liecību ticamību, prokurors Lejas kungs atsaucas uz sakritībām viņu liecībās, taču ignorē būtiskas pretrunas šajās liecībās.

Kā radušās šīs sakritības”, kā labs piemērs noder KNAB izmeklētāja Kuzmas uzdotais jautājums Raimondam Janitam 2008.gada 1 1.aprīļa konfrontācijā - citēju - „Vai pirmajā tikšanās laikā, kas notika 2005.gada vasaras mēnešos svētdienā pulksten 11:00 viesnīcas Latvija Lobv^bārā Rīgā, Elizabetes ielas un Brīvības ielas stūrī, kuras laikā Jūs tikāties ar Raimondu Štālbergu un Ināru Vilkasti, Ināra Vilkaste Jums teica, 'ka viņai piederot zemes gabals un ka nepieciešams jaunajā Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.-2018.gadam esošajam zemes gabalam mainīt izmantošanas statusu uz daudzfunkcionālo? Vai I.Vilkaste šajā tikšanās laikā teica, ka viņai ir zināma naudas kompensācija, kas ir jāmaksā, ir jau iepriekš atrunājusi ar kādu no Rīgas domes darbiniekiem?” - citātu beidzu. Ņemiet vērā, tā nav Janitas atbilde. Tas ir izmeklētāja Kuzmas Janitam uzdotais jautājums. Jautājums, kurš pilnībā ietver atbildi. Janitam nekas nav jāzina un nekas nav jāatceras. Tikai jāsaka jāvārds, jāapstiprina tas, ko atbildējis Janitas vietā izmeklētājs Kuzma. Tāda, lūk, izmeklētāja Kuzmas tiesiskuma izpratne.

Neko labāks nav arī nākamais izmeklētāja jautājums – citēju - „Vai Ināra Vilkaste, klāt esot Raimondam Štālbergam, apavu kasti, kurā atradās nauda Jums nodeva kafejnīcā Nostaļģija, Rīgā, Kaļķu ielā pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.-2008. gadam apstiprināšanas (Rīgas pilsētas attīstības plāns 2006.-2008.gadam tika apstiprināts 2005.gada 20.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 749) vai pēc tā apstiprināšanas?” - citātu beidzu. (7.sējums, 33.1p.)

Ar šādu pratināšanas taktiku jebkuru var nostādīt uz izmeklēšanai vajadzīgā ceļa. Taču tiesiska procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, nevis par katru cenu pataisīt tiesājamo par noziedznieku.

Par to, ka apsūdzība nav sevišķi pārliecināta par „liecinieka” Janitas liecību stabilitāti, liecina operatīvo darbinieku Janitas „aprūpēšana” cietumā pirms tiesas sēdes bez procesa virzītāja atļaujas un ziņas.

Interesanti, ka pēc šādas tikšanās, 24. oktobra tiesas sēdē Janita pēkšņi visus pārsteidz ar jaunu pieteikumu, ka viņam pirms tiesas esot piedāvāta nauda un viņam draudēts, lai atsakoties no liecības. Un to esot, izdarījis cilvēks, kurš 2 gadus atpakaļ acīmredzot ir nogalināts, proti, advokāts Platacis. Kamēr nebija minētā tikšanās Janita par to neatcerējās. Jeb, cietumā sēžot, nezināja, ka Platacis pazudis, toties tagad droši var stāstīt, kas ienāk prātā. Platača nav, tātad nevarēs atspēkot...

Novērtē šo rakstu:

44
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...