Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošā koalīcija cenšas sasteigti pieņemt joprojām nekompetentus un bezatbildīgus lēmumus saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Sabiedrība tiek maldināta, ka pēdējais koalīcijas priekšlikums, kurš paredz atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nodrošinās mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādes par pašreiz spēkā esošajiem tarifiem līdz šī gada beigām.

Koalīcijas izstrādātais likumprojekts paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu  reāli nodrošināt. Turklāt, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām – gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem  noteikumiem (skat. pievienoto materiālu), gan arī Eiropas Savienības prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra (skat. pievienoto materiālu).

Tādejādi šis koalīcijas piedāvājums nevis sakārtos tirgus liberalizācijas procesu un ļaus tam kvalitatīvi sagatavoties, kā to uzskata likumprojekta autori, bet tieši otrādi – radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Tā rezultātā šāda tirgus „virināšana”  mājsaimniecības nevis pasargās no sagaidāmā izmaksu pieauguma, bet gan izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.

Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.

Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:

Ja spēkā paliek  tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:

a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildu izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem būs vairāk kā 41 miljons eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk nekā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.

b) Īpaša VAS Latvenergo cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS Latvenergo var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido, nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.

Ja  tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembrī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās, - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumi, kas attiecas uz VAS Latvenergo tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS Latvenergo vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu vai arī ne, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, ir risināmi VAS Latvenergo iekšienē  - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.

Taču ir jāņem vērā, ka, ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas  izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem  valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi  kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu,  valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram  40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu  - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas? 

Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS Latvenergo kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma  rezultātā tiks neplānoti  samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS Latvenergo pakalpojuma izmaksas  par vairākiem miljoniem.

Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu  būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika  izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi  īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu  tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne kādai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties: likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās  dienas vakarā – pēc darba dienas beigām.  Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.   

Koalīcijas piedāvātais likumprojekts nekādā gadījumā nevar tikt izmantots pat par pagaidu risinājumu, lai novērstu šādu bezatbildīgu un nekompetentu elektrības tirgus „virināšanu”, kas var novest līdz haosam un daudzos miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem.

Pielikumā - augstākminēto koalīcijas piedāvāto juridiski aplamo grozījumu izvērtējums un Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija, kas uzskatāmi pierāda, ka valdības rīcībā ir bijusi visa nepieciešamā informācija, lai pieņemtu savlaicīgus   un atbildīgus lēmumus:

Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija un koalīcijas priekšlikuma juridiskais izvērtējums

 

 

Faktiskā situācija

1.      Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija jau kopš 2012. gada informējusi sabiedrību, ka Latvijā plānota pilnīga elektroenerģija tirgus atvēršana ar 2013. gada 1. septembri. Skat. informāciju LR Ekonomikas ministrijas interneta vietnē: http://em.gov.lv/images/modules/items/Elektroenergijas%20tirgus%20atversana.pdf )

2.      Atbilstoši iepriekš minētajam Valsts sekretāru sanāksmē jau 2012. gada 20. decembrī pieteikts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” http://mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2012-12-20 ).

3.      Latvijas Republikas ministru kabineta komitejā 2013. gada 18. februārī skatīts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” cita starpā nolemjot virzīt to uz izskatīšanu Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē. (skat.: http://mk.gov.lv/lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2013-02-18 )

4.      2013. gada 6. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – 2013. gada 6. novembra likums), paredzot visa elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, t.i. pilnīgu pāreju no regulētām elektroenerģijas cenām uz vienošanās cenām. 2013. gada 6. novembra grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet likuma normas, kas attiecas uz pilnīgu tirgus atvēršanu stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

5.      Ar 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” papildināti minētā likuma pārejas noteikumi, paredzot pienākumu Ministru kabinetam un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdot atbilstošus no 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” izrietošus normatīvos aktus.

6.      Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (publicēti Latvijas Vēstnesī 2014. gada 24. janvārī), kas stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

7.      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014. gada 26. februāra sēdē pieņemta „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika” (publicēta Latvijas Vēstnesī 2014. gada 28. februārī).

8.      2014. gada 6. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza Saeimas Prezidijam jaunu likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1089/Lp11) (Dok. nr. 3593, 3593A) (turpmāk – 2014. gada 6. marta likumprojekts), lūdzot iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 2014. gada 6. marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un ierosinot atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

2014. gada 6. marta likumprojekta izvērtējums

 

1.      2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu

1.1.2014. gada 6. marta likumprojekts neatceļ nevienu no 2013. gada 6. novembra likuma normām, vienīgi groza vienu pārejas noteikumu – Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 35. punktā paredzētais termiņš (2014. gada 1. aprīlis) tiek grozīts uz 2015. gada 1. janvāri. Tādējādi, nemainīgi paliek spēkā visas pārējās ar 2013. gada 6. novembra likumu noteiktās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā.

1.2.2013. gada 6. novembra likums kardināli izmaina Elektroenerģijas tirgus likuma sistēmu, proti, paredz, ka ar 2014. gada 1. aprīli zaudēs spēku visas normas, kuras regulē saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju. Tas ietver ne vien noteikumus, kas attiecas uz elektroenerģijas cenu noteikšanu saistīto lietotāju apgādei (Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta trešā), bet arī uz publiskā tirgotāja statusu un pienākumiem (piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otrā un ceturtā daļa). Citiem vārdiem, 2013. gada 6. novembra likums pilnībā izslēdz regulēta elektroenerģijas tarifa pastāvēšanu un iedibina brīvā tirgus principus.

1.3.2013. gada 6. novembra likums vispār neparedz regulētu elektroenerģijas cenu pastāvēšanu, līdz ar ko piemērojama ir Elektroenerģijas tirgus likuma 27. panta norma, kas noteic, ka „[e]lektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties”.

1.4.Elektroenerģijas tirgus likuma 2. pantā noteikts, ka viens no minētā likuma mērķiem ir „nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija”. 2014. gada 6. marta likumprojekts nesasniedz vismaz vienu no iepriekš minētajiem mērķiem – elektroenerģijas piegādi par pamatotām cenām. Elektroenerģijas cenas pamatotība brīvā tirgus apstākļos ir tas, ka šāda cena ir panākta pušu brīvas vienošanās ceļā (Elektroenerģijas tirgus likuma 27. pants), savukārt, regulēta tirgus gadījumā cenas pamatotība ir noteicama atbilstoši likumam „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” – pakalpojumu cenai ir jāatbilst „ekonomiski pamatotām izmaksām” (1. pants), kā arī lietotāju izdarītajiem tarifu maksājumiem ir jāsedz ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti (20. pants). Tādējādi, katra tirgus apstākļos ir savi kritēriji cenas pamatotībai.

1.5.No iepriekš minētā izriet, ka pēc 2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu, jo nav iespējams vienlaikus piemērot savstarpēji nesavietojamus elektroenerģijas tirdzniecības principus – brīvā tirgus principu un regulētā tirgus principu, jo šo principu īstenošanai nepieciešams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

2.      2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemtas vērā izmaiņas publiskā tirgotāja statusā

2.1.Regulēta elektroenerģijas tirgus gadījumā vienmēr ir jāparedz ne vien vienas puses (lietotāja), tiesības saņemt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un pienākumu veikt norēķinus, bet arī otras puses (tirgotāja) pienākumu piegādāt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un tiesības noteikt tarifu tādā apmērā, lai tas segtu ekonomiski pamatotas izmaksas.

2.2.2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemts vērā tas, ka 2013. gada 6. novembra likums ir nomainījis iepriekš minētos regulētā elektroenerģijas tirgus principus pret brīvā tirgus principiem, līdz ar ko ir mainījušies ne vien publiskā tirgotāja tiesības un pienākumi, bet ir noteikts cits publiskais tirgotājs. Proti, 2013. gada 6. novembra likums papildina Elektroenerģijas tirgus likumu ar jaunu pārejas noteikumu – „36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk - publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).”

2.3.Tādējādi, no 2014. gada 1. aprīļa līdzšinējais publiskais tirgotājs – AS Latvenergo zaudē savu publiskā tirgotāja statusu. Neskatoties uz iepriekš minēto 2014. gada 6. marta likumprojektā 1. punktā paredzēts, ka tieši AS Latvenergo nodrošina mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju „atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā šā panta spēkā stāšanās dienā”. Vienlaikus 2014. gada 6. marta likumprojektā nav nevienas norādes par šādas elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

2.4.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz publiskā tirgotāja statusu un elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

3.      2014. gada 6. marta likumprojekts rada neskaidrību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem

3.1.Ar 2013. gada 6. novembra likumu no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli ir izslēgta norma, kas paredzēja publiskajam tirgotājam pienākumu pārdot sadales sistēmas operatoriem, kuriem nav vislielākā licences darbības zona Latvijā, elektroenerģiju, kas nepieciešama saistīto lietotāju apgādei (33. panta otrās daļas 1. punkts).

3.2.Tādējādi, 2014. gada 6. marta likumprojekts pēc 2014. gada 1. aprīļa uzliek sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, pienākumu nodrošināt elektroenerģijas piegādi par noteiktiem tarifiem, tomēr nesniedz nekādu atbildi par to, kādā veidā šādu pienākumu minētie sadales sistēmas operatori varēs izpildīt. Kā redzams no 2014. gada 6. marta likumprojekta anotācijas, tad vispār nav ņemts vērā tas, ka šāda pienākuma izpilde ir saistīta ar noteiktām izmaksām.

3.3.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem un kurš segs ar šādu apgādi saistītās izmaksas.

4.       2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pants rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju

4.1.2014. gada 1. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 50), kas izdoti saskaņā ar 2013. gada 6. novembra likumu un, kuros vairs nav paredzēti noteikumi par saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju, kā arī kārtība, kādā saistītie lietotāji, kas izvēlējušies pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū var pāriet atpakaļ uz regulēto tirgu un pirkt elektroenerģiju par saistīto lietotāju tarifiem.

4.2.Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji.

4.3.2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā norādītais par elektroenerģijas piegādi, atbilstoši nosacījumiem par elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā līdz 2014. gada 31. martam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 914) „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” ir juridisks nonsenss, jo saistītā lietotāja jēdziens, kas minēts MK noteikumos Nr. 914, ir izslēgts no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli, līdz ar ko jebkāds MK noteikumu Nr. 914 regulējums par saistītajiem lietotājiem būs pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.4.Vienlaikus jānorāda, ka 2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā lietotā vispārīga norāde uz MK noteikumiem Nr. 914, „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” rada tiesisko nenoteiktību, jo nav saprotams, kuras tieši šo noteikumu normas ir vai nav pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā pēc 2014. gada 1. aprīļa.

4.5.Jāņem vērā, ka tieši tāpēc, lai Ministru kabineta noteikumi nebūtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likumu pēc 2014. gada 1. aprīļa, Ministru kabinets ir izdevis jaunus noteikumus, kas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijai, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz to, kuras tiesību normas būs jāpiemēro un, kuras tiesību normas vispār var piemērot attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojekta 1. pantā minētajiem tarifiem.

5.      2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu

 

5.1.Elektroenerģijas tirgus likuma sadaļā „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” cita starpā izdarīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK), kā arī uz iepriekšējo direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK).

5.2.Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts un 2. punkts līdzīgi tam, kā tas iepriekš ir ticis noteikts Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 1. punktā un 2. punktā, nosaka virkni būtisku pamatnoteikumu, ar kuriem 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk tiešā pretrunā.

5.3.Pirmkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts paredz, ka „dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem”. Ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojektā noteiktā saistība noteiktiem elektroenerģijas uzņēmumiem (AS Latvenergo un sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgts mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju), noteikti atšķirīgi pienākumi (t.i. – papildus pienākumi), kas šos uzņēmumus diskriminē no citiem tirgus dalībniekiem, turklāt neparedzot iespēju saņemt atbilstošu kompensāciju par šādu pienākumu izpildi, kā arī neparedzot precīzu kārtību kā šie uzņēmumi šādus pienākumus vispār var izpildīt.

5.4.Otrkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 2. punkts paredz, ka „dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem”. Arī šajā gadījumā ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā vismaz ar iepriekš minētajiem nosacījumiem par skaidru definējumu, pārskatāmību, nediskriminēšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu.

5.5.Treškārt, jāņem vērā, ka tieši iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu dēļ pret Latvijas valsti jau 2006. gada aprīlī ir bijusi uzsākta pārkāpuma procedūra un Eiropas Komisija 2006. gada 12. decembrī bija vērsusies pie Latvijas valsts ar Argumentētu atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226. pantu saistībā ar Direktīvas 2003/54/EK pārkāpšanu, kurā cita starpā secināts, ka „atsevišķi tiesību aktu noteikumi Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā paredz publiskajam tirgotājam elektroenerģijas piegādes saistības par regulētu cenu tādiem klientiem, kuri jau kops 2004. gada 1. jūlija ir tiesīgi izvēlēties piegādātāju”, „Latvijā praksē novērotais regulēto cenu līmenis bieži ir bijis zemāks par tirgus cenu līmeni; tas rada bīstamu šķērsli jaunajiem konkurentiem, kas varētu apdraudēt publiskā tirgotāja tirgus stāvokli”, kā arī, ka „regulētas cenas līmenis nav saistīts ar tirgus cenām. Tāpēc, šķiet, ka nevar uzskatīt, kas šis pasākums ir noteikts vispārējās ekonomiskās interesēs”. Kā redzams no iepriekš minētajiem secinājumiem, tādu pienākumu noteikšana attiecībā uz elektroenerģijas cenām, kas nav balstīti uz tirgus cenu līmeni, uzskatāma par šķērsli citiem (jauniem) tirgus dalībniekiem un tas nav uzskatāms par pasākumu, kas veikts vispārējās ekonomiskās interesēs.

5.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem, turklāt Direktīvas 2009/72/EK normām identisku normu iztulkojumu un izvērtējumu attiecībā uz Latvijas valstī esošajiem apstākļiem Eiropas Komisija ir veikusi jau 2006. gadā, secinot, ka šāda Latvijas valsts rīcība nav tiesiska.

Novērtē šo rakstu:

28
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...