Ko patiešām var pārmest mūsu banku „uzraugiem”

Irēnu Krūmani-Cietumā!

Atbildēt

Krumane atkāpusies. Vai iespējams, ka aiviobiļete uz kādu no ofšoru valstīm, piem.,Kipru, arī jau nopirkta? Vai gan tā nav skaidra zīme par iespējamu zināšanu, bet neziņošanu, vai līdzdalību, vai slēpšanu?

Atbildēt

Jau pirms diviem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), konstatēja, ka "Latvijas Krājbankas" īpašnieks Vladimirs Antonovs no bankas izpumpē naudu. Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu. Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. Vasarā bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt.

Atbildēt

Tik pat spilgti tas izgaismojās Saeimas spīkeres Āboltiņas gadījumā. Tā vietā, lai uzrunātu Krājbankas klientus,ŠĪ kundze turpināja ""tirgoties"" ar Ušakovu par valodām. Tas tiešām bija murgs. Apakšniece tikai pilda augšu vēlmes.
Tā ka Krūmane ir tikai malējā. Un visas Antonova luksus mašīnas ir kur-bijušajā valdības autobāzē.
Un kad tad Antonovs atnāca uz Krājbanku-Vienotības laikā.

Atbildēt

bet šajā valstī jau tikai stulbeņu un idiotus liek par vadītājiem.. un rezultāti, kā vienmēr, neizpaliek.. ko no tās blondīnes sakarīgu var gaidīt - paskaties uz bildi un viss skaidrs!

Atbildēt

bildee redzamai blondai govij ir pieemeerojams texts - sģelai jebalo pa proše i ļuģi k ķebe poķanutsa

Atbildēt

Varbut tagad bus mazak,apkopejam nest tuksho pudelu maisus,ko salasa no sho augsto kungu kabinetiem,ne jau limonades vai samogonkas pudeles.

Atbildēt

visi runa tikai par bankas likvidāciju (saprotams - jo likvidācijas procesā daudziem leks trekna skaida ;), bet nez kāpēc netiek ne apskatīta ne komentēta elementāra bankas DARBOTIESSPĒJAS saglabāšana!
Ja mums skaidro, ka vienīgā problēma ir 100 miljonu ieķīlēšana, tad samaksājam kīlas ņēmējiem tos 100 miljonus un lai banka normāli strādā tālāk - tas būs lētāk kā maksāt kompensācijās 370 miljonus + vēl cīnīties ar masveidīga mazo uzņēmumu un varbūt pat atsevišķu pašvaldību bankrota un jauna bezdarba viļna uzplūdu sekām!

Atbildēt

Viens no FUKTUK banku uzraudzības atzītiem
postulātiem-ko taupa taupītājs,to paņem
laupītājs.
Šlāgera dziesmas vārdi vienmēr bijuši
vietā, gan laupītājam,gan,uz grābekli
kārtējo reizi kāpjošam,noguldītājiem.
...kādi likumi,Jums,vēl vajadzīgi?

Atbildēt

Viss trakākais ir tas , ka banka "Citadele" uz jautājumu par saņemamo valūtu ( Eiro vai dolāri) atbild:
ka naudu jūs variet saņet tikai Latos. Bet, ja noguldīta piem. eiro, tad viņu konvertēs pēc kursa uz 2011.g.22.novembra.
Zaudējumi no valūtas svārstībām netiks segti, jo nav paredzēti normatīvajos aktos.
Atkal mums jādomā, kā ar mums izrīkojās. Bezkaunība.

Atbildēt

"Sestdien pēcpusdienā ar savu pazinojumu nāca klajā arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas bija nosūtījusi vēstuli Zviedrijas ziņu aģentūrai TT, kurā paziņoja, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Zviedrijas autogiganta Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Tenaci ir Saab lielākais īpašnieks."
Redzam no kurienes skandālam patiesībā aug kājas. SAAB dabū naudu kuru neatdos, zviedru bankas dabū tūkstošiem klientu, bet par visu samaksā Latvijas nodokļu maksātājs. Antonovs izskatās tikai pēc pakalpiņa kas par attiecīgu procentu to visu noorganizējis.

Atbildēt

Kāda pasaka.Tuvojās vēlēšanas un kādai valstij bija steidzīgi jāatrisina dažas sāpīgas problēmas ar kādas aviokompānijas līdzīpašnieku un reizē jāsāk kārtot nākošā gada budžetu ar aizdevējiem. Te pēkšņi pusslepenās sarunās starp kādu banku valdību un banku uzraugošo institūciju radās spīdoša ideja kā visu ātri atrisināt tā lai visi justos labi. Bankas vadītājs mazliet svārstījās, jo viņam bija bail, bet valdības un banku uzraugoši zvērēja , ka viss būšot labi. Šis ar piekrita parakstīt. Viss gāja labi, taču visu izjauca bankas sabrukums kaimiņvalstī..

Atbildēt

Pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Krājbankas afēra sākās 11. augustā, pārskaitot uz citām bankām ļoti lielas summas. Turklāt līgumi (2 eksemplārs) Krājbankā neesot. Uz viena pieejamā līguma redzams esot Ivara Priedīša paraksts. Viņš neesot bijis tiesīgs parakstīt šo līgumu. Jā, un ne pārējie bankas valdes locekļi (īpaši Zalāns), ne Bankas uzraugi (īpaši Krūmane)neredzēja ne tos līgumus, ne to, ka no bankas jau kopš augusta aizplūst ļoti lielas summas. Mums stāsta, ka esot ķīla, bet to ka ķīlu var samaksāt un atgūt naudu, to Krūmane nepieļauj. Precīzus ciparus zaudējumiem un ieguvumiem, kas būtu, ja samaksātu ķīlu vai nesamaksātu ķīlu nenosauc....

Atbildēt

ja ķīlas ir ņemtas par 100 ļimoniem, vai nevar tagad sagrabināt 100 ļimonus un iegrūst tos ķīlas ņēmējiem un SAGLABĀT strādājošu banku - nevis banku likvidēt un meklēt 4-5x vairāk naudas kompensācijām klientiem?

Atbildēt

Ja mēs viņu vērtējam kā zirgu, tad, pēc būtības, viņai neko nevar pārmest! Lai gan galva liela.

Atbildēt

Cērpjamās aitiņas, vel treknas,lai nāk droši
jaunajā dīratavā.

Atbildēt

Tā ir noziedzīga nekompetence, pat savu tiešo pienākumu rupja ignorance, nepildīšana, kas novedusi pie reālām sekām, par kurām tomēr būtu pieprasāma atbildība, nemaz nerunājot par tādu sīkumu šajā kontekstā, kā minēto "speciālistu" PADZĪŠANU, ar attiecīgu "slavinājumu" par paveikto ierakstu personīgās lietās.
Kā izskatās, tad šie speciālisti ir vien pie tiem nepamatoti atvēlēto lielo algu saņemšanas un tērēšanas, ne vairāk. Aizdomas, ka šajā ziņā, neviens sētnieks nebūtu mazāk kompetents.

Atbildēt

Laikam jau dzīvojam ar MULKiEM savā zemē...(par banku,,uzraugiem"),neprofesionlitātes kalngals.varbūt beidzot paši sapratīs...Mēs sakàm-pietiek!!!!

Atbildēt

Viens vecitis teica... Vasaras vidu Krievijas
aizsardzibas ministrijas pensionaru (ari tadi ir
Latvija) pensiju un pabalstu naudas no Krajbankas
parskaititas uz kadu zviedru banku.

Atbildēt

Par Krājbanku tagad vairs nav daudz jautājumu palicis, bet ir nākuši klāt citi - pavisam aktuāli un interesanti jautājumi...
Antonovs izmantoja Krievijā populāru un plaši izplatītu shēmu. FKTK formāli neko redzēt nevarēja, jo "pēc papīriem" viss bija it kā kārtībā. "Šmuce" uzpeldēja no Lietuvas, nācās pārbaudīt Krājbanku. Atklājās, ka šī par "riteni" (no krievu valodas "koleso") sauktā shēma, mierīgi "iet cauri" arī Latvijā. Pavisam dīvaini tagad būtu, ja šī "riteņa" izmantošanu FKTK nepārbaudīs arī citās mūsu bankās ar šauru akcionāru loku. It īpaši tajās, kurām pēris pēdējo gadu laikā nācās veikt iemaksas kapitāla palielināšanai.
Bet varbūt tomēr labāk nepārbaudīt, jo "pēc papīriem" visiem citiem viss ir kārtībā? Neviens taču nebūs laimīgs, ja atkal kaut kur kaut kas uzpeldēs. Vēl taču pēc Krājbankas tirgus placis nav sakopts. Taču, ja nepārbaudīs, tad paši (FKTK) var norauties, ka nav izdarīti secinājumi. Kod kurā pirkstā gribi - visi sāp!
Jebkurā gadījumā būs interesanti, pavērosim, ko FKTK darīs... Taču pie viena arī paši padomāsim par to, kur šobrīd ir mūsu konti.

Atbildēt

Fuktukam ir ar likumu noteikts pienākums izvērtēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu akcionāru reputāciju un naudas līdzekļu izcelsmi līdz pat fiziskām personām, neatkarīgi no tā, caur cik fasādes firmām tās netieši iegūst šo līdzdalību.

Citādi jau jebkuram bantīlemim pietiktu nodibināt fasādes firmeli un nākt uz fuktuku pēc atļaujas.

To lieliski zin gan Krūmane, gan pārējie fuktukieši, kuri ir veikuši desmitiem šādu izvērtējumu un izdevuši desmitiem lēmumus par azliegumu kādai personai iegūt līdzdalību bankā.

Škiet, ka sniedzot intervijas, Krūmiene atļaujas apzināti melot sabiedrībai. Tomēr melošana ir tāds sīkums, jo zinot fuktuka kompetenci un pieejas līmeni slepenai informācijavar liecināt tikai un vienīgi par korupciju Kungu ielā...

Atbildēt

Pagaidīsim, kad Lietuva publiskos izmeklēšanas rezultātus. Pēc publikācijas, varat būt droši, redzēsim, kādi mafijas iebīdīti gļēvuļi mums ir ģenerālprokurors Ēriks Kalmnmeiers, tā pati Krūmane.

Atbildēt

Izklausījās absurdi, kad uz žurnālista Krauzes jautājumu, vai FKTK ir analizējusi Antonova darījumus un vai tie nav radījuši kādas šaubas, Krūmane atbildēja, ka Krājbankas akcionārs ir Snoras,- kāpēc lai būtu jāvērtē Antonovs. Aprobežotība amatam neatbilstošā pakāpē. Tai pat laikā cits FKTK pārstāvis klāsta, ka cilvēkiem pirms izvēlēties banku ir rūpīgi jāizpēta un jāizvērtē tā no visiem aspektiem. Vai to spēj vienkāršs pensionārs, ja nespēj FKTK vadība?!

Atbildēt

Kāpēc Krūmane neuzrauga Uni Credit banku---viņi ar cilvēkiem izrīkojas pārāk cūciski.Ņemot credītu,galvotājiem neskaidro par sekām-tikai paraksties.Maksātnespējas rezultātā galvotājiem noņem mājās un cilvēki paliek par vergiem līdz mūža beigām,kurš var paātrināties stresa rezultātā ,kad cilvēkam jānakšņo zem egles.

Atbildēt

haralds

25.11.2011. 07:51

man domāt, visu to pašu, ko dibenā bāžamo dudinātāju ražotājiem.
(uzmini manu mīklu - kas tas ir - dibenā iebāzt nevar un nedudina? atminējums - Padumjo Savienībā ražots dibenā bāžamais dudinātājs!)

saprotama lieta, varbūt esmu nepietiekoši informēts un ja ne jūsu banku „uzraugu” pašaizliedzīgais darbs, izputētu pa 7÷11 bankām nedēļā un katra paliktu pacientiem parādā vidēji 489 ļimōnus!

Atbildēt

Vai tad KNABam te nekas nav sakams? kas ta Kruzmane ir? kas vinu iebidijis tik naudiga vieta? Ceru, ka soreiz vinai un parejai uzraugu kompanijai iedos vilka pasi. Loti ceru.

Atbildēt

Bet viņa tak mūsējā...

Atbildēt

Kurs komentarins tad nu te butu pazudis - pastastiet, ludzu.
PIETIEK

Atbildēt

dīvaini bet no tejienes arī pazūd komentāri, laikam te arī ir cenzūra, nekā rupja nebija un arī aizskaroša.

Atbildēt

Reģistrācijas datums: 29.10.1992.

Reģistrācijas numurs: 40003098527

Veids: AS

Firma: akciju sabiedrība "Latvijas Krājbanka"

Ieceltas: Valde: Priedītis Ivars, Rīga, Ēveles iela 6-23, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

Izmaiņas: 20.07.2010. mainītas amatpersonas

Publikācijas Nr.: KMR00043581921830.


Ko pārmest Fuktukam ?

To, ka jau padsmit gadu garumā mazās bankas tiek sistēmiski un pamatoti drāztas,ja kādai ienāk prātā kādam valdes loceklim piešķirt atsevišķas pārstāvības tiesības.

Lai nodrošinātu t.s. 4-acu principu, bankām jau kopš 90-iem gadiem tiek pieprasīti gan statūtu grozījumi, gan kopīgas pārstāvības tiesību noteikšana, gan pilnvaru atsaukšana vai pilnvarojumaapjoma grozīšana.

Kāpēc šī elementārā prasība netika piemērota LKB ?

Nesen kāds fuktukietis, jurists būdams, ieīdējās,ka darījumus var atcelt....

Nu nevar atcelt. Bet, ja priedītim nebūtu bijušas tiesības slēgt darījumus vienpersoniski, tad ķīlas darījumus varētu apstrīdēt.

Šobrīd tam nav pat teorētiska pamata,jo komercreģistra ierakstu mērķis ir aizsargāt trešās personas - šajā gadījumā LKB aktīvu ķīlas ņēmēju.

Sveika, gauja !

Atbildēt

vai kāds var pateikt, kas tas ir par noslēpumaino naudas nepieejamību nodrošinošu līgumu? Ka tas vispār ir iespejams, ka ko tādu var parakstīt viens vienīgs bankas vadītājs vienpersoniski? Prieks kam tad tāda padome un valde, ja naudu var apķīlāt ar vienu vienīgu bankas vadītaja parakstu! Un vēl tik daudz naudas! Vai ta nav bezatbildība, ja mūsu banku sistemā ir tik liela ietekme cilvēciskajam faktoram? Nu nedrīkst ta būt, ka vadītajs vienpersoniski ko tādu var darīt!

Atbildēt

nu ko Jūs! metušies uz nabaga sievieti, kuria vēl bez banku kontroles jāuztur tāds tips kā Garoza, kurš šeptē pa Jūrmalu kopā ar Meļņiku.zemesgabali sagrābti, būvniecība nenotiek- tur tak trakam jāpaliek.

Atbildēt

Ļoti labi argumentēts viedoklis. Paldes!

Atbildēt

Cik ilgi var vaiman'at. Vini visi ir saslimusi neglabjami ar naudas kampsanas virusu. Pienaks laiks gan jau pasi par sevi nobeiksies.Paraudzinasanai zaudeti.Atriebibu atstajiet Dieva zi'n'a.

Atbildēt

Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par «Snoras», bet tikai ceturtdien ierobežoja «Krājbankas» darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas «Snoras» darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. FKTK vēl pirms ierobežojumiem Krājbankai liegusi Gulbenes novadam, LU pārskaitīt naudu uz citu banku, Krūmanes kundze apzināti palīdzēja Priedītim, Vladimiram Antonovam.
Vai tiešām ir jāklusē un jāslavē Krūmane par atjautību. Lieki miljonu latu Antonovam bija vajadzīgi, Vai par to bija video saruna Kromanei ar Antonovu?

Atbildēt

Latvijas Universitātei (LU) AS "Latvijas Krājbankā" palikuši 2,5 miljoni latu apgrozāmo līdzekļu, stāstīja LU rektors Mārcis Auziņš.

Viņš gan cer, ka šos līdzekļus izdosies atgūt, jo pēc LU finanšu speciālistu ieteikuma šos līdzekļus LU 16.novembrī pārskaitīja uz citu banku kontiem, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šādu operāciju ir liegusi un līdzekļi nonākuši atpakaļ "Krājbankā".

Auziņš lūdzis FKTK vadītājai Irēnai Krūmanei noskaidrot situāciju, tādēļ LU vēl ir cerības šos līdzekļus atgūt. Pagaidām to iesaldēšana nerada apgrūtinājumus operatīvajai darbībai, bet nākotnē to zaudēšana atstāšot negatīvu ietekmi, piebilda rektors. Viņš uzsvēra, ka "Krājbankā" LU glabājās mazākā no budžeta daļām.

Atbildēt

Viņa vienkārši ieliktenis, kas neko nejēdz un saņem lielu algu. Tad pats kā Slakteris. Par labu Latviju ielikteņus mēs vēl sastapsim daudzās vietās. Beidzot tam ir jādara gals!

Atbildēt

Vai mūsu proķenei nav ienācis prātā ierosināt lietu pret FKTK darbiniekiem, kurus varētu vainot par nolaidīgu attieksmi pret tirgus kontrolēšanu un nolaidību? Leišos kriminālprocess ir uzsākts.
Un vēl - dārgā Dienvidu tilta 27 miljonus tik ilgi apraudājām, nemaz nerunājot par trūkstošajiem nieka dažiem simttūkstošiem lai saglabātu kādu lauku slimnīcu, bet tagad te vismaz 100 miljoni - mierīgi, tāds nieks vien ir...

Atbildēt

Iesniegums Ģenerālprokuratūrai: Latvijas Banka – krāpšanas shēmas organizatore


Intro

Satversmē nav punktu, kas valsts varai ļautu rīkoties ar valsti tā, kā tā to izdarījusi – pilnībā ļāvusi Latviju kolonizēt ārvalstu kapitālam. Tas ir noziegums. Noziedzīgu darījumu ceļā iegūtie īpašumi taisnīgas tiesas ceļā ir jāatgūst.

Visi banku augļotāji miljonus sev izkrāpuši, spekulējot ar mūsu naudu. Uzraudzība pār banksteru neierobežoto patvaļu mūsu valstī ir uzticēta Latvijas Bankai.

Laiks, kad vienmēr un par visām lietām jāpārmet valdībai, ir pagājis. Vara visos variantos un kombinācijās ar darbiem un skaitļiem pierādījusi, ka tā nekad nav bijusi tautas pusē. Arī šajā Saeimā nav neviena atbildīga deputāta, kas spētu runāt banku diktētajam režīmam neizdevīgā valodā.

Aicinu solidarizēties un pret Latvijas Banku ierosināt kriminālprocesu par atbalstu krāpšanai lielos apmēros.

Pirmais un vienkāršākais solis – izdrukāt iesnieguma formu (>PDF
• • •



Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras
Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
Latvijas Republikā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, LV-1801

IESNIEGUMS

Lūdzu ierosināt krimināllietu par krāpšanu lielos apmēros, ko attiecībā pret saviem klientiem ilglaicīgi (kopš savas uzņēmējdarbības pirmsākumiem) veica organizēta personu grupa – bankas, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā.
Krāpšanas būtība ir pretlikumīga klientu īpašuma, kas tiek nodots glabāšanai, izmantošana un labuma gūšana no sveša īpašuma izmantošanas krāpšanas ceļā.
LR Civillikuma 909. pants nosaka, ka, „Ja kādam sveša lieta atradusies tikai turējumā, tad, izteicot vienīgi gribu valdīt to kā savu, viņš šo turējumu nevar pārvērst par tiesīgu valdījumu”. Tas nozīmē, ka banka nevar kļūt par lietas īpašnieku un saņemt augļus (labumu), kas ir minēti Civillikuma 855. pantā „Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā – par civiliem. Pie pēdējiem skaitāmi … (nomas un īres maksas) un kapitāla procenti”.
LR Kredītiestāžu likuma 1. pantā noteikts, ka bankā ieguldīto klienta naudas līdzekļu īpašumtiesības neparedz tālāku īpašumtiesību uz naudas līdzekļiem pāreju bankai.
Bankai saskaņā ar jēdziena „noguldījums” definējumu jāglabā naudas līdzekļi. LR Kredītiestāžu likuma 1. pants (6) „Noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Bankai ir tiesības šos naudas līdzekļus izsniegt kredītā citai personai tikai tajā gadījumā, ja naudas līdzekļu noguldītājs ir speciāli pilnvarojis banku šīm darbībām. Šim nolūkam būtu jāslēdz depozīta līgums uz ieguldīto naudas līdzekļu uzglabāšanas termiņu ar bankas tiesībām izmantot šos naudas līdzekļus. Klientam no bankas par to būtu jāsaņem samaksa. Šajā gadījumā bankas izmantoja klienta noguldītos naudas līdzekļus saskaņā ar Civillikuma 1936. pantu „Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.”
Par klientu naudas līdzekļu, kas atrodas viņu norēķinu kontos un viņu bankas karšu kontos, nav noslēgts depozīta līgums, kas piešķirtu bankai tiesības izmantot tos kā savu īpašumu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar minēto LR Civillikuma 1936. pantu bankas rīkojas bez klientu piekrišanas un bez klientu pieprasījuma un ir ļaunticīgi valdītāji, kas definēts LR Civillikuma 910. pantā „…ļaunticīgs [valdītājs] – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt …”
Banku sistēma ir organizēta tā, ka nauda, kas ir banku aktīvos, tajā skaitā arī nauda klientu (fizisku un juridisku personu) norēķinu un bankas karšu kontos, pastāvīgi ir iesaistīta klientu kreditēšanas procesā. Tāpat bankas izmanto šos naudas līdzekļus, iegādājoties finanšu instrumentus ar peļņas gūšanas mērķi.
Tajā pašā laikā bankām nav tiesību izmantot naudas līdzekļus no klientu norēķinu kontiem, tāpēc tās to dara slepenībā no klientiem. Savukārt, LR Civillikuma 892. pants šādu rīcību tieši aizliedz „Tiesību izlietot nedrīkst ne slepeni, ne vardarbīgi, ne ar viltu…”
Tādā veidā visa banku sistēma ir organizēta personu grupa, kas savas darbības procesā/ gaitā piesavina procentus no bankas klientiem, kas ar banku nav noslēguši depozīta līgumu.
Civillikums nosaka, ka civilie augļi no kapitāla (procenti) ir pamatkapitāla īpašnieka īpašums, šajā gadījumā klienta īpašums. Tieši tāpēc, ka bankas ne tikai nenodod procentus to īpašniekiem, bet arī slēpj, ka šie ienākumi ir klientu īpašums, to nevar saukt savādāk kā par sveša īpašuma izkrāpšanu/zagšanu, kas veikta ar viltu, kas veido noziedzīgo nodarījumu, kas krimināltiesībās tiek kvalificēts kā krāpšana.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, kas tiek publicēti oficiālajā mājas lapā www.bank.lv ikmēneša Monetāro rādītāju Pārskatu sadaļā, šo banku „peļņu” par pēdējiem 9 gadiem veido 2.5 miljardi latu. Šis cipars tiek aprēķināts, sareizinot kopējo naudas summu klientu norēķinu kontos ar vidējo gada kredītu procentu likmi. Šādā veidā krāpšanu veic organizēta personu grupa īpaši lielos apmēros.
Par šīs krāpšanas shēmas organizatoru jāatzīst Latvijas Banka, jo tieši Latvijas Banka ir tā iestāde, ko pilnvarojusi valsts organizēt finanšu sistēmu valstī.
LR Likums „Par Latvijas Banku” paredz Latvijas Bankai ekskluzīvas tiesības emitēt apgrozībā skaidrās naudas līdzekļus, banknotes un monētas. Savukārt, tiesības emitēt bezskaidrus naudas līdzekļus saskaņā ar likumu „Par kredītiestādēm” ir komercbankām. (Kredītiestāžu likums, 1.pants. „4) finanšu pakalpojumi: d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana”).
Bezskaidras naudas līdzekļu apjomu, ko apgrozībā var laist/emitēt komercbankas, regulē Latvijas Banka. Šīs tiesības noteiktas LR likuma „Par Latvijas Banku” 38. pantā „Visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Obligāto rezervju procentu nosaka Latvijas Bankas padome, un tas jāpublicē presē.”
Mainot rezervju procentu likmi, Latvijas Banka maina „naudas masu” valstī. Visu naudas masu veido skaidrā (apgrozībā emitē Latvijas Banka) un bezskaidrā nauda (laiž apgrozībā Latvijas komercbankas). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā gada laikā nemainās, t.i., ir konstants. Savukārt bezskaidras naudas apjoms ir atkarīgs no rezerves procentu likmes. Pie tam, jo mazāka ir rezerves likme, jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas. Saistība starp banku vairotu (multiplicēto) naudas masu un rezerves likmi ir tāda, ka, samazinot rezerves likmi K reizes, bezskaidras naudas masa palielinās K reizes. Un procenti tiek maksāti no visas emitētās naudas masas.
Lai novērtētu krāpšanas mērogu, jāņem vērā, ka banka var piesaistīt klientu līdzekļus 20 reizes vairāk kā klienta kapitālu. Tas ir, uz katriem piesaistītajiem klienta 100 latiem bankai jābūt pašu kapitālam tikai 5 latu vērtībā (20 reizes mazāk). Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā.
Speciāla likumdošana, kas nosaka banku sistēmas darbību, faktiski sniedz tās dalībniekiem licenci uz krāpšanu, izceļ tos ārpus pārējo likumu jurisdikcijas, ar ko noved pie Satversmes 92. panta pārkāpšanas „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Pateicoties augstāk aprakstītajām darbībām, liela (līdz maksātnespējai novesta) iedzīvotāju daļa nespēj īstenot savas konstitucionālās tiesības un griezties tiesā pēc aizsardzības. Nodevu lielums prasībai pret banku iesniegšanai ir kļuvis nesasniedzams. Par vienīgo tiesisku/likumīgu iespēju kļūst civilprasības sniegšana ierosinātās krimināllietas ietvaros, kur es kā prasības iesniedzējs tikšu atzīts par cietušo.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzu
1. Pārbaudīt iesniegumā norādītos faktus.
2. Pamatojoties uz manis norādītajiem faktiem ierosināt kriminālprocesu un atzīt mani par cietušo.

Kaspars Dimiters

2011. gada 23. novembrī Rīgā

Atbildēt

ja informācija par Krūmanes shēmām tipa lēti kredīti- ienesīgi depozīti apstiprināsies, tad vārdiņu "nolaidība" būtu jāaizstāj ar citu.
Ja apstiprināsies, ka tas pats ir KNAB , prokuroriem un tiesnešiem, tad skaidrs, ka Latvija uzskatāma par zemi, kur valda mafija ar uzpirktiem ierēdņiem, kas ir mafijas daļa.

Atbildēt

Latvijas Universitātei (LU) AS "Latvijas Krājbankā" palikuši 2,5 miljoni latu apgrozāmo līdzekļu, stāstīja LU rektors Mārcis Auziņš.

Viņš gan cer, ka šos līdzekļus izdosies atgūt, jo pēc LU finanšu speciālistu ieteikuma šos līdzekļus LU 16.novembrī pārskaitīja uz citu banku kontiem, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šādu operāciju ir liegusi un līdzekļi nonākuši atpakaļ "Krājbankā".

Atbildēt

Man nedod miera tāds "sīkums", kā naudas izņemšana no bankomātiem/ Šajā gadījumā dod līdz 50 ls un viss. Bet ja man kontā ir 49.99 - tad summai 4.99 laikam tak jāsaka ardievas, jo skaidrā naudā neesola izmaksāt. Atkal laupīšana???

Atbildēt

Esmu līdz mielēm izjutis FKTK darbību. Krājbankas gadījumā spilgti parādās tas, ka FKTK savos auditos nāk un drāž par kapeikām un vienkārši drāšanas pēc, bet būtiskas lietas nespēj ieraudzīt. Tas ir pretīgi, tā ir neiedomājama augstprātība un neprofesionalitāte. Tas , kas mani reāli uzjautrināja ir Krūmanes komentārs TV ka viņi darījuši visu lai pārbaudītu/uzraudzītu akcionārus/vadību un nevar atbildēt par viņu ricību. Ak nabadziņi, tad jau viss kartībā, ja visu esat darījuši... Un tagad iedomājieties ka šādu komentāru banka pasaka fuktukam par kādu savu klienta darbību, par ko bankai ptrotams jāzin jebkurā brīdī. Fuktuks par šādu atbildi izdrāztu uz vietas bankas atbildīgās personas, sastādītu administratīvo lietu un iekasētu soda naudu. Tas arīu pienāktos Krūmanei un visai fktk bandai par augstprātību un neprofesionalitāti.

Atbildēt

Piekrītu: divi zābaki-pāris.

Atbildēt

Amatam Krūmani ieteica Slakteris...

Atbildēt

Nebija laika vecajai kundzītei nodarboties ar banku lietā, jo svarīgāks bija friziera apmeklējums un nošļukušo vaigu liftings. Pretīgi klausīties TV šajā iedomīgajā būtnē, kura sapinusies savos melos.

Atbildēt

Visi te cepās ka krūmane liela alga 3000 Ls
Muļķibas viņa saņem 3000, bet neviens nepamana, ka
viņas bezdarbības dēļ mēs zaudējam 350 milj.
tā ir cena par neesošu banku uzraudzību

Atbildēt

Šitie pildot funkcijas? Un kurš strādās un novērsīs banku afēras? Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu banku uzraudzību. Ja kāds saka, ka nav varējis iepriekš iedomāties un paredzēt, nav jēgas tur sēdēt un bilances pētīt. Neredzu jēgu tiem plānā galdiņa urbējiem algu maksāt. Apaļas nulles.

Atbildēt

Kā saka ,labas lietas esot trīs, Krūmane jūt drošu aizmuguri, Vienotības izskatā, tāpēc variet gaidīt valsts Hipotēku bankas pārdošanu ar zaudējumiem, un kurš gan būs labāks par esošo FUKTUK vadītāju, kura attapsies tad, kad vilciens būs aizgājis!

Atbildēt

Tvnet.lv dzēstie komentāri, kas nepatika.

bijušais bankas darbinieks
Pirms 2 stundām un 7 min
.
Paldies, ka izdzēsāt manu komentāru par to ka pats strādādams bankā redzēju kā mainoties Latvijas Bankas un fuktuka vadībai jaunajām FUKTUKA amatpersonām momentā tika piešķirts vairākus simtus tūkstošus lieli kredīti ar netipiski zemām likmēm - caur Hipotēku banku (likme bija zemāka pat par depozīta likmēm šajā pašā bankā) un par analoģiskām summām tai pašā laikā šie paši FKTK vadītāji noguldīja depozītus Krājbankā !!! ... un PAREX par likmēm kas pārsniedza tā brīža vidējās likmes. Rezultātā FKTK darbinieki saņēma vairākas reizes lielāku depozīta procentu nekā maksāja par kredītu. Šo it kā formāli likumīgo kukuļošanu novēroju brīdī, kad Repše aizgāja no Latvijas bankas vadītāja amata. Viens no kredīta saņēmējiet bija arī FKTK darbinieks, kurš tagad pārvalda Krājbanku...
bet cenzējiet droši, gan jau ir kāds iemesls kāpēc to darāt....

Ieteikt (2)

Atbildēt

Ziņot redakcijai
.naivais » bijušais bankas darbinieks
Pirms 1 stundas un 37 min
.
Ir kaut kaada iespeeja ar tevi sazinaties?, iisumaa, man ir krediits krajbnkaa, vai to maksaat vai ne?
ar c andris.

Ieteikt
Ziņot redakcijai
.S » bijušais bankas darbinieks
Pirms 42 sekundēm
.
KNAB!!! Savāc Brazauski, viņš ņem kukuļus un tāpēc piesedz apdrošinātāju Balta !!!.

Atbildēt