Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošā koalīcija cenšas sasteigti pieņemt joprojām nekompetentus un bezatbildīgus lēmumus saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Sabiedrība tiek maldināta, ka pēdējais koalīcijas priekšlikums, kurš paredz atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nodrošinās mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādes par pašreiz spēkā esošajiem tarifiem līdz šī gada beigām.

Koalīcijas izstrādātais likumprojekts paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu  reāli nodrošināt. Turklāt, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām – gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem  noteikumiem (skat. pievienoto materiālu), gan arī Eiropas Savienības prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra (skat. pievienoto materiālu).

Tādejādi šis koalīcijas piedāvājums nevis sakārtos tirgus liberalizācijas procesu un ļaus tam kvalitatīvi sagatavoties, kā to uzskata likumprojekta autori, bet tieši otrādi – radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Tā rezultātā šāda tirgus „virināšana”  mājsaimniecības nevis pasargās no sagaidāmā izmaksu pieauguma, bet gan izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.

Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.

Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:

Ja spēkā paliek  tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:

a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildu izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem būs vairāk kā 41 miljons eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk nekā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.

b) Īpaša VAS Latvenergo cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS Latvenergo var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido, nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.

Ja  tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembrī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās, - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumi, kas attiecas uz VAS Latvenergo tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS Latvenergo vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu vai arī ne, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, ir risināmi VAS Latvenergo iekšienē  - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.

Taču ir jāņem vērā, ka, ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas  izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem  valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi  kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu,  valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram  40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu  - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas? 

Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS Latvenergo kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma  rezultātā tiks neplānoti  samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS Latvenergo pakalpojuma izmaksas  par vairākiem miljoniem.

Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu  būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika  izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi  īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu  tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne kādai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties: likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās  dienas vakarā – pēc darba dienas beigām.  Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.   

Koalīcijas piedāvātais likumprojekts nekādā gadījumā nevar tikt izmantots pat par pagaidu risinājumu, lai novērstu šādu bezatbildīgu un nekompetentu elektrības tirgus „virināšanu”, kas var novest līdz haosam un daudzos miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem.

Pielikumā - augstākminēto koalīcijas piedāvāto juridiski aplamo grozījumu izvērtējums un Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija, kas uzskatāmi pierāda, ka valdības rīcībā ir bijusi visa nepieciešamā informācija, lai pieņemtu savlaicīgus   un atbildīgus lēmumus:

Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija un koalīcijas priekšlikuma juridiskais izvērtējums

 

 

Faktiskā situācija

1.      Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija jau kopš 2012. gada informējusi sabiedrību, ka Latvijā plānota pilnīga elektroenerģija tirgus atvēršana ar 2013. gada 1. septembri. Skat. informāciju LR Ekonomikas ministrijas interneta vietnē: http://em.gov.lv/images/modules/items/Elektroenergijas%20tirgus%20atversana.pdf )

2.      Atbilstoši iepriekš minētajam Valsts sekretāru sanāksmē jau 2012. gada 20. decembrī pieteikts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” http://mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2012-12-20 ).

3.      Latvijas Republikas ministru kabineta komitejā 2013. gada 18. februārī skatīts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” cita starpā nolemjot virzīt to uz izskatīšanu Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē. (skat.: http://mk.gov.lv/lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2013-02-18 )

4.      2013. gada 6. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – 2013. gada 6. novembra likums), paredzot visa elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, t.i. pilnīgu pāreju no regulētām elektroenerģijas cenām uz vienošanās cenām. 2013. gada 6. novembra grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet likuma normas, kas attiecas uz pilnīgu tirgus atvēršanu stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

5.      Ar 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” papildināti minētā likuma pārejas noteikumi, paredzot pienākumu Ministru kabinetam un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdot atbilstošus no 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” izrietošus normatīvos aktus.

6.      Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (publicēti Latvijas Vēstnesī 2014. gada 24. janvārī), kas stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

7.      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014. gada 26. februāra sēdē pieņemta „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika” (publicēta Latvijas Vēstnesī 2014. gada 28. februārī).

8.      2014. gada 6. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza Saeimas Prezidijam jaunu likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1089/Lp11) (Dok. nr. 3593, 3593A) (turpmāk – 2014. gada 6. marta likumprojekts), lūdzot iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 2014. gada 6. marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un ierosinot atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

2014. gada 6. marta likumprojekta izvērtējums

 

1.      2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu

1.1.2014. gada 6. marta likumprojekts neatceļ nevienu no 2013. gada 6. novembra likuma normām, vienīgi groza vienu pārejas noteikumu – Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 35. punktā paredzētais termiņš (2014. gada 1. aprīlis) tiek grozīts uz 2015. gada 1. janvāri. Tādējādi, nemainīgi paliek spēkā visas pārējās ar 2013. gada 6. novembra likumu noteiktās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā.

1.2.2013. gada 6. novembra likums kardināli izmaina Elektroenerģijas tirgus likuma sistēmu, proti, paredz, ka ar 2014. gada 1. aprīli zaudēs spēku visas normas, kuras regulē saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju. Tas ietver ne vien noteikumus, kas attiecas uz elektroenerģijas cenu noteikšanu saistīto lietotāju apgādei (Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta trešā), bet arī uz publiskā tirgotāja statusu un pienākumiem (piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otrā un ceturtā daļa). Citiem vārdiem, 2013. gada 6. novembra likums pilnībā izslēdz regulēta elektroenerģijas tarifa pastāvēšanu un iedibina brīvā tirgus principus.

1.3.2013. gada 6. novembra likums vispār neparedz regulētu elektroenerģijas cenu pastāvēšanu, līdz ar ko piemērojama ir Elektroenerģijas tirgus likuma 27. panta norma, kas noteic, ka „[e]lektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties”.

1.4.Elektroenerģijas tirgus likuma 2. pantā noteikts, ka viens no minētā likuma mērķiem ir „nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija”. 2014. gada 6. marta likumprojekts nesasniedz vismaz vienu no iepriekš minētajiem mērķiem – elektroenerģijas piegādi par pamatotām cenām. Elektroenerģijas cenas pamatotība brīvā tirgus apstākļos ir tas, ka šāda cena ir panākta pušu brīvas vienošanās ceļā (Elektroenerģijas tirgus likuma 27. pants), savukārt, regulēta tirgus gadījumā cenas pamatotība ir noteicama atbilstoši likumam „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” – pakalpojumu cenai ir jāatbilst „ekonomiski pamatotām izmaksām” (1. pants), kā arī lietotāju izdarītajiem tarifu maksājumiem ir jāsedz ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti (20. pants). Tādējādi, katra tirgus apstākļos ir savi kritēriji cenas pamatotībai.

1.5.No iepriekš minētā izriet, ka pēc 2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu, jo nav iespējams vienlaikus piemērot savstarpēji nesavietojamus elektroenerģijas tirdzniecības principus – brīvā tirgus principu un regulētā tirgus principu, jo šo principu īstenošanai nepieciešams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

2.      2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemtas vērā izmaiņas publiskā tirgotāja statusā

2.1.Regulēta elektroenerģijas tirgus gadījumā vienmēr ir jāparedz ne vien vienas puses (lietotāja), tiesības saņemt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un pienākumu veikt norēķinus, bet arī otras puses (tirgotāja) pienākumu piegādāt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un tiesības noteikt tarifu tādā apmērā, lai tas segtu ekonomiski pamatotas izmaksas.

2.2.2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemts vērā tas, ka 2013. gada 6. novembra likums ir nomainījis iepriekš minētos regulētā elektroenerģijas tirgus principus pret brīvā tirgus principiem, līdz ar ko ir mainījušies ne vien publiskā tirgotāja tiesības un pienākumi, bet ir noteikts cits publiskais tirgotājs. Proti, 2013. gada 6. novembra likums papildina Elektroenerģijas tirgus likumu ar jaunu pārejas noteikumu – „36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk - publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).”

2.3.Tādējādi, no 2014. gada 1. aprīļa līdzšinējais publiskais tirgotājs – AS Latvenergo zaudē savu publiskā tirgotāja statusu. Neskatoties uz iepriekš minēto 2014. gada 6. marta likumprojektā 1. punktā paredzēts, ka tieši AS Latvenergo nodrošina mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju „atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā šā panta spēkā stāšanās dienā”. Vienlaikus 2014. gada 6. marta likumprojektā nav nevienas norādes par šādas elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

2.4.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz publiskā tirgotāja statusu un elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

3.      2014. gada 6. marta likumprojekts rada neskaidrību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem

3.1.Ar 2013. gada 6. novembra likumu no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli ir izslēgta norma, kas paredzēja publiskajam tirgotājam pienākumu pārdot sadales sistēmas operatoriem, kuriem nav vislielākā licences darbības zona Latvijā, elektroenerģiju, kas nepieciešama saistīto lietotāju apgādei (33. panta otrās daļas 1. punkts).

3.2.Tādējādi, 2014. gada 6. marta likumprojekts pēc 2014. gada 1. aprīļa uzliek sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, pienākumu nodrošināt elektroenerģijas piegādi par noteiktiem tarifiem, tomēr nesniedz nekādu atbildi par to, kādā veidā šādu pienākumu minētie sadales sistēmas operatori varēs izpildīt. Kā redzams no 2014. gada 6. marta likumprojekta anotācijas, tad vispār nav ņemts vērā tas, ka šāda pienākuma izpilde ir saistīta ar noteiktām izmaksām.

3.3.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem un kurš segs ar šādu apgādi saistītās izmaksas.

4.       2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pants rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju

4.1.2014. gada 1. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 50), kas izdoti saskaņā ar 2013. gada 6. novembra likumu un, kuros vairs nav paredzēti noteikumi par saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju, kā arī kārtība, kādā saistītie lietotāji, kas izvēlējušies pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū var pāriet atpakaļ uz regulēto tirgu un pirkt elektroenerģiju par saistīto lietotāju tarifiem.

4.2.Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji.

4.3.2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā norādītais par elektroenerģijas piegādi, atbilstoši nosacījumiem par elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā līdz 2014. gada 31. martam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 914) „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” ir juridisks nonsenss, jo saistītā lietotāja jēdziens, kas minēts MK noteikumos Nr. 914, ir izslēgts no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli, līdz ar ko jebkāds MK noteikumu Nr. 914 regulējums par saistītajiem lietotājiem būs pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.4.Vienlaikus jānorāda, ka 2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā lietotā vispārīga norāde uz MK noteikumiem Nr. 914, „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” rada tiesisko nenoteiktību, jo nav saprotams, kuras tieši šo noteikumu normas ir vai nav pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā pēc 2014. gada 1. aprīļa.

4.5.Jāņem vērā, ka tieši tāpēc, lai Ministru kabineta noteikumi nebūtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likumu pēc 2014. gada 1. aprīļa, Ministru kabinets ir izdevis jaunus noteikumus, kas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijai, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz to, kuras tiesību normas būs jāpiemēro un, kuras tiesību normas vispār var piemērot attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojekta 1. pantā minētajiem tarifiem.

5.      2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu

 

5.1.Elektroenerģijas tirgus likuma sadaļā „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” cita starpā izdarīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK), kā arī uz iepriekšējo direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK).

5.2.Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts un 2. punkts līdzīgi tam, kā tas iepriekš ir ticis noteikts Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 1. punktā un 2. punktā, nosaka virkni būtisku pamatnoteikumu, ar kuriem 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk tiešā pretrunā.

5.3.Pirmkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts paredz, ka „dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem”. Ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojektā noteiktā saistība noteiktiem elektroenerģijas uzņēmumiem (AS Latvenergo un sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgts mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju), noteikti atšķirīgi pienākumi (t.i. – papildus pienākumi), kas šos uzņēmumus diskriminē no citiem tirgus dalībniekiem, turklāt neparedzot iespēju saņemt atbilstošu kompensāciju par šādu pienākumu izpildi, kā arī neparedzot precīzu kārtību kā šie uzņēmumi šādus pienākumus vispār var izpildīt.

5.4.Otrkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 2. punkts paredz, ka „dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem”. Arī šajā gadījumā ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā vismaz ar iepriekš minētajiem nosacījumiem par skaidru definējumu, pārskatāmību, nediskriminēšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu.

5.5.Treškārt, jāņem vērā, ka tieši iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu dēļ pret Latvijas valsti jau 2006. gada aprīlī ir bijusi uzsākta pārkāpuma procedūra un Eiropas Komisija 2006. gada 12. decembrī bija vērsusies pie Latvijas valsts ar Argumentētu atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226. pantu saistībā ar Direktīvas 2003/54/EK pārkāpšanu, kurā cita starpā secināts, ka „atsevišķi tiesību aktu noteikumi Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā paredz publiskajam tirgotājam elektroenerģijas piegādes saistības par regulētu cenu tādiem klientiem, kuri jau kops 2004. gada 1. jūlija ir tiesīgi izvēlēties piegādātāju”, „Latvijā praksē novērotais regulēto cenu līmenis bieži ir bijis zemāks par tirgus cenu līmeni; tas rada bīstamu šķērsli jaunajiem konkurentiem, kas varētu apdraudēt publiskā tirgotāja tirgus stāvokli”, kā arī, ka „regulētas cenas līmenis nav saistīts ar tirgus cenām. Tāpēc, šķiet, ka nevar uzskatīt, kas šis pasākums ir noteikts vispārējās ekonomiskās interesēs”. Kā redzams no iepriekš minētajiem secinājumiem, tādu pienākumu noteikšana attiecībā uz elektroenerģijas cenām, kas nav balstīti uz tirgus cenu līmeni, uzskatāma par šķērsli citiem (jauniem) tirgus dalībniekiem un tas nav uzskatāms par pasākumu, kas veikts vispārējās ekonomiskās interesēs.

5.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem, turklāt Direktīvas 2009/72/EK normām identisku normu iztulkojumu un izvērtējumu attiecībā uz Latvijas valstī esošajiem apstākļiem Eiropas Komisija ir veikusi jau 2006. gadā, secinot, ka šāda Latvijas valsts rīcība nav tiesiska.

Novērtē šo rakstu:

28
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...