Iesaki rakstu: 
2010. gada pavasarī pēc koku novērtēšanas sēdes protokola Valmieras Jāņa Daliņa stadionā bija paredzēts pēc iezīmēšanas izcirst četri simti desmit kokus - trīsdesmit divas bojātas liepas, četrus par 12 cm diametrā mazākus, augšanā atpalikušus ozoliņus, divas lielas egles, sešas par 12 cm tievākas egles, divdesmit četras bojātas puskaltušas priedes,trīs simti četrdesmit divus bērzus. Valmieras policija resorisko pārbaudi ir veikusi 7 mēnešu garumā. Rezultātā Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa policija un Valmieras rajona prokuratūra tā arī nav noskaidrojusi, kura amatpersona, kad, kurā brīdī ir iezīmējusi ciršanai domātos kokus un kam tad īsti bija darbi jāuzrauga un jāatbild par to.
Koku komisijas locekles Ivetas Ences paskaidrojums: „Komisija veica koku apsekošanu ar izzāģējamo koku noteikšanu, uzskaiti un izcērtāmo koku sugu skaita un kubatūras noteikšanu. Par to, ka pilsētā izzāģētajiem kokiem jābūt iezīmētiem, nav noteikts. Par kokiem, kurš jāzāģē, es konkrēti teicu un esot rādīju J.Daliņa ielas stadiona pārvaldniekam. Es dastošanā atzīmēju, ka jānocērt 4 mazattīstīti ozoliņi caurmērā 8 cm. Ko pēc tam izstrādātāji ir nozāģējuši, es nezinu. Cik atceros, tad par ozoliem teicu, ka tos vajadzēja pēc iespējas labāk saglabāt...”
Komisijas locekļa Jāņa Blūma paskaidrojums: „Tad, kad bija tā koku novērtēšanas komisija, tad es biju klāt. Nekādu lielo ozolu stadionā nebija. Es izstrādē firmai nerādīju, kuri koki jāzāģē, jo tas nav manā kompetencē.”
Komisijas locekles Dzintras Miķelsones paskaidrojums: „Biju komisijas locekle, lēmums tika pieņemts vienbalsīgi. Kurš iezīmēja kokus, es neatceros, bet parasti to veic kāds no komisijas locekļiem. Izcērtami bija bērzi un 4 ozoliņi, es stadionā ozolus nemanīju.”
Komisijas locekļa Viļņa Veldes paskaidrojums: „Par tiem ozoliem es īsti neatceros, bet zinu, ka tie ozoli bija atpalikuši augšanā. Kad komisija atradās stadionā, tad koki netika iezīmēti. Komisijā es biju kā eksperts, mana izglītība ir mežsaimniecības inženieris. Kad komisija bija stadionā, tad arī tur atradās I.Boķis un Boķa kundze, viņi paši nepiedalījās un aizbrauca projām. No man parādītās bildes (foto materiāli www.valmierainfo.lv) koku kaudzē atpazīstu kādus 5 ozolu kokus zāģētus, bet kopā tur varētu būt divi ozolu koki, kas atrodas tai kaudzē. Es nemaz neatceros, ka stadionā būtu bijuši daudz ozolu.”
Izbrīnu rada komisijas locekļu lielā vienprātība, ka ozolus stadionā neviens no viņiem neatceras. Arī koku iezīmēšanu neviens nevar atcerēties - kad un kas to veica. Arī meža izstrādātāji neatceroties, ka stadionā auguši ozoli, ka cirtuši vien iezīmētus kokus, kurš rādījis, nav zināms. Interesanti, vai tuvējo māju iedzīvotāji no J.Daliņa ielas arī nekad nav manījuši stadionā ozolus?
Komisijas locekle Iveta Ence teikusi, ka parādījusi stadiona pārvaldiekam, kuri koki jācērt, savukārt pārvaldnieks saka, ka tas viņam nav bijis jādara. Kuram ticēt? Policijai ar prokuratūru šis jautājums nav bijis svarīgs. Jo Valmieras pašvaldība Ineša Boķa personā policijai paskaidrojusi, ka „koku izciršanas rezultātā pašvaldībai nav radīti nekādi zaudējumi”.
Līdzīgu paskaidrojumi policija saņēmusi arī no Vidzemes olimpiskā centra direktora Arta Jansona: „Tika izzāģēti bērzi, liepas un kāds ozols, kas bija augšanā atpalicis. Es neatceros, ka stadionā būtu bijuši lieli ozoli, tādi nav bijuši. VOC nav nekādu pretenziju pret koku izstrādātājfirmu, VOC netika nodarīti nekādi zaudējumi...”
Neko nevarētu iebilst, ja nebūtu topogrāfisko datu no 2009. gada novembra mēneša, īsi pirms koku izciršanas. Topogrāfija skaidri parāda, cik un kur kādas sugas koki auguši. Policijai ar prokuratūru bija jāaiziet uz stadionu un jāizskaita, cik palicis platlapju sugas koku. Domāju, ka dabaszinības ir skolās mācījušies un elementāri varētu atšķirt platlapju kokus no šaurlapju kokiem, kur nu vēl skuju kokus?
Šodien no vairāk nekā 90 platlapju sugas kokiem (topogrāfijas dati uz 2009. gada novembri), kas auguši stadiona teritorijā, “rēgojas” vairs tikai 2 (divi) ozoli pie basketbola laukumiem. Ja, pieņem, ka izcirstas tika 32 liepas no platlapju sugas, kuras pašvaldība sākotnēji bija sajaukusi ar apsēm, vēlāk resoriskās pārbaudes laikā taisnojoties, ka ieviesusies kārtējā pārskatīšanās kļūda ar sugu noteikšanu, tad atlikumā stadiona teritorijā vajadzētu palikt vairāk nekā 60 (sešdesmit) platlapju sugas kokiem.
Jautājums ir atklāts un nenoskaidrots, kur palikuši vismaz 60 platlapju sugas koki, kuru diametrs vietām sasniedza 55 cm?
Ne ciršanas aktā, ne atskaitē Valsts meža dienestam platlapju suga neparādās tādā daudzumā, vien minēts, ka iegūts 0,07 m3 ozola koksnes no 4 augšanā atpalikušajiem maziem ozoliņiem un 5,18 m3 apses (vēlāk labots uz liepu). Ļoti dīvaini, ka policijai ar prokuratūru šis fakts šķitis mazsvarīgs. Pēc provizoriskiem aprēķiniem pazudusi platlapju koksne apmēram 37,8 m3 daudzumā, par kopējo iespējamo vērtību - 1500,00Ls.
Nemaz nenoskaidrojot, cik patiesi izcirta pārējo koku sugu. Koku nav, bet sabiedrības īpašuma pārvaldītājam - Valmieras pašvaldībai - ar Vidzemes olimpisko centru zaudējumu neesot. Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa policija un Valmieras rajona prokuratūra neko nelikumīgu nav konstatējusi. Virsprokurors S.Noviks nemaz nemeklē atbildes, kur pazuduši koki, un patiesība nemaz neinteresē, neskatoties uz to, ka patiesības noskaidrošanas pienākums ir tieši prokuroriem, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 60.pantu un zvēresta tekstu:
"Es, uzņemoties prokurora pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, savus prokurora pienākumus veikt stingrā saskaņā ar Satversmi un likumiem.”
Par nelikumīgu koku ciršanu ir paredzēta kriminālatbildība. Uz to attiecas Krimināllikuma 109.pants - par patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām (KL 109.p.2.d.).
Bet par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām (KL 109.p.3.d.).
Vai tiesībsargājošās iestādes Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa policija un Valmieras rajona prokuratūra ir patiesi izmeklējusi šo lietu?
Vai visiem valmieriešiem šķiet, ka sabiedrības īpašums ir jāpārvalda tādā veidā, ka koki var pazust ar “galiem”?
Policijas inspektors kapteinis Normunds Nīgalis, kas veica resorisko pārbaudi, kopējā lietas materiālā ir pievienojis preses materiālus, stadiona tribīņu plānus un daudz, ko citu, kas nemaz neattiecas uz koku izciršanu, bet kopumā sastāda 175 lpp., no lietas kopējiem materiāliem. Toties spējis pievienot tikai 13 protokolus un tikpat lapaspušu ar liecībām - septiņu mēnešu garumā.
Aizmirsis pievienot vēsturiskās liecības, kuras tika nosūtītas par koku stādīšanu stadionā trīsdesmitajos gados. Tur parādās, gan ozolu, gan liepu alejas. Vai tā nav apzināta faktu slēpšana?
Tikai krimināllietas ietvaros būtu bijis iespējams noskaidrot patiesību. Es vēršos pie sabiedrības, jo uzskatu, ka ir noticis iespējams noziegums un ir pierādījumi, lai uzsāktu kriminālprocesu par stadiona koku prettiesisku izciršanu un vainīgos sauktu pie atbildības.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
