Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar diskusijām par eiro ieviešanu kāds Pietiek lasītājs mums norādīja uz toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes runu Saeimas debatēs par Eiropas Savienību 2003.gada 29.maijā. Tā izrādījās pietiekami interesanta, lai mēs uzskatītu par lietderīgu to publicēt, - nu katrs lasītājs pats var pārliecināties, par ko toreizējais premjers runāja un ko uzskatīja par labāku noklusēt.

Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par padarīto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir Jūsu rīcībā. Ziņojums ir tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam - proti, 16. aprīlī esam Atēnās esam parakstījuši vēsturisko Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība Pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī par to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni. Vai būt kopā ar citām Eiropas tautām, vai arī palikt Eiropas apvienošanas procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu: vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai ārpus tās. Vai Latvija būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās.

Šie ir pamatīgi un izšķiroši jautājumi. Un mēs esam nenoliedzami vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šī lēmuma tuvošanos. Tāpēc arī mēs esam uzsākuši šo diskusiju, tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.

Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdami dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies, ka ja mēs analizējam reizēm Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek uzstādītas. Taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalība šīs situācijas ietekmēšanā, mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā. Gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā par un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi spēsim pēc tam arī īstenot.

Otrāmkārtām, mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad būdami kandidātvalsts statusā mēs izjūtam Eiropas Savienības ‘svaru’, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm.

Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kur tādu vai citu apstākļu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies.

Sakārtosim mūsu austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu, kas protams ir valdības prioritātes arī patlaban. No iestāšanās brīža Latvijas muitas informāciju sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu austrumu robežas sakārtošanai un ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk kā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem.

Pirmkārt, zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk – prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Otrkārt, pašreiz no vairāk kā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru.

Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji: jau nākamgad viņi saņems reālu naudu t.s. tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, nebūs jāraksta kādus bezgalīgus projektus un jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, ir neziņā, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies – valdība, es ceru kopā ar Saeimu – par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt, un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistīti naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā – arī t.sk. runājot par infrastruktūru, ceļiem.

Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas uz Ādažiem pa Tallinas šoseju, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienības sākas un kur beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms piemērs. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai, nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga – Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

No ES Strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas Attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūrisma mītņu celšanai, u.c. mērķiem.

Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo 3 gadu laikā no dažādiem ES Kohēzijas un Strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšanu un bēdīgi slavenās “aplokšņu algas.

Apzināsimies, ka esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu. Preču zīme “ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Jau tagad šobrīd vairāk kā 60% Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72% no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropas Savienībā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, jāatbild uz jautājumu: kurš būs ātrāk konkurētspējīgs – tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību. Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas Ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk kā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, kad nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm, un strādāt melnos darbus citās zemēs. Mēs paši būsim zeme, uz kuru varbūt brauks šādas iespējas meklēt. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs draugi un sabiedrotie. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti!

Latvijai nav palicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas Savienības institūcija, kas vērtē Latvijas šā brīža gatavību.

Mēs gaidām šī gada novembrī visaptverošu Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties tā svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem Komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmkārt, Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām. Tas ir nepieciešams, jo saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas Savienības muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ko ir saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus, un cik daudz ir vests pāri mūsu robežai. Būs patiešām grūti pārvest tādā gadījumā kaut ko kontrabandas ceļā un krāpties ar nodokļu maksājumiem. Mana valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un strādājam pie tā. Protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Par Strukturālajiem fondiem, uz ko arī norādījusi Komisija. Te mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka Strukturālo fondu nauda aizies paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs Strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus, un valdība varēs tos apstiprināt jau līdz 1. jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūrai drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to pilnīgi saprotama ir Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst tam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā, neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūs krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir iesniegts šodienas (29. maija) Saeimas dienaskārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir sāpīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti ziņojumā par “Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos”. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams un es viņu šeit neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu administratīvu kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu, panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpotu tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, t.s. mazās valstīs Eiropas Savienībā ir vairāk. Eiropas Savienības Ministru Padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik 4 Latvijas balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums Eiropā vienmēr būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm. Tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šis balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas, un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas pierodu skaitu.

Nākamie trīs ar pus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to, gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem.

Mēs astoņus gadus esam smagi strādājuši, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu, un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas!

Novērtē šo rakstu:

56
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...