Iesaki rakstu: 
Teju divi mēneši relatīva miera valdības koalīcijā pēc sarežģītajām pēcvēlēšanu sarunām par valdības izveidi drīzumā varētu beigties. Koalīcijas dienaskārtībā parādās jautājumi, kuros nesaskan divu lielāko un ideoloģiski šķietami tuvāko valdības partneru – Vienotības un Zatlera reformu partijas (ZRP) – viedokļi. Tāpat nav aizmirsti vecie pāridarījumi, un jūtams ZRP aizdomīgums par Vienotības nolūkiem.
Šīs domstarpības un savstarpējās aizdomas pagaidām koalīcijas partneriem izdodas noturēt aiz slēgtām durvīm. Daļēji tas skaidrojams ar ZRP aizņemtību savu iekšējo problēmu risināšanā, veicot priekšdarbus martā paredzētajam partijas kongresam, kurā lielākais izaicinājums, iespējams, būs atkārtotas šķelšanās novēršana. Runas, ka Vienotība, kuras pārstāvjiem bija liela loma ZRP iepriekšējās šķelšanās organizēšanā, uzstādījusi par mērķi līdz 2013. gada pašvaldību vēlēšanām panākt ZRP pievienošanos sev, uzticību starp abām partijām nevairo.
Tāpat zināms, ka vairāki vadoši ZRP politiķi, kuriem pieder kapitāldaļas kādos uzņēmumos, vienlaicīgi bija saņēmuši identisku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstuli, kurā pieprasīta pilna informācija par uzņēmumu finanšu datiem. Uzskatot, ka VID pastiprinātā interese ir attaisnojama, ZRP pārstāvji tomēr bija interesējušies, vai aiz tā nestāv Vienotības pirksts, ņemot vērā, ka šī partija caur Finanšu ministriju kontrolē VID. Neformālās sarunās koalīcijas partneri to bija kategoriski nolieguši.
Piektdien ZRP izplatīja paziņojumu, kurā kritizēja valsts uzņēmuma Latvijas Valsts meži ziedojumu politiku, un, lai gan paziņojuma valoda bija diplomātiska, nebija šaubu, ka tā satur nosodījumu 450 000 latu valsts naudas aizripošanai Vienotības „kasiera” Edgara Jaunupa vadītā basketbola kluba makā. Neoficiālos izteikumos ZRP politiķi bija daudz atklātāki - gan tādēļ, ka necaurspīdīgā procedūrā bija notikusi iegrābšanās finansējumā, kas attiecas uz izglītības ministra Roberta Ķīļa pārraudzīto sporta jomu, gan tādēļ, ka aiz notikušā vīdēja vienošanās starp Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību – vēl otri 450 000 latu ieripoja Aivara Lemberga vadītās pilsētas basketbola kluba makā.
Pirmdien ZRP bija gatava koalīcijas sadarbības padomē aizstāvēt bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīciju, ja viņš būtu izšķīries prasīt zaļo gaismu daudzmiljonu vērtajam vilcienu iepirkuma konkursam, par ko valdībai jāizlemj līdz gada beigām atlikušajās dienās. Vienotības premjers Valdis Dombrovskis neatbalstot līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju, spāņu firmu C.A.F. No avotiem koalīcijā Pietiek zināms, ka Ronis bija plānojis doties uz koalīcijas apspriedi, bet jau pusdienlaikā satiksmes ministrs bija pārdomājis, savu tālāko rīcību saistībā ar vilcienu iepirkuma konkursu nekomentējot. Šis daudzmiljonu iepirkums, kas tika uzsākts vēl iepriekšējās valdības laikā, saistās ar aizdomām par korupcijas ēnu.
Tāpat zināms, ka Vienotībai un ZRP arī nav sakrituši viedokļi, kurus kandidātus atbalstīt virzīšanai darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Lai gan politiķi apgalvo, ka NEPLP kandidātu izraudzīšanās šoreiz ir caurspīdīga un notiek pēc saprotamiem kritērijiem, Pietiek zināms, ka aizvadītās piektdienas rītā aiz slēgtām durvīm Saeimā notika sanāksme, kuru parlamenta vai koalīcijas partiju oficiālajā dienaskārtībā nevar atrast. Slepenajā apspriedē pēc ilgām debatēm un savstarpējas tirgošanās par atbalstu tam vai citam kandidātam apmaiņā pret koalīcijas partnera favorīta neizgāšanu valdības partijas vienojās par otrajai kārtai virzāmajiem. Pirmdien tālāk virzītie 17 kandidāti ir tikai pagaidu kompromiss, jo no viņiem jāizvēlas tikai pieci un koalīcijas partneru viedokļi par viņiem atšķiras.
Neoficiāli zināms, ka ZRP ir bažas – Vienotība ar noteiktu sev simpatizējošu NEPLP locekļu ievēlēšanu vēlas nostiprināt kontroli pār sabiedrisko domu, jo šīs varas partijas interesēs nav sev kritiskas žurnālistikas pieļaušana sabiedriskajos medijos.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
