Ko no mums noslēpa vai nepateica Inguna Sudraba rakstā par varas politiskās vides vai spēka struktūru visvarenību?

Sākšu ar konkrētu komentāra citātu un ar Sudrabas k-dzes izteikumu izrakstu un viedokli par tiem.

(1) Komentārs pie raksta: „Točki nad i TV 27.01.2018. 12:25”

Krievs Judins pateica vairāk. Kriminālprocesa 159. pants, ko grozīja Saeima, nosakot dalīto izmeklēšanu, ļāva prokuroram Lejam apšaubīt KNAB pierādījumus. Manuprāt, visa sakne ir šajā Saeimas diversijā pret likumdošanu 3A interesēs. Neesmu pētījis - latviešu TV Judins minēja 59. pantu, bet krievu TV 159. pantu. Jāpapēta.”

– te īsi un precīzi jau pateikts ļoti daudz. Kriminālprocesa likuma pants gan ir 59.

 (2) “Šajā izmeklēšanas materiālā ir minēti daudzu cilvēku vārdi – vai tad tagad mums visi šie cilvēki un katrs jātur aizdomās? Turklāt, ja vēl šis materiāls līdz šim tā arī nav bijis uzskatāms par vainas pierādījumu, tad kāpēc tieši un tikai mans vārds no tiem daudzajiem tiek uzsvērts un zākāts it kā tas ir ar kādu lielāku pierādījumu?”

– tad priekš kam vajadzēja tev, Ingunas k-dze, te stūrēt Komisiju, varēji paiet malā un slēpties aiz šo “aizdomās turamo” muguras un Saskaņas + ZZS un citu deputātu balsojuma “par vai “pret”, “atturas”.

(3) “Tā kā Komisija ne faktiski, ne juridiski nav kompetenta un tiesīga izvērtēt izmeklēšanas iestādes un darbinieku rīcību, tad aicinām Ģenerālprokuratūru izveidot komisiju no dažādu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kurā jāpārbauda Kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu, izmeklēšanas gaitu un rezultātu, izdarot secinājumus un nozīmējot atbildību konkrētām amatpersonām”.

- tā laikam vislielākā Ingunas k-dzes aplamība? Judins un komentārā “točki nad I” pateica pareizi – izmeklēt krimināllietā neizmeklētās epizodes un reformēt “dalīto izmeklēšanu” – šo noziedzīgo izmeklēšanas sistēmu ar iejaukšanos izmeklēšanā, ar norādījumu sistēmu un iejaukšanos izmeklēšanā, kas minētājā komentārā laikam ņemts no raksta “Vai dalītā izmeklēšana nav organizētās noziedzības interesēs?*

(4) “Nav pamats apšaubīt, ka žurnālā publiskotās Rīdzenes sarunas veido daļu no daudz plašākiem Kriminālprocesa un lietas materiāliem. Uzskatām, ka par to, ka šis materiāls nonāca publiskajā telpā, ir jāatbild tām personām, kurām bija uzticēts glabāt noslēpumus, nevis medijiem, kuri šo materiālu publicēja. Tāpēc tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kādā veidā šie materiāli nonāca medijiem atklātai publicēšanai.”

- aplamības, vispirms - neviens neskaidro pat to, kas un kā nopludināja ziņas Šleseram, tad skaidrojiet, kas notika tālāk. Nav izslēgts, ka pirmajā gadījumā nostrādāja izmeklētāju grāvēju rīcība, otrajā – mēģinājums kaut ko iznest gaismā kaut daļu no tā, kā tika sagrauta izmeklēšana.

(5) “Tā kā sabiedrība ik pa brīdim tiek informēta par kādu informācijas noplūdi no KNAB, tad arī šīs konkrētās izmeklēšanas sāgas galvenais mērķis izskatās tikai informācijas iegūšanai – lai vienus turētu zināmā diskomforta vai šantāžas slazdā, bet citiem būtu pieejama kāda svarīga informācija.”

- kam domāts šāds anonīms atzinums? Kas tie tādi “vieni” , kurus domāts turēt diskomfortā? Rīdzenes noklausīšanās “upuri”? Un kas tie anonīmie “citi”, kundze neatklāj, bet tikai ieved sabiedrību neziņā. Tāda izmeklētāja Saeima nav vajadzīga. Labāk būtu paklusējusi.

(6) “Proti – šīs KNAB tā saucamās izmeklēšanas darbības ir nevis notikumu vai apstākļu pētīšanai, bet tam lai pašiem vai kādam citam rastu iespēju diskreditēt noteiktas personas.”

 - kuras tad personas ir diskreditētas. Oligarhi? Ingūna, vai viņi paši nav tie, kas sevi diskreditē? KNAB ar noklausīšanos vāca pierādījumus, nevis pētīja, lai kādam kaitētu. Esi kaut tik patiesa.

(7) „Jautājums – kādēļ KNAB visu savu apsūdzību balsta tikai uz sarunām: vai tad citu pierādījumu nebija? Šis jautājums ir nodots tālāk atbilstošajām iestādēm.”

 – Inguna, apsūdzības nekad neviens nevar balstīt un nebalsta uz sarunām kā tādām, bet gan uz tajās iegūto ziņu un faktu pārbaudes rezultātā iegūtiem pierādījumiem, izņemt gadījumus, ja sarunas satur skaidri saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, kas, piemēram, ir bandītisma nodarījuma sastāvā vai citas, pretvalstiskas organizācijas izveidošana un sastāvs, citādi šādi apgalvojumi, ka KNABs balsta apsūdzību uz sarunām, rada apjukumu un maldina par izmeklēšanas kvalitāti KNABā, kas laikam paņemts no NRA ilgi reklamēto dažu advokātu – bijušo senatoru apgalvojumu rakstos, ko laikam tu, Inguna, arī atkārto. Tas ir politisks triks, kā sameloties, kā novelt atbildību par izmeklēšanas neveiksmi, kad šī neveiksme meklējama citur, kā teikts sākumā minētajā komentārā par dubulto izmeklēšanu un tajā rakstā par to.

(8) “Visa šī KNAB izmeklēšana un saistītie procesi ir kā asa sižeta kriminālšovs ar dramatisku pirmo sēriju, bet tālāk režisors to izvilcis pārāk daudz sērijās ar lētiem specefektiem un paliekošu, nepatīkamu pēcgaršu.”

- Inguna, tā ir tava kārtējā aizstāvības runa un vainas uzlikšana tiem, kuriem vainas nav. Labi, ka atradās tāds “režisors” un mēs kaut ko uzzinājām, kur aug režisora kājas, proti, tur, kurus tu centies aizstāvēt vai it kā starp citu vai nemanot uz šāda fona attaisnot.

(9) Ir jāmaina mana, jūsu, visu un ikkatra mūsu tautas cilvēka – visas tautas domāšana principā. Sistēmu neiznīcināsi cīņā ar vienu vai pat vairākiem zobratiņiem reizē, jo tā sevi profesionāli atražo. Tā sistēma vispirms ir jāiznīcina sevī – pārstājot uzturēt sevī kalpa vai nodevēja domāšanu, uzņemoties pilnu atbildību pašam par savu dzīvi. Pārstājiet taču beidzot gaidīt kaut ko no citiem! Pašam vien būs jāaudzina savs raksturs un jāizvirza sev arvien jauni pozitīvi izaicinājumi, sava un visu gaiši domājošo cilvēku labumam. Mūs var vadīt tikmēr un kamēr mēs baidāmies par saviem grašiem, kvadrātmetriem vai materiālo statusu.”

- šajā epizodē “izcili” sajauktas puspatiesības un visas noziedzīgās sistēmas, oligarhu blēdības noveļot no slimo galvas uz veselām, uz viedokli – kāda tauta, tādi priekšstāvji - deputāti, ministri, tāda vara utt., tā apmēram. Kaut gan ir zināms, ka tautas izvēli nosaka reitingi, reklāmas un apvārdošana un pats galvenais – aplamais vēlēšanu likums, ar kuru tiek ietekmēta vēlētāju griba un izvēle., kad viņu balsis tiek pievienotas tā partijām, par kurām vēlētājs pat sapnī nevarētu nosapņot, lai balsotu. Vienkāršāk izsakoties – vēlētāji tiek politiski apkrāpti un vara sagrābta. Rītā vēlētājs pamostas un šķendējas – atkal ievēlēti tie paši blēži. Bet “blēži” ciniski saskandina – paši ievēlējāt, paši vainīgi.

Nobeidzot šādu, uz ātru roku, izteiktu komentāru, Inguna, gribu atgādināt, ka, ja tu sevi uzskati par tādu gudru un zinošu cilvēku ar pieredzi Valsts kontrolē, gan vajadzēja izteikt nopietnus secinājumus kā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas būtu tās sasniegums un šeit, kas ir galvenais, lai kaut kā ietekmētu, mainītu šo noziedzīgo politisko sistēmu. Ar Koalīcijas padomes likvidēšanu vien un jaunas profesionāļu komisijas veidošanu nekas nemainīsies un nemainīsies, tikai no jauna sacels brēku sabiedrībā un novērsīs uzmanību no nepieciešamajiem risinājumiem.

Tātad, no raksta un vairāk no šiem komentāriem var izsecināt, ka tu, Ingunas k-dze, daudz ko pareizi stāsti un raksti, bet turpat, kā var saprast no teiktā rakstā un TV pārraidēs, ar visu savu būtību maldini lasītājus ar savu attieksmi par “Rīdzenes sarunu” varoņiem, visu vainu noveļot uz KNABa izmeklētājiem un neproties izsecināt, kas tad pie šādā stāvokļa noved izmeklēšanu, kāda šeit loma KNABa vadītājam un ģenerālprokuroram, kā izmeklēšanas uzraugam, Ne-uzraugam, kāds pienākums ar likumu viņam ir uzlikts, un nepasaki, kas darāms, lai kaut cik labotu šo stipri greizo politisko sistēmu.

Saites uz rakstiem: https://www.pietiek.com/raksti/vai_dalita_izmeklesana_nav_organizetas_noziedzibas_intereses/komentari

Novērtē šo rakstu: