Ko nesaprata Markss, Engelss, Ļeņins, nesaprot biedrs Rubiks un pārējie biedri

»

Nav jau "šīs" pasaules un "tās" pasaules.
Ir VIENA pasaule.
Vai Tu par "to" pasauli sauc lietas, ko nevar sataustīt, izmērīt? Bet vai tad tāpēc tā nav reāla? Ja neredz upes dibenu, vai tāpēc upes abi krasti nav savienoti?

Taču tas ir cits stāsts.

Kā jau rakstīju, vēro dabā!
Visas atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem atrodas tepat, deguna galā. Nav vajadzīgi nekādi portāli "uz turieni".

Tā visa ir fizika, tā visa ir jau Marksa un viņa iedvesmas avotu minētā dialektika (Hēgelis!). Tur nav pilnīgi nekā pārdabiska.

Un varbūt tas ir tik vienkārši, ka cilvēks nevar aptvert, ka tas ir tik vienkārši.

Kā lieta, kas tiek meklēta pagrabā, atvilknēs, skapī, bet kas patiesībā stāv tepat priekšā, uz galda. Vai it kā "pazaudētas" brilles, kas stāv jau, re, uzliktas uz acīm.

Atbildēt

»

Ja Jūs spriežat par norisēm Tajā pasaulē, tad es ļoti atvainojos, ka nesapratu uzreiz.
Daži stāsta, ka cilvēka Nāves brīdī pilnīgi kļūst saprotama Pasaules uzbūve. Varbūt, varbūt... Uzskatu, ka ar uzskatiem par To pasauli nav jāgriežas Šīs pasaules portālos. Griežaties Tajos, ja mākat

Atbildēt

»

Sevodņa slušaješ ti džaz
A zavtra roģinu prodaš....

Atbildēt

»

"Tikai pirmajā gadījumā runa iet par fizisko nesatricināmību, otrajā - par garīgo."

Jābūt "Vienā gadījumā runa iet par fizisko nesatricināmību, otrā - par garīgo."

Sorry!

Atbildēt

»

Neesmu ne biologs, ne anatoms, nemāku spriest par pārejām dirsā ...

Par to, ka noslēdzošās fāzes zināmā mērā atgādina pirmās, priekšpēdējās - otrās, ir ļoti normāli. Taču te jāuzsver - atgādina! Atgādināt nenozīmē būt par to pašu.

Ja Tu spētu aiz trīs priedēm ieraudzīt mežu, Tu atklātu, ka apskaidrots cilvēks (tāds, kas sasniedzis un apzinās savu būtību) savā nesatricināmībā, neievainojamībā kaut kādā mērā atgādina minerālu. Tikai pirmajā gadījumā runa iet par fizisko nesatricināmību, otrajā - par garīgo. Tomēr paralēle ir acīmredzama.

Un vēl, ja Tu ieskatītos dabā, Tu varētu atklāt daudzas interesantas lietas. Ķēdē minerāli - augi - dzīvnieki - cilvēki katrs nākošais ķēdes posms raksturojas ar lielāku "matērijas apgarotību" par iepriekšējo. Un ja Tu ieskatītos vēl dziļāk, Tu ievērotu, ka tas pats darbojas arī viena ķēdes posma iekšienē (kaut vai akmens - dārgakmens), līdz notiek kvantitātes pāreja kvalitātē ar sekojošu lēcienu uz nākošo ķēdes posmu. Tas ir ellīgi vienkārši! Un tas izskaidro ārkārtīgi daudzas lietas, kas notiek mums apkārt. Izskaidro arī to, kāpēc cilvēka dvēselei nepieciešams iemiesoties uz zemes daudz reižu, ar katru nākošo attīstoties apziņā. Tāpat kā akmenim jāsabirst, lai saveidotos jaunā kvalitātē, fiziskais ķermenis mirst, lai pēc laika dvēsele atgriestos jaunā apvalkā ar iepriekš uzkrāto garīgās pieredzes bāzi.

Atļaušos arī izteikt minējumu, ka zem Allas nika darbojas tas pats Deniss. Taču tas man netraucē ar Tevi sarunāties - protams, ja Tu runā par lietu.

Atbildēt

Pārlsasīju vēlreiz rakstu un acīmredzot tam ir savs atsēgas teikums: "Markss bija papētījis dažādas sociāli ekonomiskās formācijas, atradis likumsakarības, kā un kāpēc viena formācija pāriet otrā"
?????????????????
Vai tad pāriet? Komunisms atgādina pirmatnējās kopienas iekārtu, savukārt verdzības iekārta - sociālismu. Ja neticiet, uzklausiet vēlreiz S.Kropas sarunu ar cienījamu vēsturnieku šorīt! Par kādu dirsā pāreju mēs te runājam?

Atbildēt

»

Lars Muhl ir ļoti interesants vīrs.
Savulaik bijis gana populārs popstārs Skandināvijas valstīs, līdz slimības iespaidā pievērsies citām lietām.

Tiem, kas lasa angliski - rekomendēju viņa grāmatu "The O Manuscript", kur tas "O" ir ar punktu vidū. Ārkārtīgi dzīvs konkrētas pieredzes apraksts, viena no spēcīgākajām grāmatām, kas pēdējos gados lasīta (tas, protams, ir gaumes jautājums).

Atbildēt

»

Pateikšu Tev kaut ko ļoti utopisku.

Akmens iespējams tiešām evolucionē par dārgakmeni. Pat tas, ka akmens kaut kādā stadijā sabirst, neko nenozīmē. Tas var atkal saveidoties jaunā kvalitātē.
Ir uzskats - un tam pievienojos, ka dārgakmeņi, cēlmetāli ir monādes, kas attiecīgajā evolūcijas fāzē ir sasnieguši "griestus". Varbūt arī tāpēc cilvēks neapzināti tos pieņēmis kā "vērtību". Par to varētu gari runāt, bet lai nu paliek.

Ir cita lieta.
Uzdūros vienam lieliskam rakstam. Teksts gan ir angliski.

http://www.larsmuhl.com/uk/news/13_08_07.html

Stāsts ir gan par to, kas par cilvēka apziņu un būtību minēts šajā rakstā, gan par to, kas pasacīts dažādi domājošo komentāros, gan arī par laiku, kurā dzīvojam.

Atbildēt

Ja nemaldos, autors grib pateikt, ka cilvēka normālā daba būtu komunistiskā domāšana un darbība, kad tai pienāks laiks evolūcijas ceļā. Ne vella nezinot par bioloģiju, teikšu, ka bez savtīgās dabas dzīvība nebūtu iespējama. Jā, akmenim nav nekāda savtīga daba, bet vai tad viņš evalucionē par dārgakmeni? Nē, viņš sabirst smiltīs. Elementāra entropija. Tāpat ar cilvēku. Ja būs savtība, cilvēks pastāvēs. Ja būs nesavtība, cilvēks nepastāvēs

Atbildēt

Paldies. Atšķirībā no Priedīša publikācijām, kas būtībā peld pa virspusi, gari un plaši aplūkojot sekas, te ir rakts dziļāk un noskaidroti cēloņi. Tur jau tā lieta, ka viss nāk no katra indivīda apziņas. Kapitālismā arī neviens neliek dzīvot sekli un izvirtīgi.
Jo vairāk lasu DOMĀJOŠUS cilvēkus (ieskaitot šī raksta autoru), jo seklāks šķiet Priedītis. Par apbēdinājumu viņa fanātiskajiem skolniekiem.

Atbildēt

kad jau tik daudz te runā pardabisku vajadzību kārtošanu kapņu telpās, tad tagad jau vēl ir Brīvības piemineklis. Kā to skaidrot?

Atbildēt

»

Esmu bijis padomjlaiku mazs priekšnieķelis,kas strādājisgan starp inteliģentiem,gan rūpnīcās.Zinu tā laika attieksmi pret darbu,tā kvalitāti.Drausmīga.Tagad,kad darbs nav obligāts,cilvēki novērtē darba esamību,jo tikai pārdodot sava darba augļus var iegūt līdzekļus izdzīvošanai.Par cik vēl grozos starp cilvēkiem(vidusslānis līdz padibenēm),tad tā secinu.

Atbildēt

»

Jūs, cienītais, esat kļūdījies. Šeit neapspriež Visuma izmainīšanu. Jums jādodas uz kādu citu vietu.

Atbildēt

»

Sabiedriba kļuvusi veselīgāka un dzīvotspējīgāka.
------------
Tā, tā ... No šis vietas varētu, lūdzu, detalizētāk, ilustrējot ar faktiem?

Atbildēt

Cilvēkam jau patīk runāt daudz un par jebko(ka tik tēma būtu). To pierāda arī visas šīs diskusijas (nav svarīgi - kontruktīvas vai nekonstruktīvas). Tikai... ļoti iespējams, ka tieši tāpēc cilvēks nekādās formācijā tā arī nekad nebūs laimīgs, jo runā par daudz.
No vāvuļošanas (lasi - teorijām) nekas Visumā nemainās.

Atbildēt

»

Par to ka sabiedribas degradacija kļuvusi vēl dziļāka,galīgi garām.Sabiedriba kļuvusi veselīgāka un dzīvotspējīgāka.Tas ka tu esi nokļuvis sabiedrības slānī,kam nav perspektīvas,neliecina par visas sabiedrības degradāciju.Tas,ka sabiedrība ir noslāņojusies un izveidojies pabiru slānis,tas tikai stiprina sabierības veselīgo daļu.

Atbildēt

»

Vispār jau sākumā Vladimirs Iļjičs gribēja "revolūciju" organizēt Šveicē, kur labu brīdi uzturējās. Tas nu nebija pieņemams, tādēļ Parvuss un citi dumpja organizētāji izvēlējās Krieviju, kas draudēja attīstīties par spēcīgu, konkurētspējīgu kapitālistisku lielvalsti (Stolipina reformas u. taml.) un to nedīkstēja pieļaut. Bez tam savu lomu nospēlēja arī nacionālais elements - Krievijas varas struktūru attieksme pret izredzēto tautu vairāku gadsimtu garumā.

Atbildēt

»

Ehh ....
"sen tai skaitā" vietā jābūt "sev tai skaitā"!

Atbildēt

»

Jā, šim pilnīgi pievienojos!

To arī gribētu visiem novēlēt (sen tai skaitā) - iziet no mājas un spēt pacelties augstāk.

Te jāsaprot, ka kavēšanās atmiņās ir enkurs (māja!), kas to neļaus izdarīt. Vējš zem mūsu spārniem ir tagadne. Tieši tagadnē ir brīdis, kad katrs var saprast, kā veidot savu dzīvi, ko un kā darīt vai nedarīt.

Paldies visiem, kas izteica domas!

Atbildēt

»

Jā, manuprāt nostaļģija (jebkura!) kā tāda ir dumja padarīšana.

Kavēšanās atmiņās par darbu toreiz nekādi neuzlabos darba situāciju tagad. Arī toreizējie iespējami zaļākā zāle un treknākie suņi uz šodienas dzīvi vairs neattiecas. Un vispār - ko dod kavēšanās atmiņās? Vai tas neatņem enerģiju dzīvošanai TAGAD? galu galā, kad tad vēl, ja ne tagad notiek dzīve?

Pievienojos viedoklim, ka sabiedrības degradācija ir kļuvusi vēl dziļāka, salīdzinajumā ar "tiem laikiem". Haoss cilvēku iekšienē rada lielāku nesakārtotību ārējā pasaulē. Katra cilvēka individuālā apziņa ietekme kolektīvo apziņu un ja individuālā ir "šauras manas duraviņas", no kolektīvās arī neko labu nevar gaidīt. Un tendence rāda, ka būs vēl sliktāk. Varbūt mūs gaida piesauktie satricinājumi un varbūt tas ir atlicis vienīgais veids, kā katrā cilvēkā ko mainīt?

Atslēga slēpjas katra cilvēka spējā augt. Lai mainītu sabiedrību kopumā, ir jāsāk no sevis.

Atbildēt

»

Nu ir pretīga tava diskusija.Ierauj samagonu un ej paguli savā gultiņā,filozof nolādētais!

Atbildēt

»

Piekrītu... Man ir 42 gadi, atvaļinājumā neesmu bijis pēdējos 4 gadus, alga tiek samazināta, bonusi nogriezti... un Latvijas lepnumam arī neviens neizvirza :D

Atbildēt

»

Darbiniekiem dzīve ir vēl vairāk zudusi, jo no rīta līdz vakaram redz tikai darbu.

Atbildēt

»

.....dumja padarīšana.
Katrai paaudzei savs laiks, savas "dumjas padarīšanas". Vai šodienas "Generation Y" būs ko ATCERĒTIES (nostalģēt) pēc gadiem divdesmit:
"Vai tā ir dzīve? Šķiet, ka tikai eksistences veids, jo pati dzīve tikmēr norisinās kaut kur citur." Mūsdienu jaunieši bezdarbnieki kā zudusī paaudze. Tā dramatiski aug arī Latvijā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454164-musdienu_jauniesi_bezdarbnieki_ka_zudusi_paaudze_ta_dramatiski_aug_ari_latvija

Atbildēt

Un vispār.
Ir viena māja, kuras logi ir uz visām četrā debespusēm.
Viens skatās pa vienu logu un redz vienu ainu, cits pa citu logu un redz citu ainu.Utt.
To kopainu pat izejot ārā un paskatoties visapkārt nevar ieraudzīt. Pacelties augstāk, var redzēt vairāk.Cik augstu kurš spēs pacelties?
Cik paliks nesaskatīts?
Ar labu nakti un punkts.

Atbildēt

»

Ak, tad tie, kas pasauli redz citām acim ir dumji?

Atbildēt

»

"Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem."

Ne mazākā mērā!

Cita lieta un tajā varu atzīties - jebkura nostalģija man tiešām liekas mazliet ... dumja padarīšana.

Atbildēt

»

Tev gan viss skaidrs.
Droši, ka uz tavu organizāciju neiešu, jo man katru dienu ir darbs, savas intereses un vēl vasaras rezidence un vēl mazmeita.
Vēl astroloģija un vēl daudz kas.
Diena par īsu.

Atbildēt

»

Gadās, bet tas nav traģiski. Galu galā Latvijas Tautas Frontes 25-ās jubilejas priekšvakarā daudzi jau neslavēs reālā sociālisma laikos sasniegto - nesalīdzinās to ar atjaunotās brīvvalsts laikā paveikto:"(..)Taču tautas gars uzplauka neredzētā spožumā – tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem. Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu." Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši?
http://nra.lv/latvija/87454-imants-kalnins-valsts-bez-nakotnes-vai-tas-ir-tas-ko-mes-esam-izcinijusi.htm

Atbildēt

Daudz ir sarunāts, taču vārdi ... Vārdi var saveidot reliģijas. Pašu patiesības vēsti ar vārdiem nevar ne sagūstīt, ne kādam nodot.

Lai visiem jauks un mīļš vakars!

Atbildēt

»

OK! Pietiek tik nedaudz papētīt t.s. "buržuāziskās demokrātijas" ģenēzi, sākot ar Nīderlandes burž.-dem. revolūciju (16.gs. otrā puse), lai saskatītu, ka tā arī ir.

Sanāk, ka vecajam zubrim Kisindžeram par demokrātiju kā līdzekli ir 100% taisnība. Sanāk arī, ka manipulēt gribētāji ir visu pasauli skaisti piemānījuši, nosaukdami savu gribēšanu par "buržuāzisko demokrātiju".

Atbildēt

»

iesaku džonijam noskaidrot saules pilsētas autoru

Atbildēt

»

Es Tevi nesaprotu.

Ja Tu tāpat kā vecmāmiņa uzskati, ka raksta pamatdoma bija, ka "sociālismā bija slikti bet kapitālismā labi", tad raksta jēgu neesi uztvēris.

Ļoti respektēju arī to ļauži viedokli, ka rakstam vispār nebija jēga. No tā nekaunos, jo, kad kaunu dalīja, manis nebija mājās.

Atbildēt

»

Nu jā, es mākslu, literatūru, kino, mūziku lieku kopā ar cilvēku spēju spriest un domāt dažādos mērogos. Manā sapratnē tas viss ir savstarpēji saistīts. Paskaidrošu sīkāk.

Bet pirms tam - manuprāt, klupšanas akmens ir vēl viens cits. Vārdos ir ļoti grūti izskaidrot, ko īsti nozīmē rakstā piesauktā visnotaļ netveramā "apziņas attīstība" vai "apziņas paplašināšana".

Var iemācīties, uzzināt, ka zagt ir slikti. Respektīvi, ja cilvēks zog, viņam ir ZINĀŠANAS un sapratne, ka tiek darīts "nepareizi". Taču tas cilvēku var neatturēt no zagšanas.

Taču cilvēkam var arī būt ZINĀŠANA, ka zagt nevajag. Un viņš nezags. Cilvēka apziņas ir attīstījusies līdz šai ZINĀŠANAI.

Kā līdz tam nonākt - tas ir miljons dolāru (he, he, eiro!) vērtais jautājums.

Viens no veidiem - jau piesauktie literatūra, māksla, uc,uc,uc, ja ar to un caur to sistemātiski strādā.

Otrs no veidiem - caur puniem dzīvē. Komentētājs ar sarežģito latīnisko niku vienā no pirmajiem komentiem noradīja, ka lēciens cilvēces apziņā iespējams tikai caur pamatīgiem satricinājumiem. Tā patiesībā arī ir.

Abi šie ceļi ir darbs ar dvēseli. Netverama lieta, bet nevarēju to šeit nepiesaukt.

Tāpat ka strukturālais iet roku rokā ar spontāno, materiālais iet roku rokā ar garīgo.

Atbildēt

»

"Mēs pieminējām kultūru. Kultūra iet roku rokā ar cilvēka apziņas attīstību."
- Tas tak' autoru koļektīvs - "Dabas bērns,Ģirts" - ,kas līdzīgi kā daudzi attīstītā sociālisma laikos dzīvojušie tagad acīgi pamana 25-os gados sasniegto kultūras lauciņā Latvijā:
"Situācija latviešu literatūrā šodien ir līdzīgai tai, kādu to aprakstīja Kārlis Skalbe pēc 1. Pasaules kara. Viņš secināja –izpostīta nacionālās rakstniecības druva. Pēc 100 gadiem mēs, protams, lietojam citus vārdus un arī postītāju ir smagi nosaukt par ienaidnieku, kaut arī valsts tieši tā ir rīkojusies, nīdēdama pati savas pastāvēšanas pamatus.(..)mēs skaidri pasakām – valsts vara nacionālo rakstniecību ir metodiski nīcinājusi, savā aprobežotībā neapzinādamās, ka valsti mūsu senči varēja nodibināt tikai tad, kad jau bija nacionālā literatūra un tās sekmētā nacionālās pašapziņas kustība. Nevis otrādi."
Gundega Repše: Pēc rakstnieku vizītes Saeimas komisijā http://www.delfi.lv/news/comment/comment/gundega-repse-pec-rakstnieku-vizites-saeimas-komisija.d?id=42140554

Atbildēt

Škiet, esam nonākuši pie slēdziena, ka visupirms valstī un pasaulē ir jārūpējas par kultūru un izglītību.(Man slinkums meklēt atsauces. Šīs tēzes pierādīšanai labi noder Senās Grieķijas attīstības un pagrimuma scenārijs)

Atbildēt

»

Ko lai Tev saka, ja Tu neatšķir varu no varaskāres?

Es varētu Tevi uzaicināt uz sevis vadīto organizāciju un klātienē parādīt, par ko runāju; tai skaitā, rezultātus un cilvēku prieku, kas tur strādā.

Bet baidos, ka arī tas nepalīdzēs.
Tevī ir pārāk dziļi iepotētas dažādas dogmas un strikti duāls pasaules (dzīves!) tveršanas veids.

Atbildēt

»

Man arī ir prieks par konstruktīviem komentāriem. Normālas diskusijas negadās tik bieži.

Par tēmu runājot, man ir nojausma, ka mēs dažādi saprotam vārdu "kultūra". Man nav īsti skaidrs, kuras "kultūras" padomju savienībā tā īsti "nebija"? Kā tur nebija? Mākslas? Dzejas? Literatūras? Kino? Mūzikas? Galda kultūras? Runas kultūras? Uzvedības kultūras? Kuras kultūras nebija un, kas bija nodalīts? Kas padomju "proletariātam", kas bija 99% iedzīvotāju kultūras jomā nebija pieejams? Ārzemju mūzika? Roks? Pornogrāfija? Tā ir baigā "kultūra"? Es tiešām nesaprotu - vai marksisma - ļeņinisma ideoloģija paredzēja no cilvēka veidot primitīvu dzīvnieku, kuru interesē tikai paša vajadzības? Cik es zinu, tad marksismā tādu uzstādījumu nav. Tieši pretēji uzstādījums ir attīstīt indivīdus līdz tādam apziņas līmenim, kad teorētiska konstrukcija ar nosaukumu "komunisms" ir iespējama praksē, t.i. indivīdu apziņas līmenis ir tik tālu attīstījies, ka viņš stāv pāri parastām kaprīzēm un viņa vajadzības ir racionālas un objektīvi pamatotas, tāpēc šis "katram pēc vajadzībām" var darboties praksē. Iedzimtībai bez šaubām ir nozīme, tomēr tikai tik lielā mērā cik tai ir nozīme indivīda adaptācijai. Ja lāci var iemācīt braukt ar velosipēdu pa cirku, tad cilvēkam var iemācīt gan turēt dakšiņu pareizajā rokā, gan lietot korektu valodu, gan nečurāt, kur pagadās. Var pieļaut, ka dažiem cilvēkiem būs grūtāk saprast operas "augsto" kultūru ( nesapratīs, kas īsti tajā visā spiegšanā un gaudošanā tāds ir), tomēr tas nenozīmē, ka šie cilvēki būs intelektuāli atpalikuši vai savādāki jebšu tas, ko mēs saucam par "agugsto kultūru" vai "mākslas izpratni" ir stipri subjektīvs. Kas vienam liksies baigā māksla, citam nekas vairāk par ķeburu tas nebūs un iztiesāt viņu strīdu objektīvi nav iespējams. Cita lieta ir, ja runā par cilvēku spējām spriest un domāt dažādos mērogos. Tur gan ir atšķirības un iedzimtībai ir nozīme. Tomēr tā nav kultūra.

Atbildēt

»

Pārvaldīt bez varakskāres??????????????????
Pārvaldītājam ir dota vara pēc definīcijas.

Atbildēt

Sāku iet skolā 1958.gadā. Skola bija bija ļoti sakopta, skolotāji brīnišķīgi.Mūs mācīja uzvesties visur un vienmēr pieklājīgi, skolā bija tāda kārtība par kādu šodiem tikai var sapņot.Rigas centrā nedrīsktēja ne papīrīti zemē nomest, jo par to milicis varēja sodu uzlikt veselu rubli.
Izaugām. Augstskolā lai iestātos bija jāliek iestājeksāmeni un jāiztur konkurss.Pēc tam jāmācās no rīta līdz vakaram, nevis kā tagad reizēm jāaiziet.
Nezinu kur bija tie darbi, kur varēja dzert un nestrādāt. Tādu ne man , ne skolas un kursa biedriem nav bijis.
No 1972.gada dzīvoju daudzdzīvokļu namā un laikam tikai vienreiz esmu redzējusi piečurātu kāpņu telpu un tas noteikti nav bijis tāpēc , ka tādi iedzīvotāji.
Sepiņdesmitajos gados uz rudens izstādēm cilvēki gāja masveidā ( tagad to pat iedomāties grūti ), satiekoties pārspriedām gan apmeklētās izstādes, gan izrādes. O, jā kādreiz klausījāmies mūziku radio Luksemburga,bet vidusskolas laikos skolas ballēs jau spēlēja tādi puiši kā Pits Andersons( toreiz vēl jauns) un nevienu par rokenrola dejošanu no skolas netika mests laukā.
Kad dzemdējām bērnus, ne murgainā sapnī nevarēja iedomāties, ka par to naudu prasīs.
Varu stāstīt bez gala par ļoti daudzām labām lietām un par brīnišķigiem cilvēkiem.
Tāpēc
nevajg murgot par to, ka tā formācija radījusi sliktus cilvēkus.Tieši pēdējos 22 gados ir radušās daudza negatīvas tendences sabiedrībā.

Atbildēt

»

Ja godīgi - manuprāt, demokrātija nav nekas cits, kā sabiedrības modelis, kas ļauj ar to manipulēt NO ĀRPUSES.

Autoritārais režīms manipulē ar sabiedrību NO IEKŠPUSES.

Tāpēc rietumu struktūras nevar ciest autoritāros režīmus. Viņas netiek tiem klāt ar saviem manipulatīvajiem mehānismiem. Kā tas tiek pasniegts sabiedrībai - tas ir cits jautājums. Vienkārši, jālasa starp rindām.

Atbildēt

»

Jebkurā sabiedriski ekonomiskajā formācijā ir nepieciešama sistēma un struktūra. Ja to nebūs, veidosies haoss.

Kā jau Tev reiz teicu, bet laikam nedzirdēji vai nesaprati - pārvaldīt var bez varakāres un pakļauties var bez verga dvēseles.

Atkal - no šodienas pozīcijām raugoties, tā ir utopija. Bet agri vai vēlu cilvēce cauri uzsistiem puniem līdz tam nonāks. Marksam ir taisnība tajā, ka jauna formācija ir neizbēgama.

Attiecībā par struktūru - vari pavērot dabā. No vienas puses daba ir strikti strukturēta. Var paredzēt gadsimtus uz priekšu saullēktus konkrētos datumos, mēness fāzes, gadalaikus un to, ka vilks ķer zaķi. Taču no otras puses, daba ir pilnīgi spontāna - nevar paredzēt gaisa temperatūru konkrētā dienā, nevar zināt, kuru konkrēto zaķi konkrētais vilks noķers, kur vējš aizpūtīs pieneņpūku.

Šādā struktūras un spontanitātes vienlaicīgā manifestācijā veidojas dzīvībai vislabvēlīgākie apstākļi. Tas attiecas arī uz organizācijām (esmu turpat 20 gadu tās vērojis un arī veidojis) un atļausos apgalvot, ka attiecas arī uz sabiedrību.

Bez struktūras neiztikt.

Atbildēt

Autoritāšu sistēma, - jā.

Tikai ne "demokrātija". Kā savulaik teica Henrijs Kisindžers: "Demokrātija nav nekāda vērtība, tā ir tikai līdzeklis.". Tas vīrs nu gan zināja, ko saka.

Atbildēt

»

Atkal - prieks lasīt konstruktīvus komentārus!

Attiecībā uz šo: "It kā totāla nekulturālība, čurāšana kāpņutelpās, utt. būtu šīs ideoloģijas sastāvdaļa. No raksta var nepārprotami secināt, ka "proletariāts un kultūra ir grūti savienojamas lietas". Var jau būt tikai problēma ir tā, ka no šī bezmaz izriet, ka ķultūra ir iedzimta nevis iemācīta lieta. Tas ir kā apgalvojums" - tas nebija apgalvojums.

Apgalvojums bija cits - atdalot bāzi no virsbūves un bāzi nosakot ka prioritāru, kultūra nemaz netika pietiekoši mācīta. Savukārt, apziņas paplašināšanas procesam kultūra ir vitāli svarīga.

Protams, tieši tas pats attiecas uz mūsu dienām un tieši tāpēc rakstā izteiktās idejas daudziem šķiet utopija - kā jau pareizi teici, kāpņutelpās čurā arī mūsdienās un, vēl ļaunāk, sabiedrības degradācija nebūt nav mazinājusies. Sistēma tur patiešām ir ņi pričom.

Vispār, padomājot dziļāk, iedzimtībai ir visnotaļ liela loma cilvēka apzinas attīstībā (lasi - spējā "absorbēt" kulūru). Taču tā vairs nav šī raksta tēma.

Atbildēt

»

Pilnīgi piekrītu.
Un sen ir visos veidos un paveidos ir pierādīts, ka lielākā daļa cilvēku pakļaujas autoritātēm visos laikos un visās vietās.Tā tas ir gadu tūkstošu tūkstošos izveidojies un ģenētiskā informācija nav mainām.
Plaša visos slāņos izplatīta autoritāšu varas sistēma dod iespēju attīstīties sarežģītām struktūrām, kuras regulē materiālo ražošanu, tirdzniecību, valsts aizsardzību, sociālo sfēru.

Atbildēt

»

Ja esat domājis kapitālisma "demokrātiskās" sistēmas humānismu, kas it kā nemāca slepkavot un darīt citas nelabas lietas, nepiekritīšu.

Ar amerikāņu tautas demokrātiski ievēlēto kongresmeņu balsu vairākumu demokrātijas citadeles ASV valdība un prezidents sāka karus Vjetnamā (1965.-75.g.), Irākā, Afganistānā, organizēja asiņaino Lībijas "pavasari" utt. utml. Ja iespējams, vienmēr piespiežot iesaistīties savus tikpat "demokrātiskos" NATO sabiedrotos. Vai kari nav slepkavības un posts agresora piemeklētajām tautām? Varbūt ASV kari un slepkavības ir "demokrātiskas", jo tām taču ir ASV sabiedroto valstu demokrātisks, t.i. vairākuma atbalsts? Un vainīgā ir SISTĒMA.

Sistēma, kuru mācību grāmatās un dažādos "pētījumos" apzīmē kā "Kapitālisma politiskā sistēma", nevar būt humāna jau pēc būtības, tas ir nonsenss, jo pats "kapitālisms" bez kariem, slepkavošanas, skaudības, nenovīdības (man tomēr vajag vairāk nekā kaimiņam) etc. nevar pastāvēt kā tāds.

Atbildēt

papildināšu ar sekojošu rezumē:
1.Piečurātās kāpņutelpas ar komunistu režīma sabrukumu nav gājušas mazumā. Vienkārši vajag aizbraukt uz dzīvojamiem mikrorajoniem un paskatīties uz reālo situāciju. Bomžu uz ielām un smirdīgs sabiedriskais transports ir kļuvis vairāk. Piečurātas kāpņutelpas var atrast jebkurā pasaules valstī, vajag tikai aiziet uz sociāli nelabvēlīgiem rajoniem.
2.Jebkurš politiskais režīms slavē sevi un nosoda iepriekšējo. No tā rodas šodienas laikmeta slavinājums un vēstures nosodījums tā sauktās pērkamās un pārdodamās inteliģences rakstos un domāšanā. T.i. idejiskā bāze ir pēc šodienas vajadzībām. Toreiz bija "pierādīta" komunisma iespējamība, šodien ir "pierādīta" tā paša komunisma neiespējamība. Varu derēt - jaunās "patiesības" pierādīšanā ir stāvējuši klāt tie paši ideologi, kuri "pierādīja" iepriekšējo, nu jau novecojušo patiesību.
3.Kultūra, kas ir vērtības un attieksmes nav iedzimta. Tā ir iemācīta un iegūta no sociālās vides, kurā atrodas cilvēks. T.i. kultūra ir konstruējama, bet cilvēki ir socializējami, lai kādi arī "proletārieši" pēc sava statusa viņi būtu.
4. Vienmēr, visos laikos, visās sabiedrībās ir kulturālāki un mazāk kulturāli cilvēki. Vienmēr, visos laikos, visās sabiedrībās ir tikumiskāki un mazāk tikumiskāki cilvēki, vairāk izglītoti, mazāk izglītoti. Cilvēki ir dažādi. Tas ir likums. Paņemt vienu, šauru cilvēku grupu un attiecināt uz visu sabiedrību vai sabiedrisko iekārtu un teikt, ka "sistēma viņu tādu radīja" ir totāla kļūda. Demokrātiskā sistēma nemāca slepkavot, nīst, skaust un darīt briesmīgas lietas, bet vai tāpēc demokrātijā nav slepkavu? Vai tāpēc mēs varam apgalvot, ka "sistēma vainīga"? Muļķības.

Atbildēt

Raksts interesants, bet, kas "krīt" acīs, tas ir autora vienkāršota un klišejiska domāšana, un tā saucamās nesenās pagātnes apraksts. Galvenās kļūdas ar ko man nācies sastapties pat profesoru un vispāratzītu "autoritāšu" rakstos ir tās, ka viņi pasauli vērtē caur savas šaurās pieredzes prizmu. Tā, raksta autoram šķiet, ka visi cilvēki padomju savienībā dzīvoja piečurātās kāpņutelpās. No raksta var saprast, ka tā bija sistēmiska īpatnība t.i. tikai padomju savienībā cilvēki čurāja kāpņutelpās un pie vainas tam nav nekads cits kā ir marksisms vai ļeņinisms. It kā totāla nekulturālība, čurāšana kāpņutelpās, utt. būtu šīs ideoloģijas sastāvdaļa. No raksta var nepārprotami secināt, ka "proletariāts un kultūra ir grūti savienojamas lietas". Var jau būt tikai problēma ir tā, ka no šī bezmaz izriet, ka ķultūra ir iedzimta nevis iemācīta lieta. Tas ir kā apgalvojums - "ja cilveks nav piedzimis par kulturālu, tad viņu tam nevar iemācīt, tāpēc strādnieks a priori nevar būt kulturāls". Atļaušos nepiekrist visiem šiem skaļi nepateiktajiem background pieņēmumiem un "secinājumiem" sakarā ar šo pieņēmumu acīmredzamu aplamību. Raksts liek aizdomāties - a kas tā pa īstam ir mainījies? Vai rindas pēc desām ir mazinājušās? ieej maksimās un uzņem laiku - cik minūtes Tu stāvēsi rinā pie kases pēc desas izstrādājuma, kurš tikai pēc formas ( ne pēc satura) atgādina desu. Arī šodien ir dogmas par kuru apšaubīšanu var iemest cietumā vai izmest no skolas. Pamēģini paprasīt konkrētākus pierādījumus holokausta esamībai vai konkrētākus pierādījumus represiju upuru skaitam un pamēģini tos pavērtēt. Paskatīsimies kā reaģēs šis demokrātiskais režīms. Ko es ar to gribu teikt? Ka domāt vajag dziļāk. Katru domu vajag izanalizēt pirms rakstīt.

Atbildēt

»

"Узнаю. Узнаю брата Колю!/Pazīstu. Pazīstu brāli Koļu!"
Es gan savas paaudzes "brāli" atpazīstu momentā - Marksa, Engelsa un Ļeņina darbus izstudēja pamatīgi, bet Popera, Haijeka, Frīdmana u.c. šumpēteru, diemžēl, virspusēji, tikai citātu līmenī. Nu pēc 25-u gadu darbošanās nākas "dabas bērniem" vai "muļķi laist", lai par kļūdam nav jāatbild - vai nu atzīt acīmredzamo "reālā komunisma"(A.Zinovjevs) valstiskuma formas pārākumu: "(..)Mums ir bijušas daudzas ilūzijas. Viena ilūzija bija, ka pietiek iedibināt demokrātisku un liberālu sabiedrību un visas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tirgus visu sakārtos. Izrādījās, ka tā tomēr nav. Tajās pilsētās, kur pie varas ir mazs "diktators" vai "oligarhs", tur ir kārtība un lielāks iedzīvotāju atbalsts. Kuldīga, Ventspils, Jelgava – tie ir daži piemēri. Kad investori meklē, kur ieguldīt, viņi grib runāt ar vienu cilvēku, dzirdēt skaidras atbildes, nevis skraidīt apkārt, saskaņojot viedokļus."
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=379282:qpar-quzvarasq-pieminekli-referendumuq

Atbildēt

Šis raksts iepriecināja ar divām lietām: tuvošanos atziņai, ka patiesais evolūcijas dzinējspēks un tās patiesā izpausme ir Kultūra, kā arī centieni domāt par nākotnes cilvēku - kādam tam vajadzētu būt.
Paldies, Ģirt!

Atbildēt